Nodarbinātība, sociālās lietas un iekļautība

Ko dara ES un kāpēc?

Ko dara ES un kāpēc?

Kā ES nepieļauj diskrimināciju darbā?

Līdztiesība ir būtiska ES vērtība, un Savienības tiesību akti diskriminācijas novēršanas jomā ir vieni no vispusīgākajiem  pasaulē.

Vienlīdzības princips ir pastāvējis jau kopš ES pirmsākumiem, lai nodrošinātu godīgu konkurenci un vienlīdzīgu attieksmi darbā. 1957. gada Romas līgums paredzēja vienādu darba samaksu vīriešiem un sievietēm par to pašu vai līdzvērtīgas vērtības darbu. Vienošanās par pirmajām dzimumu līdztiesības direktīvām tika panākta 1970. gados.

Amsterdamas līgums, kas tika parakstīts 1997. gadā, kalpo par bāzi turpmākajai cīņai pret diskrimināciju Eiropā. Līdztekus diskriminācijai dzimuma dēļ tajā ir uzskaitītas piecas ES reglamentētas diskriminācijas jomas: rase un etniskā izcelsme, reliģija vai pārliecība, invaliditāte, seksuālā orientācija un vecums.

ES pasākumi pret diskrimināciju

Gadu gaitā ES ir pieņēmusi daudzus tiesību aktus pret diskrimināciju. Tie aizliedz diskrimināciju dzimuma, vecuma, reliģijas vai pārliecības, rases vai etniskās izcelsmes, invaliditātes un seksuālās orientācijas dēļ.

Ar šo ES tiesisko regulējumu tiek īstenots vienlīdzīgas attieksmes princips, kas, piemēram, paredz:

  • aizsardzību pret nevienlīdzīgu attieksmi, piesakoties darbā,
  • aizsardzību darbavietā pret ļaunprātīgu izmantošanu un aizskaršanu, tostarp iebiedēšanu, apsaukāšanu vai aizskarošiem jokiem,
  • aizsardzību, ja diskriminācijas dēļ tiek liegtas jebkādas karjeras izaugsmes vai apmācības iespējas,
  • aizsardzību grūtniecēm un mātēm, kas baro bērnu ar krūti, ieskaitot tiesības uz grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu un bērna kopšanas atvaļinājumu, vai

Galvenie tiesību akti

Visi šie ES tiesību akti attiecas uz privātpersonām, dažāda lieluma uzņēmumiem, asociācijām, vietējām iestādēm, valdību un visām citām organizācijām gan publiskajā, gan privātajā sektorā.

Tie ir piemērojami attiecībā uz diskrimināciju, pamatojoties gan uz reāliem faktiem, gan uz uztveri.

Tomēr ir situācijas, kad atbilstīgi stingriem nosacījumiem var būt pieļaujama atšķirīga attieksme, kuras pamatā ir kāds no šiem aizliegtajiem iemesliem. Šīs situācijas ir uzskaitītas ES direktīvās. Piemēram, vecuma diskriminācija var būt pamatota, lai veicinātu gados jaunu darba ņēmēju nodarbinātību, ja valsts noteikums liek gados vecākiem darba ņēmējiem pensionēties, sasniedzot pensionēšanās vecumu.

Kāpēc ES veic šos pasākumus?

Aptaujas liecina, ka aptuveni viens no astoņiem eiropiešiem uzskata, ka ir diskriminācijas riska grupā, un šāda uzskata iemesli ir piederība kādai konkrētai rasei vai etniskajai minoritātei, invaliditāte vai dzimums, seksuālā orientācija, vecums vai reliģija un pārliecība. Diemžēl diskriminācija, uzbrukumi minoritātēm un naida runas joprojām ir ikdienas realitāte Eiropas Savienībā.

ES daudzie tiesību aizsardzības pasākumi ir nepieciešamība: tie aizsargā cilvēktiesības un apliecina svarīgas vērtības. Tie ir nozīmīgi arī ekonomiskā ziņā. Daudzās grupas, kas ir aizsargātas ar ES tiesību aktiem diskriminācijas novēršanas jomā, bieži vien ir neizmantots prasmju un talantu avots. Tās var veicināt vispārējo daudzveidību, radošumu un morāli darbavietā. Un tās var stiprināt uzņēmuma tēlu tā darbinieku, kopienas un klientu vidū.

Pēdējo sešu mēnešu laikā par šo tematu ziņas nav bijušas.

Ieteikt šo lapu: