Archive:Valdības finanšu statistika

Dati iegūti 2016. gada 21. aprīlī. Jaunākie dati: Papildu informācija no Eurostat, Galvenās tabulas un Datubāze. Raksta atjauninājums plānots 2017. gada jūlijs. Angļu valodā pieejamā versija ir jaunāka.

1. diagramma. Valsts bilance, 2014. un 2015. gads (¹)
(konsolidētā vispārējās valdības sektora neto aizņēmumi vai neto aizdevumi, % no IKP)
Informācijas avots: Eurostat (tec00127)

1. tabula. Valsts bilance un vispārējās valdības parāds, 2012.–2015. gads (¹)
(% no IKP)
Informācijas avots: Eurostat (tec00127) un (tsdde410)

2. diagramma. Vispārējās valdības parāds, 2014. un 2015. gads (¹)
(vispārējās valdības konsolidētais bruto parāds, % no IKP)
Informācijas avots: Eurostat (tsdde410)

3. diagramma. Kopējo izdevumu un kopējo ieņēmumu attīstība, 2005.–2015. gads (¹)
(% no IKP)
Informācijas avots: Eurostat (gov_10a_main)

4. diagramma. Kopējo izdevumu un kopējo ieņēmumu attīstība, 2005.–2015. gads (¹)
(miljardi EUR)
Informācijas avots: Eurostat (gov_10a_main)

5. diagramma. Vispārējās valdības ieņēmumi un izdevumi, 2015. gads (¹)
(% no IKP)
Informācijas avots: Eurostat (gov_10a_main)

6. diagramma. Kopējo ieņēmumu struktūra, 2015. gads (¹)
(% no kopējiem ieņēmumiem)
Informācijas avots: Eurostat (gov_10a_main)

7. diagramma. Svarīgākie vispārējās valdības ieņēmumu posteņi, 2015. gads (¹)
(% no kopējiem ieņēmumiem)
Informācijas avots: Eurostat (gov_10a_main)

8. diagramma. Kopējo izdevumu struktūra, 2015. gads (¹)
(% no kopējiem izdevumiem)
Informācijas avots: Eurostat (gov_10a_main)

9. diagramma. Svarīgākie vispārējās valdības izdevumu posteņi, 2015. gads (¹)
(% no kopējiem izdevumiem)
Informācijas avots: Eurostat (gov_10a_main)

10. diagramma. Galvenās nodokļu un sociālo iemaksu kategorijas ES 28 dalībvalstīs, 2005.–2015. gads (¹)
(% no IKP)
Informācijas avots: Eurostat (gov_10a_main)

11. diagramma. Galvenās nodokļu un sociālo iemaksu kategorijas, 2015. gads (¹)
(% no IKP)
Informācijas avots: Eurostat (gov_10a_main)

Šajā rakstā aplūkota galveno vispārējās valdības finanšu rādītāju attīstība Eiropas Savienībā (ES) un eurozonā. Īpaša vērība pievērsta valsts (vispārējās valdības) budžeta deficītam, vispārējās valdības bruto parādam, vispārējās valdības ieņēmumiem un izdevumiem, kā arī nodokļiem un sociālajām iemaksām, kas ir galvenie vispārējās valdības ieņēmumu avoti.

Šie statistikas dati ir ļoti būtiski rādītāji ES dalībvalstu tautsaimniecības stāvokļa noteikšanai. Atbilstīgi ES Stabilitātes un izaugsmes pakta (SIP) noteikumiem ES dalībvalstis apņēmušās nodrošināt, ka to budžeta deficīts un vispārējās valdības parāds nepārsniedz noteiktu līmeni: dalībvalsts budžeta deficīts nedrīkst pārsniegt -3 % no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP), savukārt vispārējās valdības parāds nedrīkst pārsniegt 60 % no IKP. Ja dalībvalsts neievēro šos ierobežojumus, tiek sākta tā sauktā pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūra. Šai procedūrai ir vairāki posmi, tostarp iespēja piemērot sankcijas, lai mudinātu attiecīgo dalībvalsti īstenot atbilstīgus pasākumus situācijas uzlabošanai. Šie paši budžeta deficīta un vispārējās valdības parāda ierobežojumi ir arī kritēriji, kas jāizpilda, lai pievienotos ekonomiskajai un monetārajai savienībai (EMS) un attiecīgi ieviestu euro valūtu. Turklāt integrēto ekonomikas un nodarbinātības pamatnostādņu jaunākajā pārskatītajā redakcijā (pārskatīšana notika, īstenojot stratēģiju “Eiropa 2020 — Stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei”) iekļautas pamatnostādnes valsts finanšu kvalitātes un ilgtspējas nodrošināšanai.

Galvenie statistikas rezultāti

Vispārējās valdības budžeta deficīts (konsolidētā vispārējās valdības sektora neto aizņēmumi izteikti procentos no IKP) 2015. gadā gan ES 28 dalībvalstīs, gan arī eurozonā (EZ 19 dalībvalstis) samazinājās salīdzinājumā ar 2014. gadu — samazinājās arī vispārējās valdības parāds attiecībā pret IKP.

Vispārējās valdības budžeta deficīts

ES 28 dalībvalstīs vispārējās valdības budžeta deficīta attiecība pret IKP samazinājās no -3,0 % 2014. gadā līdz -2,4 % 2015. gadā, un EZ 19 dalībvalstīs šis rādītājs samazinājās no -2,6 % līdz -2,1 %. Trīs ES dalībvalstīs — Luksemburgā, Vācijā un Igaunijā — 2015. gadā bija vispārējās valdības budžeta pārpalikums. Zviedrija ziņoja par bilanci, kas nebija nedz budžeta pārpalikums, nedz arī budžeta deficīts (0,0 %). 17 ES dalībvalstīs, proti, Lietuvā, Čehijas Republikā, Rumānijā, Kiprā, Austrijā, Latvijā, Maltā, Nīderlandē, Ungārijā, Bulgārijā, Dānijā, Īrijā, Beļģijā, Itālijā, Polijā, Somijā un Slovēnijā, 2015. gadā reģistrētais budžeta deficīts nesasniedza -3,0 % no IKP (sk. 1. diagrammu).

Slovākijā reģistrētais budžeta deficīts 2015. gadā bija -3,0 % no IKP. Budžeta deficīta līmenis -3,0 % no IKP 2015. gadā pārsniedza 6 ES dalībvalstīs: Grieķijā (-7,2 %), Spānijā (-5,1 %), Apvienotajā Karalistē un Portugālē (abās valstīs -4,4 %), Francijā (-3,5 %), kā arī Horvātijā (-3,2 %). Visas 6 dalībvalstis, kurās budžeta deficīts pārsniedza -3,0 % no IKP, budžeta deficīts bija pārsniedzis -3,0 % arī visos trijos iepriekšējos gados un attiecīgi visā pārskata periodā, kā parādīts 1. tabulā.

Salīdzinājumā ar 2014. gadu vispārējās valdības budžeta deficīts (attiecībā pret IKP) 2015. gadā samazinājās 21 ES dalībvalstī. Zviedrijai, kurai 2014. gadā bija budžeta deficīts, 2015. gadā izdevās panākt līdzsvarotu budžetu. Vācija 2015. gadā reģistrēja augstāku budžeta pārpalikumu nekā 2014. gadā. Luksemburga un Igaunija 2015. gadā reģistrēja mazāku budžeta pārpalikumu nekā 2014. gadā. Dānija reģistrēja budžeta pārpalikumu 2014. gadā, savukārt 2015. gadā — budžeta deficītu. Pārējās divas dalībvalstis — Grieķija un Slovākija — 2015. gadā reģistrēja lielāku budžeta deficītu nekā 2014. gadā.

Vispārējās valdības parāds

Vispārējās valdības parāda attiecība pret IKP ES 28 dalībvalstīs samazinājās no 86,8 % 2014. gada beigās līdz 85,2 % 2015. gada beigās un EZ 19 dalībvalstīs — no 92,0 % līdz 90,7 % (sk. 2. diagrammu).Pavisam 17 ES dalībvalstīs 2015. gadā parāda līmenis pārsniedza 60 % no IKP. Augstākā vispārējās valdības parāda attiecība pret IKP 2015. gada beigās tika reģistrēta Grieķijā (176,9 %), Itālijā (132,7 %), Portugālē (129,0 %), Kiprā (108,9 %) un Beļģijā (106,0 %), savukārt zemākā vispārējās valdības parāda attiecība pret IKP bija Igaunijā (9,7 %), Luksembrugā (21,4 %) un Bulgārijā (26,7 %).

Vispārējās valdības parāda attiecība pret IKP 2015. gadā palielinājās 10 ES dalībvalstīs salīdzinājumā ar 2014. gadu, savukārt tā pazeminājās 18 dalībvalstīs — lielākais pazeminājums tika reģistrēts Īrijā (-13,7 procentpunkti no IKP), Dānijā (-4,6 procentpunkti no IKP) un Latvijā (-4,4 procentpunkti no IKP). Laikā no 2014. gada līdz 2015. gadam lielākais parāda attiecības pret IKP pieaugums tika novērots Somijā (3,8 procentpunkti), Slovēnijā (2,2 procentpunkti) un Lietuvā (2,0 procentpunkti).

Vispārējās valdības ieņēmumi un izdevumi

Vispārējās valdības sektora nozīmi ekonomikā var novērtēt, ņemot vērā vispārējās valdības kopējo ieņēmumu un izdevumu procentos izteikto daļu no IKP. ES 28 dalībvalstīs kopējie vispārējās valdības ieņēmumi 2015. gadā bija 45,0 % no IKP (samazinājums salīdzinājumā ar 2014. gadu, kad šis rādītājs bija 45,2 %), un izdevumi bija 47,4 % (samazinājums salīdzinājumā ar 2014. gadu, kad šis rādītājs bija 48,2 %). EZ 19 dalībvalstīs kopējie vispārējās valdības izdevumi 2015. gadā bija 48,6 % no IKP (samazinājums salīdzinājumā ar 2014. gadu, kad šis rādītājs bija 49,3 %), un kopējie ieņēmumi bija 46,6 % no IKP (samazinājums salīdzinājumā ar 2014. gadu, kad šis rādītājs bija 46,8 %); sk. 3. diagrammu.

Laikā no 2004. gada līdz 2007. gadam gan ES 28 dalībvalstīs, gan arī EZ 19 dalībvalstīs kopējie izdevumi procentos no IKP samazinājās, un tad laikā no 2007. gada līdz 2009. gadam sekoja straujš rādītāja pieaugums līdz 50,3 % no IKP ES 28 dalībvalstīs 2009. gadā un 50,7 % no IKP EZ 19 dalībvalstīs. Kopējie izdevumi abās valstu grupās samazinājās laikā no 2009. gada līdz 2011. gadam, palielinājās 2012. gadā un lēni samazinājās 2015. gada laikā.

Laikā no 2005. gada līdz 2015. gadam vispārējās valdības kopējie izdevumi absolūtos skaitļos palielinājās lēnāk gan ES 28 dalībvalstīs, gan arī EZ 19 dalībvalstīs (izņemot nelielu samazinājumu EZ 19 dalībvalstīs laikā no 2010. gada līdz 2011. gadam; sk. 4. diagrammu). Laikā no 2009. gada līdz 2015. gadam ieņēmumi palielinājās pakāpeniskāk un rezultātā budžeta deficīts samazinājās. Taču laikā no 2008. gada līdz 2009. gadam vispārējās valdības ieņēmumi samazinājās abās valstu grupās.

Lai gan laikā no 2009. gada līdz 2015. gadam ES 28 dalībvalstīs vispārējās valdības izdevumi kopumā palielinājās par EUR 776 miljardiem, vispārējās valdības ieņēmumi šajā valstu grupā palielinājās par EUR 1244 miljardiem. Līdzīgā kārtā vispārējās valdības izdevumi EZ 19 dalībvalstīs palielinājās par EUR 358 miljardiem tajā pašā periodā, bet ieņēmumi palielinājās par EUR 724 miljardiem.

Vispārējās valdības izdevumu un ieņēmu līmenis ES dalībvalstīs ievērojami atšķiras (sk. 5. diagrammu). 2015. gadā apvienoto vispārējās valdības izdevumu un ieņēmumu līmenis procentos no IKP (pārsniedzot 100 %) bija visaugstākais šādās ES dalībvalstīs: Somijā, Francijā, Dānijā, Beļģijā, Grieķijā, Austrijā un Zviedrijā; arī Norvēģijā līmenis pārsniedza 100 %. Septiņas dalībvalstis — Īrija, Lietuva, Rumānija, Latvija, Bulgārija, Kipra un Igaunija — 2015. gadā ziņoja par salīdzinoši zemu apvienoto līmeni (mazāk nekā 80 % no IKP), un tas bija zems arī Šveicē.

ES 28 dalībvalstīs svarīgākais vispārējās valdības kopējo ieņēmumu avots ir nodokļi un neto sociālās iemaksas (sk. 6. diagrammu). 2015. gadā nodokļi veidoja 59,2 % no kopējiem ieņēmumiem ES 28 dalībvalstīs un 55,9 % EZ 19 dalībvalstīs, savukārt neto sociālās iemaksas veidoja 29,4 % no kopējiem ieņēmumiem ES 28 dalībvalstīs un 33,0 % EZ 19 dalībvalstīs. Tirgus izlaide, izlaide pašu galaizlietojumam un maksājumi ārpustirgus ražošanai (“pārdošana/maksas” un kapitāla veidošana uz pašu rēķina) veidoja 6,9 % no kopējiem ieņēmumiem ES 28 dalībvalstīs un 7,0 % no kopējiem ieņēmumiem EZ 19 dalībvalstīs. Īpašuma ienākums (galvenokārt procenti, dividendes un rente) veidoja 2,0 % no kopējiem ieņēmumiem ES 28 dalībvalstīs un 1,8 % EZ 19 dalībvalstīs.

Katrā ES dalībvalstī dažādo ieņēmumu kategoriju relatīvais nozīmīgums būtiski atšķīrās. Piemēram, 2015. gadā nodokļi veidoja mazāk nekā 50 % no vispārējās valdības ieņēmumiem Slovākijā, Čehijas Republikā, Slovēnijā un Lietuvā, bet Dānijā to īpatsvars vispārējās valdības kopējos ieņēmumos bija 87,2 % un Zviedrijā — 80,0 % (sk. 7. diagrammu).

2015. gadā lielāko daļu no vispārējās valdības izdevumiem ES 28 dalībvalstīs veidoja ienākuma pārdale, kas izpaudās kā sociālie pārvedumi naudā vai natūrā (sk. 8. un 9. diagrammu). Sociālie pārvedumi (sociālie pabalsti un sociālie pārvedumi natūrā — tirgū iegādāta produkcija) veidoja 43,6 % no kopējiem izdevumiem ES 28 dalībvalstīs un 47,2 % EZ 19 dalībvalstīs. Darba ņēmēju atalgojums veidoja 21,4 % no vispārējās valdības izdevumiem ES 28 dalībvalstīs un 20,9 % EZ 19 dalībvalstīs. Starppatēriņš veidoja 13,7 % no kopējiem izdevumiem ES 28 dalībvalstīs un 10,8 % no kopējiem izdevumiem EZ 19 dalībvalstīs. Nomaksātais īpašuma ienākums, kura lielākā daļa ir procentu maksājumi, veidoja 4,8 % no vispārējās valdības izdevumiem ES 28 dalībvalstīs un 5,0 % EZ 19 dalībvalstīs. Bruto pamatkapitāla veidošana (galvenokārt ieguldījumi) veidoja 6,2 % no kopējiem izdevumiem ES 28 dalībvalstīs un 5,6 % EZ 19 dalībvalstīs.

Vispārējās valdības ieņēmumu galvenie veidi ir ienākuma, mantas u. tml. kārtējie nodokļi, ražošanas un importa nodokļi un neto sociālās iemaksas. ES 28 dalībvalstīs 2015. gadā ražošanas un importa nodokļi veidoja 13,5 % no IKP, ienākuma, mantas u. tml. kārtējie nodokļi veidoja 12,9 % no IKP un neto sociālās iemaksas — 13,3 % no IKP. Ieņēmumi no ienākuma, mantas u. tml. kārtējiem nodokļiem, kā arī no ražošanas un importa nodokļiem procentos no IKP ES 28 dalībvalstīs palielinājās laikā no 2010. gada līdz 2015. gadam, un visstraujāk pieauga ienākuma, mantas u. tml. kārtējie nodokļi (sk. 10. diagrammu). Tomēr ekonomikas un finanšu krīzes laikā šajā kategorijā bija vērojams arī visstraujākais samazinājums. Savukārt ieņēmumi no neto sociālajām iemaksām (procentos no IKP) palielinājās krīzes laikā, un pēdējos gados to līmenis bija salīdzinoši stabils.

Laikā no 2009. gada līdz 2015. gadam ražošanas un importa nodokļu apjoms palielinājās par 1,0 procentpunktu no IKP, savukārt ienākuma, mantas u. tml. kārtējie nodokļi 2010.–2015. gadā palielinājās par 0,8 procentpunktiem no IKP. Neto sociālās iemaksas 2013.–2015. gadā samazinājās par 0,2 procentpunktiem no IKP.

2015. gadā nodokļu ieņēmumu struktūra dažādās ES dalībvalstīs ievērojami atšķīrās (sk. 11. diagrammu). Atbilstīgi prognozēm tās dalībvalstis, kas ziņoja par salīdzinoši augstu izdevumu līmeni, arī iekasēja lielākus nodokļus (procentos no IKP) vispārējās valdības vajadzībām. Piemēram, 2015. gadā lielākā ieņēmumu attiecība pret IKP no galvenajām nodokļu un sociālo iemaksu kategorijām bija Dānijā (47,4 %), bet Francijā un Beļģijā tika reģistrēti nākamie augstākie rādītāji (attiecīgi 47,2 % un 46,1 %). Šādu ieņēmumu procentos izteiktā daļa no IKP bija mazāka par 30 % piecās dalībvalstīs (Rumānijā, Īrijā, Bulgārijā, Latvijā un Lietuvā), kā arī Šveicē.

Datu avoti un pieejamība

Saskaņā ar pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras nosacījumiem ES dalībvalstīm noteikta prasība katru gadu līdz 1. aprīlim un 1. oktobrim sniegt Eiropas Komisijai statistikas datus par vispārējās valdības budžeta deficītu un parādu. Turklāt Eurostat apkopo sīkākus datus par vispārējās valdības finansēm, īstenojot nosūtīšanas programmu, saskaņā ar kuru tiek sniegti nacionālo kontu dati. Galvenos apkopotos datus par vispārējo valdību Eurostat saņem divas reizes gadā, savukārt statistiku par vispārējās valdības funkcijām (COFOG) būtu jānosūta viena gada laikā pēc pārskata perioda beigām, bet sīkākus datus par iekasētajiem nodokļiem un veiktajām sociālajām iemaksām — deviņu mēnešu laikā pēc pārskata perioda beigām.

Šajā rakstā sniegtie dati attiecas uz galvenajiem vispārējās valdības sektora rādītājiem, kas ir apkopoti, pamatojoties uz nacionālo kontu (EKS 2010) sistēmu.

Starpība starp kopējiem ieņēmumiem un kopējiem izdevumiem, tostarp kapitālizdevumiem (jo īpaši bruto pamatkapitāla veidošanai), ir vienāda ar vispārējās valdības neto aizdevumiem/ neto aizņēmumiem, kas ir arī vispārējās valdības nefinanšu kontu balanspostenis.

Vispārējās valdības struktūra

Vispārējās valdības sektoru veido institucionālas vienības, kuras ir ārpustirgus ražotāji un kuru produkcija ir paredzēta individuālajam un kolektīvajam patēriņam, un kuras finansē no citos sektoros ietilpstošu vienību obligātajiem maksājumiem, kā arī institucionālās vienības, kas nodarbojas galvenokārt ar nacionālā ienākuma un mantas pārdali (EKS 2010, 2.111. punkts). Vispārējās valdības sektoram ir četri apakšsektori: centrālā valdība, pavalsts valdība (vajadzības gadījumā), vietējā valdība un sociālās nodrošināšanas fondi (vajadzības gadījumā).

Galveno rādītāju definīcijas

Valsts bilanci definē kā vispārējās valdības neto aizņēmumus/ neto aizdevumus, kas norādīti saistībā ar pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru un izteikti attiecībā pret IKP. Atbilstīgi protokolam par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru vispārējās valdības parāds ir vispārējās valdības sektora bruto saistības valūtās un noguldījumos, parāda vērtspapīros un aizdevumos, kas nav atmaksātas gada beigās un ko izsaka nominālvērtībā un konsolidē.

Vispārējās valdības galvenos ieņēmumus veido nodokļi, sociālās iemaksas, kā arī ienākums no tirdzniecības un īpašuma. Tie ir definēti EKS 2010, ņemot vērā šādas kategorijas: tirgus izlaidi, izlaidi pašu galaizlietojumam, maksājumus par ārpustirgus izlaidi, ražošanas un importa nodokļus, citas ražošanas subsīdijas, īpašuma ienākumus, ienākuma, mantas u. tml. kārtējos nodokļus, neto sociālās iemaksas, citus kārtējos pārvedumus un kapitāla pārvedumus.

Galvenie izdevumu posteņi ir (valsts) darbinieku atalgojums, sociālie pabalsti (sociālie pabalsti un sociālie pārvedumi natūrā par vispārējās valdības un MABO tirgū iegādāto produkciju), valsts parāda procenti, subsīdijas un bruto pamatkapitāla veidošana. Vispārējās valdības kopējie izdevumi ir definēti EKS 2010, ņemot vērā šādas kategorijas: starppatēriņu, bruto kapitāla veidošanu, darbinieku atalgojumu, citus ražošanas nodokļus, subsīdijas, īpašuma ienākumu, ienākuma, mantas u. tml. kārtējos nodokļus, sociālos pabalstus, kas nav sociālie pārvedumi natūrā, sociālos pārvedumus natūrā — tirgū iegādāto produkciju, citus kārtējos pārvedumus, korekciju saistībā ar pensiju tiesību pārmaiņām, kapitāla pārvedumus un darījumus ar neražotiem aktīviem.

Vispārējās valdības dati, ko iesniedz, lai EKS 2010 ietvaros sagatavotu vispārējās valdības galvenos apkopotos datus, jākonsolidē attiecībā uz noteiktiem nacionālo kontu darījumiem, un tas nozīmē, ka dati par konkrētiem darījumiem starp vispārējās valdības sektora institucionālām vienībām — īpašuma ienākums, citi kārtējie pārvedumi un kapitāla pārvedumi — netiek iekļauti vai tiek izslēgti. Par šādiem darījumiem apakšsektora dati būtu jākonsolidē katra apakšsektora ietvaros, nevis starp apakšsektoriem. Tādējādi dati sektora līmenī atbilst apakšsektora datu summai, izņemot par tādiem posteņiem kā īpašuma ienākums, citi kārtēji pārvedumi un kapitāla pārvedumi, kurus konsolidē Saistībā ar minētajiem posteņiem un attiecīgi kopējiem ieņēmumiem un kopējiem izdevumiem apakšsektoru summai būtu jāpārsniedz sektora vērtība.

Nodokļi un sociālās iemaksas atbilst ieņēmumiem, ko (naudā vai natūrā) uzliek centrālā, pavalsts un vietējā valdība un sociālās nodrošināšanas fondi. Šīs maksas (ko vispārīgi sauc par nodokļiem) tiek apkopotas trīs pamatgrupās un veido šādus posteņus:

ienākuma, mantas u. tml. nodokļi, tostarp visi obligātie maksājumi, ar kuriem vispārējā valdība periodiski apliek uzņēmumu un mājsaimniecību ienākumus un mantu;
ražošanas un importa nodokļi, tostarp visi obligātie, neveiktie maksājumi, ar kuriem vispārējā valdība apliek preču un pakalpojumu ražošanu un importu, darbaspēka algošanu, zemes, ražošanas gaitā izmantotu ēku vai citu īpašumu (aktīvu) īpašumtiesības vai izmantošanu;
neto sociālās iemaksas, tostarp visas darba devēju un mājsaimniecību faktiskās sociālās iemaksas, nosacītās sociālās iemaksas, kas ir pretvērtība sociālajiem pabalstiem, kurus tieši maksā darba devēji, kā arī vēl divi nosacīti posteņi (mājsaimniecību papildu sociālās iemaksas un sociālās apdrošināšanas shēmas pakalpojumu maksas).

Konteksts

Finanšu un ekonomikas krīze daudzām Eiropas valstu valdībām izvirzīja sarežģītus uzdevumus. Lielākās bažas bija saistītas ar valsts pārvaldes spēju atmaksāt parādus un veikt nepieciešamos pasākumus valsts izdevumu kontrolēšanai, vienlaikus cenšoties veicināt ekonomikas izaugsmi.

Stabilitātes un izaugsmes paktā (SIP) iekļauto uzdevumu nolūks ir nodrošināt ES, un jo īpaši eurozonas valstu, ekonomikas attīstības vispārēju sinhronizāciju. Turklāt SIP mērķis ir neļaut ES dalībvalstīm veikt tādus politikas pasākumus, kuri uz citu dalībvalstu rēķina radītu nepamatotas priekšrocības attiecīgo valstu ekonomikā. SIP ir divi pamatprincipi: budžeta deficīts (plānotais vai faktiskais) nedrīkst pārsniegt -3 % no IKP, un parāda attiecība pret IKP nedrīkst pārsniegt 60 % (vai tā būtu jāsamazina līdz šim līmenim). SIP un ES ekonomikas vispārējā pārvaldība tika būtiski nostiprināta 2011. gadā.

Katru gadu ES dalībvalstis sniedz Eiropas Komisijai sīku informāciju par savu ekonomikas politiku un valsts finanšu stāvokli. Eurozonas valstis sniedz šādu informāciju saistībā ar stabilitātes programmas īstenošanu, savukārt pārējās dalībvalstis to veic saistībā ar konverģences programmu. Eiropas Komisija novērtē, vai politika ir salāgota ar panāktajiem ekonomikas, sociālajiem un vides mērķiem, un var izteikt valstij brīdinājumu, ja uzskata, ka budžeta deficīta pieaugums kļūst nepieņemami augsts. Ja tā notiek, Padome konstatē, ka pastāv pārmērīgs budžeta deficīts, un tiek noteikts termiņš tā novēršanai.