Statistika par informācijas sabiedrību
- 2011. Gada septembra dati. Jaunākie dati: Papildu informācija no Eurostat, Galvenās tabulas un Datubāze. Angļu valodā pieejamā versija ir jaunāka.
Šajā rakstā ir sniegti jaunākie statistikas dati par virkni dažādu aspektu saistībā ar sabiedrības ieviešanu Eiropas Savienībā (ES). Panākumi informācijas sabiedrības attīstībā tiek uzskatīti par īpaši svarīgiem, lai uzlabotu ES rūpniecības konkurētspēju un — plašākā perspektīvā — apmierinātu sabiedrības un ES ekonomikas prasības.
.png)
(% no visām mājsaimniecībām)
Informācijas avots: Eurostat (tsiir040)
.png)
(% no visām mājsaimniecībām)
Informācijas avots: Eurostat (isoc_pibi_hiac) un (isoc_pibi_hba)
.png)
(% no 16–74 gadus vecām personām)
Informācijas avots: Eurostat (isoc_ci_cfp_cu), (isoc_ci_ifp_iu) un (isoc_ci_ac_i)
.png)
(% no tām 16–74 gadus vecām personām, kuras izmantoja internetu trīs mēnešu laikā pirms apsekojuma veikšanas)
Informācijas avots: Eurostat (isoc_pibi_pai)
.png)
(% no 16–74 gadus vecām personām)
Informācijas avots: Eurostat (isoc_ci_ifp_iu) un (isoc_ci_ifp_fu)
.png)
(% no 16–74 gadus vecām personām)
Informācijas avots: Eurostat (isoc_ec_ibuy)
_experienced_by_internet_users_in_the_12_months_prior_to_the_survey,_2010_(%25_of_individuals_having_used_the_internet_in_the_12_months_prior_to_the_survey).png)
(% no personām, kas ir izmantojušas internetu 12 mēnešu laikā pirms apsekojuma veikšanas)
Informācijas avots: Eurostat (isoc_cisci_pb)
.png)
(% no personām, kas ir izmantojušas internetu 12 mēnešu laikā pirms apsekojuma veikšanas)
Informācijas avots: Eurostat (isoc_cisci_sw) un (isoc_cisci_f)
.png)
(% no personām, kas ir izmantojušas internetu 12 mēnešu laikā pirms apsekojuma veikšanas)
Informācijas avots: Eurostat (isoc_cisci_ax)
.png)
(% no uzņēmumiem)
Informācijas avots: Eurostat (isoc_ci_in_en2), (isoc_ci_it_en2) un (isoc_ci_cd_en2)
(% no uzņēmumiem)
Informācijas avots: Eurostat (isoc_ci_in_en2), (isoc_ci_it_en2) un (isoc_ci_cd_en2)
_(%25_of_total_turnover).png)
(% no kopējā apgrozījuma)
Informācijas avots: Eurostat (isoc_ec_evaln2)
,_EU-27,_2008-2009_(%25_of_enterprises).png)
(% no uzņēmumiem)
Informācijas avots: Eurostat (isoc_ec_eseln2)
_or_having_a_website_or_homepage,_EU-27,_2009_(%25_of_enterprises).png)
(% no darījumiem)
Informācijas avots: Eurostat (isoc_ec_eseln2), (isoc_ec_ebuyn2) un (isoc_ci_cd_en2)
.png)
Informācijas avots: Eurostat (isoc_cisce_ra)
.png)
Informācijas avots: Eurostat (isoc_cisce_ra)
.png)
(% no uzņēmumiem)
Informācijas avots: Eurostat (isoc_cisce_ra)
_(%25_of_enterprises).png)
(% no uzņēmumiem)
Informācijas avots: Eurostat (isoc_cisce_ra)
_(%25_of_enterprises).png)
(% no uzņēmumiem)
Informācijas avots: Eurostat (isoc_cisce_ic)
.png)
(% no uzņēmumiem)
Informācijas avots: Eurostat (isoc_cisce_ic)
.png)
(% no uzņēmumiem)
Informācijas avots: Eurostat (isoc_cisce_fp)
Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) dažādos veidos ietekmē cilvēku dzīvi gan darbā, gan mājās, un ES šajā jomā ir izvirzījusi virkni politikas mērķu, sākot ar veselu nozaru regulēšanu un beidzot ar centieniem aizsargāt fiziskas personas privātumu.
Galvenie statistikas rezultāti
Mājsaimniecības un fiziskas personas
Pēdējos desmit gados IKT gan iegādes iespēju, gan izmaksu ziņā ir kļuvušas plaši pieejamas vispārējai sabiedrībai. Robežšķirtne tika pārvarēta 2007. gadā, kad vairums (54 %) mājsaimniecību ES-27 bija nodrošinātas ar piekļuvi internetam. Šis īpatsvars turpināja palielināties, un 2010. gadā sasniedza 70 %. Lielākais ar interneta piekļuvi nodrošināto mājsaimniecību īpatsvars (91 %) 2010. gadā tika reģistrēta Nīderlandē, bet mazākais — Bulgārijā(33 %) (sk. 1. attēlu). Plaša piekļuve platjoslai par pieņemamu cenu ir viens no veidiem, kā veicināt zināšanu sabiedrības izveidi un sekmēt tās informētību. Visās dalībvalstīs platjosla bija visplašāk lietotais interneta piekļuves veids, ko 2010. gadā izmantoja 61 % no visām ES-27 mājsaimniecībām, aptuveni divkāršojot 2006. gada rādītāju (sk. 2. attēlu).
ES-27 aptuveni septiņas no desmit personām vecumā no 16līdz 74 gadiem 2010. gada pirmajā ceturksnī bija izmantojušas datoru, un līdzīga iedzīvotāju daļa izmantoja internetu. To personu īpatsvars, kas izmanto datoru un internetu, Zviedrijā, Nīderlandē un Luksemburgā 2010. gadā pieauga līdz 90 %, Dānijā un Somijā datora un interneta izmantotāju īpatsvars sasniedza līdzīgu līmeni. Tomēr Grieķijā, Bulgārijā un īpaši Rumānijā datoru un internetu izmantoja mazāk nekā puse iedzīvotāju. Daudz vairāk nekā puse (56 %) iedzīvotāju ES-27 2010. gadā izmantoja internetu, lai atrastu informāciju par precēm un pakalpojumiem. Šajā gadā vairākās dalībvalstīs, kurās kopumā bija zems interneta izmantošanas rādītājs, jo īpaši Bulgārijā un Rumānijā, kā arī Slovākijā un Polijā, tika reģistrēts ievērojams šāda interneta izmantojuma veida pieaugums deviņu procentpunktu apmērā (sk. 1. tabulu).
Interneta lietotāju vidū jeb to ES-27 dzīvojošo personu vidū, kas izmantoja internetu trīs mēnešu laikā pirms IKT apsekojuma veikšanas, vairāk nekā deviņi no desmit (92 %) cilvēkiem piekļuva internetam mājās, kā redzams 2. tabulā. Turpretī mazāk nekā puse no šīs iedzīvotāju apakškopas piekļuva internetam darbā (41 %), kas savukārt aptuveni divas reizes pārsniedza to iedzīvotāju īpatsvaru, kuri piekļuva internetam no drauga, kaimiņa vai radinieka mājām (23 %). No 69 % ES-27 dzīvojošo personu, kas 2010. gadā izmantoja internetu, vairāk kā trīs ceturtdaļas internetam piekļuva katru dienu vai gandrīz katru dienu.
Divas piektdaļas (40 %) no ES-27 iedzīvotājiem gada laikā pirms 2010. gada apsekojuma veikšanas internetā pasūtīja preces vai pakalpojumu privātai izmantošanai, kas liecina par 3 procentpunktu pieaugumu salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu (sk. 4. attēlu). Šī proporcija bija aptuveni divas trešdaļas no iedzīvotājiem Dānijā, Nīderlandē, Apvienotajā Karalistē un Zviedrijā, savukārt Bulgārijā un Rumānijā pasūtījumus internetā veica ne vairāk kā viena no 20 personām.
To drošības problēmu analīzi, ar kurām ir saskārušies interneta lietotāji, sniedz 5.–7. attēls. Vairāk nekā puse (56 %) no visiem interneta lietotājiem ES-27 2010. gadā saņēma (cik viņiem bija zināms) mēstules. Īrijā šādu lietotāju īpatsvars bija tikai 18 %, bet Francijā tas sasniedza 70 %, tomēr visaugstākais rādītājs tika konstatēts Islandē (73 %). Gandrīz trešdaļa interneta lietotāju bija saskārušies ar datorvīrusu (vai līdzīgu infekciju) — vidējais rādītājs ES-27 bija 31 %. Bulgārijā un Maltā vismaz puse no visiem interneta lietotājiem apliecināja, ka ir saskārušies ar šādu infekciju. Daudz lielāks īpatsvars (68 %) tika reģistrēts Bijušajā Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikā. Vairāk nekā četras piektdaļas (84 %) interneta lietotāju ES-27 bija instalējuši IT drošības programmatūru vai rīku, un vairāk nekā trīs piektdaļas (63 %) apgalvoja, ka regulāri atjaunina savus drošības produktus. Datu dublēšana vai failu drošības kopiju saglabāšana bija mazāk izplatīta (sk. 6. attēlu). Aptuveni puse (49 %) no visiem interneta lietotājiem apgalvoja, ka vismaz vienu reizi ir izvairījušies no darbības veikšanas internetā drošības apsvērumu dēļ (sk. 7. attēlu) — visbiežāk viņi izvairījās no personīgas informācijas sniegšanas sociālajos tīklos, kam sekoja e-komercija (preču vai pakalpojumu iegāde internetā) un internetbankas lietošana.
Uzņēmumi
Tikai aptuveni vienam no katriem 20 uzņēmumiem ES-27 2010. gada sākumā nebija interneta piekļuves (sk. 8. attēlu). Aptuveni divām trešdaļām (67 %) no visiem ES-27 uzņēmumiem bija sava tīmekļa vietne, un šis īpatsvars pieauga līdz 92 % lielo uzņēmumu vidū. To uzņēmumu īpatsvars 2010. gadā, kam bija interneta piekļuve, visās dalībvalstīs, izņemot Rumāniju, Bulgāriju un Kipru, pārsniedza 90 %, savukārt visās dalībvalstīs, izņemot Rumāniju, Bulgāriju un Latviju, pusei uzņēmumu bija tīmekļa vietne (3. tabula).
Kopumā e-komercija ES-27 veidoja aptuveni 14 % no tādu uzņēmumu apgrozījuma, kuros bija nodarbinātas vismaz desmit personas. Šī proporcija 2009. gadā svārstījās no 1 % Kiprā līdz to 24 % Īrijā (sk. 9. attēlu). Aptuveni 13 % uzņēmumu ES-27 2009. gadā pieņēma pasūtījumus tiešsaistē, un tā bija aptuveni puse no uzņēmumiem, kas veica pirkumus tiešsaistē (27 %) (sk. 11. attēlu). Visaugstākais tādu uzņēmumu īpatsvars, kas nodarbojas ar tirdzniecību tiešsaistē, bija izmitināšanas pakalpojumu nozarē (44 %), savukārt pirkumus tiešsaistē visbiežāk izdarīja informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozares uzņēmumi.
ES-27 valstīs 2010. gada janvārī 26 % uzņēmumu bija oficiāli noteikuši IKT drošības politiku ar regulāras pārskatīšanas plānu. Šis īpatsvars pieauga, pārsniedzot 50 %, to uzņēmumu vidū, kuru galvenā darbības joma bija saistīta ar informācijas un komunikācijas pasākumiem. Šādas drošības politikas pastāvēšanas iespēja lielos uzņēmumos bija trīs reizes lielāka nekā mazos uzņēmumos (sk. 12. attēlu). Dalībvalstu vidū visvairāk uzņēmumu ar oficiāli noteiktu IKT drošības politiku tika reģistrēti Zviedrijā un Dānijā, kur, tāpat kā Norvēģijā, šāda politika bija noteikta vairāk nekā divās piektdaļās uzņēmumu.
Uzņēmumi īsteno dažādas pieejas, lai darbiniekus informētu par IKT drošības politiku un ar to saistītajiem riskiem (sk. 14. un 15. attēlu). Tie visbiežāk ziņoja par brīvprātīgām mācībām vai vispārpieejamas informācijas izmantošanu. Kiprā un Somijā šādu pieeju īstenoja aptuveni trīs ceturtdaļas uzņēmumu. Aptuveni puse (48 %) no visiem uzņēmumiem ES-27 ziņoja, ka izmanto vismaz vienu pieeju no trijām; vismazāk šādu uzņēmumu ir Polijā (18 %), visvairāk – Kiprā (84 %) .
Ar IKT saistīti drošības incidenti skar informācijas drošības pamatelementus, datu un IT sistēmu integritāti, konfidencialitāti un pieejamību. Šajā jomā 1. veida incidenti ir saistīti ar IKT pakalpojumu nepieejamību, datu iznīcināšanu vai bojāšanu aparatūras vai programmatūras darbības kļūdu dēļ. No ES-27 uzņēmumiem 2009. gadā 16 % bija saskārušies ar kādu drošības incidentu saistībā ar IKT darbību un 12 % bija saskārušies ar 1. veida incidentu. Uzņēmumi Portugālē daudz biežāk norādīja, ka ir saskārušies ar drošības incidentu IKT darbības jomā, proti, 2009. gadā ar šādiem incidentiem saskārās divas piektdaļas Portugāles uzņēmumu (sk. 16. attēlu).
Visbiežāk minētās procedūras, ko uzņēmumi izmantoja iekšējās IKT drošības garantēšanai, 2010. gada janvārī bija drošas paroles lietošana autentifikācijai un datu dublēšana citā vietnē — katru no šīm pieejām izmantoja 47 % no ES-27 uzņēmumiem.
Datu avoti un pieejamība
Statistikas speciālisti ir informēti par problēmām, ko rada straujā tehnoloģiju attīstība ar internetu un citiem jauniem IKT lietojuma veidiem saistītās jomās. Šajā jomā ir notikusi ievērojama attīstība, pielāgojot statistikas instrumentus, lai apmierinātu pieprasījumu pēc jauniem datiem. Statistikas informāciju šajā jomā katru gadu izvērtē atkārtoti, lai apmierinātu lietotāju vajadzības un atspoguļotu tehnoloģiju straujo attīstību.
Šo pieeju atspoguļo Eurostat apsekojums par IKT izmantošanu mājsaimniecībās un fizisku personu vajadzībām un apsekojums par IKT izmantošanu uzņēmumos. Šos ikgadējos apsekojumus izmanto, lai salīdzinātu IKT virzīto izaugsmi, gan sekojot pamata mainīgo lielumu izmaiņām laika gaitā, gan padziļināti aplūkojot citus aspektus konkrētā brīdī. Lai gan apsekojumos sākotnēji galvenā uzmanība tika veltīta piekļuves un savienojamības jautājumiem, to darbības jomu vēlāk paplašināja, iekļaujot virkni jautājumu (piem., saistībā ar e-pārvaldību un e-komerciju) un sociālekonomisko iedalījumu, piemēram, reģionālās atšķirības, dzimumu specifiku, vecumu, izglītības atšķirības un personas nodarbinātības situāciju mājsaimniecību apsekojumā, vai sadalījumu atbilstoši uzņēmuma izmēram (mazi, vidēji, lieli) uzņēmumu apsekojumā. Ir pielāgota arī apsekojumu darbības joma attiecībā uz dažādām tehnoloģijām, lai tajos iekļautu jaunas produktu grupas un komunikāciju tehnoloģiju nodrošināšanas veidus gala lietotājiem (uzņēmumiem un mājsaimniecībām).
Mājsaimniecības un fiziskas personas
Mājsaimniecību apsekojumā ir iekļautas mājsaimniecības, kurās vismaz viens no locekļiem ir 16–74 gadus vecs. Interneta piekļuve mājsaimniecībās attiecas uz to mājsaimniecību procentuālo īpatsvaru, kurās ir piekļuve internetam un kurās katrs mājsaimniecības loceklis mājās var izmantot internetu, ja to vēlas, kaut vai lai vienkārši nosūtītu e-pasta ziņojumu. Interneta lietotājus definē kā visas personas vecumā no 16 līdz 74 gadiem, kas trīs mēnešu laikā pirms apsekojuma veikšanas bija izmantojušas internetu. Regulāri interneta lietotāji ir personas, kas trīs mēnešu laikā pirms apsekojuma veikšanas izmantoja internetu vidēji vismaz reizi nedēļā. Atsauces laikposms bija 2010. gada pirmais ceturksnis; apsekojuma periods lielākajā daļā valstu bija otrais ceturksnis.
Interneta piekļuvei visbiežāk izmantotās tehnoloģijas ir platjosla un iezvanpieeja, izmantojot standarta vai Integrētā pakalpojumu cipartīkla (ISDN) tālruņa līniju. Platjoslas pieslēgums ietver ciparu abonentlīnijas (DSL) un tajā izmanto tehnoloģiju, kas pārvieto datus lielā ātrumā. Saskaņā ar definīciju platjoslas līniju savienojuma ātrums ir 144 kbit/s vai lielāks.
[[Glossary:Computer|Dators] saskaņā ar definīciju ir personālais dators, kura darbību nodrošina viena no galvenajām operētājsistēmām (Macintosh, Linux vai Microsoft). Šajā kategorijā ietilpst arī rokas datori vai plaukstdatori (PDA).
Fizisku personu veikta preču un pakalpojumu pasūtīšana ietver apstiprinātas apmešanās vietu rezervēšanu, finanšu ieguldījumu iegādi, dalību loterijās, derībās un interneta izsolēs, kā arī informācijas pakalpojumus internetā, par kuriem tiek veikta tieša apmaksa. Šajā grupā neietilpst preces un pakalpojumi, ko, izmantojot internetu, personas iegūst bez maksas. Netiek iekļauti arī pasūtījumi, ko veic ar manuāli rakstītiem e-pasta ziņojumiem.
2010. gada IKT apsekojumā tika iekļauts īpašs interneta drošības modulis, aicinot personas, kas iepriekšējo 12 mēnešu laikā bija izmantojušas internetu, ziņot par savu pieredzi saistībā ar drošības draudiem, ar kuriem tās saskārās, un viņu rīcību, lai izvairītos no drošības pārkāpumiem. Kā daži no šādiem drošības pārkāpumiem tika aplūkoti, piemēram, vīrusi (un citas infekcijas, piem., tārpi un Trojas zirgi) un nevēlami e-pasta ziņojumi (mēstules). Citu piesardzības pasākumu vidū tika iekļauta drošības programmatūras (piem., vīrusu meklēšanas programmas vai pretspiegprogrammatūras) izmantošana, kā arī datora failu dublējumdatņu izveide ārējās krātuves ierīcē, piemēram, CD, DVD, uz ārējā citā diska, USB atmiņas ierīcē vai diskvietnē interneta serverī.
Uzņēmumi
Apsekojums par IKT izmantošanu un elektronisko tirdzniecību uzņēmumos ietver uzņēmumus, kuros ir nodarbināti vismaz desmit cilvēki un kuru galvenā darbības joma ir saistīta ar ražošanu, elektroenerģiju, gāzes apgādi, siltumapgādi un ūdens piegādi, notekūdeņu attīrīšanu un atkritumu apsaimniekošanu, celtniecību, vairumtirdzniecību un mazumtirdzniecību, automobiļu un motociklu remontu, pārvadājumiem un uzglabāšanu, izmitināšanu un ēdināšanas pakalpojumiem, informācijas un komunikācijas pakalpojumiem, nekustamo īpašumu, profesionālu, zinātnisku un tehnisku darbību, administratīviem un atbalsta pakalpojumiem, kā arī datoru un sakaru iekārtu remontu (NACE 2. redakcijas C–N sadaļa, izņemot 75. nodaļu un 95.1. grupu); finanšu un apdrošināšanas darbības (K sadaļa) ir iekļautas apsekojumā, bet izslēgtas no šeit izklāstītās analīzes. Atbilstoši nodarbināto personu skaitam ir nošķirti mazi (10–49 nodarbinātas personas), vidēji (50–249) un lieli (250 vai vairāk nodarbinātas personas) uzņēmumi.
IKT izmantojuma dati ir sagrupēti atbilstoši gadam, kurā veikts apsekojums. Lielākā daļa datu attiecas uz situāciju janvāri, bet atsevišķi dati (piem., saistībā ar elektronisko tirdzniecību) attiecas uz gadu pirms apsekojuma veikšanas gada.
Konteksts
IKT tiek uzskatīts par būtisku faktoru Eiropas rūpniecības konkurētspējas uzlabošanai un plašākā kontekstā — sabiedrības un ekonomikas vajadzību nodrošināšanai. IKT dažādos veidos ietekmē cilvēku dzīvi gan darbā, gan mājās, un ES šajā jomā ir izvirzījusi virkni politikas mērķu, sākot ar veselu nozaru regulēšanu un beidzot ar centieniem aizsargāt fiziskas personas privātumu.
Saistībā ar interneta piekļuves un izmantojuma izplatību par svarīgām tiek uzskatītas platjoslas tehnoloģijas, jo tās lietotājiem sniedz iespēju ātri pārsūtīt lielus datu apjomus un nodrošināt piekļuves līniju pieejamību. Platjoslas apguvi uzskata par svarīgu rādītāju IKT politikas veidošanas jomā. Plaši pieejama piekļuve internetam, izmantojot platjoslu, tiek uzskatīta par svarīgu aspektu progresīvu pakalpojumu, piemēram, e-komercijas, e-pārvaldes vai e-apmācības attīstīšanai internetā. Ciparu abonentlīnijas (DSL) vēl joprojām ir galvenais platjoslas tehnoloģijas nodrošināšanas veids, lai gan izplatītākas kļūst alternatīvas, piemēram, kabeļa, satelīta, optiskās šķiedras un bezvadu abonentlīnijas.
Līdz 2010. gadam ES politikas regulējums IKT jomā bija i2010 iniciatīva “Eiropas informācijas sabiedrība izaugsmei un nodarbinātībai” (COM(2005) 229 galīgā redakcija), kuras mērķis bija veicināt ES ekonomikas efektivitāti, plašāk izmantojot IKT. Pēc vidusposma pārskata pabeigšanas 2008. gada aprīlī tika pieņemta atjaunināta i2010 stratēģija, kas bija vērsta uz galveno problēmu risināšanu laikposmā no 2008. līdz 2010. gadam.
Eiropas Komisija 2010. gada maijā pieņēma paziņojumu “Digitālā programma Eiropai” (COM(2010) 245 galīgā redakcija) — stratēģiju digitālās ekonomikas attīstības veicināšanai līdz 2020. gadam. Tajā ir izklāstītas politikas nostādnes un pasākumi, kuru mērķis ir pēc iespējas lielāku digitālā laikmeta sniegto priekšrocību nodrošināšana visām sabiedrības grupām un ekonomikai. Programma ir vērsta uz septiņām prioritārajām darbības jomām: digitālā vienotā tirgus izveidi, lielāku sadarbspēju, uzticēšanās un drošības veicināšanu internetā, ātrākas piekļuves internetam nodrošināšanu, ieguldījumu stimulēšanu pētniecībā un izstrādē, uzlabojot digitālās prasmes un iekļautību un izmantojot IKT, lai risinātu tādas sabiedrības problēmas kā klimata pārmaiņas un iedzīvotāju novecošana. Ieguvumu vidū ir vienkāršāka elektronisko maksājumu veikšana un rēķinu izrakstīšana, ātra tālmedicīnas pakalpojumu ieviešana un energoefektīvs apgaismojums. Digitālā programma Eiropai ir viena no septiņām pamatiniciatīvām stratēģijā “Eiropa 2020” — stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un iekļaujošai izaugsmei.
Papildu informācija no Eurostat
Publikācijas
- Science, technology and innovation in Europe
- Science, technology and innovation in Europe – 2011 edition - Pocketbook
Galvenās tabulas
- Information society, sk.:
- Information society statistics
- Policy indicators (t_isoc_pi)
- Information society: Structural Indicators (t_isoc_si)
- Telecommunication services (t_isoc_tc)
- Computers and the Internet in households and enterprises (t_isoc_ci)
- E-skills of individuals and ICT competence in enterprises (t_isoc_sk)
Datubāze
- Information society, sk.:
- Information society statistics
- Policy indicators (isoc_pi)
- Information society: Structural Indicators (isoc_si)
- Telecommunication services (isoc_tc)
- Computers and the Internet in households and enterprises (isoc_ci)
- E-commerce by individuals and enterprises (isoc_ec)
- E-skills of individuals and ICT competence in enterprises (isoc_sk)
- Regional Information society statistics (isoc_reg)
Īpaša sadaļa
Metodika/Metadati
- Computers and the Internet in households and enterprises (ESMS metadata file - isoc_ci_esms)
- E-commerce by individuals and enterprises (ESMS metadata file - isoc_ec_esms)
- E-skills of individuals and ICT competence in enterprises (ESMS metadata file - isoc_sk_esms)
- Policy indicators (ESMS metadata file - isoc_pi_esms)
- Regional Information society statistics (ESMS metadata file - isoc_reg_esms)
- Telecommunication services (ESMS metadata file - isoc_tc_esms]
