Interreg : European Territorial Co-operation

European Territorial Cooperation (ETC), better known as Interreg,  is one of the two goals of cohesion policy and provides a framework for the implementation of joint actions and policy exchanges between national, regional and local actors from different Member States. The overarching objective of European Territorial Cooperation (ETC) is to promote a harmonious economic, social and territorial development of the Union as a whole. Interreg is built around three strands of cooperation: cross-border (Interreg A), transnational (Interreg B) and interregional (Interreg C).
Five programming periods of Interreg have succeeded each other:
 INTERREG I (1990-1993) -  INTERREG II (1994-1999) - INTERREG III (2000-2006) - INTERREG IV (2007-2013) - INTERREG V (2014-2020)

 Citi rīki

 

Ziņas

    Žurnāla Panorama vasaras izdevumā, kas tagad ir pieejams lejupielādei, galvenais raksts veltīts tam, kā ES reaģēja uz Covid-19 krīzi. Mēs pētām Papildināto investīciju iniciatīvu reaģēšanai uz koronavīrusu, kā arī citus finanšu instrumentus, un iepazīstinām ar projektiem, kas atklāti un bez aplinkiem risina aktuālās problēmas. Datu punkts vispārīgākā veidā parāda to, kā kohēzijas politika palīdz reģioniem veikt ieguldījumus veselības aprūpē.

    Šoreiz mēs galveno uzmanību pievēršam Emīlijas-Romanjas reģionam Itālijā. Šajā reģionā vēsture un tradīcijas tiek kombinētas ar inovācijām, un reģiona vadītājs Stefano Bonačīni (Stefano Bonaccini) ekskluzīvā intervijā pastāsta, kā tieši tas tiek paveikts. Svinot Interreg 30. gadadienu, pievēršamies tās ieguldījumam Zaļajā kursā daudzu veiksmīgi īstenotu vides projektu veidā. Mēs sniedzam ieskatu audita aprindu darbā un svinam Ziemeļmaķedonijas pievienošanos ES stratēģijai Adrijas un Jonijas jūras reģionam.

    Sadaļā “Vienkāršiem vārdiem” ir iezīmēts Eurocities ieguldījums, tajā publicēta provizoriska informācija par šī gada ES Reģionu nedēļu. Projektu sadaļā apmeklējam Beļģiju, Nīderlandi, Īriju un Apvienoto Karalisti.

    Panorama 73: Emilia-Romagna in line for a smarter future

    2020. gadā aprit 30 gadi, kopš sākusi darboties Interreg – ES simboliskā programma, kuras mērķis ir veicināt pierobežas reģionu teritoriālo sadarbību. Šā jubilejas gada noskaņās kohēzijas un reformu komisāre Elīza Ferreira nākusi klajā ar šādu paziņojumu:

    Interreg man ir sirdij tuva programma. Būdama unikāls sadarbības instruments, kas saņem kohēzijas finansējumu, Interreg paver reģioniem un valstīm iespēju sadarboties kopīgu problēmu risināšanā. Interreg projekti ir uzskatāmi piemēri, kas rāda, ka robežām nav obligāti jābūt šķēršļiem, bet tās var būt arī izaugsmes un veiksmīgas sadarbības iespēja. Pēdējo 30 gadu laikā, pateicoties daudziem ES atbalstītiem projektiem, Interreg ir satuvinājusi vairāk nekā 170 miljonus pierobežas reģionu iedzīvotāju, uzlabojusi viņu dzīvi un radījusi jaunas sadarbības iespējas.

    Interreg 30. gadskārta tiek atzīmēta izšķirošā ES vēstures brīdī. Tā kā saskaramies ar nopietnām pasaules un vietēja mēroga problēmām, mums jāatgūst iedzīvotāju uzticēšanās un jānodrošina taustāmi rezultāti. Jau 30 gadus Interreg ir darbojusies ar mērķi neatstāt novārtā nevienu un, liekot ķieģeli pie ķieģeļa, būvēt kopīgu Eiropu. Esam apņēmušies šo uzdevumu turpināt, taču šis svinīgais notikums ir arī īstais brīdis, lai uzdotu jautājumus, atrastu laiku pārdomām un iedvestu jaunu elpu vienai no Eiropas Savienības pamatvērtībām: sadarbības garam, kura virzītājspēks ir cieša pārliecība, ka kopā esam stiprāki.”

    Konteksts

    1990. gadā aizsāktā Eiropas teritoriālās sadarbības (ETS) iniciatīva, kas labāk pazīstama kā Interreg, ir simboliska kohēzijas politikas programma, kura nodrošina satvaru kopīgu darbību īstenošanai un politiskās pieredzes apmaiņai starp nacionāla, reģionāla un vietēja līmeņa dalībniekiem no dažādām dalībvalstīm. Eiropas teritoriālās sadarbības (ETS) vispārējais mērķis ir veicināt saskaņotu ekonomisko, sociālo un teritoriālo attīstību Savienībā kā vienotā kopumā. Interreg ir veidota ap trim sadarbības sfērām: pārrobežu sadarbība (Interreg A), transnacionāla sadarbība (Interreg B) un starpreģionāla sadarbība (Interreg C).

    Cits citu ir nomainījuši pieci Interreg programmu plānošanas periodi: INTERREG I (1990–1993), INTERREG II (1994–1999), INTERREG III (2000–2006), INTERREG IV (2007–2013) un INTERREG V (2014–2020).

    Interreg sadarbības programmas aptver visu Eiropu, un to kopējais 2014.–2020. gada plānošanas perioda budžets, kas ietver ES un dalībvalstu ieguldījumu, pārsniedz 12 miljardus eiro.

    Interreg 30 gadu jubilejas kampaņa norisināsies visu 2020. gadu, un tās temati būs kaimiņattiecības, ekoloģija un jaunatne. Kampaņā tiks izvērtēti līdzšinējie sasniegumi un ieskicētas nākotnes ieceres, kā paveikt vairāk un labāk.

    Papildinformācija

    Eiropas kaimiņattiecību instrumenta pārrobežu sadarbības kopiena sastāv no simtiem tūkstošu cilvēku, kā eiropiešiem, tā ārpus Eiropas dzīvojošiem, kas strādā abpus ES ārējām robežām, darbojoties kopā, lai veicinātu aktivitātes, stimulētu ekonomisko izaugsmi un nodotu zināšanas.

    Sākot no Kaimiņattiecību politikas un paplašināšanās sarunu ģenerāldirektorāta, līdz Reģionālās politikas un pilsētpolitikas ģenerāldirektorātam, plāns ir turpināt stiprināt sadarbību pie ES ārējām robežām, kas attīstīta kaimiņattiecību politikas un kohēzijas politikas ietvaros. Vietējā līmenī runa joprojām ir par uzticības un saikņu veidošanu starp cilvēkiem, kas dzīvo pie Eiropas Savienības ārējām robežām, un robežas abās pusēs dzīvojošo cilvēku ikdienas uzlabošanu sadarbības ceļā. Runa ir arī par ceļu izveidi, lai savienotu tirgus un uzlabotu tūrismu, atkritumu pārstrādi mēslošanas līdzekļos un apdraudēto sugu saglabāšanu, lai novērstu bioloģiskās daudzveidības samazināšanos.

    No 2020. gada 1. janvāra Eiropas kaimiņattiecību instrumenta (EKI) pārrobežu sadarbības programmas tiek piesaistītas Reģionālās politikas un pilsētpolitikas ģenerāldirektorātam kā Interreg saimes daļa, lai uzlabotu koordināciju un pastiprinātu sinerģiju ar citiem teritoriālās sadarbības instrumentiem.

    Programmas aptver 31 dažādu valsti ar visdažādākajām valodām, kultūru un dzīvesveidu. Neraugoties uz to, tās visas darbojas vietējo kopienu labā abās ES robežas pusēs, novēršot kopējus šķēršļus, lai rastu kopīgus risinājumus. Problemātiskos laikos šīs programmas ir pierādījums tam, ko patiesībā nozīmē sadarbība — turpināt saikņu veidošanu, dalīšanos un apmaiņu pāri robežām.

    Robežu šķērsošana

    Nekad agrāk problēmas nav bijušas tik globālas: tostarp piesārņojums, klimata pārmaiņas un sociālā spriedze. Ja kādā kaimiņvalstī ir skarts pierobežas apgabals, ir skarta arī Eiropa, un otrādi. Reaģēt uz krīzēm nevar katrs atsevišķi — globālām problēmām nav vajadzīgas vīzas, lai šķērsotu robežas.

    Pārrobežu sadarbības programmas, kas tiek īstenotas pāri ES ārējām robežām, tūkstošiem organizāciju dod iespēju darboties kopā, apmainīties ar zināšanām un kompetenci ikdienas darbā un panākt taustāmus rezultātus savos reģionos. Eiropas kaimiņattiecību instrumenta 15 pārrobežu sadarbības programmas darbojas, sākot no Somijas un Krievijas ziemeļos, līdz tādām valstīm kā Ungārija un Ukraina austrumos un Itālija, Ziemeļāfrika un Tuvie Austrumi dienvidos. Tās aptver tūkstošiem kilometru sauszemes un jūras robežu, šķērso vienu jūru un trīs jūras baseinus, un to kopējais ieguldījums 2014.–2020. gada plānošanas periodā ir 1 miljards EUR. Līdz šim ir iesniegti vairāk nekā 4200 pieteikumu, un finansējums ir piešķirts gandrīz 600 projektiem. Praktiski tie ir vairāk nekā 2000 atbalsta saņēmēju, NVO, universitātes, pašvaldības un privāti uzņēmumi — maza, kustībā esoša pasaule, gan valsts, gan privātā, kas rada uzticēšanos starp kopienām.

    Kopīgu noteikumu pieņemšana

    “Pirms daudziem gadiem, kad mēs sākām, bija vairāk spoguļprojektu — cilvēki vienā teritorijā mēdza rīkoties tāpat kā cilvēki otrā pusē,” saka Matjē Buskē (Mathieu Bousquet), Kaimiņattiecību politikas un paplašināšanās sarunu ģenerāldirektorāta C1 nodaļas (Gruzija, Moldova, Kaimiņattiecību instrumenta pārrobežu sadarbība) vadītājs. “Bet tagad atbalsta saņēmēji arvien vairāk strādā kopā, lai sasniegtu vienu kopēju mērķi.”

    Sadarbība pie ES ārējām robežām sāka veidoties jau 2006. gadā. Pirmajā plānošanas periodā (2007.–2013. g.), kad instrumentu paplašināja, lai tas aptvertu visas kaimiņattiecības, tika risinātas daudzas problēmas un pirmo reizi tika piemērots kopīgu noteikumu kopums.

    “Katram bija jāatiet no zināmā, no pazīstamajām īpašajām finansēšanas procedūrām: dalībvalstīm — no kohēzijas politikas noteikumiem un partnervalstīm — no attīstības palīdzības un tehniskās palīdzības veida,” skaidro Karloss Bolaņjos (Carlos Bolaños), tehniskā atbalsta Eiropas kaimiņattiecību instrumenta pārrobežu sadarbības programmu ieviešanai un vadībai komandas vadītājs. “Šodien mēs varam teikt, ka mums ir reāla, patiesa partnerība ar programmu kopīgu pārvaldību. Un šī “īpašumtiesību sajūta” ir savā ziņā unikāla sadarbības jomā, kas ir reāls ieguvums no Eiropas kaimiņattiecību instrumenta pārrobežu sadarbības iniciatīvas.”

    Pārvarot Eiropas finanšu krīzes un reģionālos satricinājumus, kaimiņattiecību instrumenta pārrobežu sadarbības programmas darbojas strauji. Pirmais plānošanas cikls tika īstenots laikā, kad Eiropā un tās kaimiņvalstīs bija dziļa ekonomiskā krīze, tai pat laikā bija jūtama negatīva ietekme no konfliktiem Sīrijā, un Krimā valdīja saspīlētas attiecības. Tomēr ieinteresēto personu apņemšanās bija spēcīga, un sadarbībai izdevās ne tikai izdzīvot, bet tā tika arī paplašināta uz otro periodu, no 2014. gada līdz 2020. gadam. Šobrīd tuvojas trešais posms, un jau ir sākts darbs 2020.–2027. gada plānošanas periodā. Lai arī būs ieviesti jauni noteikumi, kopiena ir gatava aktivizēties vēlreiz.

    “Kad sākām, mēs nevarējām iedomāties, ka partnerība būs tik vienlīdzīga un ka projektu varētu vadīt atbalsta saņēmējs no partnervalsts,” turpina Bolaņjos. “Tas bija nevis tāpēc, ka viņiem pietrūka kompetences, bet vienkārši tāpēc, ka Eiropas regulējums attiecībā uz publisko līdzekļu pārvaldību ir diezgan sarežģīts, un ar to ir jāiepazīstas. Šodien mēs šajā jomā esam ievērojami progresējuši.” 

    Faktiski šobrīd Krievijas Federācija ir valsts, kurā ir vislielākais atbalsta saņēmēju skaits (līdz šim 390), un 30 % projektu vada partnervalstu organizācijas vai iestādes.

    Jauni sadarbības veidi

    Tātad, cik lieli ir šie projekti? To finanšu apjoms svārstās no 50 000 EUR līdz 3 miljoniem EUR. Bieži vien tās ir izmēģinājuma iniciatīvas, kas paver ceļu jaunam sadarbības modelim vairākās nozarēs, sākot no vides aizsardzības līdz tehnoloģiju nodošanai MVU, sākot ar kultūras mantojuma atjaunošanu un beidzot ar infrastruktūras attīstību, lai atvērtu tirgus un veicinātu ilgtspējīgu tūrismu.

    “Mēs ļoti atzinīgi vērtējam Eiropas kaimiņattiecību instrumenta pārrobežu sadarbības programmu piesaistīšanu Reģionālās politikas un pilsētpolitikas ģenerāldirektorātam no nākamā gada sākuma. Mēs ceram sadarboties ar kaimiņvalstīm, lai saglabātu ciešu iesaisti, sagatavojot jaunās paaudzes programmas. Mēs vēlamies izmantot piedāvātos vienkāršojumus laikposmam pēc 2020. gada un attīstīt ciešākas saiknes starp Interreg saimes programmām,” saka Žans Pjērs Alkēns (Jean-Pierre Halkin), Reģionālās politikas un pilsētpolitikas ģenerāldirektorāta Makroreģionu, starptautiskās/starpreģionālās sadarbības, Pirmspievienošanās palīdzības instrumenta un paplašināšanās nodaļas vadītājs. “Tajā pašā laikā 2020. gadā mums būs arī iespēja svinēt Interreg kā atkalapvienotas ģimenes 30. gadadienu. 2020. gads noteikti būs sadarbības gads.”

    Zināšanas un rīki jau ir izstrādāti iepriekšējās paaudzes Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumenta (EKPI) programmās. Pašreizējās Eiropas kaimiņattiecību instrumenta pārrobežu sadarbības programmas turpina iepriekšējos centienus, sniedzot būtisku ieguldījumu cilvēku attiecību bagātības turpmākajā konsolidācijā, stereotipu nojaukšanā un vēsturisko aizspriedumu iznīcināšanā — jo kaimiņi ir svarīgi! Jo sadarbība ir svarīga!

    Panorama 71: Portugal’s agenda prioritises growth and sustainability

Vairāk ziņu

Introduction

In 1990, Interreg was developed as a Community Initiative in with a budget of just EUR 1 billion covering exclusively cross-border cooperation. Later, Interreg has been extended to transnational and interregional cooperation. For 2014-2020 European territorial cooperation is one of the two goals of Cohesion Policy besides investment for Growth and Job.

Interreg evolution

The 25th anniversary of Interreg has been celebrated in 2015 with a variety of events around Europe. Over the years, Interreg has become the key instrument of the European Union to support cooperation between partners across borders. The aim: to tackle common challenges together and find shared solutions - whether in the field of health, research and education, transport or sustainable energy.

2014-2020 period – Interreg V

In accordance with the new design of the European Cohesion Policy 2014-2020 and the targets set out in Europe 2020, Interreg has significantly been reshaped to achieve greater impact and an even more effective use of the investments. Key elements of the 2014-2020 reform are:
-Concentration
-Simplification
-Results orientation
The fifth period of Interreg is based on 11 investment priorities laid down in the ERDF Regulation contributing to the delivery of the Europe 2020 strategy for smart, sustainable and inclusive growth. At least, 80% of the budget for each cooperation programme has to concentrate on a maximum of 4 thematic objectives among the eleven EU priorities:

11 priorities

The fifth programming period of Interreg has a budget of EUR 10.1 billion invested in over 100 cooperation programmes between regions and territorial, social and economic partners. This budget also includes the ERDF allocation for Member States to participate in EU external border cooperation programmes supported by other instruments (Instrument for Pre-Accession and European Neighborhood Instrument).

  • 60 Cross-border – Interreg V-A, along 38 internal EU borders. ERDF contribution: EUR 6.6 billion.
  • 15 Transnational – Interreg V-B, covering larger areas of co-operation such as the Baltic Sea, Alpine and Mediterranean regions, as well as some non-EU countries. ERDF contribution: EUR 2.1 billion.
  • The interregional co-operation programme, INTERREG Europe, and 3 networking programmes (Urbact III, Interact III and ESPON) covering all Member States of the EU, as well as Norway and Switzerland and in case of URBACT also Iceland and Lichtenstein. They provide a framework for exchanging experience between regional and local bodies in different countries. ERDF contribution: EUR 500 million.

Interreg Budget

Interreg and inter-regional cooperation 2014-2020: state of play - video recording of the briefing (07/05/2015)

2007-2013 period – Interreg IV

The forth programming period of Interreg had a total budget of EUR 8.7 billion (2, 5 % of the total 2007-13 allocation for cohesion policy). This budget includes the allocation for Member States to participate in EU external border cooperation programmes supported by other instruments (Instrument for Pre-Accession and European Neighborhood Instrument). The budget was distributed as follows:

  • 60 Cross-border – Interreg IV-A, along 38 internal EU borders. ERDF contribution: EUR 5.6 billion.
  • 13 Transnational – Interreg IV-B, covering larger areas of co-operation such as the Baltic Sea, Alpine and Mediterranean regions. ERDF contribution: EUR 1.8 billion.
  • The interregional co-operation programme (INTERREG IVC) and 3 networking programmes (Urbact II, Interact II and ESPON) cover all Member States of the EU. They provide a framework for exchanging experience between regional and local bodies in different countries. ERDF contribution: EUR 445 million.

The European Grouping of Territorial Cooperation

Meetings & Events

Interreg Annual Meeting May 22-23 2019

Interreg Annual Meeting June 18-19 2018

Interreg Annual Meeting April 26-28 2017

Interreg Annual Meeting June 6-7 2016

Interreg Annual Meeting September 15 2015

Interreg Annual Meeting May 19-20 2014

European Territorial Cooperation Annual Meeting 2013

Annual meeting of cross-border programmes 2011

Publications

European Territorial Cooperation: building bridges between people