Nodarbinātība, sociālās lietas un iekļautība

Ārējās attiecības

Ārējās attiecības

Eiropas Komisija sadarbojas ar starptautiskām organizācijām, valstīm un pilsonisko sabiedrību,

  • lai veicinātu ilgtspējīgu sociālo un ekonomisko attīstību un pienācīgas kvalitātes nodarbinātību ārpus ES saskaņā ar ES vērtībām, Eiropas Sociālo tiesību pīlāru un ilgtspējīgas attīstības mērķiem;
  • lai sekmētu taisnīgu globalizāciju, tostarp palīdzot pieņemt un pārraudzīt starptautiskos darba standartus un atbalstot darbu regulējošo noteikumu iekļaušanu ar ES noslēgtos tirdzniecības līgumos un to izpildes kontroli;
  • lai palīdzētu sagatavot kandidātvalstis un potenciālās kandidātvalstis dalībai ES.

Eiropas Komisija gādā, lai nodarbinātība un sociālie aspekti tiktu ņemti vērā ES ārpolitikā, tās tirdzniecības politikā un sadarbībā attīstības jomā, kā arī kaimiņattiecību politikā un iekšējās politikas ārējā dimensijā. Komisija jo īpaši iestājas par ilgtspējīgu attīstību un pienācīgas kvalitātes nodarbinātību.

Starptautiskās organizācijas un forumi

Eiropas Savienības sadarbojas ar un darbojas Starptautiskajā darba organizācijāESAOANO , kā arī G20, G7 un citās starptautiskās organizācijās un forumos,

Starptautiskā darba organizācija

ES uztur ilgtermiņa stratēģiskas attiecības ar Starptautisko Darba organizāciju (SDO).

Ar šo sadarbību ir iecerēts sekmēt pienācīgas kvalitātes nodarbinātību un Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam. Sadarbība starp ES un SDO ir vērsta uz to, lai veicinātu pamatprincipus un tiesības darbā, tostarp tirdzniecībā, un citās sociālās politikas jomās.

ES kopā ardalībvalstīm īsteno ar SDO kopīgus projektus un piedalās tās darbā, piemēram, ar ES deklarāciju palīdzību.

G7

ES ir pilntiesīga G7 dalībniece. Pirmā oficiālā G7 darba un nodarbinātības ministru sanāksme (klātesot ministriem, kuru pārziņā ir attīstība) notika 2015. gadā, kad G7 prezidentvalsts bija Vācija. G7 iniciatīvas sociālajā jomā ietver:

  • “Vision Zero” fondu, kura mērķis ir ar Komisijas finansiālu atbalstu veicināt pienācīgas kvalitātes nodarbinātību un uzlabot veselību un drošību darbā globālajās piegādes ķēdēs,
  • G7 forumu par nodarbinātības nākotnikurā ir iecerēts diskutēt par nodarbinātību nākotnē,
  • ministru sanāksmes un izpildes kontroles saistības tehnisko grupu ietvaros, ieskaitot jauno G7 nodarbinātības darba grupu, kuras ietvaros Nodarbinātības ģenerāldirektorāts sagatavo ES dalību, skaidrojumus un ieteikumus.

G20

ES ir pilntiesīgs G20 dalībnieks. G20 valstu nodarbinātības ministri pirmo sanāksmi aizvadīja 2010. gadā Vašingtonā, un kopš tā laika šīs sanāksmes ir notikušas ik gadu. G20 iniciatīvas sociālajā jomā ietver:

Diskusijas starp augstākā līmeņa ierēdņiem un darba grupās nu jau vairākus gadus notiek arī Nodarbinātības darba grupā, kur ES pārstāv Nodarbinātības ģenerāldirektorāts. Šī grupa gādā par tās locekļu īstenotu izpildes kontroli attiecībā uz G20 plāniem nodarbinātības jomā, tostarp tiem, kurus ir pieņēmusi ES.

Potenciālās jaunās ES dalībvalstis (paplašināšanās)

ES tiecas uzlabot sociālo dimensiju septiņās kandidātvalstīs un potenciālajās kandidātvalstīs, kuras vēlas pievienoties ES. Tā atbalsta, apspriež un uzrauga to, kā sociālā un nodarbinātības politika tiek izstrādāta atbilstīgi ES standartiem, kā arī pievienošanās kritērijiem.

Komisija vada ekonomiskās pārvaldības procesu ar šīm valstīm, pamatojoties uz savām ikgadējo ekonomisko reformu programmām.

Nodarbinātības ģenerāldirektorāts jo īpaši iesaistās kandidātvalstu tiesību aktu saskaņošanā šādās ES tiesību sadaļās:

Pirmspievienošanās palīdzības instruments (IPA) ļauj ES atbalstīt reformas, ko veic kandidātvalstis un potenciālās kandidātvalstis, liekot lietā finansiālu un tehnisku atbalstu.

Nodarbinātības ģenerāldirektorāts pārvalda IPA I (2007.–2013. g.) līdzekļus, kas cilvēkresursu attīstībai izlietojami Turcijā, Melnkalnē,  Ziemeļmaķedonijā un Horvātijā (līdz šīs valsts pievienošanās brīdim 2013. gadā). Šīs programmas tagad ir noslēguma posmā. IPA II (2014.–2020. g.) pārvalda Kaimiņattiecību politikas ģenerāldirektorāts.

Citas kaimiņvalstis

ES sadarbojas ar kaimiņvalstīm saistībā ar sociālajiem un nodarbinātības jautājumiem, īstenojot Eiropas kaimiņattiecību politiku un reģionālās iniciatīvas, tādas kā:

  • Savienība Vidusjūrai, kas aptver 15 Vidusjūras reģiona dienvidvalstis, Āfriku un Vidējos austrumus, kā arī visas ES valstis;
  • Austrumu partnerība , kas aptver Armēniju, Azerbaidžānu, Baltkrieviju, Gruziju, Moldovu un Ukrainu.

Eiropas Komisija ar šīm valstīm apspriež līgumus, apmainās ar labas prakses piemēriem un atbalsta konkrētas darbības. Ar šo sadarbību iecerēts veicināt:

  • labākus darba apstākļus un sociālo partneru attiecības;
  • sociālo dialogu un efektīvas darba tirgus institūcijas;
  • jauniešu nodarbināmību un nodarbinātību;
  • pienācīgu un ilgtspējīgu sociālo aizsardzību.

Attīstītās valstis un jaunie tirgi

Sadarbība notiek:

Šie dialogi un sadarbība ir ar mērķi veicināt savstarpēju izpratni un datu, pieredzes un prakses apmaiņu.

Tirdzniecība un ilgtspējīga attīstība

ES tirdzniecības politikas mērķis ir nodrošināt, ka ekonomiskā attīstība iet roku rokā ar sociālo taisnīgumu, cilvēktiesību ievērošanu, augstiem nodarbinātības kvalitātes standartiem un stingriem vides standartiem. Tālab jaunākie ES tirdzniecības līgumi satur noteikumus par tirdzniecību un ilgtspējīgu attīstību.

ES gādā, lai tirdzniecības politika veicinātu ilgtspējīgu attīstību, izmantojot:

Ieteikt šo lapu: