Ienākuma sadales statistika

2012. gada oktobra dati. Jaunākie dati: Papildu informācija no Eurostat, galvenās tabulas un datu bāze.

1. diagramma. Nabadzības riska rādītājs un slieksnis, 2010. gads — informācijas avots: Eurostat (ilc_li01) un (ilc_li02)

1. tabula. Nabadzības riska rādītājs pēc sociālo pabalstu pārskaitījumiem, 2008.–2010. gads
(%) — informācijas avots: Eurostat (ilc_li02)

2. tabula. Nabadzības riska rādītājs pēc sociālo pabalstu pārskaitījumiem, ņemot vērā izplatītāko nodarbošanās statusu, 2010. gads (1)
(%) — informācijas avots: Eurostat (ilc_li04)

2. diagramma. Nabadzības riska rādītājs pirms un pēc sociālo pabalstu pārskaitījumiem, 2010. gads (1)
(%) — informācijas avots: Eurostat (ilc_li02) un (ilc_li10)

3. diagramma. Ienākuma sadales nevienlīdzība, 2010. gads
(ienākumu kvintiļu attiecības rādītājs) — informācijas avots: Eurostat (ilc_di11)

4. diagramma. Relatīvā vidējā ienākuma attiecība, 2010. gads
(iedzīvotāju vecumā virs 65 gadiem vidējā ekvivalentā izmantojamā ienākuma attiecība pret iedzīvotāju vecumā zem 65 gadiem vidējo ekvivalento izmantojamo ienākumu) — informācijas avots: Eurostat (ilc_pnp2)

5. diagramma. Nabadzības riska vidējā relatīvā plaisa, 2010. gads
(%) — informācijas avots: Eurostat (ilc_li11)

Šajā rakstā ir analizēta jaunākā statistika par monetāro nabadzību un ienākumu nevienlīdzību Eiropas Savienībā (ES). Dzīves līmeņu salīdzinājumu valstu starpā bieži balsta uz iekšzemes kopproduktu (IKP) uz vienu iedzīvotāju, kas parāda naudas izteiksmē, cik bagāta ir viena valsts, salīdzinot ar kādu citu. Šis galvenais rādītājs ļoti maz pasaka par ienākumu sadali valstī un arī nesniedz informāciju par nemonetāriem faktoriem, kam var būt nozīmīga loma kādas iedzīvotāju daļas dzīves kvalitātes noteikšanā. No vienas puses, ienākumu sadales nevienlīdzība var motivēt cilvēkus uzlabot savu situāciju, strādājot, veidojot inovācijas vai apgūstot jaunas prasmes. No otras puses, bieži tiek uzskatīts, ka ienākumu nevienlīdzība izraisa noziedzību, nabadzību un sociālo atstumtību.

Galvenie statistikas rezultāti

Nabadzības riska rādītājs un slieksnis

Ir aprēķināts, ka 2010. gadā 16,4 % ES-27 iedzīvotāju skāra nabadzības risks pēc sociālo pabalstu pārskaitījumiem (sk. 1. diagrammu). Šis īpatsvars, kas aprēķināts kā valstu rezultātu vidējā svērtā vērtība, dažādās valstīs ievērojami atšķiras. Saskaņā ar aprēķiniem sešās ES dalībvalstīs, t. i., Latvijā (21,3 %), Rumānijā (21,1 %), Bulgārijā (20,7 %), Spānijā (20,7 %), Lietuvā (20,2 %) un Grieķijā (20,1 %), nabadzības risks skar vairāk nekā vienu piektdaļu iedzīvotāju. Mazākais to personu īpatsvars, kuras skar nabadzības risks, tika konstatēts Nīderlandē (10,3 %) un Čehijas Republikā (9,0 %). Par salīdzinoši mazu tādu iedzīvotāju proporciju, kurus skar nabadzības risks, ziņoja arī Norvēģija (11,2 %) un Islande (9,8 %).

Nabadzības riska slieksnis (arī attēlots 1. diagrammā) ir noteikts 60 % no valsts vidējā ekvivalentā izmantojamā ienākuma. Lai ņemtu vērā dzīves dārdzības atšķirības dažādās valstīs, to bieži izsaka ar pirktspējas līmeni (PSL). Pirktspējas līmenis dalībvalstīs 2010. gadā bija ļoti dažāds — sākot no 2 122 Rumānijā un 3 528 Bulgārijā, līdz 11  000 un 12 000 Nīderlandē, Kiprā un Austrijā, bet visaugstākais šis rādītājs bija Luksemburgā ar 16 049. Arī nabadzības slieksnis bija samērā augsts Norvēģijā un Šveicē (vairāk nekā 13 000 abās šajās valstīs).

Kopumā nabadzības riska rādītājs (pēc sociālo pabalstu pārskaitījumiem) no gada gadā ir relatīvi stabils (sk. 1. tabulu). Laikposmā no 2009. līdz 2010. gadam no šīs tendences nedaudz novirzījās vienīgi Latvija (ar samazinājumu par 4,4 procentpunktiem no 25,7 % 2009. gadā līdz 21,3 % 2010. gadā) un Igaunija (ar samazinājumu par 3,9 procentpunktiem no 19,7 % 2009. gadā līdz 15,8 % 2010. gadā). Nabadzības riska rādītājs pēc sociālo pabalstu pārskaitījumiem laikā no 2009. līdz 2010. gadam palielinājās vismaz par vienu procenta punktu Slovākijā, Īrijā, Spānijā un Slovēnijā. Horvātijā šis palielinājums bija lielāks (2,6 procentpunkti), kaut arī to varētu būt izraisījušas pārmaiņas datu avotos 2010. gadā.

Dažādu sabiedrības grupu risks saskarties ar monetāro nabadzību atšķiras. 2010. gadā atšķirība ES-27 vīriešu un sieviešu nabadzības riska rādītājā (pēc sociālo pabalstu pārskaitījumiem) bija salīdzinoši neliela (attiecīgi 15,6 % pret 17,0 %). Lielākā atšķirība ar 3,3 procentpunktiem (19,0 % vīriešiem un 22,3 % sievietēm) bija vērojama Bulgārijā. Savukārt Zviedrija, Kipra, Austrija, Slovēnija un Itālija ziņoja, ka 2010. gadā sieviešu nabadzības riska rādītājs bija vismaz par 2,5 procentpunktiem augstāks nekā attiecīgais vīriešu rādītājs. Gluži pretēji četrās ES dalībvalstīs vīriešu nabadzības riska rādītājs bija mazliet augstāks nekā šis rādītājs sievietēm, un tās bija Lietuva, Latvija, Ungārija un Luksemburga.

Nabadzības rādītāju atšķirības bija daudz pamanāmākas, klasificējot iedzīvotājus pēc to nodarbošanās statusa (sk. 2. tabulu). Īpaši neaizsargāta grupa ir bezdarbnieki: 2010. gadā gandrīz pusei bezdarbnieku (45,0 %) ES-27 bija nabadzības risks, un augstākais rādītājs bija Vācijā (70,3 %) un Lietuvā (55,6 %), savukārt četras citas dalībvalstis (Bulgārija, Latvija, Apvienotā Karaliste un Igaunija) ziņoja, ka 2010. gadā nabadzības risks bija mazliet mazāk nekā pusei bezdarbnieku. Nabadzības risks 2010. gadā bija aptuveni vienai septītajai daļai (13,9 %) no visām ES-27 pensionētajām personām; šis īpatsvars bija daudz lielāks Kiprā (41,1 %) un Bulgārijā (30,0 %). Nodarbinātās personas nabadzības risks skāra ievērojami mazāk (vidēji 8,4 % visā ES-27), tomēr samērā augsts nodarbināto personu īpatsvars ar nabadzības risku bija Rumānijā (17,2 %) un Grieķijā (13,8 %), savukārt Spānija, Lietuva, Polija un Luksemburga ziņoja, ka 2010. gadā tajās nabadzības risks draudēja vairāk nekā desmitdaļai nodarbināto.

Kā nabadzības un sociālās atstumtības samazināšanas līdzekli var izmantot sociālā nodrošinājuma pasākumus. To var panākt, piemēram, ar pabalstu sadali. Viens no veidiem, kā novērtēt sociālā nodrošinājuma pasākumu rezultātus, ir salīdzināt nabadzības riska rādītājus pirms un pēc sociālo pabalstu pārskaitījumiem (sk. 2. diagrammu). Sociālie pabalsti 2010. gadā samazināja ES-27 iedzīvotāju nabadzības risku no 25,9 % pirms pārskaitījumiem līdz 16,4 % pēc pārskaitījumiem, tādējādi novēršot nabadzības risku gandrīz 37 % tādu personu, kurām citādi draudētu nabadzības risks. Relatīvā izteiksmē viszemākā sociālo pabalstu ietekme bija Grieķijā, Itālijā, Rumānijā un Bulgārijā. Gluži pretēji Īrijā, Ungārijā, Dānijā, Zviedrijā, Somijā, Nīderlandē, Čehijā un Luksemburgā vismaz puse visu personu, kam draudēja nabadzības risks, sociālo pabalstu pārskaitījumu rezultātā pacēlās virs nabadzības sliekšņa. Tāpat tas bija arī Norvēģijā un Islandē.

Ienākumu nevienlīdzība

Valdības, politikas veidotāji un vispārējā sabiedrība nevar novērst nabadzību un sociālo atstumtību, neanalizējot sabiedrībā pastāvošo ekonomisko un sociālo nevienlīdzību. Datiem par ekonomisko nevienlīdzību ir īpaši liela nozīme relatīvās nabadzības novērtēšanā, jo ekonomisko resursu sadale var tieši ietekmēt nabadzības apmēru un dziļumu (sk. 3. diagrammu). ES-27 iedzīvotāju ienākumu sadales nevienlīdzība 2010. gadā bija ļoti liela: 20 % to iedzīvotāju, kam bija lielākais ekvivalentais izmantojamais ienākums, guva piecreiz lielāku ienākumu nekā tie 20 % iedzīvotāju, kam bija mazākais ekvivalentais izmantojamais ienākums. Šis koeficients dalībvalstīs bija ļoti atšķirīgs — no 3,4 Slovēnijā un Ungārijā un 3,5 Zviedrijā un Čehijā līdz 5,9 Bulgārijā, 6,0 Rumānijā, 6,9 Latvijā un Spānijā, visaugstāko līmeni 7,3 sasniedzot Lietuvā.

Daudzas sabiedrības grupas izjūt politisku interesi par pastāvošo nevienlīdzību. Īpaši ieinteresēta grupa ir vecāka gadagājuma cilvēki, kas daļēji atspoguļo arvien lielāku par 65 gadiem vecāku iedzīvotāju īpatsvaru ES. Liela nozīme vecāka gadagājuma cilvēku nabadzības novēršanā var būt pensiju sistēmām. Saistībā ar to ir interesanti salīdzināt vecāka gadagājuma cilvēku ienākumu ar pārējo iedzīvotāju ienākumu. Visā ES-27 65 gadus vecu vai vecāku cilvēku vidējais ienākums 2010. gadā bija aptuveni 88 % no to iedzīvotāju vidējā ienākuma, kas ir jaunāki par 65 gadiem (sk. 4. diagrammu). Ungārija un Luksemburga bija vienīgās dalībvalstis, kurās vecāka gadagājuma cilvēku ienākums bija lielāks nekā personām, kas jaunākas par 65 gadiem. Francijā, Rumānijā, Polijā, Itālijā, Lietuvā un Austrijā vecāka gadagājuma iedzīvotāju vidējais ienākums bija vairāk nekā 90 % no tādu cilvēku reģistrētā ienākuma, kas jaunāki par 65 gadiem; šāda situācija bija arī Islandē. Savukārt Kiprā vecāka gadagājuma iedzīvotāju vidējais ienākums bija mazāks par 65 % no to cilvēku reģistrētā ienākuma, kas jaunāki par 65 gadiem, bet Dānijā, Igaunijā, Bulgārijā, Beļģijā, Latvijā, Somijā un Zviedrijā šis rādītājs bija no 70 % līdz 80 %; kopumā šīs diezgan zemās proporcijas varētu atspoguļot piešķirtās pensijas Nabadzības dziļumu, kas palīdz skaitliski izteikt, cik nabadzīgi ir nabadzīgie cilvēki, var izmērīt, izmantojot t.s. nabadzības riska vidējo relatīvo plaisu. To personu vidējais ienākums, kurām ir nabadzības risks, ES-27 2010. gadā bija vidēji 23,2 % zem 60 % nabadzības sliekšņa. No 5. diagrammā redzamajām valstīm lielākā nabadzības riska plaisa bija Lietuvā (32,6 %), Spānijā un Rumānijā (abās 30,6 %), Bulgārijā (29,6 %) un Latvijā (29,4 %); arī Horvātija ziņoja par samērā lielu nabadzības riska plaisu (28,6 %). ES dalībvalstis, kurās novērota mazākā plaisa, bija Somija (13,8 %), kam sekoja Īrija (15,2 %), Nīderlande (16,2 %) un Ungārija (16,5 %).

Datu avoti un pieejamība

ES statistikas attiecībā uz ienākumiem un dzīves apstākļiem (EU-SILC) sagatavošana tika sākta 2003. gadā, ievērojot Eurostat, sešu dalībvalstu (Austrijas, Beļģijas, Dānijas, Grieķijas, Īrijas, Luksemburgas) un Norvēģijas mutvārdu vienošanos. EU-SILC tika ieviesta, lai nodrošinātu bāzes datus rādītājiem, kas saistīti ar ienākumiem un dzīves apstākļiem — datu vākšanas tiesiskais pamats ir Eiropas Parlamenta un Padomes Regula 1177/2003.

Oficiāli statistikas sagatavošanu sāka 2004. gadā 15 valstīs, un 2005. gadā to paplašināja, iekļaujot visas tālaika ES-25 dalībvalstis, kā arī Islandi un Norvēģiju. Bulgārija un Turcija ieviesa EU-SILC 2006. gadā, Rumānija — 2007. gadā, Šveice — 2008. gadā, bet Horvātija apsekojumu sāka 2010. gadā (2008. un 2009. gada dati par Horvātiju balstās uz citu datu avotu, proti mājsaimniecību budžeta apsekojumu (HBS)). EU-SILC ir apvienota gan šķērsgriezuma, gan garengriezuma datu dimensija.

Mājsaimniecības izmantojamo ienākumu nosaka, saskaitot visus monetāros ienākumus, ko no kāda ienākumu avota saņēmis katrs mājsaimniecības loceklis (tostarp ienākumus no darba, ieguldījumiem un sociālajiem pabalstiem), kā arī mājsaimniecības līmenī saņemtos ienākumus, un atvelkot samaksātos nodokļus un sociālā nodrošinājuma iemaksas. Lai atspoguļotu mājsaimniecību lieluma un sastāva atšķirības, šo kopējo vērtību izdala ar “ekvivalento pieaugušo” skaitu, izmantojot standarta (ekvivalences) skalu — tā dēvēto “modificēto ESAO” skalu ar šādiem svariem: 1 pirmajam mājsaimniecības pieaugušajam, 0,5 visiem pārējiem mājsaimniecības dalībniekiem, kas ir 14 gadus veci vai vecāki, un 0,3 mājsaimniecības dalībniekiem, kas ir jaunāki par 14 gadiem. Iegūto skaitli sauc par ekvivalento izmantojamo ienākumu un to piešķir katram mājsaimniecības dalībniekam. Attiecībā uz nabadzības rādītājiem ekvivalento izmantojamo ienākumu aprēķina no katras mājsaimniecības kopējā izmantojamā ienākuma, ko izdala ar ekvivalento mājsaimniecības lielumu; tādējādi tiek uzskatīts, ka katrai mājsaimniecības personai ir vienāds ekvivalentais ienākums.

Visās valstīs ienākumu pārskata periods ir fiksēts 12 mēnešu periods (piem., iepriekšējais kalendārais vai taksācijas gads), izņemot Apvienoto Karalisti, kurā ienākumu atsauces periods ir kārtējais apsekojuma gads, un Īriju, kur apsekojumu veic pastāvīgi un informāciju par ienākumu apkopo par 12 mēnešiem pirms apsekojuma.

Nabadzības risku definē kā tādu cilvēku īpatsvaru, kuru ekvivalentais izmantojamais ienākums ir mazāks par nabadzības slieksni (izteikts ar pirktspējas līmeni — PSL), kas noteikts 60 % apmērā no valsts vidējā ekvivalentā izmantojamā ienākuma. Atbilstīgi Eiropadomes lēmumiem nabadzības riska rādītāju mēra attiecībā uz katras ES dalībvalsts situāciju, un visām valstīm netiek piemērots kopējs slieksnis. Nabadzības risku var izteikt pirms un pēc sociālo pabalstu pārskaitījumiem, un to starpība ir valstu sociālo pabalstu pārskaitījumu hipotētiskā ietekme uz nabadzības riska samazināšanu. Vecuma pensijas un pensijas apgādnieka nāves gadījumā uzskata par ienākumiem pirms pārskaitījumiem un neuzskata par sociālo pabalstu pārskaitījumiem. Ir pieejamas dažādas šā rādītāja analīzes, piemēram, saistībā ar vecumu, dzimumu, nodarbošanās statusu, mājsaimniecības veidu vai izglītības līmeni. Jāpiebilst, ka šis rādītājs attiecas nevis uz labklājību, bet gan uz maziem kārtējiem ienākumiem (salīdzinot ar citiem attiecīgās valsts iedzīvotājiem), un tas ne vienmēr liecina par zemu dzīves līmeni. ES-27 kopsavilkuma rādītājs ir atsevišķu valstu rādītāju vidējais svērtais rādītājs, kuru aprēķinot tiek ņemts vērā iedzīvotāju skaits.

Konteksts

Eiropadomes sanāksmē Lākenē 2001. gada decembrī Eiropas valstu un valdību vadītāji apstiprināja pirmo kopējo statistisko rādītāju kopumu attiecībā uz sociālo atstumtību un nabadzību, kuru pastāvīgi papildina Sociālās aizsardzības komitejas (SAK) apakšgrupa, kas nodarbojas ar rādītājiem (ISG). Šie rādītāji ir būtiska atvērtās koordinācijas metodes sastāvdaļa, kas palīdz uzraudzīt ES dalībvalstu panākto progresu nabadzības un sociālās atstumtības mazināšanā.

EU-SILC ir informācijas avots ES statistikai attiecībā uz ienākumiem un dzīves apstākļiem, un it īpaši attiecībā uz rādītājiem saistībā ar sociālo iekļaušanu. Saistībā ar stratēģiju “Eiropa 2020” Eiropadome 2010. gada jūnijā pieņēma pamatmērķi attiecībā uz sociālo iekļaušanu, t. i., līdz 2020. gadam ES vajadzētu būt par vismaz 20 miljoniem mazāk tādu cilvēku, kuriem draud nabadzības risks vai kas saskaras ar sociālo atstumtību. EU-SILC ir informācijas avots, kuru izmanto, lai uzraudzītu šā galvenā mērķa īstenošanas progresu, ko mēra, izmantojot rādītāju, kurā apvienots nabadzības rādītājs, materiālās nenodrošinātības rādītājs un procentuālais to iedzīvotāju skaits, kas dzīvo mājsaimniecībās ar ļoti zemu darba intensitāti — lai iegūtu plašāku informāciju, skatiet rakstu par sociālo iekļautību.

Papildu informācija no Eurostat

Publikācijas

• 23 % ES pilsoņu 2010. gadā saskārās ar nabadzības vai sociālās izstumtības risku Statistics in focus 9/2012 (angļu val.)
• 51 miljons jaunu pieaugušo ES 2008. gadā dzīvoja kopā ar vecākiem Statistics in focus 50/2010 (angļu val.)
• Nabadzības un sociālās izstumtības apkarošana. Eiropas Savienības statistisks portrets 2010. gadā (angļu val.)
• Ienākumi un dzīves apstākļi Eiropā (2010) (angļu val.)
• Eiropas mājsaimniecību pārmērīgas parādsaistības 2008. gadā Statistics in focus 61/2010 (angļu val.)
• Sieviešu un vīriešu dzīve Eiropā — Statistisks portrets (pieejams angļu, franču un vācu valodā)
• Sociālā situācija Eiropas Savienībā 2009. gadā (angļu val.)
• Dzīves apstākļi Eiropā (2002.–2005.) — statistikas uzziņu grāmata(angļu val.)

Galvenās tabulas

• Dzīves apstākļi un labklājība (t_livcon), skatiet (angļu val.):

Ienākumi un dzīves apstākļi (t_ilc)

Datubāze

• Dzīves apstākļi un labklājība (livcon), skatiet (angļu val.):

Ienākumi un dzīves apstākļi (ilc)

Ienākumu sadale un monetārā nabadzība (ilc_ip)

Monetārā nabadzība (ilc_li)

Vecāku cilvēku monetārā nabadzība (ilc_pn)

Ienākumu sadale (ilc_di)

Īpaša sadaļa

• Ienākumi, sociālā iekļautība un dzīves apstākļi (angļu val.)

Metodika / metadati

• Ienākumi un dzīves apstākļi (ESMS metadatu datne - ilc_esms) (angļu val.)
• Salīdzinošā ES statistika par ienākumiem un dzīves apstākļiem: Problēmas un izaicinājumi (Protokols no Starptautiskās konferences par ES salīdzinošo statistiku par ienākumiem un dzīves apstākļiem, Helsinki, 2006. gada 6.–8. novembris) (angļu val.)

Izejas dati tabulām, diagrammām un kartēm (MS Excel)

• Income distribution: tables and figures (angļu val.)

Cita informācija

• Regula 1177/2003 (2003. gada 16. jūnijs) attiecībā uz Kopienas statistiku par ienākumiem un dzīves apstākļiem (EU-SILC)
• Regula 1553/2005 (2005. gada 7. septembris), ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1177/2003 par Kopienas statistiku attiecībā uz ienākumiem un dzīves apstākļiem (EU-SILC)
• Regula 1791/2006 (2006. gada 20. novembris) ar ko pielāgo atsevišķas regulas un lēmumus … statistikas, ... jomā saistībā ar Bulgārijas un Rumānijas pievienošanos

Ārējas saites

• ES Nodarbinātības un sociālās situācijas ceturkšņa pārskats — 2011. gada decembris (angļu val.)
• ESAO – Iniciatīva par labāku dzīvi: labklājības un progresa mērīšana (angļu val.)
• Nodarbinātība un sociālās tendences Eiropā (2011) (angļu val.)

Skatiet arī

• Housing conditions (angļu val.)
• Social inclusion statistics (angļu val.)
• Statistika par mājokli