Statistics Explained

Archive:Tūrisma statistika

Revision as of 12:00, 12 September 2012 by Verdodo (talk | contribs)
2011. Gada septembra dati. Jaunākie dati: Papildu informācija no Eurostat, Galvenās tabulas un Datubāze.

Šajā rakstā izklāstīti jaunākie statistikas dati par tūrismu Eiropas Savienībā (ES). Tūrisms ir svarīgs sniegto ekonomisko un nodarbinātības iespēju, kā arī sociālās un vides ietekmes dēļ. Tūrisma statistiku izmanto ne tikai ES tūrisma politikas pārraudzībai, bet arī tās reģionālajai un ilgtspējīgas attīstības politikai.

1. tabula. Iedzīvotāju (15 gadu vecu vai vecāku) brīvdienu ceļojumi 2010. gadā
Informācijas avots: Eurostat (tour_dem_ttq)
2. tabula. Tūrisma rādītāji 2005.–2010. gadā
Informācijas avots: Eurostat (tin00039), (tin00040), (tin00041), (tin00043), (tin00045), (tps00001) un (tps00010)
1. diagramma. Kolektīvās tūristu mītnēs pavadīto nakšu skaits, ES-27, 2000.–2010. gads (1)
(1000 miljoni nakšu)
Informācijas avots: Eurostat (tour_occ_ninat) un (tour_occ_nim)
3. tabula. Desmit dalībvalstis, no kurām visvairāk cilvēku devās brīvdienās uz ārzemēm 2010. gadā
(1000 nakšu, ko valsts iedzīvotāji pavadījuši ārvalstīs)
Informācijas avots: Eurostat (tour_dem_tnw) un (tour_dem_tnq)
2. diagramma. To cilvēku izcelsmes valsts, kuri devās brīvdienās uz ārzemēm 2010. gadā
(vidējais ārzemēs pavadīto nakšu skaits uz iedzīvotāju)
Informācijas avots: Eurostat (tour_dem_tnq) un (tps00001)
3. diagramma. Tūrisma galamērķi — kolektīvās tūristu mītnēs pavadīto nakšu skaits 2010. gadā (1)
(1000 nakšu, ko valstī pavadījuši ārvalstu iedzīvotāji)
Informācijas avots: Eurostat (tour_occ_ninat) un (tour_occ_nim)
4. tabula. Desmit populārākie tūrisma galamērķi — kolektīvās tūristu mītnēs pavadīto nakšu skaits 2010. gadā
(1000 nakšu, ko valstī pavadījuši ārvalstu iedzīvotāji)
Informācijas avots: Eurostat (tour_occ_ninat) un (tour_occ_nim)
4. diagramma. Tūrisma intensitāte 2010. gadā
(nakšu skaits, ko rezidenti un nerezidenti pavadījuši kolektīvās tūristu mītnēs, uz iedzīvotāju)
Informācijas avots: Eurostat (tour_occ_ninat), (tour_occ_nim) un (tps00001)
5. tabula. Ienākumi no tūrisma un ceļošanas izdevumi 2000.–2010. gadā
Informācijas avots: Eurostat (bop_its_deth), (bop_its_det), (bop_q_c) un (nama_gdp_c)

Pēdējās desmitgadēs tūrisma nozīme ir ievērojami pieaugusi gan attiecībā uz uzņēmumiem, gan iedzīvotājiem. Saskaņā ar Eiropas Komisijas Uzņēmējdarbības un rūpniecības ģenerāldirektorāta aplēsēm tūrisms nodrošina vairāk nekā 5 % no ES-27 iekšzemes kopprodukta (IKP). Tūristu izmitināšanas nozarē ES-27 ir nodarbināti 2,3 miljoni cilvēku, un kopējais aprēķinātaisnodarbinātības apmērs visā ES-27 tūrisma nozarē ir 12–14 miljoni cilvēku (saskaņā ar provizoriskām aplēsēm no tourism satelītkontiem).

Galvenie statistikas rezultāti

Tūrisma apjoms — pieprasījums un piedāvājums

ES valstu (izņemot Maltu) rezidenti 2010. gadā veica vairāk nekā 1000 miljonus brīvdienu ceļojumu. Īsie ceļojumi (viena līdz trīs naktis) veidoja mazliet vairāk nekā pusi (55,5 %) no veikto ceļojumu (sk. 1. tabulu) īpatsvara, un aptuveni trīs ceturtdaļas (76,6 %) no ceļojumiem tika veikti uz vietējiem galamērķiem, bet 23,4 % bija ceļojumi uz ārzemēm.

Dažu dalībvalstu gadījumā vairāk nekā puse brīvdienu tika pavadītas ārzemēs. Šāda situācija bija vērojama Luksemburgā, Beļģijā, Slovēnijā un Nīderlandē. Savukārt Rumānijas, Spānijas, Grieķijas, Bulgārijas un Portugāles rezidenti ārvalstis par savu ceļojumu galamērķi izvēlas mazāk nekā 10 % gadījumu. Šķiet, ka šos rādītājus ietekmē gan dalībvalsts lielums, gan ģeogrāfiskais novietojums (mazākās un uz ziemeļiem izvietotās valstīs tendence dodoties brīvdienās uz ārzemēm ir izteiktāka).

Ir aprēķināts, ka aptuveni 51,5 % no ES-27 iedzīvotājiem 2010. gadā iesaistījās tūrismā — citiem vārdiem sakot, gadā veica vismaz vienu ceļojumu ar vismaz četru diennakšu uzturēšanās ilgumu. Arī šajā jautājumā ir vērojamas lielas atšķirības – ja Bulgārijā tūrismā iesaistījās tikai 5,3 % iedzīvotāju, tad Kiprā tie bija 87,8 % (sk. 2. tabulu).

No piedāvājuma perspektīvas ir aplēsts, ka 2010. gadā ES-27 darbojās gandrīz 204 000 viesnīcu un līdzīgu mītņu; bija pieejamas vairāk nekā 256 000 citu kolektīvo tūristu mītņu (piem., kempingi un brīvdienu mītnes). Viesnīcas un līdzīgas mītnes nodrošināja vairāk nekā 12,4 miljonus gultasvietu, no kurām gandrīz puse (46,2 %) atradās Itālijā (2,3 miljoni gultasvietu), Spānijā (1,8 miljoni gultasvietu) un Vācijā (1,7 miljoni gultasvietu). Tūristi — gan rezidenti, gan nerezidenti (ārvalstnieki) — 2010. gadā viesnīcās un līdzīgās iestādēs ES-27 pavadīja vairāk nekā 1 500 miljonus nakšu.

Pēdējā desmitgadē attiecībā uz tūristu nakšņošanu kolektīvās tūristu mītnēs kopumā ir vērojama augšupēja tendence. Tomēr ceļojumu skaita samazināšanās pēc 2001. gada teroristu uzbrukumiem Amerikas Savienotajās Valstīs un finanšu un ekonomikas krīze izraisīja īslaicīgu šoku: ES-27 kolektīvās tūristu mītnēs pavadīto nakšu skaits 2008. gadā saruka par 0,6 % un 2009. gadā — par 2,8 %. Tomēr 2010. gadā kolektīvās tūristu mītnēs pavadīto nakšu skaits pieauga par 0,9 %, sasniedzot vairāk nekā 2 250 miljonus nakšu (sk. 1. attēlu).

Populārākie galamērķi

Vācijas rezidenti 2010. gadā pavadīja 640,6 miljonus nakšu kolektīvās mītnēs ārpus Vācijas, savukārt Apvienotās Karalistes rezidenti ārzemēs pavadīja 504,3 miljonus nakšu. Šo divu valstu rezidenti nodrošināja gandrīz pusi (49,4 %) no kopējā nakšu skaita, ko ES-27 iedzīvotāji pavadīja ārzemēs. Paplašinot aplūkoto valstu skaitu, desmit dalībvalstis, kuru rezidenti pavadīja visvairāk nakšu tūristu mītnēs, 2010. gadā veidoja 87,4 % no 2 315,3 miljoniem ārvalstīs pavadīto nakšu (sk. 3. tabulu).

Ņemot vērā valsts izmēru iedzīvotāju skaita ziņā, Luksemburga bija dalībvalsts, kuras iedzīvotāji ārvalstīs pavadīja vislielāko nakšu skaitu uz vienu iedzīvotāju (vidēji 21,2 naktis), tai sekoja Kipra (14,7), Īrija (11,6 — dati par 2009. gadu) un Nīderlande (arī 11,6). Vismazāk naktis ārzemēs pavadīja rumāņi, bulgāri un grieķi (2009. gada dati) – 2010. gadā vidēji mazāk nekā vienu nakti uz iedzīvotāju (sk. 2. attēlu).

Biežākais nerezidentu (cilvēku, kuri ierodas no ārzemēm) tūrisma galamērķis 2010. gadā ES bija Spānija, kuras kolektīvajās mītnēs tika pavadīti 213,3 miljoni nakšu jeb 23,2 % no ES-27 kopējā rādītāja. Trīs populārākās nerezidentu galamērķa valstis dalībvalstu vidū bija Spānija, Itālija (167,8 miljoni nakšu) un Francija (85,2 miljoni nakšu), kas kopā veidoja 50,7 % no nerezidentu pavadīto nakšu skaita ES-27. Visretāk izvēlētās galamērķa valstis bija Lietuva, Latvija un Luksemburga (dati par 2009. gadu). Interpretējot šīs vērtības, būtu jāņem vērā arī šo valstu lielums (sk. 3. un 4. attēlu).

(Rezidentu un nerezidentu) pavadīto nakšu skaitu var atspoguļot plašākā kontekstā, salīdzinot to ar valsts lielumu iedzīvotāju skaita ziņā un sniedzot tūrisma intensitātes rādītāju. Piemērojot šo instrumentu, ES-27 populārākie tūristu galamērķi 2010. gadā bija Vidusjūras salas Malta un Kipra, kā arī Alpu un pilsētu ceļojumu galamērķi Austrijā (sk. 4. attēlu).

Starptautiskā tūrisma finanšu aspekti

Tūrisma ekonomisko nozīmi var izvērtēt, aplūkojot no starptautiskā tūrisma gūtos ienākumus attiecībā pret IKP. Šis rādītājs 2010. gadā augstāko līmeni sasniedza Maltā (13,2 %) un Kiprā (9,5 %), apstiprinot tūrisma nozīmi šajās salu valstīs (sk. 5. tabulu). Vēl augstāks rādītājs tika konstatēts Horvātijā (13,9 %, dati par 2009. gadu). Absolūtu skaitļu izteiksmē lielākie ieņēmumi no starptautiskā tūrisma tika reģistrēti Spānijā (EUR 39 621 miljoni) un Francijā (EUR 34 939 miljoni), kā arī Itālijā, Vācijā un Apvienotajā Karalistē.

Lielākie tēriņi starptautiskā tūrisma jomā 2010. gadā tika reģistrēti Vācijā (58 596 miljoni euro), Apvienotajā Karalistē (36 829 miljoni euro) un Francijā (29 686 miljoni euro). Analizējot šos tēriņus salīdzinājumā ar valsts iedzīvotāju skaitu, Luksemburgas rezidenti 2010. gadā par ceļojumiem iztērēja vidēji 5374 euro uz iedzīvotāju, kas krietni pārsniedz nākamo augstāko rādītāju, kurš reģistrēts Beļģijā (1305 euro uz iedzīvotāju), kam sekoja Īrija, Dānija un Kipra. Šie dati nav īpaši pārsteidzoši, jo šīs piecas dalībvalstis ir salīdzinoši nelielas un ieņem arī vadošās pozīcijas saistībā ar ilgu (t. i., četras vai vairāk naktis) izejošo ceļojumu īpatsvaru kopējā brīvdienu ceļojumu skaitā.

Datu avoti un pieejamība

Tūrisms statistikas kontekstā nozīmē ceļotāju darbību, dodoties braucienā uz galamērķi ārpus to ierastās vides uz laiku, kas ir mazāks par vienu gadu. Tā galvenais nolūks var būt jebkāds, tostarp uzņēmējdarbība, atpūta vai citi personīgi iemesli bez nodoma tikt nodarbinātam pie personas, kas ir apmeklējuma vietas pastāvīgais iedzīvotājs, kā arī mājsaimniecībā vai uzņēmumā. Tūrisma statistika pašlaik attiecas tikai uz ceļojumiem ar vismaz vienu nakšņošanu, taču no 2014. gada tajā tiks iekļauti arī vienas dienas apmeklējumi.

Tūrisma statistikas sistēma tika noteikta Padomes 1995. gada 23. novembra Direktīvā 95/57/EK par statistikas datu vākšanu tūrisma nozarē. Šajā tiesiskajā pamatojumā dalībvalstīm ir noteiktas saistības iesniegt regulāru salīdzināmu tūrisma statistikas datu kopu. Grozījumi 2004 un 2006 attiecās uz ES paplašināšanu un jaunākajām izmaiņām pasaules tūrisma tirgū. Eiropas Parlaments un Eiropas Savienības Padome 2011. gada jūlijā pieņēma jaunu Regulu Nr. 692/2011 attiecībā uz Eiropas statistiku par tūrismu un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 95/57/EK. Tā stāsies spēkā no 2012. pārskata gada.

Tūrisma statistiku ES veido divi galvenie komponenti: statistika par kolektīvo tūristu mītņu kapacitāti un izmantojumu un statistika par tūrisma pieprasījumu. Vairumā dalībvalstu statistikas datus par tūristu mītnēm apkopo, izmantojot anketas, ko aizpilda izmitināšanas iestādes, savukārt statistiku par tūrisma pieprasījumu apkopo, izmantojot anketas, ko ceļotāji aizpilda robežas šķērsošanas punktos, vai veicot mājsaimniecību apsekojumus.

Statistikas dati par kolektīvo tūristu mītņu kapacitāti ietver uzņēmumu skaitu, guļamistabu skaitu un gultasvietu skaitu. Šī statistika ir pieejama atbilstoši uzņēmuma veidam vai reģionam, un to apkopo katru gadu.

Statistikas dati par kolektīvo tūristu mītņu izmantojumu attiecas uz ierašanās reižu skaitu (izmitināšanas vietās), kā arī rezidentu un nerezidentu pavadīto nakšu skaitu dalījumā pēc uzņēmuma veida vai reģiona. Ir pieejamas ikgadējas vai ikmēneša statistikas datu rindas. Bez tam tiek apkopoti statistikas dati par gultasvietu izmantojumu un (izmantojuma koeficientiem). Statistikas dati par tūrisma pieprasījumu attiecas uz tūristu aktivitāti, citiem vārdiem sakot, to cilvēku skaitu, kuri pārskata periodā (ceturksnī vai gadā) veica vismaz vienu ceļojumu ar vismaz četrām nakšņošanām. Ir pieejami statistikas dati par veikto tūrisma ceļojumu skaitu (un nakšņošanu skaitu šajos ceļojumos), un tie ir iedalīti pēc:

  • galamērķa valsts;
  • mēneša, kurā dodas ceļojumā;
  • uzturēšanās ilguma;
  • ceļojuma organizēšanas veida;
  • transporta veida;
  • izmitināšanas veida;
  • tēriņiem.

Datus var analizēt, izmantojot arī sociāldemogrāfiskus skaidrojošus mainīgos lielumus, piemēram, vecumu un dzimumu.

Lai pētītu ar tūrismu saistītus jautājumus, var izmantot datus arī no citiem oficiāliem avotiem. Šī statistika ietver:

  • datus par nodarbinātību tūristu izmitināšanas nozarē no darbaspēka apsekojuma, kas ir sagrupēti atbilstoši darba laikam (pilna/nepilna laika), nodarbinātības statusam, vecumam, izglītības līmenim, dzimumam, darba pienākumu veikšanas pastāvīgumam un stāžam pie viena darba devēja (gada un ceturkšņa dati);
  • datus par darbinieku ceļojumu kvītīm un izdevumiem no maksājumu bilances;
  • transporta statistiku (piem., par aviopasažieru pārvadājumiem);
  • uzņēmējdarbības strukturālo statistiku var izmantot, lai sniegtu papildu informāciju par tūrisma plūsmām un konkrētu ar tūrismu saistītu nozaru saimnieciskās darbības rezultātiem.

Konteksts

ES ir būtisks tūristu galamērķis, un sešas no tās dalībvalstīm ir desmit to populārāko galamērķu vidū, uz kuriem cilvēki izvēlas doties brīvdienu ceļojumos. Tūrisms ES ir svarīga darbības joma, kas var veicināt nodarbinātību un izaugsmi, kā arī lauku, perifērijas un mazāk attīstītu teritoriju attīstību. Šo aspektu dēļ šajā jomā un plašākā reģionālās politikas un ilgtspējīgas attīstības politikas jomu kontekstā ir vajadzīgi uzticami un saskaņoti statistikas dati.

Tūrisms var būt nozīmīgs faktors Eiropas reģionu attīstībā. Tūrisma mērķiem izveidotā infrastruktūra veicina vietējo attīstību, bet radītās vai saglabātās darbavietas var palīdzēt novērst rūpniecības un lauku reģionu pagrimumu. Ilgtspējīgs tūrisms ietver kultūras un dabas mantojuma, tostarp mākslas un vietējās kulinārijas, kā arī bioloģiskās daudzveidības, saglabāšanu un veicināšanu.

Eiropas Komisija 2006. gadā pieņēma Communication (2006) 134 'A renewed EU tourism policy: towards a stronger partnership for European tourism’. Dokumentā tika aplūkota virkne problēmu, kas ietekmēs tūrisma attīstību turpmākajos gados, tostarp jautājumi par Eiropas iedzīvotāju novecošanu, pieaugošo ārējo konkurenci, patērētāju pieprasījumu pēc specializētāka tūrisma, kā arī vajadzību attīstīt ilgtspējīgākas un videi nekaitīgākas tūrisma prakses. Šajā paziņojumā bija norādīts, ka konkurētspējīgāka tūrisma nodrošināšana un ilgtspējīgi galamērķi palīdzētu paaugstināt tūristu apmierinātību un nostiprinātu Eiropas kā vadošā tūristu galamērķa pozīciju. 2007. gada oktobrī tika pieņemts paziņojums Communication ((2007) 621 ar nosaukumu 'Agenda for a sustainable and competitive European tourism ’, kurā tika ierosināti pasākumi tādās jomās kā tūrisma galamērķu ilgtspējīga pārvaldība, ar ilgtspējību saistītu jautājumu iekļaušana uzņēmumu darbībā, kā arī tūristu informētība par ilgtspējību.

2010. gada jūnijā tika pieņemts Communication ((2010) 352 'Europe, the world’s No. 1 tourist destination – a new political framework for tourism in Europe’. To pieņēma pēc tam, kad stājās spēkā Lisabonas līgums, kurā tika atzīta tūrisma nozīme, paredzot konkrētu ES kompetenci šajā jomā un atļaujot kvalificēta vairākuma lēmumu pieņemšanu. Īpašā tūrismam veltītā Līguma pantā ir norādīts, ka ES “papildina dalībvalstu darbības tūrisma nozarē, jo īpaši, lai veicinātu Savienības uzņēmumu konkurētspēju šajā jomā”. Eiropas Komisija 2010. gada paziņojumā pauda atbalstu saskaņotai pieejai ar tūrismu saistītām iniciatīvām un noteica jaunus pamatprincipus tūrisma konkurētspējas un ilgtspējīgas izaugsmes iespēju uzlabošanai. Tā šo mērķu sasniegšanai ierosināja vairākas Eiropas vai starptautiskas iniciatīvas, tostarp sociālekonomisko zināšanu bāzes nostiprināšanu par tūrismu.

Papildu informācija no Eurostat

Publikācijas

Galvenās tabulas

Datubāze

Īpaša sadaļa

Metodika/Metadati

Cita informācija

Izejas dati tabulām, diagrammām un kartēm (MS Excel)

Ārējas saites

Skatiet arī

Retrieved from "https://ec.europa.eu/eurostat/statistics-explained/index.php?title=Archive:Tūrisma_statistika&oldid=100917"