Archive:Valdības finanšu statistika

Dati iegūti 2017. gada 24. aprīlī. Jaunākie dati: Papildu informācija no Eurostat , Galvenās tabulas un Datubāze. Raksta atjauninājums plānots 2018. gada septembrī. Angļu valodā pieejamā versija ir jaunāka.

1. diagramma. Valsts bilance, 2015. un 2016. gads
(vispārējās valdības sektora neto aizdevumi vai neto aizņēmumi, % no IKP)
Informācijas avots: Eurostat (tec00127)

1. tabula. Valsts bilance un vispārējās valdības parāds, 2013.–2016. gads
(% no IKP)
Informācijas avots: Eurostat (tec00127) un (tsdde410)

2. diagramma. Vispārējās valdības parāds, 2015. un 2016. gads
(vispārējās valdības konsolidētais bruto parāds, % no IKP)
Informācijas avots: Eurostat (tsdde410)

3. diagramma. Kopējo izdevumu un kopējo ieņēmumu izmaiņas, 2006.–2016. gads
(% no IKP)
Informācijas avots: Eurostat (gov_10a_main)

4. diagramma. Kopējo izdevumu un kopējo ieņēmumu izmaiņas, 2006.–2016. gads
(miljardi EUR)
Informācijas avots: Eurostat (gov_10a_main)

5. diagramma. Valdības ieņēmumi un izdevumi, 2016. gads
(% no IKP)
Informācijas avots: Eurostat (gov_10a_main)

6. diagramma. Kopējo ieņēmumu struktūra, 2015. gads
(% no kopējiem ieņēmumiem)
Informācijas avots: Eurostat (gov_10a_main)

7. diagramma. Valdības ieņēmumu svarīgākie posteņi, 2016. gads
(% no kopējiem ieņēmumiem)
Informācijas avots: Eurostat (gov_10a_main)

8. diagramma. Kopējo izdevumu struktūra, 2015. gads<>(% no kopējiem izdevumiem)
Informācijas avots: Eurostat (gov_10a_main)

9. diagramma. Valdības izdevumu svarīgākie posteņi, 2016. gads
(% no kopējiem izdevumiem)
Informācijas avots: Eurostat (gov_10a_main)

10. diagramma. Nodokļu un sociālo iemaksu galvenās kategorijas ES 28 dalībvalstīs, 2006.–2016. gads
(% no IKP)
Informācijas avots: Eurostat (gov_10a_main)

11. diagramma. Nodokļu un sociālo iemaksu galvenās kategorijas, 2016. gads
(% no IKP)
Informācijas avots: Eurostat (gov_10a_main)

Šajā rakstā aplūkotas galveno valdības finanšu statistikas datu izmaiņas Eiropas Savienībā (ES) un eurozonā (EZ 19 dalībvalstīs). Īpaša vērība pievērsta valsts (vispārējās valdības) budžeta deficītam, bruto parādam, ieņēmumiem un izdevumiem, kā arī nodokļiem un sociālajām iemaksām, kas ir galvenie vispārējās valdības ieņēmumu avoti.

Šie statistikas dati ir ļoti būtiski rādītāji ES dalībvalstu tautsaimniecības stāvokļa noteikšanai. Atbilstīgi ES Stabilitātes un izaugsmes pakta (SIP), noteikumiem ES dalībvalstis apņēmušās nodrošināt, ka to budžeta deficīts un vispārējās valdības parāds nepārsniedz noteiktu līmeni: dalībvalsts budžeta deficīts nedrīkst pārsniegt -3 % no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP), un vispārējās valdības parāds nedrīkst pārsniegt 60 % no IKP. Ja dalībvalsts neievēro šos ierobežojumus, tiek sākta t. s. pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūra. Šai procedūrai ir vairāki posmi, tostarp iespēja piemērot sankcijas, lai mudinātu attiecīgo dalībvalsti īstenot atbilstīgus pasākumus situācijas uzlabošanai. Šie paši budžeta deficīta un vispārējās valdības parāda ierobežojumi ir arī kritēriji, kas jāizpilda, lai pievienotos ekonomiskajai un monetārajai savienībai (EMS) un attiecīgi ieviestu euro valūtu. Turklāt Integrēto ekonomikas un nodarbinātības pamatnostādņu jaunākajā pārskatītajā redakcijā (pārskatīšana notika, īstenojot stratēģiju “Eiropa 2020” — Eiropas gudras, ilgtspējīgas un iekļaujošas izaugsmes stratēģiju) ir iekļautas pamatnostādnes publisko finanšu kvalitātes un ilgtspējas nodrošināšanai.

Galvenie statistikas rezultāti

Vispārējās valdības budžeta deficīts (konsolidētā vispārējās valdības sektora neto aizņēmumi izteikti procentos no IKP) 2016. gadā gan ES 28 dalībvalstīs, gan arī eurozonā (EZ 19 dalībvalstīs) samazinājās salīdzinājumā ar 2015. gadu — samazinājās arī vispārējās valdības parāds attiecībā pret IKP.

Vispārējās valdības budžeta deficīts

ES 28 dalībvalstīs vispārējās valdības budžeta deficīta attiecība pret IKP samazinājās no -2,4 % 2015. gadā līdz -1,7 % 2016. gadā, savukārt EZ 19 dalībvalstīs šis rādītājs samazinājās no -2,1 % līdz -1,5 %. Desmit ES dalībvalstīs — Luksemburgā (+1,6 %), Maltā (+1 %), Zviedrijā (+0,9 %), Vācijā (+0,8 %), Grieķijā (+0,7 %), Čehijas Republikā (+0,6 %), Kiprā un Nīderlandē (abās valstīs +0,4 %), kā arī Igaunijā un Lietuvā (abās valstīs +0,3 %) — 2016. gadā tika reģistrēts vispārējās valdības budžeta pārpalikums. Bulgārijā un Latvijā tika reģistrēts pavisam neliels pārpalikums — 0 % no IKP. 14 ES dalībvalstīs, proti, Īrijā, Horvātijā, Dānijā, Austrijā, Slovākijā, Slovēnijā, Ungārijā, Somijā, Portugālē, Polijā, Itālijā, Beļģijā, Apvienotajā Karalistē un Rumānijā, 2016. gadā reģistrētais deficīts bija mazāks vai vienāds ar -3 % no IKP. (sk. 1. diagrammu).

Francijā un Spānijā reģistrētais budžeta deficīts bija attiecīgi -3,4 % un -4,5 % no IKP. Abas dalībvalstis arī ziņoja, ka to budžeta deficīts (attiecībā pret IKP) bija pārsniedzis -3 % arī visos trijos iepriekšējos gados un attiecīgi visā periodā, kas parādīts 1. tabulā.

Salīdzinājumā ar 2015. gadu vispārējās valdības bilance (attiecībā pret IKP) 2016. gadā uzlabojās 24 ES dalībvalstīs — lielākie uzlabojumi bilancē (vairāk nekā 2 procentpunkti no IKP) tika novēroti Grieķijā (+6,7 procentpunkti no IKP), Horvātijā (+2,6 procentpunkti no IKP), Nīderlandē (+2,5 procentpunkti no IKP), kā arī Maltā un Portugālē (abās valstīs +2,3 procentpunkti no IKP). Čehijas Republika, Grieķija, Kipra, Lietuva, Malta un Nīderlande izkļuva no deficīta 2015. gadā un panāca pārpalikumu 2016. gadā. Vācija, Igaunija, Luksemburga un Zviedrija 2016. gadā reģistrēja augstāku budžeta pārpalikumu nekā 2015. gadā. Bulgārija un Latvija reģistrēja deficītu 2015. gadā un līdzsvarotu budžetu 2016. gadā. Beļģija, Ungārija, Austrija un Rumānija 2016. gadā reģistrēja lielāku deficītu nekā 2015. gadā.

Vispārējās valdības parāds

Vispārējās valdības parāda attiecība pret IKP ES 28 dalībvalstīs samazinājās no 84,9 % 2015. gada beigās līdz 83,5 % 2016. gada beigās un EZ 19 dalībvalstīs — no 90,3 % līdz 89,2 % (sk. 2. diagrammu). 2016. gadā pavisam 16 ES dalībvalstīs parāda līmenis pārsniedza 60 % no IKP — augstākais līmenis tika reģistrēts Grieķijā (179 %), Itālijā (132,6 %), Portugālē (130,4 %), Kiprā (107,8 %)un Beļģijā (105,8 %). Zemākā valdības parāda attiecība pret IKP tika novērota Igaunijā (9,5 %), Luksemburgā (20 %) un Bulgārijā (29,5 %).

Vispārējās valdības parāda attiecība pret IKP 2016. gada beigās palielinājās 9 ES dalībvalstīs salīdzinājumā ar 2015. gada beigām, savukārt tā pazeminājās 19 dalībvalstīs — lielākais pazeminājums tika reģistrēts Slovēnijā (-3,5 procentpunkti no IKP), Īrijā (-3,3 procentpunkti) un Čehijas Republikā (-3,1 procentpunkti). Laikā no 2015. gada beigām līdz 2016. gada beigām lielākais parāda pieaugums attiecības pret IKP tika novērots Latvijā (3,6 procentpunkti), Bulgārijā (3,5 procentpunkti) un Polijā (3,3 procentpunkti).

Vispārējās valdības ieņēmumi un izdevumi

Vispārējās valdības sektora nozīmi ekonomikā var novērtēt, ņemot vērā vispārējās valdības kopējo ieņēmumu un izdevumu procentos izteikto daļu no IKP. ES 28 dalībvalstīs kopējie vispārējās valdības ieņēmumi 2016. gadā bija 44,9 % no IKP (bez izmaiņām salīdzinājumā ar 2015. gadu, kad šis rādītājs bija 44,9 %), un izdevumi bija 46,6 % no IKP (samazinājums salīdzinājumā ar 2015. gadu, kad šis rādītājs bija 47,2 %). EZ 19 dalībvalstīs kopējie vispārējās valdības izdevumi 2016. gadā bija 47,7 % (samazinājums no 48,5 % 2015. gadā) un kopējie ieņēmumi — 46,2 % no IKP (samazinājums no 46,4 %2015. gadā), sk. 3. diagrammu.

Laikā no 2006. gada līdz 2007. gadam gan ES 28 dalībvalstīs, gan EZ 19 dalībvalstīs kopējie izdevumi procentos no IKP samazinājās, un tad laikā no 2007. gada līdz 2009. gadam bija straujš rādītāja pieaugums līdz 50,1 % no IKP ES 28 dalībvalstīs 2009. gadā un līdz 50,7 % no IKP EZ 19 dalībvalstīs. Kopējie izdevumi kā daļa no IKP abās valstu grupās samazinājās laikā no 2009. gada līdz 2011. gadam, palielinājās 2012. gadā un lēni samazinājās līdz 2016. gadam.

Laikā no 2006. gada līdz 2015. gadam vispārējās valdības kopējie izdevumi absolūtos skaitļos palielinājās lēnāk gan ES 28 dalībvalstīs, gan EZ 19 dalībvalstīs (izņemot nelielu samazinājumu EZ 19 dalībvalstīs laikā no 2010. gada līdz 2011. gadam; sk. 4. diagrammu). Laikposmā no 2015. gada līdz 2016. gadam ES 28 dalībvalstīs kopējie izdevumi miljardos euro samazinājās galvenokārt valūtas ietekmes dēļ (GBP vērtības samazināšanās). Laikposmā no 2009. gada līdz 2016. gadam ieņēmumi gan ES 28 dalībvalstīs, gan arī EZ 19 dalībvalstīs palielinājās nedaudz straujāk nekā izdevumi, tādējādi radot budžeta deficīta samazinājumu.

Lai gan laikā no 2009. gada līdz 2016. gadam ES 28 dalībvalstīs vispārējās valdības izdevumi kopumā palielinājās par EUR 747 miljardiem, vispārējās valdības ieņēmumi šajā valstu grupā palielinājās par EUR 1 310 miljardiem. Laikposmā no 2015. gada līdz 2016. gadam valdības izdevumi samazinājās par EUR 51 miljardu, savukārt valdības ieņēmumi palielinājās par EUR 48 miljardiem. Vispārējās valdības izdevumi EZ 19 dalībvalstīs palielinājās par EUR 427 miljardiem 2009.–2016. gadā, bet ieņēmumi palielinājās par EUR 842 miljardiem.

Vispārējās valdības izdevumu un ieņēmumu apjoms ES dalībvalstīs ļoti atšķiras (sk. 5. diagrammu). 2016. gadā apvienoto vispārējās valdības izdevumu un ieņēmumu līmenis procentos no IKP (pārsniedzot 100 %) %) bija visaugstākais šādās ES dalībvalstīs: Somijā, Francijā, Dānijā, Beļģijā, Zviedrijā un Austrijā; arī Norvēģijā līmenis pārsniedza 100 %. Septiņas dalībvalstis — Īrija, Rumānija, Lietuva, Bulgārija, Latvija, Malta un Kipra — 2016. gadā ziņoja par salīdzinoši zemu apvienoto līmeni (mazāk nekā 80 % no IKP), un tas bija zems arī Šveicē.

ES 28 dalībvalstīs svarīgākie vispārējās valdības kopējo ieņēmumu komponenti ir nodokļi un neto sociālās iemaksas (skatīt 6. diagrammu). 2016. gadā nodokļi veidoja 59,5 % no kopējiem ieņēmumiem ES 28 dalībvalstīs un 56,2 % EZ 19 dalībvalstīs, savukārt neto sociālās iemaksas veidoja 29,8 % no kopējiem ieņēmumiem ES 28 dalībvalstīs un 33,2 % EZ 19 dalībvalstīs. Tirgus izlaide, izlaide pašu galapatēriņam un maksājumi ārpustirgus ražošanai (“pārdošana/maksas” un kapitāla veidošana uz pašu rēķina) veidoja 6,9 % no kopējiem ieņēmumiem ES 28 dalībvalstīs un identisku daļu no kopējiem ieņēmumiem EZ 19 dalībvalstīs. Īpašuma ienākums (galvenokārt procenti, dividendes un rente) veidoja 1,8 % no kopējiem ieņēmumiem ES 28 dalībvalstīs un 1,6 % EZ 19 dalībvalstīs.

Katrā ES dalībvalstī dažādo ieņēmumu kategoriju relatīvais nozīmīgums bija atšķirīgs. Piemēram, 2016. gadā nodokļi veidoja mazāk nekā 50 no vispārējās valdības ieņēmumiem Slovākijā un Čehijas Republikā, bet Dānijā to īpatsvars vispārējās valdības kopējos ieņēmumos bija 87,4 un Zviedrijā — 80,5 % (skatīt 7. diagrammu).

ES 28 dalībvalstu izdevumu lielāko daļu 2016. gadā veidoja ienākumu pārdale, kas izpaudās kā sociālo pabalstu pārvedumi naudā vai natūrā (sk. 8. un 9. diagrammu). Sociālie pārvedumi (sociālie pabalsti un sociālie pārvedumi natūrā — tirgū iegādāta produkcija) veidoja 45,1 % no kopējiem izdevumiem ES 28 dalībvalstīs un 47,8 % EZ 19 dalībvalstīs. Darba ņēmēju atalgojums veidoja 21,6 % no vispārējās valdības izdevumiem ES 28 dalībvalstīs un 21,0 % EZ 19 dalībvalstīs. Starppatēriņš veidoja 12,7 % no kopējiem izdevumiem ES 28 dalībvalstīs un 10,9 % no kopējiem izdevumiem EZ 19 dalībvalstīs. Nomaksātais īpašuma ienākums, kura lielākā daļa ir procentu maksājumi, veidoja 4,6 % no vispārējās valdības izdevumiem ES 28 dalībvalstīs un EZ 19 dalībvalstīs. Bruto pamatkapitāla veidošanas (galvenokārt ieguldījumu) daļa bija 5,8 % no kopējiem izdevumiem ES 28 dalībvalstīs un 5,3 % EZ 19 dalībvalstīs.

Vispārējās valdības ieņēmumu galvenie veidi ir ienākuma, mantas u. tml. kārtējie nodokļi ražošanas un importa nodokļi un neto sociālās iemaksas. ES 28 dalībvalstīs 2016. gadā ražošanas un importa nodokļi veidoja 13,4 % no IKP, ienākuma, mantas u. tml. kārtējie nodokļi veidoja 13 % no IKP, un neto sociālās iemaksas — 13,4 % no IKP. Attiecībā pret IKP ieņēmumi no ražošanas un importa nodokļiem 2009.–2013. gadā ES 28 dalībvalstīs palielinājās — to daļa attiecībā pret IKP palielinājās par 0,9 % (sk. 10. diagrammu). Laikposmā no 2013. gada līdz 2016. gadam ražošanas un importa nodokļu daļa attiecībā pret IKP saglabājās nemainīga. Ienākuma, mantas u. tml. kārtējie nodokļi procentos no IKP sasniedza zemāko līmeni 2010. gadā — 12,1 % no IKP — un pēc tam palielinājās, sasniedzot 13 % no IKP 2015. gadā. Laikposmā no 2015. gada līdz 2016. gadam šo nodokļu daļa saglabājās nemainīga. Laikposmā no 2012. gada līdz 2014. gadam neto sociālās iemaksas ES 28 dalībvalstīs saglabājās nemainīgas 13,4 %līmenī no IKP, pēc tam 2015. gadā samazinājās līdz 13,2 % un 2016. gadā atkal sasniedza 13,4 % no IKP.

Nodokļu ieņēmumu struktūra ES dalībvalstīs 2016. gadā ļoti atšķīrās (sk. 11. diagrammu). Atbilstīgi prognozēm tās dalībvalstis, kuras ziņoja par salīdzinoši augstu izdevumu līmeni, arī iekasēja lielākus nodokļus (procentos no IKP) vispārējās valdības vajadzībām. Piemēram, 2016. gadā lielākā ieņēmumu attiecība pret IKP no galvenajām nodokļu un sociālo iemaksu kategorijām bija 46,9 %, ko reģistrēja Francijā, un Dānijā tika reģistrēts nākamais lielākais rādītājs (46,8 %). Šādu ieņēmumu procentos izteiktā daļa no IKP bija mazāka par 30 % trīs dalībvalstīs — Īrijā, Rumānijā un Bulgārijā, kā arī Šveicē (2015. gads).

Datu avoti un pieejamība

Saskaņā ar pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras noteikumiem ES dalībvalstīm līdz katra gada 1. aprīlim un 1. oktobrim ir jāiesniedz Eiropas Komisijai to valdības budžeta deficīta un parāda statistika. Turklāt Eurostat apkopo sīkākus datus par vispārējās valdības finanšu statistiku, īstenojot transmission programme (angļu valoda), saskaņā ar kuru tiek sniegti nacionālo kontu dati. Galvenos apkopotos datus par vispārējo valdību Eurostat saņem divas reizes gadā, un statistiku par vispārējās valdības funkcijām (COFOG) būtu jānosūta viena gada laikā pēc pārskata perioda beigām, savukārt sīkākus datus par iekasētajiem nodokļiem un veiktajām sociālajām iemaksām — deviņu mēnešu laikā pēc pārskata perioda beigām. Ceturkšņa dati par nefinanšu un finanšu kontiem, kā arī ceturkšņa dati par vispārējās valdības bruto parādu tiek sniegti četras reizes gadā.

Šajā rakstā sniegtie dati attiecas uz dažiem galvenajiem vispārējās valdības sektora rādītājiem, kuri ir apkopoti, pamatojoties uz nacionālo kontu (EKS 2010) sistēmu.

Starpība starp kopējiem ieņēmumiem un kopējiem izdevumiem, tostarp kapitālizdevumiem (jo īpaši bruto pamatkapitāla veidošanai), ir vienāda ar vispārējās valdības neto aizdevumiem / neto aizņēmumiem, kas ir arī vispārējās valdības nefinanšu kontu balanspostenis.

Vispārējās valdības struktūra

Vispārējās valdības sektoru veido institucionālas vienības, kuras ir ārpustirgus ražotāji un kuru produkcija ir paredzēta individuālajam un kolektīvajam patēriņam, un kuras finansē no citos sektoros ietilpstošu vienību obligātajiem maksājumiem, kā arī institucionālās vienības, kas nodarbojas galvenokārt ar nacionālā ienākuma un mantas pārdali (EKS 2010, 2.111. punkts). Vispārējās valdības sektoram ir četri apakšsektori: centrālā valdība, pavalsts valdība (vajadzības gadījumā), vietējā valdībaun sociālās nodrošināšanas fondi (vajadzības gadījumā).

Galveno rādītāju definīcijas

Valsts bilanci definē kā vispārējās valdības neto aizņēmumus / neto aizdevumus, kas norādīti saistībā ar pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru un izteikti attiecībā pret IKP. Atbilstīgi protokolam par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru vispārējās valdības parāds ir vispārējās valdības sektora bruto saistības valūtās un noguldījumos, parāda vērtspapīros un aizdevumos, kas nav atmaksātas gada beigās, ko izsaka nominālvērtībā un konsolidē.

Vispārējās valdības galvenos ieņēmumus veido nodokļi, sociālās iemaksas, kā arī ienākums no tirdzniecības un īpašuma. Tie ir definēti EKS 2010, ņemot vērā šādas kategorijas: tirgus izlaidi, izlaidi pašu galapatēriņam, maksājumus par ārpustirgus izlaidi, ražošanas un importa nodokļus, citas ražošanas subsīdijas, īpašuma ienākumu, ienākuma, mantas u. tml. kārtējos nodokļus, neto sociālās iemaksas, citus kārtējos pārvedumus un kapitāla pārvedumus.

Galvenie izdevumu posteņi ir (valsts) darbinieku atalgojums, sociālie pabalsti (sociālie pabalsti un sociālie pārvedumi natūrā — vispārējās valdības un MABO tirgū iegādāta produkcija), valsts parāda procenti, subsīdijas un bruto pamatkapitāla veidošana. Vispārējās valdības kopējie izdevumi ir definēti EKS 2010, ņemot vērā šādas kategorijas: starppatēriņu, bruto kapitāla veidošanu, darbinieku atalgojumu, citus ražošanas nodokļus, subsīdijas, īpašuma ienākumu, ienākuma, mantas u. tml. kārtējos nodokļus, sociālos pabalstus, kas nav sociālie pārvedumi natūrā, sociālos pārvedumus natūrā — tirgū iegādāto produkciju, citus kārtējos pārvedumus, korekciju saistībā ar pensiju tiesību pārmaiņām, kapitāla pārvedumus un darījumus ar neražotiem aktīviem.

Vispārējās valdības dati, ko iesniedz, lai EKS 2010 ietvaros sagatavotu vispārējās valdības galvenos apkopotos datus, jākonsolidē attiecībā uz noteiktiem nacionālo kontu darījumiem, un tas nozīmē, ka dati par konkrētiem darījumiem starp vispārējās valdības sektora institucionālām vienībām — īpašuma ienākums, citi kārtējie pārvedumi un kapitāla pārvedumi — netiek iekļauti vai tiek izslēgti. Par šādiem darījumiem apakšsektora dati būtu jākonsolidē katra apakšsektora ietvaros, nevis starp apakšsektoriem. Tādējādi dati sektora līmenī atbilst apakšsektora datu summai, izņemot par tādiem posteņiem kā īpašuma ienākums, citi kārtēji pārvedumi un kapitāla pārvedumi, kurus konsolidē Saistībā ar minētajiem posteņiem un attiecīgi kopējiem ieņēmumiem un kopējiem izdevumiem apakšsektoru summai būtu jāpārsniedz sektora vērtība.

Nodokļi un sociālās iemaksas atbilst ieņēmumiem, kurus (naudā vai natūrā) uzliek centrālā, pavalsts un vietējā valdība un sociālās nodrošināšanas fondi. Šīs maksas (ko vispārīgi sauc par nodokļiem) tiek apkopotas trīs pamatgrupās un veido šādus posteņus:

ienākuma, mantas u. tml. nodokļi, tostarp visi obligātie maksājumi, ar kuriem vispārējā valdība periodiski apliek uzņēmumu un mājsaimniecību ienākumus un mantu;
ražošanas un importa nodokļi, tostarp visi obligātie, neveiktie maksājumi, ar kuriem vispārējā valdība apliek preču un pakalpojumu ražošanu un importu, darbaspēka algošanu, zemes, ražošanas gaitā izmantotu ēku vai citu īpašumu (aktīvu) īpašumtiesības vai izmantošanu;
neto sociālās iemaksas, tostarp visas darba devēju un mājsaimniecību faktiskās sociālās iemaksas, nosacītās sociālās iemaksas, kas ir pretvērtība sociālajiem pabalstiem, kurus tieši maksā darba devēji, kā arī vēl divi nosacīti posteņi (mājsaimniecību papildu sociālās iemaksas un sociālās apdrošināšanas shēmas pakalpojumu maksas).

Konteksts

Finanšu un ekonomikas krīze daudzām Eiropas valstu valdībām izvirzīja sarežģītus uzdevumus. Lielākās bažas bija saistītas ar valsts pārvaldes spēju atmaksāt parādus un veikt nepieciešamos pasākumus valsts izdevumu kontrolēšanai, vienlaikus cenšoties veicināt ekonomikas izaugsmi.

Stabilitātes un izaugsmes paktā (SIP) iekļauto uzdevumu nolūks ir nodrošināt ES, un jo īpaši eurozonas valstu, ekonomikas attīstības vispārēju sinhronizāciju. Turklāt SIP mērķis ir neļaut ES dalībvalstīm veikt tādus politikas pasākumus, kuri uz citu dalībvalstu rēķina radītu nepamatotas priekšrocības attiecīgo valstu ekonomikā. SIP ir divi pamatprincipi: budžeta deficīts (plānotais vai faktiskais) nedrīkst pārsniegt -3 % no IKP, un parāda attiecība pret IKP nedrīkst pārsniegt 60 % (vai tā būtu jāsamazina līdz šim līmenim). SIP un ES ekonomikas vispārējā pārvaldība tika būtiski nostiprināta 2011. gadā.

Katru gadu ES dalībvalstis sniedz Eiropas Komisijai sīku informāciju par savu ekonomikas politiku un valsts finanšu stāvokli. Eurozonas valstis sniedz šādu informāciju saistībā ar stabilitātes programmas īstenošanu, savukārt pārējās dalībvalstis to veic saistībā ar konverģences programmu. Eiropas Komisija novērtē, vai politika ir salāgota ar panāktajiem ekonomikas, sociālajiem un vides mērķiem, un var izteikt valstij brīdinājumu, ja uzskata, ka budžeta deficīta pieaugums kļūst nepieņemami augsts. Ja tiek izteikts brīdinājums, Padome var konstatēt pārmērīgu valsts budžeta deficītu, un tādā gadījumā ir jānosaka termiņš, kurā budžeta deficīts jānovērš.