Archive:Maksājumu bilances statistika

Dati iegūti: 2016. gada aprīlī. Jaunākie dati: Papildu informācija no Eurostat, Galvenās tabulas un Datubāze. Raksta atjauninājums plānots 2017. gada septembrī.

1. diagramma: Norēķinu konta darījumi ES-28 dalībvalstīs 2005.–2015. gadā (¹)
(miljardi euro)
Informācijas avots: Eurostat (bop_eu6_q)

2. diagramma: Norēķinu konta bilance ar atsevišķiem partneriem, ES-28 dalībvalstis, 2015. gads
(miljardi euro)
Informācijas avots: Eurostat (bop_eu6_q)

1. tabula: Norēķinu konta bilance ar pārējām pasaules valstīm 2005.–2015. gadā (¹)
(miljardi euro)
Informācijas avots: Eurostat (bop_eu6_q) un (bop_c6_q)

2. tabula: Norēķinu un kapitāla konti 2015. gadā
(miljardi euro)
Informācijas avots: Eurostat (bop_eu6_q) un (bop_c6_q)

3. tabula: Norēķinu un kapitāla konti attiecībā pret IKP 2015. gadā
(% no IKP)
Informācijas avots: Eurostat (bop_gdp6_q)

4. tabula: Atsevišķi finanšu konta bilances posteņi, 2015. gads (¹)
(miljardi euro)
Informācijas avots: Eurostat (bop_eu6_q) un (bop_c6_q)

5. tabula: Atsevišķi finanšu konta bilances posteņi attiecībā pret IKP, 2015. gads
(% no IKP)
Informācijas avots: Eurostat (bop_c6_q), (bop_gdp6_q) un (nama_10_gdp)

Maksājumu bilancē tiek atspoguļoti visi saimnieciskie darījumi starp rezidentiem un nerezidentiem noteiktā periodā. Šajā rakstā sniegti dati par Eiropas Savienības (ES) un tās dalībvalstu maksājumu bilances norēķinu un finanšu kontiem. Dati ir sniegti saskaņā ar jauno datu apkopošanas standartu, kas noteikts SVF maksājumu bilances rokasgrāmatas sestajā izdevumā (BPM6) (angļu valodā).

Norēķinu un kapitāla konta bilance raksturo valsts ekonomikas saistību ar pārējām pasaules valstīm, savukārt finanšu konts norāda, kā tā tiek finansēta. Ideālā gadījumā norēķinu un kapitāla konta bilancei būtu jābūt vienādai ar finanšu konta kopējo neto summu, pretējā gadījumā tiek fiksēta neto novirze. Plašāka informācija par vienu finanšu konta posteni ir sniegta rakstā par ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem (angļu valodā), savukārt rakstā par pakalpojumu starptautisko tirdzniecību (angļu valodā) ir aplūkots viens norēķinu konta postenis.

Galvenie statistikas rezultāti

Norēķinu konts

ES-28 dalībvalstu norēķinu konta pārpalikums 2015. gadā bija EUR 161,6 miljardi (sk. 1. diagrammu), kas ir 1,1 % no iekšzemes kopprodukta (IKP). Savukārt 2014. gadā norēķinu konta pārpalikums bija EUR 129,6 miljardi. Jaunākās norises saistībā ar ES-28 dalībvalstu norēķinu kontiem apliecina, ka turpinās tendence, kas aizsākās 2008. gadā, – lai gan 2008. gadā tika reģistrēts augstākais norēķinu konta deficīts, proti, 2,1 % no IKP, tas pakāpeniski mazinājās, un 2012. gadā radās pārpalikums 0,6 % apmērā no IKP; 2013. gadā pārpalikums bija 1,1 % no IKP, savukārt 2014. gadā – 0,9 % no IKP. Norēķinu konta pārpalikums 2015. gadā aprēķināts, pamatojoties uz sākotnējo un otrreizējo ienākumu deficītu (0,1 % un 0,5 % no IKP), preču norēķinu konta pārpalikumu (0,7 % no IKP) un pakalpojumu norēķinu konta pārpalikumu (1,0 %) – sk. 3. tabulu.

No 2. diagrammā redzamajām partnervalstīm un reģioniem 2015. gadā lielākais ES-28 dalībvalstu norēķinu konta deficīts bija tirdzniecībā ar Ķīnu, proti, EUR 145,7 miljardi, – tai sekoja Krievija (EUR 33,2 miljardi). Lielākais norēķinu konta pārpalikums tika reģistrēts tirdzniecībā ar Amerikas Savienotajām Valstīm (EUR 101,0 miljards) un Šveici (EUR 70,6 miljardi); pārpalikums reģistrēts arī tirdzniecībā ar Brazīliju, Honkongu, Kanādu un Indiju. ES-28 dalībvalstu norēķinu konta bilancē tirdzniecībā ar Japānu 2015. gadā pēc neliela pārpalikuma 2014. gadā atkal izveidojās deficīts (no EUR 4,5 miljardi 2014. gadā līdz EUR -32,2 miljardi 2015. gadā).

Par norēķinu konta deficītu 2015. gadā ziņoja 10 ES dalībvalstis, savukārt 18 dalībvalstīs bija reģistrēts pārpalikums (sk. 1.–3. tabulu). Lielākais deficīts (attiecībā pret IKP) bija Apvienotajā Karalistē (5,2 %) un Kiprā (3,6 %), savukārt Malta un Nīderlande ziņoja par lielāko norēķinu konta pārpalikumu attiecībā pret IKP (9,9 % un 9,1 %); šīm valstīm sekoja Vācija (8,5 %), kura ziņoja par lielāko norēķinu konta pārpalikumu absolūtu skaitļu izteiksmē (EUR 257,0 mijardi).

Vienīgās ES dalībvalstis, kas 2015. gadā ziņoja par pakalpojumu norēķinu konta deficītu, bija Vācija, Īrija, Nīderlande, Itālija un Somija, savukārt par salīdzinoši lielu pārpalikumu attiecībā pret IKP ziņoja Luksemburga (39,7 % no IKP), Malta (23,8 %), Horvātija (17,9 %) un Kipra (16,8 %).

Par preču norēķinu konta deficītu ziņoja puse no 28 ES dalībvalstīm – to vidū bija arī tās četras dalībvalstis, kuras ziņoja par lielāko pakalpojumu norēķinu konta pārpalikumu. No 14 dalībvalstīm, kurās tika reģistrēts preču norēķinu konta pārpalikums, lielākais pārpalikums (attiecībā pret IKP) tika reģistrēts Īrijā (30,7 %), Nīderlandē (11,5 %) un Vācijā (8,7 %).

No EBTA valstīm Norvēģija un Šveice 2015. gadā ziņoja par būtisku norēķinu konta pārpalikumu (Šveice – EUR 68,5 miljardi, Norvēģija – EUR 31,8 miljardi). Abās valstīs tika reģistrēts būtisks preču norēķinu konta pārpalikums (Šveicē – EUR 50,3 miljardi, Norvēģijā – EUR 25,2 miljardi) un būtisks sākotnējo ienākumu pieplūdums; Šveicē tika reģistrēts arī pakalpojumu norēķinu konta pārpalikums (EUR 15,4 miljardi).

Kapitāla konts

ES-28 dalībvalstu kapitāla kontā parasti tiek reģistrēts deficīts un būtiski kapitāla pārvedumi uz citām pasaules valstīm. Šī tendence turpinājās arī 2015. gadā, kad kapitāla konta deficīts sasniedza EUR 45,0 miljardus, kas ir 0,3 % no IKP; to galvenokārt izraisīja Nīderlandes lielais kapitāla konta deficīts (EUR 35,2 miljardi).

Šveice bija vienīgā EBTA valsts, kas ziņoja par būtiskiem darījumiem kapitāla kontā: 2015. gadā tika reģistrēts deficīts EUR 13,2 miljardu apmērā.

Finanšu konts

Finanšu kontu veido trīs ieguldījumu veidi (tiešie ieguldījumi vai ārvalstu tiešie ieguldījumi (ĀTI), portfeļieguldījumi un citi ieguldījumi), kā arī atvasinātie finanšu instrumenti un rezerves aktīvi (neto). Aktīvus un pasīvus interpretē kā neto vērtības (aktīvu neto iegāde, neto radušās saistības). Attiecīgi neto finanšu kontu interpretē kā neto kreditēšanu attiecībā pret pārējām pasaules valstīm, ja vērtība ir pozitīva, un kā neto aizņēmumu no pārējām pasaules valstīm, ja vērtība ir negatīva.

Pavisam 23 ES dalībvalstis 2015. gadā bija neto aizdevējas pārējām pasaules valstīm un uzrādīja pārpalikumu savā neto finanšu kontā – par augstāko vērtību attiecībā pret IKP ziņoja Malta (10,4 % no IKP). Šķiet, ka piecas ES dalībvalstis bija neto aizņēmējas – augstākās vērtības tika reģistrētas Apvienotajā Karalistē un Francijā, tomēr jāņem vērā, ka neviena no šīm dalībvalstīm nepublisko ziņas par darījumu neto vērtību savos finanšu kontos – sk. 4. un 5. tabulu.

Absolūtu skaitļu izteiksmē lielākā neto aizdevēja ES-28 dalībvalstu vidū noteikti bija Vācija, kuras neto kreditēšanas apjoms 2015. gadā sasniedza EUR 232,2 miljardus (sk. 4. tabulu). Arī eurozona 2015. gadā bija neto aizdevēja pārējām pasaules valstīm – tās neto kreditēšanas apjoms sasniedza EUR 306,6 miljardus, kas bija 2,9 % no IKP. Šādu pārpalikumu nodrošināja ārvalstu aktīvu neto iegādes ievērojamais apmērs 2015. gadā tiešo un portfeļieguldījumu veidā (attiecīgi EUR 601,5 miljardi un EUR 394,5 miljardi), kas ievērojami pārsniedza neto radušās saistības šajos posteņos. Jaunākie dati liecina, ka 2015. gadā finanšu konta darījumu ievērojamākie centri ES-28 dalībvalstu vidū bija Vācija, Luksemburga, Īrija un Apvienotā Karaliste.

Vācija kā lielākā neto aizdevēja ES-28 dalībvalstu vidū 2015. gadā uzrādīja augstu tiešo ieguldījumu un portfeļieguldījumu aktīvu neto iegādes līmeni un dinamiski palielināja vērtības savos aktīvu posteņos darījumos ar pārējām pasaules valstīm. Savukārt Apvienotā Karaliste reģistrēja īpaši augstu portfeļieguldījumu neto radušos saistību līmeni, jo tika veiktas jaunas emisijas darbības vietējos vērtspapīru tirgos, ar ko finansēja citu ieguldījumu aktīvu neto iegādes (piemēram, aizdevumus pārējām pasaules valstīm).

Luksemburga un Īrija reģistrēja gan augstu aizdevumu darbību, gan arī aizņēmumu darbību līmeni, uzrādot salīdzinoši augstu darījumu apjomu attiecībā pret IKP visos trijos būtiskākajos finanšu konta posteņos. ES-28 dalībvalstu augstākais tiešo ieguldījumu neto darījumu līmenis attiecībā pret pārējām pasaules valstīm tika reģistrēts Luksemburgā, kur darījumu līmenis aktīvu neto iegādes postenī sasniedza EUR 279,8 miljardus (536,9 % no IKP), bet neto radušos saistību postenī – EUR 231,6 miljardus (444,5 % no IKP). Līdzīga situācija bija vērojama arī portfeļieguldījumu darījumu jomā: 2015. gadā reģistrētā portfeļieguldījumu aktīvu iegādes neto vērtība bija EUR 256,5 miljardi (492,2 % no IKP), savukārt reģistrētā portfeļieguldījumu neto radušos saistību vērtība bija EUR 355,4 miljardi (681,9 % no IKP). Šādu augstu emisijas darbību līmeni Luksemburgā daļēji uztur valsts kopieguldījumu fondu nozare, kas rada ievērojamu plašāku ietekmi uz darījumiem ar aktīvu portfeļiem. Arī Īrija 2015. gadā reģistrēja portfeļieguldījumu neto radušās saistības EUR 213,1 miljarda apmērā (99,3 % no IKP), absolūtu skaitļu izteiksmē atpaliekot no Apvienotās Karalistes (EUR 349,7 miljardi jeb 13,6 % no IKP).

Attiecībā uz citiem ieguldījumiem ES-28 dalībvalstu darījumu līmenis 2015. gadā bija daudz zemāks, jo samazinājās jaunu aktīvu iegādes apjomi un vairāk tika dzēstas esošās saistības. Citu ieguldījumu aktīvu neto iegādes apjoms samazinājās par EUR 202,0 miljardiem, savukārt citu ieguldījumu neto radušos saistību apjoms – par EUR 446,1 miljardu. Šo ieguldījumu samazināšanos visvairāk veicināja Apvienotā Karaliste, lai gan kopumā par ieguldījumu samazināšanos gan aktīvos, gan pasīvos ziņoja 13 ES dalībvalstis. Tomēr ES-28 dalībvalstis arī 2015. gadā bija nozīmīgs kapitāla (piemēram, aizdevumu) neto aizdevējs pārējām pasaules valstīm (neto aizdevumi veidoja 1,7 % no IKP), finansējot neto aizņēmumus ar tiešo un portfeļieguldījumu darbībām.

Attiecībā uz darījumiem ar atvasinātiem finanšu instrumentiem un darbinieku akciju iespējas līgumiem ES-28 dalībvalstis 2015. gadā bija neto aizdevējs (EUR 14,9 miljardi), taču tas veidoja tikai 0,1 % no IKP. Lielākais pārpalikums tika reģistrēts Īrijā un Vācijā, turklāt Īrijā attiecībā pret IKP tika reģistrēts būtisks darījumu apjoms (15,3 %). Turpretim Luksemburga bija neto aizņēmēja – tās deficīts bija12,1 % no tā paša gada IKP.

Šķiet likumsakarīgi, ka no visām EBTA valstīm tieši Šveicē tika reģistrēts lielākais finanšu darījumu apjoms. Šveice un Norvēģija 2015. gadā bija neto aizdevējas (Šveice – EUR 57,8 miljardi, bet Norvēģija – EUR 29,2 miljardi), turklāt Šveicē šajā gadā tika reģistrēta dinamiska darbība tiešo ieguldījumu jomā; gan saistībā ar tiešo ieguldījumu aktīvu neto iegādi, gan neto saistību rašanos tika reģistrēts pārpalikums, kas pārsniedza EUR 100. miljardus. Turpretim Islande ziņoja par portfeļieguldījumu samazināšanos un deficītu gan aktīvu neto iegādes (17,6 % no IKP), gan neto radušos saistību (40,6 % no IKP) jomā, kamēr saistībā ar pārējiem ieguldījumu pasīviem radās pārpalikums (17,1 % no IKP).

Datu avoti un pieejamība

Svarīgākais metodiskais materiāls, ko izmanto maksājumu bilances statistikas sagatavošanā, ir Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) maksājumu bilances rokasgrāmatas sestais izdevums (BPM6) (angļu valodā). Šis jaunais starptautisko standartu kopums daļēji tika izstrādāts tādēļ, lai ņemtu vērā svarīgus notikumus ekonomikā, tostarp arvien lielāku globalizācijas nozīmi, inovāciju attīstību un finanšu tirgu sarežģītību, kā arī lai liktu lielāku uzsvaru uz iespēju izmantot bilanci kā instrumentu, ar ko izprast saimniecisko darbību (aktīvu un saistību princips).

Maksājumu bilanču dati Eurostat tiek pārsūtīti saskaņā ar Regulu Nr. 184/2005 par Kopienas statistiku attiecībā uz maksājumu bilanci, starptautisko pakalpojumu tirdzniecību un ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem. Jaunās prasības attiecībā uz datiem saskaņā ar BPM6 rokasgrāmatu ir iekļautas Komisijas Regulā Nr. 555/2012 (2012. gada 22. jūnijs) kā iepriekš minētās regulas grozījumi.

2016. gada aprīlī kļuva pieejami pirmie provizoriskie dati par 2015. gada ceturto ceturksni, kas ir izmantoti, lai sagatavotu pirmo aplēsi par 2015. gada rezultātiem.

Norēķinu konts

Maksājumu bilances norēķinu konts sniedz informāciju ne tikai par starptautisko preču tirdzniecību (parasti tā ir lielākā kategorija), bet arī par starptautiskajiem darījumiem pakalpojumu nozarē, kā arī par sākotnējiem ienākumiem un otrreizējiem ienākumiem. Attiecībā uz visiem minētajiem darījumiem maksājumu bilancē tiek atspoguļota kredīta (eksporta) un debeta (importa) vērtība. Pozitīva bilance – norēķinu konta pārpalikums (2014. un 2015. gadā reģistrēts ES-28 dalībvalstīs) – liecina, ka ekonomika no starptautiskā eksporta darījumiem pelna vairāk, nekā tiek tērēts ārvalstīs importa darījumiem ar citām valstīm, un tādējādi tā ir neto aizdevēja attiecībā pret pārējām pasaules valstīm.

Izmantojot norēķinu kontu, var izvērtēt valsts ekonomikas pozīciju pasaulē, ietverot visus darījumus starp rezidentu un nerezidentu struktūrām. Konkrētāk, četrus galvenos norēķinu konta posteņus saskaņā ar BPM6 definē šādi:

starptautiskā preču tirdzniecība ietver vispārējas nozīmes preces, preču tirdzniecības starpniecības apstākļos neto eksportu un nemonetāro zeltu. Preču eksportu un importu atspoguļo, izmantojot tā saukto franko uz kuģa klāja (FOB) cenu, citiem vārdiem sakot, tirgus vērtību pie eksportējošās valsts muitas robežas, ieskaitot maksu par apdrošināšanu un transporta pakalpojumiem līdz eksportējošās valsts robežai. Tādēļ attiecībā uz importu jāveic FOB korekcija, lai atskaitītu kravas vērtību un apdrošināšanas prēmijas, kas samaksātas par transporta pakalpojumiem līdz importējošās valsts robežai;
starptautiskā pakalpojumu tirdzniecība ietver šādas pozīcijas: ražošanas pakalpojumus, apstrādājot citiem piederošus izejmateriālus (pārstrādājamas preces), apkopes un remonta pakalpojumus, transporta pakalpojumus, ko ES rezidenti sniedz ES nerezidentiem, un otrādi, tostarp pasažieru pārvadājumus, preču pārvadājumus un papildpakalpojumus, piemēram, kravu apkalpošanu, saiņošanu un pārsaiņošanu, vilkšanu, kas nav iekļauta kravu apkalpošanā, vadīšanas un navigācijas palīdzību pārvadātājiem, gaisa satiksmes vadību, glābšanas operācijas, aģentu maksas segšanu un citus pakalpojumus; braucienus, kas ietver galvenokārt preces un pakalpojumus, kurus ES ceļotāji iegādājas no ES nerezidentiem, vai otrādi; un citus pakalpojumus, kas ietver būvniecības pakalpojumus, apdrošināšanas un pensiju pakalpojumus, finanšu pakalpojumus, maksas par intelektuālā īpašuma izmantošanu, kas nav klasificētas citur, telesakaru pakalpojumus, datorpakalpojumus un informācijas pakalpojumus, citus komercdarbības pakalpojumus (kas ietver pētniecības un attīstības pakalpojumus, profesionālos un pārvaldības konsultāciju pakalpojumus, tehniskos un citus ar tirdzniecību saistītos pakalpojumus, individuālos, kultūras un atpūtas pakalpojumus, kā arī citur neklasificētus valsts pārvaldes pakalpojumus);
sākotnējie ienākumi būtībā ietver šādus trīs darījumu veidus: atlīdzību nodarbinātajiem, ko maksā nerezidējošiem nodarbinātajiem vai kas saņemta no nerezidējošiem darba devējiem, ieguldījumu ienākumus no tiešiem ieguldījumiem, portfeļieguldījumiem, citiem ieguldījumiem un rezerves aktīviem, kā arī citus sākotnējos ienākumus (ražošanas un importa nodokļus, subsīdijas un renti). Visi ieguldījumu ienākumu posteņi ietver ienākumus no pašu kapitāla un investīciju fondu daļu ienākumus (sadalītais ienākums un uzkrātie procenti), kā arī procentus no ieguldījumiem parāda vērtspapīros, noguldījumos vai aizdevumos, kā arī ieguldījumu izmaksas no kvazisabiedrību ienākumiem;
otrreizējie ienākumi ietver valdības kārtējos pārvedumus, piemēram, ienākuma un īpašuma nodokļa maksājumus, sociālās iemaksas un pabalstus, ar starptautisko sadarbību saistītus pārvedumus, un citus kārtējos pārvedumus, kas saistīti ar finanšu un nefinanšu sabiedrībām, mājsaimniecībām vai bezpeļņas organizācijām.

Kapitāla konts

Maksājumu bilances kapitāla konts sniedz informāciju par nefinanšu aktīvu iegādi, ko veic rezidenti pārējās pasaules valstīs vai nerezidenti ekonomikā, par kuru apkopo datus, piemēram, par ieguldījumiem nekustamajā īpašumā. Kapitāla konts ietver arī informāciju par valdības un finanšu un nefinanšu sabiedrību, mājsaimniecību vai bezpeļņas organizāciju veiktajiem kapitāla pārvedumiem (ietver arī informāciju par parāda atlaišanu).

Finanšu konts

Maksājumu bilances finanšu konts ietver visus darījumus, kas saistīti ar valsts ārējo finanšu aktīvu un pasīvu īpašumtiesību maiņu. Saskaņā ar BPM6 finanšu kontam ir pieci pamatposteņi: tiešie ieguldījumi, portfeļieguldījumi, atvasinātie finanšu instrumenti, citi ieguldījumi un rezerves aktīvi. Tagad visos pamatposteņos uzskaiti veic atbilstīgi aktīvu un saistību principam, kas atbalsta bilances pieejas pilnīgu izmantošanu, veicot uzskaiti finanšu kontā. Pamatojoties uz to, tiek uzskaitītas neto vērtības, un tās interpretē, ņemot vērā bruto pamatdarījumus, – aktīvu neto iegādes atbilst jaunu aktīvu iegādes un aktīvu samazinājuma starpībai attiecīgajā laikposmā, savukārt neto radušās saistības atbilst radušos jauno saistību un dzēsto nenokārtoto saistību starpībai. Iegūto neto aktīvu un neto saistību bilanci interpretē kā neto aizdevumus pārējām pasaules valstīm, ja vērtība ir pozitīva, vai kā neto aizņēmumus, ja vērtība ir negatīva.

Tiešie ieguldījumi nozīmē to, ka vienas valsts rezidents – tiešais ieguldītājs – veic ieguldījumu, kas nodrošina kontroli vai būtisku ietekmi citas valsts uzņēmuma pārvaldībā. Šajā kategorijā nodala ĀTI pašu kapitālā/investīciju fondu daļās (attiecīgā gadījumā pieskaitot reinvestēto peļņu) un parāda vērtspapīros. Tiešā ieguldītāja darījumus iedala tiešo investīciju uzņēmumos, reversos ieguldījumos un starptautiskos darījumos starp saistītajiem uzņēmumiem, kuros kontrolējošais mātesuzņēmums ir rezidents vai nerezidents. Plašāka informācija sniegta īpašā rakstā par ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem (angļu valodā).

Portfeļieguldījumi atspoguļo darījumus ar tirgojamiem vērtspapīriem, izņemot darījumus, kas atbilst tiešu ieguldījumu vai rezerves aktīvu definīcijai. Tiek uzrādītas divas galvenās pozīcijas, proti, līdzdalību apstiprinošie vērtspapīri un parāda vērtspapīri (obligācijas un parādzīmes vai naudas tirgus instrumenti).

Atvasinātie finanšu instrumenti (izņemot rezerves) ir finanšu instrumenti, kuri ir saistīti ar noteiktu finanšu instrumentu, rādītāju vai preci un ar kuru palīdzību noteiktus finanšu riskus var pilntiesīgi tirgot finanšu tirgos. Darījumus ar atvasinātiem finanšu instrumentiem uztver kā atsevišķus darījumus, nevis kā neatņemamu to pamatdarījumu vērtības daļu, ar kuriem tie var būt saistīti. Saistībā ar šiem darījumiem izplata vienīgi aktīvu un saistību neto vērtību.

Citi ieguldījumi ir citur neklasificēta kategorija, ko neatspoguļo pārējās finanšu konta pozīcijās (tiešajos ieguldījumos, portfeļieguldījumos, atvasinātos finanšu instrumentos vai rezerves aktīvos), un parasti tie ir četri instrumentu veidi, proti, nauda un noguldījumi (būtībā tā ir svarīgākā pozīcija), tirdzniecības kredīti/avanss, aizdevumi un citi aktīvi un pasīvi.

Rezerves aktīvi ir ārvalstu finanšu aktīvi, kas pieejami monetārajām iestādēm, kuras tos kontrolē; tos izmanto, lai finansētu vai regulētu maksājumu nelīdzsvarotību, kā arī citiem mērķiem.

Konteksts

ES ir nopietna pasaules ekonomikas dalībniece preču un pakalpojumu starptautiskās tirdzniecības, kā arī ārvalstu ieguldījumu jomā. Maksājumu bilances statistika sniedz skaidru priekšstatu par visiem ES un tās dalībvalstu ārējiem darījumiem. Šo statistiku patiešām var izmantot kā instrumentu, ar kuru pētīt starptautisko darbību dažādās ES ekonomikas jomās, norādot to salīdzinošās priekšrocības un trūkumus attiecībā pret pārējām pasaules valstīm, un graduēt radītos makroekonomiskos riskus attiecīgajā valstī. Finanšu un ekonomikas krīze padziļināja izpratni par šādas ekonomikas statistikas izstrādāšanas nozīmi – ja būtu vieglāk iegūt datus par pasaules reālo un finanšu ekonomiku, piemēram, ja agrāk būtu bijusi pieejama starptautiski salīdzināma informācija par finanšu darījumiem un riskiem, kas saistīti ar atsevišķiem aktīviem un pasīviem, tas būtu varējis palīdzēt politikas veidotājiem un analītiķiem krīzes attīstības laikā.

Pēc finanšu un ekonomikas krīzes Eiropas Komisija nāca klajā ar jauniem politikas ierosinājumiem šajā jomā, lai pieņemtu tiesību aktus ekonomikas atlabšanas stimulēšanai (piemēram, Priekšlikums regulai par Eiropas Stratēģisko investīciju fondu (COM(2015) 10)) un uzsāktu regulāras iniciatīvas makroekonomisko risku graduēšanai ES dalībvalstīs (piemēram, makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršanas procedūra (angļu valodā)). Papildu informācija par Eiropas Komisijas iniciatīvām ir pieejama Eiropas Komisijas Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorāta tīmekļa vietnē, kur ir pieejama plašāka informācija par vairākām nesen noteiktām prioritātēm, jo īpaši par Investīciju plānu Eiropai (angļu valodā) un Eiropas pusgadu (angļu valodā).