DROŠA JŪRA Igaunija un Latvija apvieno spēkus drošākas piekrastes izveidei

ES finansētā projekta DROŠA JŪRA ietvaros tiek uzlabota vides drošība Rīgas jūras līcī un Irbes šaurumā, veicinot Latvijas un Igaunijas glābšanas dienestu darba saskaņotību un būtiski svarīgu infrastruktūru, piemēram, ostu un mazo jahtu ostu, attīstību.

 Citi rīki

 
Latvian and Estonian rescue services taking part in a joint training exercise ©Kurzeme planning region, 2018 Latvian and Estonian rescue services taking part in a joint training exercise ©Kurzeme planning region, 2018

" Projekts DROŠA JŪRA ir uzlabojis drošību reģionā, sniedzot glābējiem nepieciešamās tehniskās spējas un zināšanas. Tā bija lieliska iespēja turpināt veiksmīgu sadarbību ar Igaunijas glābšanas pārvaldi un citiem partneriem, lai dalītos labākajā praksē, pieredzē un zinātībā. Mēs sagaidām efektīvu sadarbību un labāku reaģēšanas spēju reālās situācijās. "

Dmitrijs Dorožko, VUGD Projektu vadības nodaļa, projekta DROŠA JŪRA vadītājs

Baltijas jūras reģiona valstis par jūras vides aizsardzību atbild kopīgi. Ārkārtas situācijā, piemēram, naftas produktu noplūdes gadījumā, ir ļoti svarīgi, lai valstu glābšanas dienestiem būtu saskaņots pārrobežu reaģēšanas plāns. Aprīkojuma un vienotu procedūru trūkuma dēļ līdz šim Latvijā un Igaunijā tāda nebija.

Šā iemesla dēļ projekts uzlabo spējas un stiprina koordināciju starp Igaunijas un Latvijas dienestiem reaģēšanai ārkārtas situācijās un citām organizācijām. Šīs organizācijas ir: Latvijas Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, Igaunijas Glābšanas pārvalde, Igaunijas Mazo ostu attīstības centrs, krasta apsardze, policija un robežsardze, vides aģentūras, vietējās pašvaldības un brīvprātīgo organizācijas. 

Projekta mērķis ir, šiem dalībniekiem īstenojot vienotu procedūru kopumu, panākt efektīvāku un veiksmīgāku reaģēšanu ārkārtas situācijās.

Jauns aprīkojums, ceļi un procedūras

Lai sasniegtu šo mērķi, projekta ietvaros notika septiņas mācību sesijas, kurās 115 speciālisti modelēja savākšanas darbus naftas produktu noplūdes gadījumā. Tika organizētas divas kopīgas mācības, katrā valstī pa vienām, kurās glābēji guva praktisku pieredzi. 

Lai uzlabotu dažādo dalībnieku tehniskās spējas, projekta ietvaros tika iegādātas vismodernākās iekārtas naftas produktu piesārņojuma ierobežošanai. To starpā ir 10 glābšanas laivas ar dzinēju uz piekabes, hidrotērpi un glābšanas vestes. Tika uzbūvēti četri piebraucamie ceļi, lai glābšanas dienestiem dotu iespēju piekļūt ūdenī esošajām laivām. Tas vien jau uzlaboja reaģēšanas ātrumu ar vidi saistītā ārkārtas situācijā.

Vissvarīgākais ir tas, ka projekta ietvaros ieviesa kopīgu pārrobežu reaģēšanas shēmu un standarta darbības procedūras, lai reaģētu uz naftas produktu noplūdēm krastā un jūrā. Tas nodrošina saskaņotu reaģēšanu ārkārtas gadījumos abās robežas pusēs. 

Stiprināta pārrobežu sadarbība 

Šo pasākumu rezultātā projekta DROŠA JŪRA ietvaros tika nostiprināta koordinācija starp Latvijas un Igaunijas glābšanas dienestiem un citām iesaistītajām pusēm. Projekta gaitā tika organizēta izpratnes veidošanas kampaņa, kurā 130 brīvprātīgie un skolēni uzzināja par savu valstu glābšanas dienestu jauniegūto gatavību reaģēt pārrobežu ārkārtas situācijās un to, ko viņi var darīt, lai sniegtu palīdzību.

Video

Kopējais ieguldījumu un ES finansējuma apjoms

Kopējais ieguldījumu apjoms projektā “DROŠA JŪRA — droša piekraste un jūra Latvijā un Igaunijā” ir 547 815 EUR, Eiropas Reģionālās attīstības fondam darbības programmas “Interreg V-A — Igaunija-Latvija” 2014.–2020. gada plānošanas perioda laikā ieguldot 465 642 EUR. Ieguldījums attiecas uz prioritāti “Saglabāt un aizsargāt vidi”.

 

Uzmetuma datums

12/06/2019