2023. gadā Latvijā lielākie meža ugunsgrēki bijuši Ādažos (19/03/2025)

Jaunais ziņojums par meža ugunsgrēkiem Eiropā, Tuvajos Austrumos un Ziemeļāfrikā rāda, ka 2023. gads ugunsbīstamības ziņā Latvijā bijis salīdzinoši parasts. Pavisam gada laikā konstatēts un dzēsts 571 meža ugunsgrēks. Deguši 622,46 hektāri meža zemes, no tiem 113,69 hektāri jauna meža.

2023. gadā Latvija emitējusi nedaudz mazāk siltumnīcefekta gāzu (19/03/2025)

Par visas pasaules valstu siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijām sagatavotā jaunākā JRC ziņojuma dati liecina, ka 2023. gadā SEG emisijas Latvijā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu samazinājušās par 1 %. Valstī būtiskākais emisiju samazinājums (-5 %) reģistrēts enerģētikas nozarē.

2023. gadā Latvijā augusi migrācija (19/03/2025)

Pēc Eurostat datiem, kas iekļauti 2024. gada Migrācijas atlantā, kuru JRC pagājušā gada decembrī publicējis Starptautiskajā Migrantu dienā, 2023. gadā pirmreizējo patvēruma pieteikumu skaits Latvijā salīdzinājumā ar iepriekšējā gada 545 pieteikumiem pieaudzis ļoti būtiski — līdz 1625. Dati rāda, ka salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem nedaudz augusi arī neatbilstīgā migrācija.

2022. gadā uzlabojušies Latvijas zvejas flotes ekonomiskie rādītāji (19/03/2025)

2024. gada ziņojums par ES zvejas flotēm rāda, ka 2022. gadā Latvijas zvejas flotes ekonomiskais sniegums ir nedaudz uzlabojies. Kaut arī tās ieņēmumi bija par 1 % mazāki un noslīdēja līdz 21,7 miljoniem EUR, aplēstā bruto pievienotā vērtība bija 13,8 miljoni EUR (+ 11 %), bruto peļņa bija 8,6 miljoni EUR (+ 30 %) un neto peļņa bija 8,4 miljoni EUR (+ 34 %).

Rīgu apmeklē aizvien vairāk tūristu (19/03/2025)

Pēc ES tūrisma infopaneļa datiem Rīgā, kā arī citās pilsētās, piemēram, Kopenhāgenā un Tallinā, valsti apmeklējušo tūristu īpatsvars 2023. gadā salīdzinājumā ar 2019. gadu ir pieaudzis par aptuveni 10 %. Galvaspilsētu reģioniem ir izšķiroša nozīme tūristu piesaistīšanā – 2023. gadā visā ES tajos aizvadīti aptuveni 26 % tūristu mītnēs pavadīto nakšu.

Latvijā sekmīgi turpinās digitalizācija (19/03/2025)

2023. gadā Latvija ir ievērojami progresējusi MVU digitalizācijā un vispārējā mākoņdatošanas ieviešanā. Tomēr saskaņā ar pagājušā gada jūlijā publicēto otro ikgadējo ES ziņojumu par Digitālās desmitgades stāvokli joprojām jāturpina meklēt veidi, kādos uzlabot iedzīvotāju digitālās prasmes un stiprināt vispārējo – gan gigabitu, gan 5G – savienojamības infrastruktūru.

JRC Copernicus ārkārtas situāciju sistēma sniedza atbalstu Latvijas iestādēm vētru laikā Latvijas vidienē jūlijā (12/09/2024)

28. jūlijā spēcīga vētra pār Latvijas vidieni atnesa ievērojamu nokrišņu daudzumu un desmitiem tūkstošu mājsaimniecību palika bez elektrības. Tika ziņots par spēcīgu vēju, kas Rīgā brāzmās sasniedza līdz 27 metriem sekundē. Citas skartās teritorijas bija Ventspils, Dobele, Saldus un Ainaži. Glābšanas dienests ziņoja, ka naktī bijis ļoti daudz izsaukumu saistībā ar vētras izraisītiem negadījumiem. Vētras postījumu dēļ vairākās vietās bija slēgti ceļi.

Mājokļu sektors rada pusi no gaisa piesārņojuma Rīgā (12/09/2024)

Saskaņā ar nesen publicēto JRC Pilsētu PM2.5 atlantu gandrīz puse no kopējā gaisa piesārņojuma Rīgā rodas mājokļu sektorā, ieskaitot sadedzināšanu sadzīves apkures ierīcēs. Ziņojumā aplūkotajās ES pilsētās vidējais emisiju apjoms no mājokļu sektora ir 30 %.

Jauns JRC pētījums atklāj klimata pārmaiņu izraisītās korozijas ietekmi uz ēkām Latvijā (12/09/2024)

Jaunais JRC pētījums par klimata pārmaiņu ietekmi uz Eiropas dzelzsbetona ēku fonda koroziju liecina, ka paredzams, ka Latvija līdz 2066. gadam piedzīvos klimata pārmaiņu izraisītās karbonizācijas izraisītu koroziju ēkās saskaņā ar klimata pārmaiņu sliktāko scenāriju, kurā sasilšana līdz 2100. gadam sasniegs 3 C.

JRC Izejvielu informācijas sistēmā ir iekļauti attiecīgie dati par Latviju (12/09/2024)

Koksnes nozarei Latvijā ir vislielākais bruto pamatdarbības pārpalikums un augošs darba ražīgums. Galvenie nepārtikas un ar kurināmo nesaistītu izejvielu importa veidi ir koksne – galvenokārt no Norvēģijas un Ukrainas; mēslojums – galvenokārt no Marokas un Krievijas Federācijas; čuguns, porainā un tieši reducētā dzelzs – no Krievijas Federācijas.

Zilā ekonomika Latvijā (12/09/2024)

Latvijā izveidotās zilās ekonomikas nozares tieši nodarbina gandrīz 20 000 cilvēku un rada aptuveni 410 miljonus EUR bruto pievienotās vērtības (2021). Latvijas zilās ekonomikas nozares veido nelielu daļu tautsaimniecībā, veidojot 1,4 % no nacionālās bruto pievienotās vērtības un 2,3 % no nacionālās nodarbinātības.

JRC sadarbojas ar Latvijas iestādēm kodolenerģijas jomā (12/09/2024)

Nesen kādā dzīvoklī Latvijā ārpus normatīvās kontroles tika atrasti seši urāna metāla paraugi, kas atradās aizzīmogotās stikla ampulās.

2022. gadā Latvijā samazinājās siltumnīcefekta gāzu emisijas (25/03/2024)

2022. gadā siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas Latvijā samazinājās (-4% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu), liecina nesen publicētais ziņojums par SEG emisijām visās pasaules valstīs. Visstraujākais samazinājums tika reģistrēts enerģētikas nozarē (-24 %).

Lūznavas muižas projekts ir daļa no jaunās Lauku rīkkopas (25/03/2024)

Latvijas Rēzeknes novadā Lūznavas ciemā atrodas vēsturiskā Lūznavas muiža. Kopš muižas atjaunošanas un atklāšanas 2014. gadā tajā tika rīkoti 1373 pasākumi un uzņemti vairāk nekā 113 000 apmeklētāju no 52 dažādām valstīm.

ES tūrisma infopanelī ir iekļauti dati par visiem Latvijas reģioniem (25/03/2024)

2022. gadā Latvijā ieradās 2,17 miljoni tūristu, salīdzinot ar 1,46 miljoniem iepriekšējā gadā, liecina dati, kas sniegti atjauninātajā ES tūrisma informācijas panelī, kurš sniedz ieskatu par šīs nozares ietekmi un stāvokli un atbalsta pāreju uz videi draudzīgāku un digitālāku tūrismu visās Eiropas teritorijās. Ārvalstu tūristu īpatsvars Latvijā bija 54 %.

Ugunsgrēku risks Latvijā 2022. gadā bija zems (25/03/2024)

Kopumā 2022. gadā Latvijā bija salīdzinoši zems ugunsgrēka risks, kā liecina jaunākais JRC ziņojums par ugunsgrēkiem Eiropas reģionā, ko publicējusi EFFIS — Eiropas Meža ugunsgrēku informācijas sistēma.

2022. gadā Latvijā no vēža miruši 5800 cilvēki (25/03/2024)

2022. gadā Latvijā no vēža miruši aptuveni 5800 cilvēku, liecina nesen JRC pārvaldītajā Eiropas vēža informācijas sistēmā publicētās vēža saslimstības un mirstības aplēses. Izplatītākais nāves cēlonis vīriešiem bija trahejas, bronhu un plaušu vēzis (vairāk nekā 21 %), savukārt krūts vēzis bija galvenais nāves cēlonis sieviešu vidū (vairāk nekā 16 %).

2022. gadā Latvijā nedaudz samazinājies patvēruma pieteikumu skaits (25/03/2024)

Pirmo reizi iesniegto patvēruma pieteikumu skaits Latvijā nedaudz samazinājās 2022. gadā, kad tie bija 545 pieteikumi salīdzinājumā ar 580 pieteikumiem iepriekšējā gadā, saskaņā ar Eurostat datiem, kas iekļauti JRC Migrācijas atlanta jaunākajā izdevumā. To personu skaits, kurām tika izdots rīkojums pamest valsti nelikumīgas migrācijas dēļ, pieauga līdz 2000, bet 2021. gadā tas bija 890.

Copernicus ārkārtas situāciju pārvaldības pakalpojums palīdzēja Latvijai reaģēt uz plūdiem Daugava ielejā. (05/12/2023)

Daugavas ielejā 30. martā tika novēroti plūdi, ko izraisīja izkusis sniegs un ledus, kā arī nokrišņi. Turpmākajās dienās līmenis Daugavā un tās pietekās turpināja celties, vēl vairāk paplašinot applūstošās teritorijas. Bija paredzēta upes tuvumā esošās teritorijas evakuācija.

Latvijas augsnēs trūkst fosfora (05/12/2023)

Aptuveni 28 % Latvijas augsnes pārsniedz fosfora trūkuma slieksni, liecina ES augsnes veselības infopaneļa dati, kas ir jauns rīks, ar kura palīdzību var kartēt augsnes veselības stāvokli visā Eiropā.

JRC dati par izejvielām Latvijā (05/12/2023)

JRC Izejvielu informācijas sistēmas (RMIS) valsts ziņojums par Latviju ir viens no JRC jaunākā pētījuma “Piegādes ķēdes analīze un izejvielu pieprasījuma prognoze attiecībā uz ES stratēģiskajām tehnoloģijām un nozarēm” pavaddokumentiem.

Brīdinājums par sausumu Baltijas jūras reģionos (05/12/2023)

Kombinētais sausuma rādītājs 2023. gada jūnija vidum liecina, ka lielākajā daļā Centrāleiropas un Ziemeļeiropas ir novērojams brīdinājuma stāvoklis. Baltijas jūras reģionos dominēja brīdinājuma apstākļi nopietnu nokrišņu un augsnes mitruma anomāliju dēļ.

Līdz ar globālo sasilšanu palielināsies tūrisma pieprasījums Latvijā (05/12/2023)

Prognozētā tūrisma pieprasījuma attīstība salīdzinājumā ar 2019. gadu dažādiem globālās sasilšanas scenārijiem liecina, ka Latvijā pieprasījums pieaugs par 1,05%, ja globālā temperatūra paaugstināsies par 1,5°C, un par 4,50%, ja temperatūra paaugstināsies par 4°C.

Pārtikas izšķērdēšana Latvijā pārsniedz ES vidējo rādītāju (05/12/2023)

Saskaņā ar Eurostat datiem, kurus JRC izmantoja nesen veiktajās aplēsēs par pārtikas izšķērdēšanas samazināšanas ietekmi ES, Latvijā uz vienu iedzīvotāju gadā tiek izšķērdēti gandrīz 150 kilogrami pārtikas, kas ir virs ES vidējā rādītāja.

CO2 emisijas Latvijā 2021. gadā pieauga par 4 % (20/03/2023)

Saskaņā ar JRC, Starptautiskās Enerģētikas aģentūras un Nīderlandes Vides novērtēšanas aģentūras sagatavoto un nesen publicēto 2022. gada ziņojumu par visu pasaules valstu CO2 emisijām 2021. gadā CO2 emisijas Latvijā pieauga par 4 % salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.

Degvielas izmaksu pieauguma dēļ samazinās Latvijas zvejas flotes peļņa (20/03/2023)

Provizoriskie rezultāti par 2021. gadu saskaņā ar JRC nesen publicētā 2022. gada ekonomikas ziņojuma par ES zvejas floti rāda, ka Latvijas zvejas flotes ienesības norma salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu palielināsies.

Dažādi novecojošā Latvijas sabiedrība (20/03/2023)

JRC demogrāfijas atlants liecina, ka, lai gan ir paredzams, ka Latvijas iedzīvotāju kopskaits no 2020. līdz 2050. gadam samazināsies par vairāk nekā 500 000 cilvēku (–26,9 %), šo samazinājumu lielā mērā nosaka jauniešu skaita samazināšanās. Proti, tiek prognozēts, ka par 38,3 % samazināsies darbspējas vecuma (25–64 g. v.) iedzīvotāju skaits un par 33,1 % — to iedzīvotāju skaits, kas jaunāki par 25 gadiem.

Latvijā ir augsta aplēstā saslimstība ar vēzi vīriešu vidū (20/03/2023)

Aplēstā saslimstība ar vēzi Latvijā ir augstāka nekā vidēji ES. Tā it īpaši augsta ir vīriešu vidū, un lielākoties slimo ar prostatas, krūts, kolorektālo un plaušu vēzi. Latvijai ir viens no augstākajiem vēža mirstības rādītājiem ES, sevišķi no dzemdes kakla, dzemdes un kuņģa vēža. Lai šos jautājumus risinātu, 2021. gadā tika sākts trešais valsts vēža uzveikšanas plāns, kas izklāstīts Eiropas Vēža jomā pastāvošas nevienlīdzības reģistra (ECIR) Latvijas profilā.

Latvijā ir īpaši augstas inflācijas sociālās izmaksas (20/03/2023)

Izmantojot iepriekšējo JRC analīzi, nesenā JRC ziņojumā ir aplūkota inflācijas sociālā ietekme Ziemeļvalstīs un Baltijas valstīs. Analīzē konstatēts, ka inflācijas sociālās izmaksas, jo īpaši bez algu pieauguma, ienākumu atbalsta un efektīvas politikas reakcijas, Baltijas reģionā būtu ievērojami augstākas nekā citur Eiropā.

Jaunajā ES tūrisma informācijas panelī var uzzināt, kā veicas Latvijas tūrisma nozarei (20/03/2023)

Vai vēlaties Latvijas tūrisma radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju apjomu salīdzināt ar citām ES valstīm? Šie un daudzi citi rādītāji, kas saistīti ar teritorijas vidisko ietekmi, digitalizāciju vai sociālekonomisko noturību, ir iekļauti jaunajā tūrisma informācijas panelī — tas ir jauns rīks, kas noder valsts un reģionālā līmeņa politikas veidotājiem tūrisma ekosistēmas politikas un stratēģiju virzībā.

Latvijas partneri: jaunā Eiropas “Bauhaus” bākas demonstrējumprojektu dalībnieki (20/09/2022)

Latvijas partneri piedalās projektā DESIRE, kas ir viens no pieciem bākas demonstrējumprojektiem, kurus finansē jaunais Eiropas “Bauhaus” ar budžetu 25 miljoni eiro. Projekti radīs ilgtspējīgāku, iekļaujošāku un skaistāku vidi dažādās ES vietās un iesaistīs iedzīvotājus zaļās pārkārtošanās procesā vietējā līmenī.

Bioekonomika Latvijā uzmanības centrā (20/09/2022)

Ar 2017. gadā pieņemto Latvijas Bioekonomikas stratēģiju 2030. gadam ir ieviesti atbalsta pasākumi uzņēmējdarbības attīstībai šajā nozarē. Bioekonomika par prioritāti atzīta arī Latvijas Viedās specializācijas stratēģijā un aprites ekonomikas rīcībpolitikās. Turklāt Latvija piedalās iniciatīvā BIOEAST un makroreģionālajā projektā, ar kura palīdzību Baltijas jūras reģionā veicina bioekonomiku. Reģionālā līmenī Vidzemes un Zemgales reģionā ir izstrādāti stratēģiskie satvari.

2021. gada ugunsgrēku sezona Latvijā (20/09/2022)

2021. gadā JRC pārvaldītajā Eiropas Meža ugunsgrēku informācijas sistēmā (EFFIS) Latvijā laikā no aprīļa līdz jūlijam atzīmēti seši ugunsgrēki ar kopējo platību 312 hektāri. Saskaņā ar JRC nesen publicēto 2021. gada provizorisko ziņojumu par mežu ugunsgrēkiem Eiropā, Tuvajos Austrumos un Ziemeļāfrikā 219 hektāri no minētās platības dega Natura 2000 aizsargājamās teritorijās.

Augsto temperatūru dēļ jūlijā Baltijas reģionā pieauga pieprasījums pēc ūdens (20/09/2022)

Pēc Eiropas Sausuma novērošanas centra (EDO) jaunākajiem datiem jūlija sākumā temperatūra lielākajā daļā Austrumeiropas un Ziemeļeiropas, arī Baltijas reģionā, bija augstāka par ierasto temperatūru. Augstās temperatūras palielina evapotranspirāciju un kāpina pieprasījumu pēc ūdens, un tādējādi sausums kļūst par vēl nopietnāku problēmu.

Pārmērīgi nokrišņi augustā Latvijā un Lietuvā negatīvi ietekmē ziemājus (20/09/2022)

Ievērojami lielāki nokrišņi nekā ierasts vasaras otrajā pusē Latvijā un Lietuvā negatīvi ietekmēja ziemāju graudu veidošanās un nobriešanas pēdējos posmus, un saskaņā ar jaunāko JRC MARS biļetena laidienu tie, iespējams, ir aizkavējuši ražas novākšanas sākumu. Vidējā temperatūra Lietuvā un Latvijā bija nedaudz zemāka nekā parasti. Paaugstināts nokrišņu daudzums un vēsās temperatūras paildzināja graudu veidošanās periodu un veicināja biomasas uzkrāšanos vasarājiem.

JRC ziņojums “Vientuļās vietas”: Latvijā sarūk iedzīvotāju skaits (20/09/2022)

Latvija kopā ar Lietuvu, Bulgāriju, Rumāniju, Portugāli un Spāniju ir viena no ES valstīm, kur visspilgtāk vērojama iedzīvotāju skaita samazināšanās; dažos reģionos iedzīvotāju skaita dinamika gadā ir –2,5 %. Jaunajā JRC ziņojumā ar nosaukumu “Jauns skats uz teritoriālajām atšķirībām”, kas veltīts vientuļajām vietām ES, gandrīz 17 % ES reģionu ir definēti kā attāli.

Izejvielas: kokrūpniecība ir nozīmīgs pievienotās vērtības un nodarbinātības veicinātājs Latvijā (15/03/2022)

Uzņēmējdarbības vide Latvijā ir laba (saskaņā ar uzņēmējdarbības vidi raksturojošo bāzes indeksu 190 aplūkoto valstu vidū Latvija ieņem 19. vietu), un iekšējie ārvalstu tiešie ieguldījumi ir augstāki nekā ārējie ārvalstu tiešie ieguldījumi gan krājumu, gan plūsmu gadījumā.

25 % Latvijas darba ņēmēju nodarbināti ES ārējā eksportā (15/03/2022)

Latvijas uzņēmumu eksports ārpus ES 2019. gadā bija 8 miljardus EUR vērts, un šajā sektorā strādāja 221 000 Latvijas darba ņēmēju. Tas nozīmē, ka Latvijā 25 % darbvietu ir atkarīgas no ārpussavienības eksporta. No tām saskaņā ar Eiropas Komisijas jauno ziņojumu par tirdzniecību un darbvietām 58 % ir pakalpojumu nozares darbvietas.

CO2 un siltumnīcefekta gāzu emisijas Latvijā kopš 2000. gada nav būtiski mainījušās (15/03/2022)

Kā liecina JRC EDGAR 2021. gada ziņojums, pēc 1990. gada CO2 un siltumnīcefekta gāzu emisijas Latvijā vairāku gadu garumā ievērojami kritās, bet 2000. –2020. gadā ir mainījušās vien nedaudz. Vienīgā nozare, kurā ziņojumā aplūkotajā periodā emisijas valstī nesamazinājās, ir transports.

JRC jaunais PM2,5 daļiņu atlants rāda Rīgas gaisa kvalitāti (15/03/2022)

Jaunajā JRC gaisa kvalitātes atlantā parādītas galvenās PM2,5 emisiju avotu – un to izcelsmes – kategorijas par 150 Eiropas pilsētām, arī par Rīgu. Latvijas galvaspilsētā 47 % no ikgadējām PM2,5 koncentrācijām nāk no rūpniecības. Tas ir otrais augstākais rādītājs starp visām ziņojumā aplūkotajām pilsētām.

Meža ugunsgrēki Ādažu apkaimē 2020. gadā (15/03/2022)

2020. gada lielākais meža ugunsgrēks Latvijā izcēlās 8. maijā Rīgas reģionālās virsmežniecības teritorijā pie Ādažiem, kur izdega 64 hektāri meža zemes. Gada garumā ugunsgrēku risks Latvijā bijis salīdzinoši zems – tā atzīts JRC 21. gadskārtējā ziņojumā par meža ugunsgrēkiem Eiropā, Tuvajos Austrumos un Ziemeļāfrikā.

Vairāk nekā 25 % jaunatklātu vēža gadījumu Latvijas vīriešiem 2020. gadā bija prostatas vēzis (15/03/2022)

Pēc JRC pārvaldītās Eiropas Vēža informācijas sistēmas (ECIS) datiem 2020. gadā vairāk nekā ceturtdaļa no Latvijas vīriešu vidū konstatētajiem vēža gadījumiem bija prostatas vēzis. Togad abu dzimumu iedzīvotāju vidū valstī tika reģistrēti aptuveni 6000 jaunu vēža gadījumu.

Komisāre Gabriela un Kopīgais pētniecības centrs (JRC) atbalsta zinātnisko sadarbību ar Ukrainu (15/03/2022)

Eiropas inovācijas, pētniecības, kultūras, izglītības un jaunatnes jautājumu komisāre Marija Gabriela 3. martā nāca klajā ar paziņojumu, kurā atkārtoti pauda apņemšanos turpināt zinātnisko sadarbību ar Ukrainu.

Jaunajā JRC Demogrāfijas atlantā ir iekļauta Rīga, Daugavpils, Ventspils un visas Latvijas pašvaldības (20/09/2021)

Saskaņā ar jauno Demogrāfijas atlantu, ko nesen publicējis JRC, pēdējo desmit gadu laikā Latvijas iedzīvotāju skaits ir sarucis par gandrīz 350 000 cilvēku. Latvijā 2010. gadā vidējais vecums bija 40,8 gadi, bet desmit gadu laikā tas ir pieaudzis par trim gadiem: 2020. gadā mediānais vecums bija 43,7 gadi.

Ekonomiskās kompleksitātes analīze: “cik daudz” salīdzinājumā ar “ko” Latvija ražo (20/09/2021)

Saskaņā ar neseno JRC ekonomiskās kompleksitātes analīzi paredzams, ka Latvijā IKP uz vienu iedzīvotāju pieaugs straujāk nekā vidēji ES-27, proti, mediānais rādītājs 2018.–2023. gadā būs 1,58 %. Paredzams, ka Latvijas diversifikācija 2023. gadā saglabāsies tāda pati kā kaimiņos esošajām Baltijas valstīm lielākajā daļā zemas un vidējas kompleksitātes sektoru. Paredzams, ka visos vidējas kompleksitātes sektoros valsts nepārprotami saglabās vadošās pozīcijas.

Kā Covid ietekmē strauji augošus uzņēmumus Latvijā (20/09/2021)

Strauji augošu uzņēmumu rādītāji Latvijā ir labāki nekā vidēji ES, ņemot vērā to internacionalizācijas potenciālu un uzņēmējdarbības prasmes. Tomēr lielākā daļa snieguma rādītāju ir zemāki par ES vidējo.

Kā enerģijas patēriņš Latvijā kļūst ilgtspējīgāks (20/09/2021)

2019. gadā enerģijas patēriņš Latvijā bija 57 teravatstundas (TWh), un saskaņā ar jauno tiešsaistes rīku, ko JRC izveidoja, lai izpētītu iespējas ar enerģētikas pasākumiem veidot ilgtspējīgāku nākotni, paredzams, ka 2030. gadā patēriņš būs 54 TWh. Paredzams, ka pašreizējās desmitgades laikā gāzes un naftas patēriņš valstī samazināsies attiecīgi no 13 TWh līdz 10 TWh un no 21 TWh līdz 19 TWh.

Latvijas sasniegumi nodarbinātības un pievienotās vērtības jomā zilajā ekonomikā (20/09/2021)

Latvijas zilajā ekonomikā ir nodarbināti aptuveni 40 700 cilvēku, un saskaņā ar 2021. gada ziņojumu par ES zilo ekonomiku tā rada vairāk nekā 653 miljonus eiro bruto pievienotās vērtības izteiksmē. Kopumā 2018. gadā zilās ekonomikas bruto pievienotā vērtība bija pieaugusi par 69,7 % salīdzinājumā ar 2009. gadu, bet nodarbinātība – par 22,8 %. Darbvietu skaits pieaudzis ostas darbību, piekrastes tūrisma un jūras transporta nozarēs. Zilās ekonomikas īpatsvars valsts bruto pievienotajā vērtībā 2009.–2018. gada periodā palielinājies par 13,5 %.

Prognozētā ziemas miežu raža Latvijā – slikta (20/09/2021)

Saskaņā ar prognozēm JRC MARS biļetenā ziemas miežu raža Latvijā 2021. gadā būs viszemākā ES salīdzinājumā ar vidējo rādītāju iepriekšējos piecos gados. Salīdzinot ar 2020. gadu, miežu raža valstī samazināsies par 17 %, dodot 4,60 tonnas uz hektāru (iepriekšējā gadā – 5,55 tonnas). Jūlijā Baltijas valstīs maksimālā temperatūra otrās dekādes pirmajās 5–6 dienās turējās virs 30 °C. Augusta pirmajās divās nedēļās temperatūra lielākoties bija zemāka par vidējo rādītāju vai tuvu tam.

Uzzini ko vairāk par JRC sadarbību ar Latviju – jaunie bukleti ir klāt! (12/03/2021)

Šie ir īpaši sagatavoti bukleti, kuru uzdevums ir mūsu partneriem un plašākai sabiedrībai ES dalībvalstīs izskaidrot, kas mēs esam, kādās jomās strādājam un kādās sfērās mēs varētu sadarboties. Pieredzes izklāsti un jaunākie sadarbības piemēri var būt noderīgi gan politikas veidotājiem un nacionālajām, reģionālajām un vietējām pārvaldes iestādēm, gan potenciālajiem partneriem gan no pētniecības sfēras, gan zinātnes un rīcībpolitikas sadurjomām.

Covid-19 apdraud darbvietas Latvijas jaunuzņēmumos (12/03/2021)

2020. gadā novērotās nodarbinātības tendences liecina, ka nākamajā desmitgadē Latvijā varētu izzust aptuveni 4,5 % no jaunuzņēmumu radītajām darbvietām; tam par iemeslu ir šķēršļi, ko koronavīrusa pandēmija likusi jaunajiem uzņēmumiem.

Neseno nodokļu un pabalstu reformu distributīvā ietekme Latvijā (12/03/2021)

Izmantojot mikrosimulācijas metodes, JRC ir izvērtējis dažus nodokļu un pabalstu pasākumus, ko Latvijas valdība jau ir īstenojusi vai ir iecerējusi īstenot 2021. gadā. Analizēto nodokļu reformu mērķis ir uzlabot pašreizējās nodokļu sistēmas efektivitāti, proti, samazināt darbaspēka nodokļu slogu un salāgot dažādus nodokļu režīmus. Reformas paredz mainīt minimālo darba algu, ieviest minimālās sociālās iemaksas un palielināt virkni sociālo pabalstu.

JRC ziņojumā apskatīts Latvijas zvejas flotes sniegums (12/03/2021)

2018. gadā Baltijas jūras zvejas flotē bija 322 reģistrēti kuģi (tostarp 77 neaktīvi kuģi), kuru vidējais vecums bija 34. gadi. No 2008. līdz 2018. gadam flotes lielums pastāvīgi samazinājās. Latvijas zvejas flotes ekonomiskie rādītāji 2018. gadā uzlabojās; tās ieņēmumi salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu palielinājās par 4 % un sasniedza 21,9 miljonus euro.

Migrācija Latvijā sarūk (12/03/2021)

Kā liecina JRC Migrācijas atlanta jaunais izdevums, 2018. un 2019. gadā patvēruma pieteikumu skaits Latvijā samazinājās uz pusi salīdzinājumā ar diviem iepriekšējiem gadiem.

Fosilā CO2 emisijas Latvijā kāpj (12/03/2021)

2019. gadā fosilā CO2 emisijas palielinājās par 5 %. Vislielākais pieaugums (+10 %) novērots rūpniecības un transporta sektorā. Šis palielinājums ir pretrunā lejupejošajai tendencei Eiropas Savienībā, par ko liecina jaunais JRC EDGAR ziņojums. Kopumā pēdējo 30 gadu laikā CO2 emisijas valstī ir sarukušas par 58 %, tomēr kopš 2005. gada tendence ir praktiski nemainīga.

2019. gadā lielākais ugunsgrēks izcēlās Olainē (12/03/2021)

2019. gadā Latvijā tika konstatēti un nodzēsti 1107 meža ugunsgrēki un kopējā skartā platība pārsniedza 800 hektārus. Vislielākie meža ugunsgrēki izcēlās 19. maijā Olaines novadā (Rīgas reģiona virsmežniecībā), kur izdega vairāk nekā 60 hektāri meža zemes. Gada gaitā meža ugunsgrēki valstī tomēr nebija tik lieli kā 2018. gadā, kad nodegušās platības un ugunsgrēku vidējais lielums bija tuvu 1993. gada rekordam.

Science Flash For You - Latvija (28/09/2020)

Nosūtām Jums jaunāko Latvijai veltīto Science Flash For You-Latvija izdevumu, kas ir institucionāls Eiropas Komisijas Kopīgā pētniecības centra saziņas rīks. Aicinām Jūs to pēc iespējas plaši izplatīt savā valstī.

JRC apmāca Latvijas aviācijas iestādes sprāgstvielu palieku atklāšanā (28/09/2020)

Latvijas civilās aviācijas iestāde sadarbojas ar JRC sprāgstvielu palieku detektoru (ETD) jomā kopš 2018. gada, un Latvijas civilās aviācijas inspektori ir apmeklējuši JRC objektu Gēlā, Beļģijā, lai piedalītos praktiskās mācībās par ETD testa komplekta izmantošanu. Latvijas civilās aviācijas iestāde pašlaik izmanto šo komplektu, lai pārbaudītu Latvijas lidostās izvietoto ETD iekārtu darbību.

Graudaugu ražas novākšana Baltijas valstīs turpinās aukstā un mitrā laikā (28/09/2020)

Saskaņā ar jaunāko JRC publicēto MARS biļetenu temperatūra Baltijas reģionā no jūlija līdz augusta vidum bija zemāka nekā parasti. Nokrišņu daudzums Igaunijā un Latvijā bija tuvu prognozētajam rādītājam, bet Lietuvā zem vidējā rādītāja, savukārt Somiju piemeklēja biežas un spēcīgas lietusgāzes.

Latvijā ir vienas no lielākajām mežizstrādes platībām Eiropā (28/09/2020)

Latvija ir piektā valsts Eiropas Savienībā pēc mežizstrādes platības un biomasas rādītājiem, ievērojami atpaliekot no Zviedrijas un Somijas, kam ir gandrīz puse no visas platības, taču cieši sekojot Polijai un Francijai. Latvijai pieder aptuveni 4 % no visām Eiropas Savienības mežu platībām, līdzīgi kā divās citās lielās valstīs – Vācijā un Spānijā.

Latvijā ir spēcīga biomasas nozare (28/09/2020)

Nesenā JRC paziņojumā norādīts, ka Latvija kopā ar Igauniju, Dāniju un Somiju, ņemot vērā šo valstu iedzīvotāju skaitu, atrodas līderpozīcijās Eiropā attiecībā uz nodarbinātību atjaunojamo energoresursu nozarēs. Katrā no šīm valstīm ir vismaz viena spēcīga atjaunojamo energoresursu apakšnozare. Igaunijas, Latvijas un Somijas gadījumā galvenais darba devējs ir cietās biomasas nozare, savukārt Dānijā spēcīga nozare ir vēja enerģija, tostarp vērtību ķēdes ražošanas segments.

Latvija un Baltijas jūras valstis sadarbojas gāzes piegādes un infrastruktūras aizsardzības jomā (28/09/2020)

Hibrīddraudi, kas saistīti ar reģionālo gāzes piegādi un kritiskās energoinfrastruktūras aizsardzību, bija galvenais jautājums darbseminārā “Coherent Resilience 2019”, kurā Latvija piedalās kopā ar Somiju, Igauniju, Lietuvu un Poliju.

JRC sniedz atbalstu Latvijai riska izvērtēšanas grupas “Baltkrievija” reģionālā gāzes riska novērtējuma izstrādei (28/09/2020)

JRC pēc Polijas Enerģētikas ministrijas, kura koordinē riska izvērtēšanas grupu “Baltkrievija”, pieprasījuma ir sniedzis atbalstu visai riska izvērtēšanas grupai reģionālā gāzes riska novērtējuma izstrādē.