Baltijas jūras “zaļā zelta” kā enerģijas avota izmantošana

ERAF finansētā ENCECO projekta partneri ir veikuši pirmās izmēģinājuma darbības pārejai uz Baltijas jūras reģiona ātri pieaugošo mežu apgabalu, tā dēvētā “zaļā zelta”, kā alternatīva termiskās enerģijas avota izmantošanu.

 Citi rīki

 
Projekts “Zaļais zelts” sniedz iespējas zinātniekiem sadarbībā ar lauksaimniekiem strādāt nākotnē pieejamo enerģijas avotu audzēšanas jomā. © ENECO Projekts “Zaļais zelts” sniedz iespējas zinātniekiem sadarbībā ar lauksaimniekiem strādāt nākotnē pieejamo enerģijas avotu audzēšanas jomā. © ENECO

" ENECO projekts ir sniedzis jaunas uzņēmējdarbības iespējas lauksaimniekiem un citām pusēm, kuras vēlas nodarboties ar enerģijas mežu un plantāciju attīstīšanu uz lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Tieši projekta rezultātā mēs iepazināmies ar lauksaimnieku Lietuvā, kurš jau ir iestādījis 20 hektārus enerģijas meža, un viņš nav vienīgais — šim piemēram seko daudzi. "

Prof. Vaclovas Tricys, ENECO projekta vadītājs

Visā Eiropā joprojām ir spēkā augstas gāzes un naftas resursu enerģijas ražošanas izmaksas. Tā rezultātā valdības ir sākušas izvērtēt lētākas alternatīvas. Viens šāds avots ir ātri augošie koki pārrobežu reģionā starp Latviju un Lietuvu, kur liela daļa zemes netiek izmantota.

Projekta partneri vēlējās pārveidot “enerģijas mežu” audzēšanu par ienesīgu uzņēmējdarbības veidu, vienlaikus samazinot izmešus, audzējot mežus. Šie partneri sniedza vietējiem ātri augoša meža audzētājiem ieteikumus, kā efektīvi pārvaldīt zemi un iegūt pēc iespējas augstākus ienākumus no papelēm, alkšņiem un vītoliem.

Tajā pašā laikā projektā iesaistītie zinātnieki pētīja, vai no kokiem un bioloģiski noārdāmiem atkritumiem iegūtos pelnus var veiksmīgi izmantot plantāciju mēslošanai. Rezultāti tika pārbaudīti divās jaunās plantācijās, ko projekta ietvaros izveidoja partneru universitātes, un tika secināts, ka tie ir veiksmīgi.

Ieteikumu sniegšana enerģijas ražošanas jomā

Projekta grupa analizēja arī koksnes enerģiju — īpaši to, cik daudz koksnes ir nepieciešams koģenerācijas stacijām (Combined Heat and Power plants — CHP) Zemgalē, Šauļu un Panevēžas reģionā. Vajadzību izvērtēšanas procesā tika aplēsts, cik daudz atjaunojamas, no koksnes iegūtas enerģijas ir jāsaražo, lai iegūtu reģiona vajadzībām atbilstošu termiskās enerģijas daudzumu.

Tika publicēti vairāki ieteikumi zemes īpašniekiem par atbilstošu sugu un klonu selekciju, kā arī informācija par augsni un topogrāfiju. Ieinteresētajām pusēm tika sniegti arī norādījumi par Zemgalē, Šauļu un Panevēžas reģionā pieejamajām tehnoloģijām.

Lauksaimnieku un citu attiecīgajā jomā ieinteresēto pušu vajadzībām tika izdots buklets “Koksnes enerģijas plantāciju izveide”. Buklets tika iztulkots trīs valodās — angļu, latviešu un lietuviešu.

Tika piedāvāta arī apmācība, kas bija paredzēta potenciālajiem enerģijas mežu un plantāciju attīstītājiem, lauksaimniekiem un reģiona lauksaimniecības uzņēmumu pārstāvjiem. Turklāt Latvijā tika ieviests pilnīgi jauns mācību kurss “Enerģijas kultūru un kokmateriālu pārvaldība”, kā rezultātā tika izveidotas divas darbavietas.

Kopējie ieguldījumi un ES finansējums

Kopējie ieguldījumi projektā “Atjaunojamo energoresursu attīstīšana un vides apstākļu uzlabošana (ENECO)” ir 297 890 EUR, no kuriem 253 206 EUR nodrošināja Eiropas Reģionālās attīstības fonds no Latvijas-Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas 2007.–2013. gada plānošanas periodam.

Uzmetuma datums

15/09/2015