Glosārijs

 Citi rīki

 

    A-Z 
  • A 
  • B 
  • C 
  • D 
  • E 
  • F 
  • G 
  • I 
  • M 
  • N 
  • O 
  • P 
  • R 
  • S 
  • T 
  • U 

Subsidiaritāte

Subsidiaritātes principa mērķis ir nodrošināt, lai lēmumu pieņemšana ir cik iespējams tuvināta pilsoņiem. Izņemot gadījumus, kuros ES ir ekskluzīva kompetence, Eiropas līmenī būtu jārīkojas tikai tad, ja tāda rīcība ir efektīvāka par valsts, reģionālā vai vietējā līmenī veiktiem pasākumiem. Subsidiaritāte ir cieši saistīta ar samērīguma un vajadzības principiem. Tas nozīmē, ka Savienībai vajadzētu īstenot tikai tādu rīcību, kas vajadzīga Līgumā noteikto mērķa sasniegšanai, un nevajadzētu to pārsniegt.

Subsidiaritātes princips pirmo reizi tika noteikts 1992. gadā parakstītajā Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā. Amsterdamas līgumā (1997) šis princips tika paplašināts, piemēram, paredzot, ka ir jānovērtē visu tiesību aktu priekšlikumu ietekme uz subsidiaritāti.

Lisabonas līgumā šis princips ir nostiprināts vēl vairāk. Konkrētas izmaiņas cita starpā ietver plašāku apspriešanos ar vietējā un reģionālā līmeņa pārstāvjiem, izstrādājot tiesību aktu priekšlikumus, ciešāku saziņu ar valstu parlamentiem likumdošanas procesā.

Papildinformācija