Ienākumu nabadzības statistika

Dati iegūti 2019. gada maijā.

Raksta atjauninājums plānots: 2020. gada oktobrī.

Angļu valodā pieejamā versija ir jaunāka.

Svarīgākais

Nabadzības riska rādītājs (pēc sociālajiem pārvedumiem) ES 2017. gadā samazinājās līdz 16,9 % (-0,4 pp).

2017. gadā sociālie pārvedumi sniedza iespēju 8,7 % ES iedzīvotāju pārvarēt nabadzības slieksni.

20 % iedzīvotāju ar augstākajiem rīcībā esošajiem ienākumiem ES 2017. gadā saņēma 5,1 reizes vairāk nekā tie 20 % iedzīvotāju, kuriem bija vismazākie ienākumi.

Nabadzības riska rādītājs, 2017. gads

Šajā rakstā ir analizēta jaunākā statistika par monetāro nabadzību un ienākumu nevienlīdzību Eiropas Savienībā (ES). Dzīves līmeņu salīdzinājumu valstu starpā bieži balsta uz iekšzemes kopproduktu (IKP) uz vienu iedzīvotāju, kas naudas izteiksmē norāda, cik bagāta ir valsts salīdzinājumā ar citu valsti. Tomēr šis galvenais rādītājs ļoti maz pasaka par ienākuma sadali valstī un arī nesniedz informāciju par nemonetāriem faktoriem, kam var būt būtiska nozīme iedzīvotāju dzīves kvalitātes noteikšanā. No vienas puses, ienākuma sadales nevienlīdzība var motivēt cilvēkus uzlabot savu situāciju, strādājot, veidojot inovāciju vai apgūstot jaunas prasmes. No otras puses, bieži tiek uzskatīts, ka ienākuma nevienlīdzība izraisa noziedzību, nabadzību un sociālo atstumtību.

Pilns raksts

Nabadzības riska rādītājs un slieksnis

ES–28 dalībvalstīs ir novērojama nabadzības riska rādītāja (pēc sociālajiem pārvedumiem) mērena paaugstināšanās tendence, sākot ar 16,5 % 2010. gadā. Lai gan laikposmā no 2011. līdz 2013. gadam bija vērojamas nelielas atšķirības, pēc kāpuma par 0,5 procentpunktiem (pp) 2014. gadā šis rādītājs sasniedza visaugstāko līmeni šajā periodā trīs gadus pēc kārtas (17,2 % vai 17,3 %). Attiecībā uz 2017. gadu, kas ir gads, par kuru pieejami jaunākie dati, tika novērots samazinājums līdz 16,9 % (-0,4 pp).

1. attēls. Nabadzības riska rādītājs un slieksnis, 2017. gads
Avots: Eurostat (ilc_li01) un (ilc_li02)

Šis rādītājs par ES–28 dalībvalstīm, kas aprēķināts kā valstu rezultātu vidējā svērtā vērtība, dažādās ES dalībvalstīs ievērojami atšķiras (sk. 1. attēlu). Saskaņā ar aprēķiniem deviņās dalībvalstīs, proti, Rumānijā (23,6 %), Bulgārijā (23,4 %), Lietuvā (22,9 %), Latvijā (22,1 %), Spānijā (21,6 %), Igaunijā (21,0 %), Itālijā (20,3 %), Grieķijā (20,2 %) un Horvātijā (20,0 %), nabadzības risks skāra vienu piektdaļu vai vairāk iedzīvotāju; tāda pati situācija bija vērojama arī Serbijā (25,7 %), kā arī Ziemeļmaķedonijā un Turcijā (abās 22,2 %). ES dalībvalstu vidū mazākais tādu personu īpatsvars, kuras skāris nabadzības risks, tika novērots Čehijā (9,1 %) un Somijā (11,5 %), savukārt Islande (8,8 % — 2016. gada dati) ziņoja par vēl mazāku nabadzības riska skarto personu skaitu.

Noteiktais nabadzības riska slieksnis (norādīts arī 1. attēlā) ir 60 % no valsts vidējā ekvivalentā rīcībā esošā ienākuma. Telpiska salīdzinājuma nolūkos to bieži izsaka ar pirktspējas līmeni (PSL), lai ņemtu vērā dzīves dārdzības atšķirības dažādās valstīs. Ienākuma vērtības attiecībā uz šo slieksni ES dalībvalstīs 2017. gadā bija ļoti dažāds — no PSL 3182 Rumānijā līdz PSL 14 006 Austrijā, bet Luksemburgas sliekšņa vērtība (PSL 17 604) nepārprotami bija vislielākā šajā diapazonā. Nabadzības slieksnis bija salīdzinoši zems arī Serbijā (PSL 3087), Ziemeļmaķedonijā (PSL 3179) un Turcijā (PSL 3987) un salīdzinoši augsts Islandē (PSL 13 316 — 2016. gada dati), Norvēģijā (PSL 15 740) un Šveicē (PSL 16 225).

2. attēls. Nabadzības riska rādītājs pēc sociālajiem pārvedumiem, 2017. gads
(% no to iedzīvotāju skaita, kuriem ir 16 vai vairāk gadu)
Avots: Eurostat (ilc_li02)

Dažādu sabiedrības grupu risks saskarties ar monetāro nabadzību atšķiras
2017. gadā atšķirība starp ES–28 dalībvalstu vīriešu un sieviešu nabadzības riska rādītāju (pēc sociālajiem pārvedumiem) bija neliela — saskaņā ar jaunākajiem datiem šis rādītājs bija 15,5 % vīriešiem salīdzinājumā ar augstāku rādītāju (17,1 %) sievietēm (sk. 2. attēlu). Lielākās atšķirības starp dzimumiem 2017. gadā bija vērojamas Igaunijā (6,0 pp), Latvijā (5,8 pp), Lietuvā (5,0 pp), Čehijā (4,0 pp), Bulgārijā (3,8 pp) un Slovēnijā (3,2 pp). Arī Īrija, Horvātija, Kipra, Beļģija, Apvienotā Karaliste, Itālija, Malta, Austrija un Vācija ziņoja par sieviešu nabadzības riska rādītāju, kas ir par 2,0 vai vairāk pp augstāks nekā vīriešiem, kā tas bija Šveicē un Norvēģijā. Turpretī Dānijā nabadzības riska rādītājs vīriešiem bija par 1 pp augstāks nekā sievietēm. Tāda pati situācija bija arī Ziemeļmaķedonijā (1 pp).

1. tabula. Nabadzības riska rādītājs pēc sociālajiem pārvedumiem, ņemot vērā izplatītāko nodarbinātības statusu, 2017. gads
(% no to iedzīvotāju skaita, kuriem ir 18 vai vairāk gadu)
Avots: Eurostat (ilc_li04)

Nabadzības riska rādītāju atšķirības bija plašākas, klasificējot iedzīvotājus pēc to nodarbošanās statusa
Bezdarbnieki ir īpaši neaizsargāta grupa (sk. 1. tabulu) — gandrīz pusi (47,8 %) visu bezdarbnieku ES–28 dalībvalstīs 2017. gadā skāra nabadzības risks, un visaugstākais šis rādītājs bija Vācijā (70,6 %). Desmit citas ES dalībvalstis (Lietuva, Bulgārija, Malta, Latvija, Luksemburga, Apvienotā Karaliste, Rumānija, Ungārija, Zviedrija un Igaunija) ziņoja, ka 2017. gadā vismaz pusi bezdarbnieku ir skāris nabadzības risks.

Nabadzības riskam 2017. gadā bija pakļauta aptuveni viena no septiņām (14,2 %) pensionētajām personām ES–28 dalībvalstīs. Igaunijā (46,1 %), Latvijā (43,7 %), Lietuvā (36,7 %) un Bulgārijā (32,4 %) šis īpatsvars bija vismaz divas reizes lielāks par vidējo rādītāju ES–28 dalībvalstīs.

Nabadzības risks ievērojami mazāk skāra nodarbinātās personas (vidēji 9,4 % visās ES–28 dalībvalstīs 2017. gadā). Samērā augsts nabadzības riska skarto nodarbināto personu īpatsvars bija Rumānijā (17,4 %), nedaudz mazāks — Luksemburgā (13,7 %) un Spānijā (13,1 %), savukārt Grieķija, Itālija, Bulgārija, Portugāle un Ungārija ziņoja, ka 2017. gadā nabadzības risks šajās valstīs skāra vairāk nekā desmito daļu nodarbināto.

3. attēls. Nabadzības riska rādītājs pēc mājsaimniecības veida, mājsaimniecības bez apgādājamiem bērniem, 2017. gads
(% no konkrētās iedzīvotāju grupas)
Avots: Eurostat (ilc_li03)

Nabadzības riska rādītāji nav vienādi mājsaimniecībām ar atšķirīgu sastāvu, proti, pieaugušo un apgādājamo bērnu skaitu
No visām mājsaimniecībām bez apgādājamiem bērniem (sk. 3. attēlu) nabadzības riskam visvairāk bija pakļauti tie cilvēki, kuri dzīvo vieni; 2017. gadā ES–28 dalībvalstīs šādā situācijā bija 26,0 % vienas personas mājsaimniecību. Turpretī mājsaimniecībās, kurās ir vismaz divi pieaugušie, nabadzības riska rādītājs bija mazāks nekā puse no iepriekš minētā rādītāja, proti, 11,1 %. Konkrēti mājsaimniecībās, kurās ir divi pieaugušie, no kuriem vismaz vienam ir 65 vai vairāk gadi, nabadzības riska rādītājs bija tāds pats, proti, 11,1 %.

Lielākā daļa ES dalībvalstu ziņoja par līdzīgu tendenci — visās ES dalībvalstīs, izņemot Maltu, kur augstāks nabadzības riska rādītājs bija mājsaimniecībās, kurās ir divi pieaugušie, no kuriem vismaz vienam ir 65 vai vairāk gadi, visaugstākais nabadzības riska rādītājs to mājsaimniecību vidū, kurās nav apgādājamu bērnu, bija vienas personas mājsaimniecībās (25,8 % attiecībā pret 25,5 % vienas personas mājsaimniecībām). Līdzīga situācija tika novērota Ziemeļmaķedonijā, izņemot vienas personas mājsaimniecības, par kurām tika ziņots viszemākais rādītājs (7,1 %) no visiem trīs analizētajiem mājsaimniecību veidiem.

No 28–ES dalībvalstīm 13 dalībvalstīs to mājsaimniecību nabadzības riska rādītājs, kurās ir divi pieaugušie, no kuriem vismaz vienam ir 65 vai vairāk, bija zemāks nekā šis rādītājs plašākai visu to mājsaimniecību kategorijai, kurās ir divi vai vairāk pieaugušie, jo īpaši Grieķijā, kur šī atšķirība bija 6,6 pp. Otrā līknes galā atradās Malta, kur nabadzības riska rādītājs divu pieaugušo mājsaimniecībās, kurās vismaz vienam ir 65 vai vairāk gadi, bija par 13,5 pp augstāks nekā visām mājsaimniecībām ar diviem vai vairāk pieaugušajiem. Šī tendence tika novērota arī Šveicē (8,5 pp).

4. attēls. Nabadzības riska rādītājs pēc mājsaimniecības veida, mājsaimniecības ar apgādājamiem bērniem, 2017. gads
(% no konkrētās iedzīvotāju grupas)
Avots: Eurostat (ilc_li03)

Attiecībā uz mājsaimniecībām ar apgādājamiem bērniem visaugstākais nabadzības riska rādītājs ES–28 dalībvalstīs bija vienas personas mājsaimniecībās ar apgādājamiem bērniem — nabadzības riskam bija pakļauta vairāk nekā trešā daļa šādu mājsaimniecību (35,3 %)
Salīdzinot to mājsaimniecību rādītājus, kurās ir divi pieaugušie (sk. 4. attēlu), to mājsaimniecību rādītājs, kurās ir tikai viens apgādājams bērns (12,6 %), bija nedaudz augstāks par pusi no to mājsaimniecību rādītāja, kurās ir trīs vai vairāk apgādājami bērni (26,9 %). Salīdzinot visus trīs mājsaimniecību veidus, kas norādīti 4. attēlā, visas ES dalībvalstis, izņemot Ungāriju, ziņoja, ka vismazākais nabadzības risks ir mājsaimniecībās “ar diviem pieaugušajiem un vienu apgādājamu bērnu”; Ungārijā viszemākais nabadzības risks bija mājsaimniecībās ar diviem pieaugušajiem un trim vai vairākiem apgādājamiem bērniem (14,2 %). Lielākā daļa ES dalībvalstu ziņoja, ka visaugstākais nabadzības riska rādītājs bija vienas personas mājsaimniecībām ar apgādājamiem bērniem. Tomēr bija vairāki izņēmumi, kad šis rādītājs bija augstāks mājsaimniecībām ar diviem pieaugušajiem un trīs vai vairāk bērniem, jo īpaši Rumānijā (61,9 % attiecībā pret 31,2 %) un Bulgārijā (65,0 % attiecībā pret 35,7 %) un mazākā mērā arī Portugālē (atšķirība par 8,3 pp) un Spānijā (atšķirība par 3,3 pp). Šāda situācija bija arī Šveicē (atšķirība par 4,3 pp) un visās trijās kandidātvalstīs, par kurām ir pieejami dati.

5. attēls. Nabadzības riska rādītājs pirms un pēc sociālajiem pārvedumiem, 2017. gads
(% no iedzīvotāju kopskaita)
Avots: Eurostat (ilc_li02) un (ilc_li10)

Kā nabadzības un sociālās atstumtības mazināšanas līdzekli var izmantot sociālās aizsardzības pasākumus
To var panākt, piemēram, ar pabalstu sadali. Viens no veidiem, kā novērtēt sociālās aizsardzības pasākumu rezultātus, ir salīdzināt nabadzības riska rādītājus pirms un pēc sociālajiem pārvedumiem (sk. 5. attēlu). Ar sociālajiem pārvedumiem 2017. gadā ES–28 dalībvalstu iedzīvotāju nabadzības riska rādītājs tika samazināts no 25,6 % pirms pārvedumiem līdz 16,9 % pēc pārvedumiem, tādējādi ļaujot 8,7 % iedzīvotāju pārvarēt nabadzības slieksni. Bez sociālajiem pārvedumiem šiem cilvēkiem draudētu nabadzība.

Salīdzinot nabadzības riska rādītājus pirms un pēc sociālajiem pārvedumiem, redzams, ka sociālo pabalstu ietekme bija maza (ļaujot nabadzības slieksni pārkāpt ne vairāk kā 6,0 % cilvēku) Bulgārijā (5,8 %), Portugālē (5,3 %), Slovākijā (5,1 %) Itālijā (4,9 %), Rumānijā (4,7 %) un Grieķijā (3,8 %), kā arī Serbijā (5,9 %), Ziemeļmaķedonijā (3,7 %) un Turcijā (2,1 %).

Relatīvās ietekmes ziņā sociālo pārvedumu rezultātā puse vai vairāk visu Somijas, Īrijas un Dānijas iedzīvotāju, kuri bija pakļauti nabadzības riskam, pārvarēja šo slieksni; tāpat bija arī Islandē un Norvēģijā.

Ienākuma nevienlīdzība

Valdības, politikas veidotāji un vispārējā sabiedrība nevar novērst nabadzību un sociālo atstumtību, neanalizējot sabiedrībā pastāvošo ekonomisko un sociālo nevienlīdzību. Datiem par ekonomisko nevienlīdzību ir īpaši liela nozīme relatīvās nabadzības novērtēšanā, jo ekonomisko resursu sadale var tieši ietekmēt nabadzības apmēru un dziļumu.

6. attēls. Ienākuma sadales nevienlīdzība, 2017. gads
(ienākumu kvintiļu attiecības indekss)
Avots: Eurostat (ilc_di11)

2017. gadā bija vērojama liela ienākuma sadales nevienlīdzība — saskaņā ar vidējo svērto rādītāju, kas aprēķināts, ņemot vērā visu ES dalībvalstu datus un iedzīvotāju skaitu (sk. 6. attēlu), tie 20 % iedzīvotāju, kam bija lielākais ekvivalentais rīcībā esošais ienākums, guva 5,1 reizes lielāku ienākumu nekā tie 20 % iedzīvotāju, kam bija mazākais ekvivalentais rīcībā esošais ienākums. Šis rādītājs ES dalībvalstīs bija ļoti atšķirīgs — no 3,4 Slovēnijā un Čehijā līdz vairāk nekā 6,0 Grieķijā, Latvijā, Rumānijā un Spānijā un vairāk nekā 7,0 Lietuvā, sasniedzot 8,2 Bulgārijā. To valstu vidū, kas nav ES dalībvalstis un ir norādītas 6. attēlā, par īpaši zemiem ienākuma sadales nevienlīdzības rādītājiem ziņoja arī Islande (3,3 — 2016. gada dati) un Norvēģija (3,9), savukārt Turcijā (8,7) un Serbijā (9,4) šie rādītāji bija augstāki nekā jebkurā ES dalībvalstī.

Nevienlīdzība, ko izjūt daudzas sabiedrības grupas, ir būtiska arī no politikas viedokļa. Viena no grupām, kam tiek pievērsta īpaša uzmanība, ir vecāka gadagājuma cilvēki, kas daļēji ir saistīts ar to, ka ES arvien palielinās 65 gadus vecu un vecāku iedzīvotāju īpatsvars. Liela nozīme vecāka gadagājuma cilvēku nabadzības novēršanā var būt pensiju sistēmām. Šajā saistībā ir interesanti salīdzināt vecāka gadagājuma cilvēku ienākumu ar pārējo iedzīvotāju ienākumu.

7. attēls. Relatīvā vidējā ienākuma attiecība, 2017. gads
Avots: Eurostat (ilc_pnp2)

Visās ES–28 dalībvalstīs 65 gadus vecu vai vecāku cilvēku vidējais ienākums 2017. gadā bija 92 % no to iedzīvotāju vidējā ienākuma, kuri ir jaunāki par 65 gadiem
Četrās ES dalībvalstīs (Luksemburgā, Francijā, Grieķijā un Itālijā) vecāka gadagājuma iedzīvotāju vidējais ienākums bija lielāks nekā to iedzīvotāju vidējais ienākums, kuri ir jaunāki par 65 gadiem (sk. 7. attēlu). Tāda pati situācija bija arī Ziemeļmaķedonijā (1,12), Serbijā (1,03) un Turcijā (1,01). Spānijā, Ungārijā, Austrijā, Rumānijā, Polijā un Portugālē vecāka gadagājuma cilvēku vidējais ienākums bija 90–100 % no reģistrētā to personu vidējā ienākuma, kuras ir jaunākas par 65 gadiem. Tāda pati situācija bija arī Islandē (2015. gada dati) un Norvēģijā. Beļģijā, Zviedrijā, Dānijā, Čehijā, Bulgārijā, Maltā, Lietuvā, Latvijā un Igaunijā reģistrētais rādītājs bija mazāks par 80 %. Kopumā salīdzinoši zemie rādītāji varētu atspoguļot piešķirtās pensijas.

8. attēls. Relatīvā vidējā nabadzības riska plaisa, 2017. gads
(%)
Avots: Eurostat (ilc_li11)

Nabadzības dziļumu, kas palīdz skaitliski izteikt, cik nabadzīgi ir nabadzīgie cilvēki, var izmērīt, izmantojot relatīvo vidējo nabadzības riska plaisu. Nabadzības riskam pakļauto personu vidējais ienākums ES–28 dalībvalstīs 2017. gadā bija vidēji par 24,1 % mazāks nekā nabadzības slieksnis (sk. 8. attēlu). Noteiktais nabadzības slieksnis ir 60 % no visu personu valsts vidējā ekvivalentā rīcībā esošā ienākuma. No visām ES dalībvalstīm Rumānijā nabadzības riskam pakļauto personu vidējais ienākums bija vēl mazāks nekā nabadzības slieksnis (proti, 34,5 %). Par atšķirību, kas pārsniedz 25,0 %, tiek ziņots attiecībā uz Latviju, Slovākiju, Horvātiju, Portugāli, Lietuvu, Itāliju, Grieķiju, Bulgāriju un Spāniju. Šī plaisa bija vēl lielāka Serbijā (38,8 %) un Ziemeļmaķedonijā (37,3 %). Mazākā nabadzības riska plaisa ES dalībvalstu vidū tika novērota Somijā (13,7 %), kā arī Kiprā (15,1 %). Arī Islandē šī plaisa bija īpaši maza, proti, 15,3 % (2016. gada dati).

Avota dati tabulām un grafikiem

Ienākumu nabadzība: tabulas un attēli

Datu avoti

ES statistikas attiecībā uz ienākumiem un dzīves apstākļiem (EU-SILC) sagatavošana sākta 2003. gadā, pamatojoties uz “džentlmeņu vienošanos” starp Eurostat, sešām ES dalībvalstīm (Austriju, Beļģiju, Dāniju, Grieķiju, Īriju, Luksemburgu) un Norvēģiju. EU-SILC tika ieviesta, lai nodrošinātu pamatdatus rādītājiem, kas saistīti ar ienākumiem un dzīves apstākļiem — datu vākšanas tiesiskais pamats ir Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1177/2003.

Oficiāli šīs statistikas sagatavošanu sāka 2004. gadā 15 dalībvalstīs, un 2005. gadā to paplašināja, iekļaujot visas tā laika ES–25 dalībvalstis, kā arī Islandi un Norvēģiju. Bulgārija un Turcija sāka EU-SILC 2006. gadā, Rumānija — 2007. gadā, un Šveice — 2008. gadā, savukārt Horvātija šo apsekojumu ieviesa 2010. gadā. Kopš 2010. gada ir pieejami arī dati par Ziemeļmaķedoniju, un kopš 2013. gada arī par Serbiju. EU-SILC ir apvienota gan šķērsgriezuma, gan garengriezuma datu dimensija.

Mājsaimniecības rīcībā esošo ienākumu nosaka, saskaitot visus monetāros ienākumus, ko no kāda ienākumu avota saņēmis katrs mājsaimniecības loceklis (tostarp ienākumus no darba, ieguldījumiem un sociālajiem pabalstiem), kā arī mājsaimniecības līmenī saņemtos ienākumus un atskaitot samaksātos nodokļus un sociālā nodrošinājuma iemaksas. Lai atspoguļotu mājsaimniecību lieluma un sastāva atšķirības, šo kopējo vērtību izdala ar “ekvivalento pieaugušo” skaitu, izmantojot standarta (ekvivalences) skalu — tā dēvēto “modificēto ESAO” skalu ar šādiem svaru koeficientiem: 1,0 pirmajam mājsaimniecības pieaugušajam, 0,5 visiem pārējiem mājsaimniecības locekļiem, kas ir 14 gadus veci vai vecāki, un 0,3 mājsaimniecības locekļiem, kas ir jaunāki par 14 gadiem. Iegūto skaitli sauc par ekvivalento rīcībā esošo ienākumu, un to piešķir katram mājsaimniecības loceklim. Attiecībā uz nabadzības rādītājiem ekvivalento rīcībā esošo ienākumu aprēķina no katras mājsaimniecības kopējā rīcībā esošā ienākuma, ko izdala ar ekvivalento mājsaimniecības lielumu; tādējādi tiek uzskatīts, ka katrai mājsaimniecības personai ir vienāds ekvivalentais ienākums.

Visās valstīs ienākumu pārskata periods ir fiksēts 12 mēnešu periods (piemēram, iepriekšējais kalendāra vai taksācijas gads), izņemot Apvienoto Karalisti, kurā ienākumu pārskata periods ir kārtējais apsekojuma gads, un Īriju, kur apsekojumu veic pastāvīgi un informāciju par ienākumu apkopo par 12 mēnešiem pirms apsekojuma.

Nabadzības riska rādītāju definē kā tādu cilvēku īpatsvaru, kuru ekvivalentais rīcībā esošais ienākums ir mazāks par nabadzības riska slieksni (izteikts ar pirktspējas līmeni — PSL), kas noteikts 60 % apmērā no valsts vidējā ekvivalentā rīcībā esošā ienākuma. Atbilstīgi Eiropadomes lēmumiem nabadzības riska rādītāju mēra attiecībā uz katras ES dalībvalsts situāciju, un visām valstīm netiek piemērota kopēja sliekšņa vērtība. Nabadzības riska rādītāju var izteikt pirms un pēc sociālajiem pārvedumiem, un to starpība ir valstu sociālo pārvedumu hipotētiskā ietekme uz nabadzības riska samazināšanu. Vecuma pensijas un pensijas apgādnieka nāves gadījumā uzskata par ienākumiem pirms pārvedumiem un neuzskata par sociālajiem pārvedumiem. Ir pieejamas dažādas šā rādītāja analīzes, piemēram, saistībā ar vecumu, dzimumu, nodarbošanās statusu, mājsaimniecības veidu vai izglītības līmeni. Jāpiebilst, ka šis rādītājs attiecas nevis uz labklājību, bet gan uz maziem kārtējiem ienākumiem (salīdzinot ar citiem attiecīgās valsts iedzīvotājiem), un tas ne vienmēr liecina par zemu dzīves līmeni. ES–28 dalībvalstu un eirozonas dati ir dalībvalstu iedzīvotāju datu vidējais svērtais rādītājs.

Konteksts

Eiropadomes sanāksmē Lākenē 2001. gada decembrī Eiropas valstu un valdību vadītāji apstiprināja pirmo kopējo statistisko rādītāju kopumu attiecībā uz sociālo atstumtību un nabadzību, kuru pastāvīgi papildina Sociālās aizsardzības komitejas (SAK) apakšgrupa, kas nodarbojas ar rādītājiem (ISG). Šie rādītāji ir būtiska atvērtās koordinācijas metodes (AKM) sastāvdaļa, kas palīdz uzraudzīt ES dalībvalstu panākto progresu nabadzības un sociālās atstumtības mazināšanā.

EU-SILC ir informācijas avots ES statistikai attiecībā uz ienākumiem un dzīves apstākļiem, it īpaši attiecībā uz rādītājiem saistībā ar sociālo iekļaušanu. Saistībā ar stratēģiju “Eiropa 2020” Eiropadome 2010. gada jūnijā pieņēma pamatmērķi sociālās iekļaušanas jomā, proti, līdz 2020. gadam, salīdzinot ar 2008. gadu, ES vajadzētu būt par vismaz 20 miljoniem mazāk tādu cilvēku, kuriem draud nabadzība vai sociālā atstumtība. EU-SILC ir informācijas avots, kuru izmanto, lai uzraudzītu šā pamatmērķa īstenošanas progresu, ko mēra, izmantojot rādītāju, kurā apvienots nabadzības riska rādītājs, smagas materiālās nenodrošinātības rādītājs un procentuālais to iedzīvotāju skaits, kuri dzīvo mājsaimniecībās ar ļoti zemu darba intensitāti — lai uzzinātu plašāku informāciju, sk. rakstu par cilvēkiem, kurus apdraud nabadzības vai sociālās atstumtības risks.

Tieša piekļuve

Citi raksti

Tabulas

Datubāze

Tematiskā sadaļa

Publikācijas

Metodika

Tiesību akti

Vizualizācija

Ārējās saites

Being young in Europe today — living conditions for children (angļu val.)
Children at risk of poverty or social exclusion (angļu val.)
Disability statistics — poverty and income inequalities (angļu val.)
Europe 2020 indicators — poverty and social exclusion (angļu val.)
Living conditions in Europe — poverty and social exclusion (angļu val.)
Urban Europe — statistics on cities, towns and suburbs — poverty and social exclusion in cities (angļu val.)
Living conditions in Europe — income distribution and income inequality (angļu val.)

Statistikas grāmatas

Living conditions in Europe — 2018. gada izdevums (angļu val.)
Monitoring social inclusion in Europe — 2017. gada izdevums (angļu val.)

Ziņu izlaidumi

Can you afford to heat your home? (angļu val.)
Young people in work and at risk of poverty (angļu val.)
1 in 7 pensioners at risk of poverty in the EU (angļu val.)
Can you afford a car? (angļu val.)
EU — One in three people unable to face unexpected financial expenses (angļu val.)
How much do social transfers reduce poverty? (angļu val.)
At risk of poverty visualised (angļu val.)
Young people living with their parents (angļu val.)
1 in 4 young people in overcrowded households (angļu val.)

Ienākumi un dzīves apstākļi (t_ilc) (angļu val.)

Ienākumi un dzīves apstākļi (angļu val.)

ES statistikas attiecībā uz ienākumiem un dzīves apstākļiem (EU-SILC) metodika (angļu val.)
Working paper with the description of the 'Income and living conditions dataset' (angļu val.)
Ienākumi un dzīves apstākļi (ESMS metadatu datne — ilc_esms) (angļu val.)
Comparative EU Statistics on Income and Living Conditions: Issues and Challenges (Starptautiskās konferences par salīdzinošo ES statistiku par ienākumiem un dzīves apstākļiem protokols, Helsinki, 2006. gada 6.–8. novembris) (angļu val.)
How does attrition affect estimates of persistent poverty rates? The case of European Union statistics on income and living conditions (EU-SILC) (angļu val.)
Individual employment, household employment and risk of poverty in the EU — A decomposition analysis — 2013. gada izdevums (angļu val.)
Statistical matching of EU-SILC and the Household Budget Survey to compare poverty estimates using income, expenditures and material deprivation — 2013. gada izdevums (angļu val.)
Using EUROMOD to nowcast poverty risk in the European Union — 2013. gada izdevums (angļu val.)

Regula 1589/2015 (2015. gada 13. jūlijs), ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Līguma par Eiropas Savienības darbību 108. panta piemērošanai
Regula (EK) Nr. 1177/2003 (2003. gada 16. jūnijs) par Kopienas statistiku attiecībā uz ienākumiem un dzīves apstākļiem (EU-SILC)
Regula (EK) Nr. 1553/2005 (2005. gada 7. septembris), ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1177/2003 par Kopienas statistiku attiecībā uz ienākumiem un dzīves apstākļiem (EU-SILC)

Employment and social analysis (angļu val.), sk.: