Archive:Noziedzības statistika

Dati iegūti 2018. gada jūlijā.

Raksta atjauninājums plānots 2020. gada janvārī.

Angļu valodā pieejamā versija ir jaunāka.

Highlights

No 2008. līdz 2016. gadam automobiļu zādzību skaits ES samazinājās par 36 %.

No 2012. līdz 2016. gadam laupīšanu skaits ES samazinājās par 24 %.

2016. gadā ES notika 5200 tīšu slepkavību.

Tīšas slepkavības 2016. gadā
(policijas reģistrētie noziedzīgie nodarījumi uz 100 000 iedzīvotājiem)
Avots: Eurostat (crim_off_cat)

Šajā rakstā sniegta statistika, pamatojoties uz oficiālajiem datiem par policijas reģistrētiem noziedzīgiem nodarījumiem (noziedzīgām darbībām) Eiropas Savienībā no 2008. līdz 2016. gadam. Dati rāda, ka no 2008. līdz 2016. gadam automobiļu zādzību, zādzību ar ielaušanos un laupīšanu skaits ir samazinājies. Taču seksuālās vardarbības gadījumu skaits ir pieaudzis.

Full article

No 2008. līdz 2016. gadam automobiļu zādzību skaits samazinājās par 36 %

2016. gadā policija Eiropas Savienībā (ES) reģistrēja aptuveni 660 000 automobiļu zādzību, kas nozīmē samazinājumu par 1,9 % kopš 2015. gada. 1. diagrammā attēlota šī lejupējā tendence. No 2008. līdz 2016. gadam automobiļu zādzību skaits samazinājās par 36 %, un šo lejupējo tendenci varēja novērot vairumā ES dalībvalstu ^[1].

Pēc iedzīvotāju skaita visaugstākie rādītāji 2016. gadā bija Luksemburgā, Itālijā, Zviedrijā, Grieķijā un Francijā, kur uz 100 000 iedzīvotājiem bija vairāk nekā 200 policijas reģistrētu automobiļu zādzību. Septiņpadsmit valstīs uz 100 000 iedzīvotājiem bija mazāk nekā 100 automobiļu zādzību, un viszemākie rādītāji tika reģistrēti Slovākijā, Igaunijā Horvātijā, Rumānijā un Dānijā.

Automobiļu zādzību novērtēšanai jāzina arī automobiļu skaits. 2016. gadā, piemēram, Luksemburgā uz 1000 iedzīvotājiem bija 662 vieglie automobiļi, Itālijā — 625, Rumānijā — 261 un Horvātijā — 374 ^[2].

1. diagramma. Sauszemes transportlīdzekļu zādzības un laupīšanas ES 28 dalībvalstīs 2008.–2016. gadā
(policijas reģistrētie noziedzīgie nodarījumi)
Avots: Eurostat (crim_off_cat)

No 2012. līdz 2016. gadam laupīšanu skaits samazinājās par 24 %

Visā ES policijas reģistrēto laupīšanu skaits laikposmā no 2012. līdz 2016. gadam kritās par 24 %, 2016. gadā sasniedzot aptuveni 396 000. Turpretim laikposmā no 2009. līdz 2011. gadam novērotās izmaiņas bija salīdzinoši nelielas. 1. diagrammā redzams, ka lejupējā tendence ES laikposmā no 2012. līdz 2016. gadam pēdējo divu gadu laikā ir kļuvusi mazāk izteikta. Taču no 2015. līdz 2016. gadam tika novērots 9 % pieaugums Spānijā un 15 % pieaugums Apvienotajā Karalistē.

2016. gadā Beļģijā, Spānijā, Francijā, Portugālē, Anglijā un Velsā bija lielākais policijas reģistrēto laupīšanu skaits attiecībā pret iedzīvotāju skaitu (vairāk nekā 100 uz 100 000 iedzīvotājiem), taču Rumānijā, Čehijas Republikā, Ungārijā, Kiprā un Slovēnijā šis rādītājs bija mazāks par 20. Jāņem vērā, ka ne vienmēr ir iespējams valstis salīdzināt tiešā veidā, jo dažas no tām ar zemākajiem laupīšanas gadījumu skaita rādītājiem ir minējušas, ka netika iekļauti automobiļu un veikalu aplaupīšanas gadījumi.

Novērojama lejupēja tendence, taču ik gadu joprojām notiek vairāk nekā 5000 slepkavību

2016. gadā ES notika aptuveni 5200 policijas reģistrētu tīšu slepkavību, kas ir par 3,3 % mazāk nekā 2015. gadā. Kopumā kopš 2008. gada tiek novērota lejupēja tendence. Taču pēdējo gadu laikā slepkavību skaits Francijā, Vācijā un Apvienotajā Karalistē ir pieaudzis. Šajos rādītājos ietilpst ar terorismu saistītie nāves gadījumi.

Latvijā un Lietuvā bija vislielākais policijas reģistrēto tīšo slepkavību skaits uz iedzīvotāju skaitu (2016. gadā — aptuveni 5 uz 100 000 iedzīvotājiem). 2. diagrammā redzams, ka 13 dalībvalstīs šis rādītājs bija mazāks par 1 gadījumu uz 100 000 iedzīvotājiem. Salīdzinājumam — Amerikas Savienotajās Valstīs 2016. gadā uz 100 000 iedzīvotājiem bija 5,4 slepkavības, bet Krievijā šis rādītājs bija 10,8 ^[3]. Slepkavības mēģinājumu gadījumus uzskaita atsevišķi, un trūkst vairāku skaitļu. Pieejamie dati liecina, ka 2008.–2016. gadā kopējais slepkavības mēģinājumu skaits ir saglabājies diezgan stabils.

2. diagramma. Tīšas slepkavības 2016. gadā
(policijas reģistrētie noziedzīgie nodarījumi uz 100 000 iedzīvotājiem)
Avots: Eurostat (crim_off_cat)

2015.–2016. gadā policijas reģistrēto seksuālās vardarbības gadījumu skaits pieauga par vairāk nekā 8 %

2015.–2016. gadā policijas reģistrēto seksuālās vardarbības gadījumu skaits ES pieauga par vairāk nekā 8 %, 2016. gadā sasniedzot aptuveni 248 000. 3. diagrammā redzams stabils pieaugums 26 % apmērā no 2013. līdz 2016. gadam. Šajos skaitļos ir iekļauta izvarošana un citi seksuālās vardarbības veidi, taču dažu valstu rādītājos ne vienmēr ir iekļauti visi noziegumi.

Policijas reģistrēto seksuālās vardarbības gadījumu skaits attiecībā pret iedzīvotāju skaitu 2016. gadā bija izteikti atšķirīgs, t. i., no 5 līdz 190 gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju. Iespējams, ka šo lielo atšķirību ietekmē gan dažādie uzskati par to, ko var uztvert kā noziegumu, gan tas, par cik daudz noziegumiem ir ticis ziņots policijai.

3. diagramma. Seksuālā vardarbība ES-28 dalībvalstīs 2013.–2016. gadā
(policijas reģistrētie noziedzīgie nodarījumi)
Avots: Eurostat (crim_off_cat)

No 2012. līdz 2016. gadam zādzību ar ielaušanos skaits samazinājās par 10 %

Policijas reģistrēto zādzību ar ielaušanos kopējais skaits 2016. gadā bija aptuveni 1 334 000, kas ir gandrīz par 1 % mazāk nekā 2015. gadā. Vairākās ES dalībvalstīs var novērot lejupēju tendenci, un kopumā šis rādītājs ES no 2012. līdz 2016. gadam samazinājies par 10 %. Toties Vācijā šis rādītājs pieauga par 5 %, bet Francijā — par 1 %. Šajos datos ir iekļautas zādzības ar ielaušanos privātmājās, dzīvokļos, villās, vasaras mājās, viesnīcu numuros, namiņos utt., bet ne zādzības (zādzības bez ielaušanās) vai vandālisms (bez zādzības). Laikposmā no 2008. līdz 2016. gadam vairākās valstīs zādzību ar ielaušanos rādītāji ir mainījušies salīdzinoši nedaudz. Šie rādītāji visstabilākie bija Zviedrijā, Beļģijā, Somijā un Ungārijā.

4. diagrammā redzams, ka 2016. gadā ES dalībvalstīs policijas reģistrēto zādzību ar ielaušanos skaits uz 100 000 iedzīvotājiem bija ļoti atšķirīgs. Dānijā, Beļģijā, Nīderlandē, Zviedrijā, Īrijā, Luksemburgā, Francijā, Anglijā un Velsā un Itālijā 2016. gadā uz 100 000 iedzīvotājiem ir reģistrētas vairāk nekā 300 zādzības ar ielaušanos, bet Somijā, Lietuvā, Latvijā, Čehijas Republikā, Rumānijā, Bulgārijā, Slovākijā un Polijā šis rādītājs bija mazāks nekā 100.

4. diagramma. Zādzības no privātām dzīvojamām telpām 2016. gadā
(policijas reģistrētie noziedzīgie nodarījumi uz 100 000 iedzīvotājiem)
Avots: Eurostat (crim_off_cat)

No 2015. līdz 2016. gadam policijas reģistrēto uzbrukumu skaits pieauga par 3 %

Visā ES policija reģistrēja uzbrukumus, kuru skaits 2016. gadā sasniedza aptuveni 1 111 000. Tas liecina par 3,4 % pieaugumu, salīdzinot ar 2015. gadu, un gandrīz 14 % pieaugumu, salīdzinot ar 2013. gadu.

Pat attiecībā pret iedzīvotāju skaitu visā ES uzbrukumu skaits ir ļoti dažāds. Šīs atšķirības ne vien norāda uz noziegumu nosacīto biežumu, bet arī uz dažādajām tiesību aktu īstenošanas un noziegumu reģistrēšanas praksēm. Šī standarta kategorija ietver nopietnus uzbrukumus, izņemot nepilngadīgu personu paveiktos, nāvi izraisošus un seksuālus uzbrukumus, tomēr dažās valstīs vismaz vienu no minētajiem noziegumiem šajā kategorijā iekļauj. 2008.–2012. gada kopējie dati nav salīdzināti metodikas izmaiņu dēļ. Policijas dati ir atkarīgi arī no tā, cik bieži iedzīvotāji ziņo par noziegumiem. Piemēram, ES pilsoņi saviem policijas dienestiem uzticas saprātīgā apjomā, taču uzticības līmenis dalībvalstīs ir ievērojami atšķirīgs, t. i., no 3,6 līdz 8,2 (skalā no 0 līdz 10), bet ES vidējais rādītājs ir 5,9 ^[4].

Izejas dati tabulām un diagrammām

Izejas dati tabulām un diagrammām (angļu valoda)

Datu avoti

Datu avoti aptver policiju un citas tiesībaizsardzības iestādes, prokuratūras, tiesas, ieslodzījuma vietas, atbilstīgās ministrijas un statistikas birojus. Valsts iestādes ir tās, kas pieņem lēmumus par oficiālo noziedzības statistiku un apkopo datus. Katrā valstī viena kontaktpersona apkopo datus un reizi gadā nosūta tos Eurostat kopā ar noziedzības tendenču apsekojumu ANO Narkotiku un noziedzības novēršanas birojam.

Šajā rakstā atspoguļoti rezultāti, kuru pamatā ir policijas reģistrēto noziedzīgo nodarījumu (noziedzīgu darbību) oficiālie skaitļi par laikposmu no 2008. līdz 2016. gadam. Agrāki rezultāti ir pieejami summārajā noziedzības statistikā par 1950.–1992. gadu un tabulās par noziedzību 1993.–2007. gadā. Tur ir atrodami dati, kas dažām valstīm nav pieejami visos šajos laikposmos, jo īpaši visagrākajos. Eurostat atjaunina tabulas tad, kad valstis iesūta jaunus vai pilnveidotus datus.

Tiek pievienoti visu ES valstu dati, lai iegūtu ES kopējos rādītājus. Ja trūkst datu par 2016. gadu, izmanto attiecīgās valsts 2015. gada datus. Dažos gadījumos trūkst datu par agrākajiem gadiem, un tos aizvieto ar iepriekšējā un nākamā gada vidējo rādītāju ^[5]. Datubāzes tabulās iekļauj vienīgi datus, kas paziņoti Eurostat.

Trūkstošie dati ir svarīgi

Šajā rakstā “ES kopējais rādītājs” nozīmē vienkārši visu ES valstu paziņoto skaitļu summu. Ja trūkst kādu datu, tikai paziņoto skaitļu pievienošana veidotu pārāk zemu kopējo rādītāju. Bieži vien tiek kavēta pašu jaunāko datu paziņošana. Ja par 2016. gadu dati nav zināmi, izmanto tās pašas valsts datus par 2015. gadu. Dažos gadījumos trūkst agrāko gadu datu, un tos aizvieto, nosakot iepriekšējā un nākamā gada vidējo rādītāju. Taču dažādu iemeslu dēļ atsevišķām valstīm trūkst datu par konkrētiem noziegumiem visos gados. Tad trūkstošo skaitļu aizvietošana nav tik vienkārša. Personas nolaupīšana ir viens no šādiem gadījumiem, jo dažām valstīm par to trūkst datu laikposmā no 2008. līdz 2016. gadam.

Par 2016. gadu paziņotie dati veido kopējo rādītāju — 14 500, kas ir ES kopējā rādītāja zemākā robeža. Lai parādītu iespējamo zemāko robežu, mēs aizstājam trūkstošos datus ar aprēķiniem, kas balstīti uz iedzīvotāju skaitu un maksimālo ziņoto rādītāju. Pievienojot šo aprēķinu paziņotajiem skaitļiem, rezultātā iegūst summu, kas lielāka par 20 100 (par 39 % vairāk). Izmantojot vidējo rādītāju, kas ir ^[6], kopējais rādītājs būtu 16 400. Tomēr nevienu no šiem kopējiem rādītājiem nevajadzētu uzskatīt par oficiālu statistiku. Šajā piemērā ir parādīts, ka trūkstošo skaitļu dēļ var iegūt daudz un dažādus iespējamos kopējos rādītājus. Precīzu ES kopējo rādītāju ieguvei ir nepieciešams katru gadu saņemt datus no visām valstīm.

More information (angļu valoda) ir pieejams vairāk informācijas par rezultātu salīdzināšanu starp valstīm vai gadiem un par nelielajiem skaitļiem.

Konteksts

Noziedzība ir regulārs temats publiskajās debatēs, un pie noziedzības statistikas lietotājiem pieder valstu iestādes, ES iestādes, plašsaziņas līdzekļi, politiķi, organizācijas un sabiedrība. Ikvienas valsts iestādes izstrādā krimināltiesības, kurās definēti noziegumi, procesi un reakcijas, un attiecīgi pārvalda arī oficiālo noziedzības statistiku. Uz atsevišķiem noziegumu veidiem attiecas ES noteikumi vai starptautiskās tiesības. Taču nav vispārēja regulējuma, kas attiektos uz ES noziedzības statistiku.

Oficiālo noziedzības statistiku apkopo tādas iestādes kā policija, prokuratūra, krimināltiesas un ieslodzījuma vietas. No šīm iestādēm visplašāko priekšstatu nodrošina policijas dati, jo tie ietver visus reģistrētos noziegumus neatkarīgi no tā, vai par tiem uzsāk tiesvedību. Katrs skaitlis ir reģistrēto noziedzīgo nodarījumu (noziedzīgu darbību) skaita summa gadā, kas parasti pārsniedz tiesas lietu skaitu. Oficiālā noziedzības statistika atspoguļo, kā iestādes (policija, prokuratūra, tiesas un ieslodzījuma vietas) reģistrē un apstrādā lietas. Tās nenosaka noziedzības gadījumu kopējo skaitu, tādēļ tam jāizmanto citi avoti.

Direct access to

Piezīmes

↑ Noziedzības statistikas mērķiem ģeogrāfiska vienība ir teritorija, kurā pastāv vienas krimināltiesības (krimināltiesību jurisdikcijas teritorija), jeb saīsinājumā — valsts.
↑ Avots: Eurostat tabula [road_eqs_carhab].
↑ . Avots: ANO Narkotiku un noziedzības novēršanas biroja (UNODC) vietne http://dataunodc.un.org/crime/intentional-homicide-victims.
↑ Avots: Eurostat “Uzticēšanās institūcijām” (Trust in institutions) EU-SILC ad-hoc modulis, 2013. gads, tabula [ilc_pw03].
↑ Ārkārtas gadījumos var tikt izmantots apakškategorijas rādītājs.
↑ Vidējais svērtais rādītājs, kuru aprēķinot tiek ņemts vērā iedzīvotāju skaits.

[1] Noziedzības statistikas mērķiem ģeogrāfiska vienība ir teritorija, kurā pastāv vienas krimināltiesības (krimināltiesību jurisdikcijas teritorija), jeb saīsinājumā — valsts.

[2] Avots: Eurostat tabula [road_eqs_carhab].

[3] . Avots: ANO Narkotiku un noziedzības novēršanas biroja (UNODC) vietne http://dataunodc.un.org/crime/intentional-homicide-victims.

[4] Avots: Eurostat “Uzticēšanās institūcijām” (Trust in institutions) EU-SILC ad-hoc modulis, 2013. gads, tabula [ilc_pw03].

[5] Ārkārtas gadījumos var tikt izmantots apakškategorijas rādītājs.

[6] Vidējais svērtais rādītājs, kuru aprēķinot tiek ņemts vērā iedzīvotāju skaits.

[1]

[2]

[3]

[4]

[5]

[6]