Statistics Explained

Ienākuma sadales statistika

Revision as of 14:42, 28 August 2012 by Verdodo (talk | contribs)

2011. Gada septembra dati. Jaunākie dati: Papildu informācija no Eurostat, Galvenās tabulas un Datubāze.

Šajā rakstā ir analizēta jaunākā statistika par monetāro nabadzību un ienākumu nevienlīdzību Eiropas Savienībā (ES). Labvēlīgi dzīves apstākļi ir atkarīgi no daudziem dažādiem faktoriem, kurus var iedalīt ar ienākumu saistītos un ar ienākumu nesaistītos faktoros. Valstī īstenotā ienākuma sadale sniedz priekšstatu par pastāvošo nevienlīdzību — no vienas puses, nevienlīdzība var motivēt cilvēkus uzlabot to situāciju, strādājot, nodarbojoties ar inovāciju vai apgūstot jaunas prasmes, taču, no otras puses, bieži tiek uzskatīts, ka ienākumu nevienlīdzība izraisa noziedzību, nabadzību un sociālo atstumtību.

1. diagramma. Nabadzības riska rādītājs un slieksnis, 2009. g.

Informācijas avots: Eurostat (ilc_li01) un (ilc_li02)
1. tabula. Nabadzības riska rādītājs pēc sociālo pabalstu pārskaitījumiem, 2007.–2009. g.
Informācijas avots: Eurostat (ilc_li02)
2. tabula. Nabadzības riska rādītājs pēc sociālo pabalstu pārskaitījumiem, ņemot vērā izplatītāko nodarbošanās statusu, 2009. g. (1)
(%)
Informācijas avots: Eurostat (ilc_li04)
2. diagramma. Nabadzības riska rādītājs pirms un pēc sociālo pabalstu pārskaitījumiem, 2009. g. (1)
(%)
Informācijas avots: Eurostat (ilc_li02) un (ilc_li10)
3. diagramma. Ienākuma sadales nevienlīdzība, 2009. g.
(ienākumu kvintiļu attiecības rādītājs)
Informācijas avots: Eurostat (ilc_di11)
4. diagramma. Relatīvā vidējā ienākuma attiecība, 2009. g.
(attiecība)
Informācijas avots: Eurostat (ilc_pnp2)
5. diagramma. Nabadzības riska vidējā relatīvā plaisa, 2009. g.
(%)
Informācijas avots: Eurostat (ilc_li11)


Galvenie statistikas rezultāti

Nabadzības riska rādītājs un slieksnis

Ir aprēķināts, ka 2009. gadā 16,3 % ES-27 iedzīvotāju bija nabadzības risks (sk. 1. attēlu). Šī proporcija, kas aprēķināta kā valstu rezultātu vidējā svērtā vērtība, dažādās valstīs ievērojami atšķiras. Saskaņā ar aprēķiniem četrās ES dalībvalstīs, t. i., Latvijā (25,7 %), Rumānijā (22,4 %), Bulgārijā (21,8 %) un Lietuvā (20,6 %), nabadzības risks skar vairāk nekā vienu piektdaļu iedzīvotāju. Zemākā to personu proporcija, kam ir nabadzības risks, tika konstatēta Čehijas Republikā (8,6 %), Slovākijā (11,0 %), Nīderlandē (11,1 %) un Slovēnijā (11,3 %); par salīdzinoši zemu tādu iedzīvotāju proporciju, kurus skar nabadzības risks, ziņoja arī Islande (10,2 %) un Norvēģija (11,7 %).

Nabadzības riska slieksnis (arī attēlots 1. attēlā) ir noteikts 60 % apmērā no valsts vidējā ekvivalentā izmantojamā ienākuma. Lai ņemtu vērā dzīves dārdzības atšķirības dažādās valstīs, tas bieži tiek izteikts kā pirktspējas līmenis (PSL). Pirktspējas līmenis dalībvalstīs 2009. gadā bija ļoti dažāds — sākot no 2 066 PSL Rumānijā un 3 452 PSL Bulgārijā, līdz 11 000–12 000 PSL četrās dalībvalstīs (Zviedrijā, Austrijā, Nīderlandē un Kiprā) un beidzot ar augstāko rādītāju Luksemburgā (16 226 PSL); salīdzinoši augsts nabadzības riska slieksnis bija arī Islandē, Norvēģijā un Šveicē (vairāk nekā 12 000 PSL katrā no minētajām valstīm).

Kopumā nabadzības riska rādītājs (pēc sociālo pabalstu pārskaitījumiem) katru gadu ir stabils (sk. 1. tabulu). Laikposmā no 2008. līdz 2009. gadam no šīs tendences nedaudz novirzījās Luksemburga (2008. gada rādītājs (13,4 %) 2009. gadā pieauga par 1,5 procentpunktiem (14,9 %)) un Apvienotā Karaliste (2008. gada rādītājs (18,7 %) 2009. gadā samazinājās par 1,5 procentpunktiem (17,2 %)).

Dažādu sabiedrības grupu risks saskarties ar monetāro nabadzību atšķiras. ES-27 vīriešu un sieviešu nabadzības riska rādītāja (pēc sociālo pabalstu pārskaitījumiem) atšķirība 2009. gadā bija salīdzinoši neliela (attiecīgi 15,4 % pret 17,1 %). Taču atšķirības bija daudz pamanāmākas, klasificējot iedzīvotājus pēc to nodarbošanās statusa (sk. 2. tabulu). Īpaši neaizsargāta grupa ir bezdarbnieki — ES-27 2009. gadā gandrīz pusei bezdarbnieku (45,3 %) bija nabadzības risks, un augstākais rādītājs bija Vācijā (62,0 %), Latvijā (56,7 %) un Igaunijā (55,1 %), savukārt četras citas dalībvalstis ziņoja, ka nabadzības risks skar vairāk nekā pusi bezdarbnieku. Nabadzības risks 2009. gadā bija aptuveni vienai sestdaļai no visām ES-27 pensionētajām personām (15,4 %); Latvijā, Kiprā, Igaunijā un Bulgārijā šis rādītājs bija daudz augstāks — nabadzības risks bija vairāk nekā trešajai daļai pensionēto iedzīvotāju. Nodarbinātās personas nabadzības risks skāra ievērojami mazāk (8,4 % ES-27 iedzīvotāju), tomēr salīdzinoši augsts rādītājs bija Rumānijā (17,6 %) un Grieķijā (13,8 %).

Kā nabadzības un sociālās atstumtības samazināšanas līdzekli var izmantot sociālā nodrošinājuma pasākumus. To var izdarīt, piemēram, veicot pabalstu sadali. Viens no veidiem, kā novērtēt sociālā nodrošinājuma pasākumu rezultātus, ir salīdzināt nabadzības riska rādītājus pirms un pēc sociālo pabalstu pārskaitījumiem (sk. 2. attēlu). Sociālie pabalsti 2009. gadā samazināja ES-27 iedzīvotāju nabadzības risku no 25,1 % pirms pārskaitījumiem līdz 16,3 % pēc pārskaitījumiem, tādējādi novēršot nabadzības risku 35 % tādu personu, kuru nabadzības rādītājs pārsniegtu nabadzības slieksni, ja tās nesaņemtu pabalstu. Relatīvā izteiksmē viszemākā sociālo pabalstu ietekme bija Grieķijā, Latvijā, Bulgārijā, Spānijā un Itālijā. Savukārt Īrijā, Dānijā, Ungārijā, Čehijas Republikā, Austrijā un Zviedrijā, pateicoties sociālo pabalstu pārskaitījumiem, nabadzības slieksni nesasniedza vismaz puse to personu, kam bija nabadzības risks; tas tika panākts arī Norvēģijā.

Ienākumu nevienlīdzība

Valdības, politikas veidotāji un vispārējā sabiedrība nevar novērst nabadzību un sociālo atstumtību, neanalizējot sabiedrībā pastāvošo ekonomisko un sociālo nevienlīdzību. Datiem par ekonomisko nevienlīdzību ir īpaši liela nozīme relatīvās nabadzības novērtēšanā, jo ekonomisko resursu sadale var tieši ietekmēt nabadzības apmēru un dziļumu (sk. 3. attēlu). ES-27 iedzīvotāju ienākuma sadales nevienlīdzība 2009. gadā bija ļoti liela — 20 % to iedzīvotāju, kam bija lielākais ekvivalentais izmantojamais ienākums, guva 4,9 reizes lielāku ienākumu nekā tie 20 % iedzīvotāju, kam bija mazākais ekvivalentais izmantojamais ienākums. Šis koeficients dalībvalstīs bija ļoti atšķirīgs — no 3,2 Slovēnijā un 3,5 gan Čehijas Republikā, gan Ungārijā, līdz 5,8 Grieķijā, 5,9 Bulgārijā, 6,0 gan Spānijā, gan Portugālē, 6,3 Lietuvā, 6,7 Rumānijā un maksimālajai vērtībai — 7,3 — Latvijā.

Daudzas sabiedrības grupas izjūt politisku interesi par pastāvošo nevienlīdzību. Īpaši ieinteresēta grupa ir vecāka gadu gājuma cilvēki, kas daļēji atspoguļo par 65 gadiem vecāku iedzīvotāju arvien lielāku proporciju ES. Liela nozīme vecāka gadu gājuma cilvēku nabadzības novēršanā var būt pensiju sistēmām. Saistībā ar to ir interesanti salīdzināt vecāka gadu gājuma cilvēku ienākumu ar pārējo iedzīvotāju ienākumu. Visā ES-27 65 gadus vecu vai vecāku cilvēku vidējais ienākums 2009. gadā bija aptuveni 86 % no to iedzīvotāju vidējā ienākuma, kas ir jaunāki par 65 gadiem (sk. 4. attēlu). Ungārija un Luksemburga bija vienīgās dalībvalstis, kurās vecāka gadu gājuma cilvēku ienākums bija lielāks nekā personām, kas jaunākas par 65 gadiem. Francijā, Rumānijā, Polijā un Austrijā vecāka gadu gājuma iedzīvotāju vidējais ienākums bija vairāk nekā 90 % no tādu cilvēku reģistrētā ienākuma, kas jaunāki par 65 gadiem; šāda situācija bija arī Islandē. Savukārt Latvijā un Kiprā vecāka gadu gājuma iedzīvotāju vidējais ienākums bija mazāks par 60 % no to cilvēku reģistrētā ienākuma, kas jaunāki par 65 gadiem, bet Bulgārijā un Igaunijā šis rādītājs bija no 60 % līdz 70 %; kopumā šīs diezgan zemās proporcijas varētu atspoguļot piešķirtās pensijas.

Nabadzības dziļumu, kas palīdz skaitliski izteikt, cik nabadzīgi ir nabadzīgie cilvēki, var izmērīt, izmantojot nabadzības riska vidējo relatīvo plaisu. To personu vidējais ienākums, kurām ir nabadzības risks, ES-27 2009. gadā bija vidēji 22,4 % zem 60 % nabadzības sliekšņa. No 5. attēlā redzamajām valstīm lielākā nabadzības riska plaisa bija Rumānijā (32,0 %), Latvijā (28,9 %), Spānijā (27,7 %) un Bulgārijā (27,4 %), taču tā bija diezgan liela arī Grieķijā (24,1 %) un Portugālē (23,6 %). Dalībvalstis, kurās novērota zemākā plaisa, bija Somija (15,1 %), kam sekoja Īrija un Malta (abās 16,2 %), Ungārija (16,3 %) un Nīderlande (16,5 %); diezgan maza nabadzības riska plaisa bija arī Islandē (16,4 %).

Datu avoti un pieejamība

ES statistikas attiecībā uz ienākumiem un dzīves apstākļiem (EU-SILC) izveide tika sākta 2003. gadā, ievērojot Eurostat, sešu dalībvalstu (Austrijas, Beļģijas, Dānijas, Grieķijas, Īrijas, Luksemburgas) un Norvēģijas mutvārdu vienošanos. Oficiāli statistikas izveidi sāka 2004. gadā 15 valstīs un 2005. gadā to paplašināja, iekļaujot visas tālaika ES-25 dalībvalstis, kā arī Islandi un Norvēģiju. Bulgārija ieviesa EU-SILC 2006. gadā, savukārt Rumānija, Šveice un Turcija apsekojumu sāka 2007. gadā. Datos par Horvātiju ir izmantoti dažādi informācijas avoti un galvenokārt mājsaimniecību budžeta apsekojums (HBS).

EU-SILC ir apvienota gan šķērsgriezuma, gan garengriezuma datu dimensija. Dažādu valstu dzīves līmeņa salīdzinājumos bieži izmanto iekšzemes kopproduktu (IKP) uz vienu iedzīvotāju. Taču šie rādītāji minimāli raksturo ienākuma sadali valstī; šajā rakstā ir sniegta informācija par ienākuma sadali un relatīvo nabadzību.

Mājsaimniecības izmantojamo ienākumu nosaka, saskaitot visus monetāros ienākumus, ko no kāda ienākumu avota saņēmis katrs mājsaimniecības dalībnieks (tostarp ienākumus no darba, ieguldījumiem un sociālajiem pabalstiem), kā arī mājsaimniecības līmenī saņemtos ienākumus, un atvelkot samaksātos nodokļus un sociālā nodrošinājuma iemaksas. Lai atspoguļotu mājsaimniecību lieluma un sastāva atšķirības, šo kopējo vērtību izdala ar “ekvivalento pieaugušo” skaitu, izmantojot standarta (ekvivalences) skalu — tā dēvēto “modificēto ESAO” skalu, kas piešķir svērumu 1 pirmajam mājsaimniecības pieaugušajam, svērumu 0,5 visiem pārējiem mājsaimniecības dalībniekiem, kas ir 14 gadus veci vai vecāki, un svērumu 0,3 mājsaimniecības dalībniekiem, kas ir jaunāki par 14 gadiem. Iegūto skaitli sauc par ekvivalento izmantojamo ienākumu un to piešķir katram mājsaimniecības dalībniekam. Attiecībā uz nabadzības rādītājiem ekvivalento izmantojamo ienākumu aprēķina no katras mājsaimniecības kopējā izmantojamā ienākuma, ko izdala ar ekvivalento mājsaimniecības lielumu; tādējādi tiek uzskatīts, ka katrai mājsaimniecības personai ir vienāds ekvivalentais ienākums.

Visās valstīs ienākumu atskaites periods ir fiksēts 12 mēnešu periods (piem., iepriekšējais kalendārais vai taksācijas gads), izņemot Apvienoto Karalisti, kurā ienākumu atsauces periods ir kārtējais apsekojuma gads, un Īriju, kur apsekojumu veic pastāvīgi un informāciju par ienākumu apkopo 12 mēnešus pirms apsekojuma.

Nabadzības risku definē kā tādu cilvēku proporciju, kuru ekvivalentais izmantojamais ienākums ir mazāks par nabadzības slieksni (izteikts kā pirktspējas līmenis — PSL), kas noteikts 60 % apmērā no valsts vidējā ekvivalentā izmantojamā ienākuma. Šo rādītāju var izteikt pirms un pēc sociālo pabalstu pārskaitījumiem, un to starpība ir valstu sociālo pabalstu pārskaitījumu hipotētiskā ietekme uz nabadzības riska samazināšanu. Vecuma pensijas un pensijas apgādnieka nāves gadījumā uzskata par ienākumiem pirms pārskaitījumiem un neuzskata par sociālo pabalstu pārskaitījumiem. Ir pieejamas dažādas šā rādītāja analīzes, piemēram, saistībā ar vecumu, dzimumu, nodarbošanās statusu, mājsaimniecības veidu vai izglītības līmeni. Jāpiebilst, ka šis rādītājs attiecas nevis uz labklājību, bet gan uz zemiem kārtējiem ienākumiem (salīdzinot ar citiem attiecīgās valsts iedzīvotājiem), un tas ne vienmēr liecina par zemu dzīves līmeni. ES-27 kopējais rādītājs ir vidējā svērtā vērtība, ko aprēķina, izmantojot valstu individuālos rādītājus un kopējo iedzīvotāju skaitu. Atbilstīgi Eiropadomes lēmumiem nabadzības riska rādītāju mēra attiecībā uz katras valsts situāciju un visām valstīm netiek piemērots kopējs slieksnis.

Konteksts

Eiropadomes sanāksmē Lākenē 2001. gada decembrī Eiropas valstu un valdību vadītāji apstiprināja pirmo kopējo statistisko rādītāju kopumu attiecībā uz sociālo atstumtību un nabadzību, kuru pastāvīgi papildina Sociālās aizsardzības komitejas (SAK) apakšgrupa, kas nodarbojas ar rādītājiem (ISG). Šie rādītāji ir būtiska atvērtās koordinācijas metodes sastāvdaļa, kas palīdz uzraudzīt ES dalībvalstu panākto progresu nabadzības un sociālās atstumtības mazināšanā.

EU-SILC īstenošanas mērķis ir šiem rādītājiem vajadzīgo pamatdatu nodrošināšana. EU-SILC, ko organizē saskaņā ar Regulation 1177/2003, šobrīd ir atsauces avots statistikai attiecībā uz ienākumiem un dzīves apstākļiem, un jo īpaši rādītājiem par sociālo iekļaušanu. Saistībā ar stratēģiju “Eiropa 2020” Eiropadome 2010. gada jūnijā pieņēma pamatmērķi attiecībā uz sociālo iekļaušanu, t. i., līdz 2020. gadam ES vajadzētu būt par vismaz 20 miljoniem mazāk tādu cilvēku, kam ir nabadzības risks vai kas saskaras ar sociālo atstumtību. EU-SILC ir informācijas avots, kuru izmanto, lai uzraudzītu šā mērķa īstenošanas progresu, ko mēra, izmantojot rādītāju, kurā apvienots nabadzības rādītājs, materiālās nenodrošinātības rādītājs un procentuālais to iedzīvotāju skaits, kas dzīvo mājsaimniecībās ar ļoti zemu darba intensitāti.

Papildu informācija no Eurostat

Publikācijas

Galvenās tabulas

Living conditions (t_ilc_lv)
Population structure (t_ilc_lvps)

Datubāze

Income distribution and monetary poverty (ilc_ip)
Monetary poverty (ilc_li)
Monetary poverty for elderly people (ilc_pn)
Distribution of income (ilc_di)

Īpaša sadaļa

Izejas dati tabulām, diagrammām un kartēm (MS Excel)

Metodika/metadati

Cita informācija

  • Regula 1177/2003 (2003. gada 16. jūnijs) par Kopienas statistiku attiecībā uz ienākumiem un dzīves apstākļiem (EU-SILC)Dokuments attiecas uz EEZ
  • Regula 1553/2005 (2005. gada 7. septembris), ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1177/2003 par Kopienas statistiku attiecībā uz ienākumiem un dzīves apstākļiem (EU-SILC) (Dokuments attiecas uz EEZ)
  • Regula 1791/2006 ( 2006. gada 20. novembrī ), ar ko pielāgo atsevišķas regulas un lēmumus brīvas preču aprites, ...., kopējās ārpolitikas un drošības politikas un iestāžu jomā saistībā ar Bulgārijas un Rumānijas pievienošanos

Ārējas saites

Skatiet arī

Retrieved from "https://ec.europa.eu/eurostat/statistics-explained/index.php?title=Archive:Income_poverty_statistics/lv&oldid=98582"