Interreg : European Territorial Co-operation

European Territorial Cooperation (ETC), better known as Interreg,  is one of the two goals of cohesion policy and provides a framework for the implementation of joint actions and policy exchanges between national, regional and local actors from different Member States. The overarching objective of European Territorial Cooperation (ETC) is to promote a harmonious economic, social and territorial development of the Union as a whole. Interreg is built around three strands of cooperation: cross-border (Interreg A), transnational (Interreg B) and interregional (Interreg C).
Five programming periods of Interreg have succeeded each other:
 INTERREG I (1990-1993) -  INTERREG II (1994-1999) - INTERREG III (2000-2006) - INTERREG IV (2007-2013) - INTERREG V (2014-2020)

 Citi rīki

 

Ziņas

    Žurnāla Panorama ziemas izdevumā, kas tagad ir pieejams lejupielādei, ietverts plašs tēmu loks, tostarp pilsētvides jautājumi, kultūra un rūpnieciskā pārkārtošanās.

    Izdevuma sākumā ir ietverts Austrijas prezidentūras ziņojums par to, kā tā ir sagatavojusi sarunas Padomē par 2021.–2027. gada tiesību aktu kopumu. Šoreiz intervijā uz kopīgu sarunu ir aicināti Reinzemes-Pfalcas federālās zemes premjerministre Malu Dreijere un ekonomikas ministrs dr. Folkers Visings. Tāpat šajā numurā esam pētījuši ES finansējuma devumu, atbalstot Eiropas Kultūras mantojuma gadu, palīdzot reģioniem īstenot rūpniecisko pārkārtošanos, īpaši izceļot vairākus projektus, kas atbalstīti programmas “Inovatīvas pilsētvides darbības” ietvaros.

    Sadaļā “Vienkāršiem vārdiem” mēs iepazīstinām ar viedokļiem no Kastīlijas-Lamančas, Somijas un Dienvidpolijas, kā arī uzzinām jauniešu pieredzi, piedaloties programmā Interreg Volunteer Youth un mediju programmā Youth4Regions.

    Tāpat šajā numurā tiekamies ar šā gada Regiostars konkursa uzvarētājiem, aplūkojam attēlus no šā gada Eiropas Reģionu un pilsētu nedēļas un iepazīstinām ar jaunumiem no nesen publicētā Eurostat Reģionālās gadagrāmatas 2018. gada izdevuma. Projektu sadaļā apmeklējam Poliju, Dāniju, Slovākiju, Itāliju un Grieķiju.

    Patīkamu lasīšanu!

    Panorama 67: Success stories across our regions and borders

    Žurnāla Panorama rudens izdevumā, kas tagad ir pieejams lejupielādei, ietverts plašs tēmu loks, tostarp pilsētu jautājumi, starptautiskā sadarbība un enerģētikas politika.

    Šoreiz īpaša uzmanība ir pievērsta Lietuvai. Intervijā Lietuvas finanšu ministrs Vilius Šapoka skaidro, kā Lietuva ir izmantojusi ES finansējumu, lai uzlabotu valsts konkurētspēju un produktivitāti ar ieguldījumiem uzņēmējdarbības attīstībā. To ilustrē piecu jaunu projektu detalizēti apraksti. Foto stāstu sadaļā ir aplūkoti Vācijas Reinzemes-Pfalcas reģionā finansētie projekti.

    Šajā izdevumā ir pētīts tas, kā kohēzijas politika atbalsta ilgtspējīgu enerģētiku un mazoglekļa sabiedrību, mūsu stratēģiskās partnerības ar pilsētām visā pasaulē, izmantojot Pilsētu sadarbības programmu, kā arī atspoguļoti nesenā ziņojuma rezultāti par uzņēmējdarbības vidi Horvātijā, Čehijas Republikā, Portugālē un Slovākijā.

    Tāpat šajā numurā iepazīstinām ar šī gada EUinmyregion foto un blogu konkursu uzvarētājiem un atskatāmies uz nesen noslēgušos projektu Road Trip Project (“Izbrauciens”), pēc piedzīvojuma beigām Berlīnē tiekoties ar visiem astoņiem jaunajiem dalībniekiem. Projektu sadaļā ir sniegti piemēri no Gibraltāra, Rumānijas un Vācijas.

    Panorama 66: Lithuania, building a smarter future

    EEZ un Norvēģijas dotācijas ir Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas finanšu ieguldījumi Eiropas solidaritātē un kohēzijā. 2014.2021. gada plānošanas periodā EUR 2,8 miljardi ir darīti pieejami projektiem, kas veicina ES ieguldījumus Centrāleiropā un Dienvideiropā.

    Islande, Lihtenšteina un Norvēģija cieši sadarbojas ar ES un ir vienotā tirgus dalībnieces saskaņā ar Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) līgumu. Tas ietver kopīgu mērķi mazināt sociālās un ekonomiskās atšķirības visā EEZ.

    Šīs valstis piedalās kopīgā mērķa īstenošanā ar EEZ un Norvēģijas dotācijām. Līdzīgi kā ES kohēzijas fonds, šīs dotācijas atbalsta tās ES dalībvalstis, kurās ienākumi uz vienu iedzīvotāju ir zemāki par 90 % salīdzinājumā ar vidējo rādītāju ES. To prioritātes atspoguļo ES prioritātes: zaļa, konkurētspējīga un iekļaujoša Eiropa. 

    Atbilstoši ES prioritātēm pašreizējam finansēšanas periodam, EEZ/Norvēģijas dotācijas nesen tika izmantotas reģionālās politikas fondu izveidei, lai risinātu jauniešu bezdarba problēmu un veicinātu pārrobežu sadarbību.

    Ieguvuma palielināšana

    Plānošanas perioda sākumā katra saņēmējvalsts iekļauj priekšlikumus par ieguldījumu prioritātēm divpusējā saprašanās memorandā ar donorvalstīm. Sarunu procesā notiek konsultācijas ar Eiropas Komisiju, lai izvairītos no dublēšanās un nodrošinātu to, ka finansējums tiek novirzīts mērķiem, kur no tā ir vislielākais ieguvums. Programmām, kas īstenotas, izmantojot dotācijas, ir jāatbilst ES noteikumiem, kā arī standartiem cilvēktiesību, labas pārvaldības, ilgtspējīgas attīstības un dzimumu līdztiesības jomās. 

    ES un EEZ finansējums savstarpēji papildina viens otru, un parasti to pārvaldību nodrošina vadošā iestāde valsts līmenī. Viens no tiem var sniegt atbalstu otram, piemēram, palīdzot izveidot pilotprojektu vai finansējot citu aspektu tajā pašā projektā. Lai izvairītos no dublēšanās, ar šīm dotācijām tiek finansēti arī projekti, kuriem ir grūti atrast ES vai valsts finansējumu. Gan ES, gan EEZ finansējums tiek veiksmīgi izmantoti, lai sekmētu līdzekļu piesaisti no citiem publiskā un privātā sektora finansējuma avotiem. 

    Dotāciju galvenais mērķis ir stiprināt divpusējās attiecības starp Islandi, Lihtenšteinu un Norvēģiju un saņēmējvalstīm. To prioritātes atbilst problēmām, kas Eiropā ir kopīgas un kuru risināšanā gan donorvalstīm, gan saņēmējvalstīm ir pieredze un interese sadarboties. Finansējums tiek atvēlēts tam, lai veicinātu un atbalstītu divpusējās partnerības starp valsts iestādēm, privātiem uzņēmumiem, NVO un pētniecības iestādēm visos līmeņos. Katrā plānošanas periodā tiek atbalstīti tūkstošiem projektu, tajā skaitā sadarbības projekti pētniecības jomā, MVU kopīgie projekti vai vienāda līmeņa speciālistu apmaiņa un personāla apmācība.

    Demokrātijas atbalstīšana

    EEZ dotācijas raksturo tas, ka vismaz 10 % no finansējuma tiek tieši novirzīti pilsoniskās sabiedrības organizācijām katrā saņēmējvalstī. Tas tiek darīts ar mērķi attīstīt pilsoniskās sabiedrības sektora stabilitāti un kapacitāti ilgtermiņā, veicinot demokrātisku līdzdalību, pilsonisko aktivitāti un cilvēktiesību ievērošanu. 

    Eiropas Padome, ESAO un ES Pamattiesību aģentūra ir partneri vairākās programmās un projektos, izmantojot savu pieredzi, lai cīnītos pret diskrimināciju, veicinātu sociālo iekļaušanu, ekonomisko attīstību un labu pārvaldību. Vairākās saņēmējvalstīs dotācijas tiek konkrēti izmantotas, lai sniegtu iespējas neaizsargātām iedzīvotāju grupām un minoritātēm, piemēram, romu tautības iedzīvotājiem.

    EEZ un Norvēģijas dotāciju prioritātes 2014.–2021. gadam

    • Inovācija, pētniecība, izglītība un konkurētspēja
    • Sociālā iekļaušana, jaunatnes nodarbinātība un nabadzības samazināšana
    • Vide, enerģētika, klimata pārmaiņas un mazoglekļa ekonomika
    • Kultūra, pilsoniskā sabiedrība, laba pārvaldība un pamattiesības
    • Tieslietas un iekšlietas

    Plašāka informācija

    www.eeagrants.com

    Panorama 64: Cohesion Policy: 30 years investing in the future of European Regions

Vairāk ziņu

Introduction

In 1990, Interreg was developed as a Community Initiative in with a budget of just EUR 1 billion covering exclusively cross-border cooperation. Later, Interreg has been extended to transnational and interregional cooperation. For 2014-2020 European territorial cooperation is one of the two goals of Cohesion Policy besides investment for Growth and Job.

Interreg evolution

The 25th anniversary of Interreg has been celebrated in 2015 with a variety of events around Europe. Over the years, Interreg has become the key instrument of the European Union to support cooperation between partners across borders. The aim: to tackle common challenges together and find shared solutions - whether in the field of health, research and education, transport or sustainable energy.

2014-2020 period – Interreg V

In accordance with the new design of the European Cohesion Policy 2014-2020 and the targets set out in Europe 2020, Interreg has significantly been reshaped to achieve greater impact and an even more effective use of the investments. Key elements of the 2014-2020 reform are:
-Concentration
-Simplification
-Results orientation
The fifth period of Interreg is based on 11 investment priorities laid down in the ERDF Regulation contributing to the delivery of the Europe 2020 strategy for smart, sustainable and inclusive growth. At least, 80% of the budget for each cooperation programme has to concentrate on a maximum of 4 thematic objectives among the eleven EU priorities:

11 priorities

The fifth programming period of Interreg has a budget of EUR 10.1 billion invested in over 100 cooperation programmes between regions and territorial, social and economic partners. This budget also includes the ERDF allocation for Member States to participate in EU external border cooperation programmes supported by other instruments (Instrument for Pre-Accession and European Neighborhood Instrument).

  • 60 Cross-border – Interreg V-A, along 38 internal EU borders. ERDF contribution: EUR 6.6 billion.
  • 15 Transnational – Interreg V-B, covering larger areas of co-operation such as the Baltic Sea, Alpine and Mediterranean regions, as well as some non-EU countries. ERDF contribution: EUR 2.1 billion.
  • The interregional co-operation programme, INTERREG Europe, and 3 networking programmes (Urbact III, Interact III and ESPON) covering all 28 Member States of the EU, as well as Norway and Switzerland and in case of URBACT also Iceland and Lichtenstein. They provide a framework for exchanging experience between regional and local bodies in different countries. ERDF contribution: EUR 500 million.

Interreg Budget

Interreg and inter-regional cooperation 2014-2020: state of play - video recording of the briefing (07/05/2015)

2007-2013 period – Interreg IV

The forth programming period of Interreg had a total budget of EUR 8.7 billion (2, 5 % of the total 2007-13 allocation for cohesion policy). This budget includes the allocation for Member States to participate in EU external border cooperation programmes supported by other instruments (Instrument for Pre-Accession and European Neighborhood Instrument). The budget was distributed as follows:

  • 60 Cross-border – Interreg IV-A, along 38 internal EU borders. ERDF contribution: EUR 5.6 billion.
  • 13 Transnational – Interreg IV-B, covering larger areas of co-operation such as the Baltic Sea, Alpine and Mediterranean regions. ERDF contribution: EUR 1.8 billion.
  • The interregional co-operation programme (INTERREG IVC) and 3 networking programmes (Urbact II, Interact II and ESPON) cover all 28 Member States of the EU. They provide a framework for exchanging experience between regional and local bodies in different countries. ERDF contribution: EUR 445 million.

The European Grouping of Territorial Cooperation

Meetings & Events

Interreg Annual Meeting April 26-28 2017

Interreg Annual Meeting June 6-7 2016

Interreg Annual Meeting September 15 2015

Interreg Annual Meeting May 19-20 2014

European Territorial Cooperation Annual Meeting 2013

Annual meeting of cross-border programmes 2011

Publications

European Territorial Cooperation: building bridges between people