BLASTIC projektā tika veikts monitorings un kartēti jūras piedrazojuma avoti un plūsmas četrās teritorijās — Turku Somijā, Sēderteljē Zviedrijā, Tallinā Igaunijā un Liepājā Latvijā —, lai parādītu, kā plastmasas atkritumi nokļūst no apdzīvotām vietām līdz Baltijas jūrai. Tā mērķis ir samazināt plastmasas atkritumu un līdz ar to bīstamo vielu un toksīnu ieplūdi jūras vidē.
- 10 April 2019
Mūsu pašvaldība ir ieguvusi no piedalīšanās projektā. Mēs ieguvām atgriezeniskās saites informāciju par to, kā strādājam un domājam par preventīvo darbu cīņā pret piedrazojumu. Dalībniekiem bija iespējas pilnveidot zināšanas, tiekoties un apspriežot jūras piedrazojuma problēmas ar dažādiem cilvēkiem ar atšķirīgu kvalifikāciju un pieredzi.
BLASTIC ietvaros tika izstrādāts kontrolsaraksts, lai kartētu jūras piedrazojuma avotus un plūsmas, un noformulēta piedrazojuma izplatības monitoringa metodika, lai izsekotu drazu plūsmām Baltijas jūras reģiona upēs un piekrastes ūdeņos. Četru iesaistīto valstu 42 pašvaldībās tika veikti kartēšanas un monitoringa pasākumi, izmantojot projektā izmantotos rīkus, lai sagatavotu vadlīnijas un noteiktu prioritāros avotus un plūsmas.
Pasākumu rezultātā tika izstrādāti vietējie jūras piedrazojuma novēršanas un samazināšanas plāni izmēģinājuma teritorijās, īpašu uzmanību pievēršot plastmasas atkritumiem no pilsētām.
Pieaugoša vides problēma
Piedrazojums ir viens no izplatītākajiem ietekmes uz jūras vidi veidiem, kas izpelnījies arvien lielāku publicitāti un kas rada ļoti lielas bažas. Jūras piedrazojumu Baltijas jūras centrālajā daļā galvenokārt veido plastmasa un iepakojums. Sauszemes avoti rada lielāko daļu šo atkritumu, un upes ir galvenais ceļš, pa kuru tie nonāk jūrā.
Būtisks elements BLASTIC projekta centienos risināt šo problēmu bija reģionālo un valsts stratēģiju pielāgošana, lai tās izmantotu vietējā līmenī. Projekts bija vērsts uz to, lai palīdzētu sasniegt Baltijas jūras vides aizsardzības komisijas reģionālajā rīcības plānā noteikto mērķi līdz 2025. gadam būtiski samazināt jūras piedrazojumu.
Tas atbalstīja darbu, kas norit saskaņā ar Eiropas stratēģiju attiecībā uz plastmasu aprites ekonomikā, kurā risināti tādi jautājumi kā reciklēšana, bioloģiskā noārdīšanās un drazās esošās bīstamās vielas. Saskaņā ar šīm pamatnostādnēm projektā izstrādātajos ieteikumos tika ņemta vērā nepieciešamība uzlabot resursefektivitāti atkritumu un ūdens resursu apsaimniekošanas nozarēs.
Cīņa pret izmešanas mentalitāti
Dzīvesstils, kam raksturīga izmešanas mentalitāte, tiek uzskatīts par vienu no galvenajiem faktoriem, kas izraisa jūras piedrazojuma uzkrāšanos. Piemēram, daudzi cilvēki nezina, ka lietusūdeņi ieplūst ūdenstecēs un nonāk jūrā neattīrīti vai ka kanalizācijā noskaloti atkritumi var sasniegt jūru. Tāpēc šī jautājuma risināšanā svarīgi ir komunikācijas pasākumi, kuros cilvēkiem parāda, kā drazas nonāk jūrā cilvēku nevērības dēļ.
BLASTIC bija paraugprojekts ES stratēģijas Baltijas jūras reģionam politikas jomā “apdraudējumi”. Viens no minētās stratēģijas galvenajiem mērķiem ir glābt jūru, nodrošinot tīru ūdeni un daudzveidīgu un veselīgu dzīvo dabu. Šis statuss palīdzēja projekta komunikācijā ar politiķiem un lēmumu pieņēmējiem.
BLASTIC komunikācijas pasākumi uzlaboja informētību par plastmasas jūras piedrazojuma draudiem videi un sniedza lēmumu pieņēmējiem un plašākai sabiedrībai jaunākos faktus par piedrazojumu Baltijas jūrā, īpaši uzsverot, ka šī problēma ir vienlīdz aktuāla Baltijas jūrā un citviet pasaules okeānos.
Šos centienus atbalstīja zināšanu banka ar informāciju par piedrazojuma ietekmi uz jūras floru un faunu un tā radītajām ekonomiskajām izmaksām, kā arī gadījuma pētījums par jūras piedrazojuma ar plastmasu radīto sociālekonomisko ietekmi.
Tāpat arī BLASTIC izstrādātā koncepcija tika popularizēta citās ģeogrāfiskajās teritorijās, pielāgojot to attiecīgo teritoriju vajadzībām. Paredzams, ka tas palīdzēs turpināt un paplašināt darbu, lai samazinātu bīstamo vielu ieplūdi Baltijas jūrā.
Kopējais ieguldījumu un ES finansējuma apjoms
Kopējais ieguldījumu apjoms projektā “BLASTIC — plastmasas atkritumu ieplūdes Baltijas jūrā” ir 1 016 555 EUR, Eiropas Reģionālās attīstības fondam darbības programmas “Interreg V-A — Somija-Igaunija-Latvija-Zviedrija pārrobežu sadarbības programmas (Centrālā Baltijas jūras reģiona programma)” 2014.–2020. gada plānošanas perioda laikā ieguldot 784 522 EUR. Ieguldījums attiecas uz prioritāti “Vide un resursefektivitāte”.