1. Kas ir azbests?
Azbests ir dabā sastopams minerāls, kura šķiedras var sadalīt plānos, izturīgos pavedienos. To plaši izmanto daudzās nozarēs, jo tā šķiedras ir lielisks izolācijas materiāls (izturīgas pret karstumu, uguni un ķīmiskām vielām, kā arī nevada elektrību). To bieži izmanto cementa un citu materiālu stiprināšanai.
Taču tā ir īpaši bīstama viela (
Regulā (EK) Nr. 1272/2008 par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu tas klasificēts kā 1.A kategorijas kancerogēns). Ja azbestu saturoši izstrādājumi tiek aizskarti, smalkās šķiedras var nonākt elpceļos, ar laiku izraisot tādas slimības kā, piemēram, azbestoze*, mezotelioma*, un citus vēža veidus.
2. Kādi ir tā tipi?
Ir vairāki azbesta tipi:
- aktinolīts;
- amozīts (“brūnais” azbests);
- antofilīts;
- krizotils (“baltais" azbests);
- krokidolīts (“zilais” azbests);
- tremolīts.
Krokidolīts un amozīts ir divi bīstamākie azbesta veidi — tie rada vislielāko risku veselībai, ja tiek ieelpotas to šķiedras. Krokidolīta izmantošana pakāpeniski tiek izbeigta kopš 20. gadsimta 70. gadiem. Tomēr daudzās vecākās celtnēs ir saglabājušās tā atliekas.
Ņemiet vērā — azbests nevienam nerada kaitējumu, ja to neapstrādā. Tas ir bīstams tikai tad, ja to zāģē, urbj vai kaut kādā veidā bojā.3. Kur iespējams nonākt saskarē ar to?
Azbests joprojām atrodams dažās ēkās kā izolācijas materiāls, bet tas tika izmantots arī kā bremžu starpliku materiāls un kā siltumizolācijas materiāls cauruļvadiem un tvaika katliem (piemēram, uz kuģiem). Tas vēl joprojām var būt atrodams dažās vecākās ēkās, bet, tās atjaunojot, tas tiek aizvākts. Kopumā azbests mūsdienās tiek izmantots ļoti minimāli, jo kļūst pieejamas mazāk bīstamas alternatīvas. Tas vēl joprojām var būt atrodams dažās vecākās ēkās, kurās jūs strādājat vai kuras jūs apmeklējat, piemēram, spirta rūpnīcās, un uz dažiem — pārsvarā ne ES valstu — kuģiem.
4. Kādu kaitējumu tas var nodarīt?
Azbests ir kaitīgs tikai tad, ja tas ir sadalīts atsevišķās šķiedrās un ja šķiedras nokļūst gaisā kā azbesta putekļi. Ja šīs šķiedras tiek ieelpotas, tās var izraisīt nopietnas slimības. Tomēr tas ļoti reti notiek ar cilvēkiem, kas nav bijuši saskarē ar augstām azbesta koncentrācijām. Tie galvenokārt ir cilvēki, kas regulāri strādā vai ir strādājuši ar azbestu.
- Azbestoze ir neatgriezeniska plaušu sarētošanās, kas rada nopietnus elpošanas traucējumus. Tā var progresēt pat pēc tam, kad personai vairs nav saskares ar azbestu.
- Plaušu vēzis. Cilvēkus, kuri regulāri strādā ar azbestu, apdraud lielāks risks saslimt ar plaušu vēzi. Sk. arī Kancerogēni.
- Mezotelioma ir nedziedināms krūškurvja vai vēdera sienas vēzis. Vispār tās gadījumi ir sastopami ļoti reti, bet lielāks tās rašanās risks pastāv azbesta iedarbībai pakļautu darbinieku vidū.
Ar azbestu saistītās slimības attīstās lēnām. Azbestozes simptomi var parādīties 10 līdz 20 gadu laikā, bet ar azbestu saistītu vēža formu simptomi — līdz pat 40 gadu laikā.
5. Vai visas azbesta šķiedras ir bīstamas?
Tas atkarīgs no apstākļiem. Izšķirošais faktors ir šķiedru lielums — tām jābūt pietiekami mazām, lai tās varētu ieelpot, un vienlaikus pārāk lielām, lai tās varētu izelpot. Tāpēc kopumā visbīstamākās ir krokidolīta un amozīta šķiedras. Bīstamās šķiedras ir definētas
Direktīvā 2009/148/EK, tomēr ir drošāk pieņemt, ka visas azbesta šķiedras ir bīstamas! Bet tās ir bīstamas vienīgi tad, ja tās ieelpo — nav pierādījumu, ka slimības izraisītu ar azbestu piesārņots ūdens.
6. Tiesību akti, kas attiecas uz azbestu
Ar Direktīvu 1999/77/EK no 2005. gada 1. janvāra ir aizliegta jebkāda azbesta izmantošana. Turklāt ar Direktīvu 2003/18/EK ir aizliegta azbesta ieguve un azbesta produktu ražošana un pārstrāde.
Tomēr galvenā problēma ir saskare ar azbesta iedarbību aizvākšanas, nojaukšanas, apkopes un uzturēšanas darbību laikā.
Eiropas Parlamenta un Padomes
Direktīvā 2009/148/EK (2009. gada 30. novembris) par darba ņēmēju aizsardzību pret risku, kas saistīts ar pakļaušanu azbesta iedarbībai darba vietā, ir stingri reglamentēta jebkāda veida pakļautība azbesta iedarbībai.
Saskaņā ar 8. pantu darba devējs nodrošina to, lai neviens darba ņēmējs netiktu pakļauts tādai azbesta koncentrācijai gaisā, kas pārsniedz 0,1 šķiedru uz cm
3, aprēķinot vidējo daudzumu astoņās stundās. Par jebkuru darbu, kas tieši saistīts ar azbestu, ir jāziņo atbildīgajai valsts iestādei.
Jums vajadzētu meklēt informāciju arī jūsu valsts tiesību aktos.
7. Kas darāms, lai samazinātu riskus?
Ja jums ir jāstrādā jebkādā vietā, kurā pēc jūsu domām varētu būt azbesta putekļi, jums jārīkojas šādi:
- jāuzmanās, lai neizkustinātu azbestu;
- jāstrādā tikai īsiem laikposmiem; un
- jāizmanto atbilstoši elpceļu aizsardzības līdzekļi.
Ja ir nepieciešams pārvietot azbestu, tas jādara licencētam darbuzņēmējam. Nekādā gadījumā nemēģiniet aizvākt azbestu pats. Jebkurš apģērba gabals utt., par kuru zināms vai domājams, ka tas ir piesārņots ar azbesta putekļiem, pēc izmantošanas ir jāievieto marķētā plastmasas maisā. Attiecībā uz apģērba tīrīšanu jūsu darbavietas vadībai vajadzētu noslēgt līgumu ar veļas mazgātavu — tikai specializētas veļas mazgātavas var iztīrīt ar azbestu piesārņotu apģērbu.
Ņemiet vērā — pats labākais allaž ir vispār izvairīties no riskiem, tāpēc, ja zināt, ka kaut kur ir azbests — izvairieties no šīs vietas.8. Ko darīt, ja man šķiet, ka esmu bijis pakļauts azbesta iedarbībai?
Jums vajadzētu meklēt informāciju arī jūsu valsts procedūrās. Tomēr ir ieteicams, lai darbuzņēmējs darbam ar azbestu pārbaudītu atmosfēru vietā, par kuru ir aizdomas, ka tā ir piesārņota. Ja koncentrācija ir vairāk nekā 0,1 ieelpojama šķiedra uz gaisa milimetru vidēji jebkurā nepārtrauktā četru stundu periodā (t. i., puse no maksimālā tiesību aktos atļautā līmeņa), ir nepieciešama steidzama rīcība. Meklējiet informāciju jūsu valsts pamatnostādnēs par ekspozīcijas ziņošanu un jebkādiem turpmākajiem pasākumiem — tie var būt, piemēram, datu reģistrēšana ilgstošā laikposmā (līdz pat 40 gadiem) un regulāras medicīniskās pārbaudes ik pēc diviem gadiem.
