Projekta ietvaros elektrificēs 308 km garu posmu Latvijas galvenajā austrumu–rietumu dzelzceļa tīklā, lai aizstātu dīzeļlokomotīves. Šādi ir paredzēts uzlabot pārvadājumu efektivitāti, veicināt videi draudzīgas tehnoloģijas izmantošanu un nodrošināt valsts infrastruktūras atbilstību ES un valsts noteikumiem par dzelzceļa galvenā tīkla attīstību. Vispārējais mērķis ir stiprināt Latvijas dzelzceļa transporta koridora starptautisko konkurētspēju.
- 05 June 2019
Valsts transporta attīstības stratēģiskajā dokumentā — Transporta attīstības pamatnostādnēs 2014.–2020. gadam — kā prioritāte ir noteikta elektrificēto dzelzceļa līniju garuma palielināšana par 20 %. Pašlaik tikai 14 % Latvijas dzelzceļa tīkla ir elektrificēti. ES vidējais rādītājs ir 55 %.
Projekta ietvaros tiks veikti šādi darbi:
dzelzceļa līnijas Rīga–Krustpils elektrifikācija: 8 km divceļu līnijas posms no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas līdz Šķirotavai Rīgā un 134 km posms no Šķirotavas līdz Krustpilij; vienceļa dzelzceļa tīkla elektrifikācija no Krustpils līdz Daugavpilij (80,5 km);vienceļa dzelzceļa tīkla elektrifikācija no Krustpils līdz Rēzeknei (85,5 km); gaisvadu kontaktlīnijas nomaiņa Rīgas dzelzceļa mezglā — 6 km garš divceļu līnijas posms uz rietumiem no Rīgas dzelzceļa stacijas.Kopumā tiks ierīkotas gaisvadu kontaktlīnijas 758,5 km garumā, aptverot iepriekš minētos posmus. Kontakttīkls ir projektēts tā, lai nodrošinātu maksimālo ātrumu 160 km/h pasažieru vilcieniem un 120 km/h kravas vilcieniem.
Tiks izveidotas četras apakšstacijas Rīgā (Zasulaukā), Krustpilī, Rēzeknē un Daugavpilī un augstsprieguma tīkla savienojumi. Tiks nomainītas novecojušās signālierīces un uzlabotas sakaru sistēmas. Tiks izveidota moderna uzraudzības, kontroles un datu ieguves (SCADA) sistēma, un Daugavpils depo tiks pielāgots elektrisko lokomotīvju apkopei un uzturēšanai.
Enerģētiskās atkarības mazināšana
Elektrovilce pašlaik tiek izmantota tikai pasažieru pārvadājumos, savukārt kravu pārvadājumos izmanto dīzeļvilci. Projekta ieguldījumi mūsdienīgā tehnoloģijā Latvijas austrumu–rietumu dzelzceļa koridoru padarīs efektīvāku, konkurētspējīgāku un videi draudzīgāku, kā arī sekmēs valsts ekonomikas ražīgumu. Dīzeļlokomotīvju aizstāšana ar elektrolokomotīvēm, kas darbībā izmanto Latvijā saražoto elektroenerģiju, palielinās Latvijas enerģētisko neatkarību, samazinās pārvadājumu izmaksas un piesārņojumu.
Krievijas un ES tirdzniecība
Ik gadu Latviju šķērso 40 līdz 50 miljoni tonnu kravu, kas tiek ievestas un izvestas caur valsts divām galvenajām ostām Rīgā un Ventspilī. Lielu daļu no šī apjoma veido nafta, naftas produkti, akmeņogles un minerālmēsli, kuru izcelsme ir Krievijā, Ukrainā, Baltkrievijā un Kazahstānā. Ņemot vērā akmeņogļu ieguves palielināšanos Krievijā, ir gaidāms akmeņogļu pārkraušanas apjoma pieaugums Latvijas ostās. Ogles tālāk transportē patērētājiem Apvienotajā Karalistē, Nīderlandē, Turcijā, Vācijā un Polijā.
Sagaidāms, ka transporta izmaksu samazinājums Baltijas valstīs palielinās caur Latviju pārvadāto kravu apjomu, kas savukārt veicinās ekonomikas attīstību un nodarbinātību.
Latvija cenšas samazināt atkarību no Krievijas tirdzniecības ar ES, ņemot vērā sankcijas un politisko nenoteiktību attiecībā uz tirdzniecības attiecībām starp abiem blokiem. Citi potenciāli kravu pārvadājumu avoti, kurus Latvija vēlas piesaistīt, ir pārvadājumi no Ķīnas uz Eiropu un no Indijas caur Irānu un Latviju uz Eiropu.
Kopējais ieguldījumu un ES finansējuma apjoms
Kopējais ieguldījumu apjoms projektā “Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācija” ir 533 582 065 EUR, ES Kohēzijas fondam ieguldot 318 556 362 EUR darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 2014.–2020. gada plānošanas periodam ietvaros. Ieguldījumi tiek veikti saskaņā ar prioritāro virzienu Nr. 6 “Ilgtspējīga transporta sistēma”.