Piejūras kūrortpilsēta gūst labumu no lielās automaģistrāles

Nesen pabeigtais 20 km garais apvedceļš uz ziemeļiem no Rīgas ir Latvijā lielākais ceļu būves projekts kopš valsts neatkarības atgūšanas 1991. gada septembrī. Ceļš, kas plašāk pazīstams kā Saulkrastu apvedceļš, ir daļa no Via Baltica maģistrāles, kas savieno Polijas un Igaunijas galvaspilsētas.

 Citi rīki

 
Neliels fragments no 20 km garā apvedceļa, kas atrodas uz ziemeļiem no Rīgas Neliels fragments no 20 km garā apvedceļa, kas atrodas uz ziemeļiem no Rīgas

“Pateicoties apvedceļam, braucot turp un atpakaļ, es ik dienas ietaupu pusstundu laika. Agrāk Saulkrastos zaudēju daudz laika, es biju spiests braukt ar ātrumu 50 km/h un par apdzīšanu nebija ko domāt. Situācija ir būtiski uzlabojusies.”
Māris Petrošins, autovadītājs no Skultes

Apvedceļš novirza satiksmi apkārt nelielajai piekrastes pilsētiņai Saulkrastiem. Kā iepriekš paredzēts, jaunais ceļš jau samazinājis tranzīta plūsmu un trokšņa piesārņojumu, kas ilgu laiku apgrūtināja pilsētu. Tas ir arī saīsinājis arvien pieaugošo starptautisko kravu pārvadājumu braucienu laiku, kas izmanto A1 ceļu starp Rīgu un Tallinu.

Jauns ceļš

Saulkrasti atrodas 45 km uz ziemeļiem no Rīgas un kopš deviņpadsmitā gadsimta ir bijusi populāra veselības atjaunošanas un tūristu kūrortpilsēta. Tā ir slavena ar savām skaistajām smilšainajām pludmalēm un neskarto dabu. Pilsēta gadu desmitiem ir bijusi atkarīga no A1 ceļa, kas bija vienīgā maģistrāle un ko izmantoja ne tikai vietējai satiksmei, bet arī tranzītam un starptautiskajai satiksmei.

Tomēr vietējiem iedzīvotājiem kļuva aizvien grūtāk un bīstamāk šķērsot šo ceļu, jo pieauga gan vieglo gan kravas automašīnu satiksmes intensitāte. Kopš 20. gadsimta 90. gadiem ir bijušas daudzas sūdzības par garajām kravas automašīnu rindām, kuru galamērķis ir valstis uz ziemeļiem un dienvidiem no Latvijas.

Saulkrastu apvedceļu, kas ved no Lilastes līdz Skultei, atklāja 2007. gada septembrī pēc divu gadu ilgas būvniecības, kuru veica trīs posmos. Jaunā 11 metrus platā un 20,4 kilometrus garā divjoslu automaģistrāle ir daļa no Via Baltica maģistrāles. 36 % no maģistrāles būvniecības izmaksām finansēja ES, pārējās izmaksas sedza Latvija.

Ātrāka starptautiskā satiksme

Projekta laikā papildu Saulkrastu apvedceļa izbūvei rekonstruēja arī daļu esošā A1 ceļa. Šajā 14,8 km garajā ceļa posmā tagad iekļauti 15 tilti un pārvadi, četras dzelzceļa pārbrauktuves, gājēju un velobraucēju celiņi, sarežģītu krustojumu apgaismojums, ielu apgaismojums, žogi, trokšņa aizsargvaļņi, un autobusu pieturas.

Projekts kopumā ir uzlabojis gājēju un satiksmes drošību Saulkrastos, novirzot satiksmi apkārt pilsētai un ļaujot transportlīdzekļiem veikt šo ceļa posmu ātrāk. Apvedceļš ir palīdzējis sadalīt satiksmi vietējā un apvedceļa satiksmē. Apvedceļu galvenokārt izmanto starptautiskiem kravas pārvadājumiem turp un atpakaļ pa Via Baltica maģistrāli.

Uzmetuma datums

17/12/2009