Dabas māja rada lielisku vidi pētniekiem un studentiem

Latvijas Universitāte ir izveidojusi modernu akadēmisko centru ar mūsdienīgām telpām un infrastruktūru, kas pieejamas gan studentiem, gan pētniekiem. Daļa no šī vērienīgā plāna ir universitātes jaunuzceltā Dabas māja, kas dod jaunas telpas Bioloģijas, Ķīmijas un Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātēm.

 Citi rīki

 
Dabas māja, Latvijas Universitāte © University of Latvia Dabas māja, Latvijas Universitāte © University of Latvia

" Mūsu modernizācijas stratēģijas pamatā ir mūsdienīga akadēmiskā centra izveide, sākot ar Dabas māju. Apvienojot studijas un pētniecību, ieguldot mūsu ēkās un infrastruktūrā, kā arī veicinot starpdisciplināru pieeju, mēs varam turpināt atbalstīt zināšanu un prasmju pilnveidošanu, vienlaikus veicinot inovāciju un tehnoloģiju nodošanu. Šādi mēs varam padarīt mūsu universitāti pievilcīgāku un arī dot pozitīvu ieguldījumu Latvijas ekonomikas attīstībā. "

Profesors Indriķis Muižnieks, Latvijas Universitātes rektors

Lēmums Rīgas pilsētas Torņakalna apkaimē izveidot jaunu akadēmisko centru ir daļa no vērienīgas stratēģijas, ko izstrādājusi Latvijas Universitāte, kura ir apņēmusies pētniekiem un studentiem nodrošināt labākos iespējamos darba un mācību apstākļus. 

Dabas māja, kas oficiāli durvis vēra 2015. gadā, ir projektēta, lai nodrošinātu atbilstību visaugstākajiem energoefektivitātes standartiem. Augi, kas zaļo gan ēkas iekštelpās, gan ārpus tās, palīdz radīt ideālu vidi dabaszinātņu studentiem.

Jaunas iespējas

1919. gadā dibinātā Latvijas Universitāte ir viena no lielākajām mācību un pētniecības universitātēm Baltijas reģionā, un tās 13 fakultātēs studē vairāk nekā 14 000 studentu. Universitātei ir aptuveni 20 pētniecības institūti un neatkarīgi mācību centri. Tomēr universitātei tāpat kā Latvijai kopumā nākas saskarties ar problēmām, kas saistītas ar demogrāfiskajām pārmaiņām. 

Kopš 20. gadsimta 90. gadiem ir ievērojami sarucis Latvijas iedzīvotāju skaits. Tam par iemeslu ir gan migrācija, gan zemie dzimstības rādītāji, kas savukārt ir izraisījuši gados jaunu pieaugušo skaita samazināšanos. Tai pat laikā jauniešiem ir vairāk iespēju mācīties un strādāt citās valstīs, jo īpaši pēc tam, kad 2004. gadā Latvija pievienojās ES. 

Šādos apstākļos Latvijas Universitātei ir liela nozīme, lai jauniešiem dotu iespējas piekļūt izcilai izglītībai savā valstī un apgūt zināšanas un prasmes, kas tiem būs vajadzīgas, lai gūtu panākumus 21. gadsimta ekonomikā. Tai ir arī būtiska loma, atbalstot pētniecību un tehnoloģisko izstrādi, kas sekmēs Latvijas ekonomisko labklājību turpmākajos gados un desmitgadēs.

Pēc universitātes rīcībā esošo ēku un telpu visaptverošas izpētes, tās vadība secināja, ka labākais veids, kā studentiem un pētniekiem nodrošināt mūsdienīgas telpas, ir pilnīgi jauna akadēmiskā centra būvniecība Torņakalnā, Latvijas Nacionālās bibliotēkas tuvumā. Jaunais akadēmiskais centrs vienuviet apvienos visas universitātes fakultātes un institūtus, nodrošinot tiem kopīgas telpas un infrastruktūru. 

Pulcinot visas fakultātes un institūtus vienuviet, kā arī nodrošinot apartamentus un citas ēkas, Latvijas Universitāte cer sekmēt ciešāku kontaktu veidošanu starp studentiem, akadēmisko personālu un pētniekiem. Tā arī plāno sekmēt starpdisciplinārāku pieeju gan attiecībā uz akadēmiskajām studijām, gan pētniecību, veicinot inovāciju.

Inovatīvs projekts

Jaunās universitātes pilsētiņas pirmā ēka ir Dabas māja, kas oficiāli tika atklāta 2015. gada augustā, un tajā vienuviet atrodas Bioloģijas, Ķīmijas un Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes. Ēkai ir septiņi stāvi, kā arī pagrabs, un tās kopējā iekštelpu platība ir 17 000 m2. Dabas mājā ir 30 auditorijas, kuras var izmantot pat 300 studentu lielu grupu apmācībai, kā arī 138 pilnvērtīgi aprīkotas laboratorijas, no kurām 65 ir paredzētas pētniecībai.

Dabas mājai ir inovatīvs dizains, ko izstrādājuši Latvijas arhitekti (arhitektu birojs “Sestais stils”), kas nodrošina enerģijas efektīvu izmantošanu. Piemēram, ārsienām ir dubulta fasāde, kas vasarā rada paēnu, bet ziemā palīdz labāk saglabāt siltumu. Turklāt, lai līdz minimumam samazinātu enerģijas patēriņu, visā ēkā ir uzstādīti kustības sensori un LED gaismas ķermeņi.

Kopējās koncepcijas svarīgs aspekts ir arī cieņa pret dabisko vidi. Ēkas ārsienām tiek izmantoti dzīvi augi, kas rada ēnu, un ir ierīkots arī jumta dārzs ar siltumnīcām. Taču daudz vairāk dzīvu augu ir pašā ēkā, kur ir arī izstādītas skaistas gleznas, kuras radījusi Kristīne Luīze Avotiņa – mūsdienu latviešu gleznotāja, kas ir slavena ar floras un faunas iekļaušanu savās kompozīcijās.

Pēc Dabas mājas atvēršanas ir sācies darbs pie divu citu ēku celtniecības: Zinātņu mājas un Rakstu mājas, kurās abās darbosies septiņas akadēmiskas fakultātes, kā arī daudzi institūti. Turpmākā Torņakalna kampusa attīstība ietver modernu, studentiem un akadēmiskajam personālam paredzētu viesnīcu un apartamentu būvniecību, kā arī tehnoloģiju centra, konferenču centra un sporta infrastruktūras izbūvi. Visas ēkas būs pieejamas personām ar invaliditāti un īpašām vajadzībām.

Ar jaunā kampusa izveidi Latvijas Universitāte spēs nodrošināt pieaugošās studentu un pētnieku prasības un uzlabot tās reputāciju kā rosīgam mācību un inovācijas centram.

Kopējais ieguldījumu un ES finansējuma apjoms 

Kopējais ieguldījumu apjoms projektā “Latvija Universitātes pētniecības un studiju centrs “Torņakalns”” ir EUR 36 050 000, Eiropas Reģionālās attīstības fondam ieguldot EUR 29 000 000 darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” 2007.–2013. gada plānošanas periodam ietvaros. Ieguldījumi tika veikti saskaņā ar prioritāti “Infrastruktūra cilvēkkapitāla nostiprināšanai”.

Uzmetuma datums

11/01/2019