Žurnāla Panorama 74. izdevums. Līdzekļu nodrošināšana MVU zaļas un digitālas pārkārtošanās nolūkā pēc COVID-19

 Citi rīki

 
18/11/2020

Mēs piedzīvojam ļoti nemierīgus laikus, saskaroties ar vēl nepieredzētu krīzi veselības, sociālajā un ekonomikas jomā. Smagu triecienu ir saņēmuši mazie un vidējie uzņēmumi. Eiropas Komisija kopā ar dalībvalstīm ir elastīgā veidā reaģējušas uz šīm jaunajām vajadzībām, pieņemot ES tiesību aktus un atvieglojot finansējuma iegūšanu Eiropas uzņēmumiem, lai palīdzētu tiem izdzīvot.  

Lai panāktu atveseļošanos un spēcīgu un iekļaujošu ekonomiku, ir skaidrs, ka mums strauji ir jāatsāk ekonomikas izaugsme. Ir arī acīmredzams, ka mums ir jākļūst par spēcīgāku, noturīgāku un iekļaujošāku sabiedrību. Lai atjaunotu konverģenci visās ES valstīs, uzdevums ir ieviest individuāli pielāgotu finansiālu un praktisku atbalstu tādai ekonomikas izaugsmei, kuras pamatā ir divējādās zaļās un digitālās pārkārtošanās mērķi.

Lai palīdzētu uzņēmumiem augt un radīt kopīgo vērtību, mērķis ir veikt ieguldījumus uzņēmumos. ES finansējuma mērķis ir atbalstīt uzņēmumus, lai tie ierosinātu inovatīvus risinājumus sociālām problēmām, kas sakrīt ar labklājības un uzņēmējdarbības mērķiem.

Daži uzņēmumi ir izpētījuši robežu starp sociālo mērķi un peļņu, lai rīkotos pareizi un vienlaicīgi veidotu projekta uzņēmējdarbības attīstību, lai to padarītu iespējamu. Gan valsts, gan privāti uzņēmumi var kalpot sociālam mērķim un vienlaikus arī maksimāli palielināt peļņu. Ar uzņēmējdarbību saistīti lēmumi ietekmē darbiniekus, klientus, piegādātājus, kopienu un apkārtējo vidi. Uzņēmumiem ir jāuzņemas aktīva loma zaļās un digitālās pārkārtošanās jomā.

Uzņēmība un inovācija

Pašreizējā krīzē uzņēmējiem vēl vairāk ir nepieciešama drošība un finansiāls un praktisks atbalsts. Pašreizējā situācija arī dod mums iespēju radīt jaunu pieeju uzņēmējdarbībai. ES finansējuma mērķis ir motivēt un atbalstīt uzņēmējus, lai tie īstenotu vērienīgākas izmaiņas un inovatīvākus uzņēmējdarbības modeļus, kas maksimāli palielina peļņu un rada kopīgo vērtību. Kāds ir labākais instruments, lai to panāktu — aizdevumi vai dotācijas? 

No vienas puses, tādi finanšu instrumenti kā aizdevumi, garantijas un kapitāls ir iespēja gan publiskā, gan privātā sektora sadarbībai, bruģējot ceļu uz to, lai mobilizētu privāto kapitālu ieguldījumos ar reālu ietekmi. Lai pārvarētu COVID-19 krīzi, finanšu prasības ir augstas un valdību parādi ir sasnieguši rekordlielus apmērus. Ar publiskajām finansēm var nepietikt. ES fondu finanšu instrumenti var veicināt privātos ieguldījumus, dalot riskus ar investoriem ar mērķi uzlabot uzņēmējiem piekļuvi finansējumam. 

No otras puses, MVU saņem smagākos triecienus. ES dotācijas var sniegt nepieciešamo atbalstu, lai īstenotu jaunus uzņēmējdarbības modeļus un pārveidotu esošos šajos laikos, kad valda nenoteiktība. 

Šāda “sadošanās rokās” var radīt jaunas iespējas. Ar šādu finanšu instrumentu un dotāciju kombināciju var izmantot abu īstenošanas instrumentu piedāvātās priekšrocības, kas varētu kļūt par ļoti efektīvu finansēšanas mehānismu, lai īstenotu zaļu un digitālu pārkārtošanos.

Ekonomikas izaugsmes sasniegšana

Uzņēmējiem šis praktiskais atbalsts var būt nepieciešamas arī pielāgojot uzņēmējdarbības modeļus tam, lai tiem veiktos labi, darot labus darbus. Konsultāciju, palīdzības un spēju veidošanas lomas ir būtiskas finanšu instrumentu sastāvdaļas, lai vēl vairāk palielinātu finansējuma lietderīgumu un efektivitāti.    

Kombinējot tos ar dotācijām, šie finanšu instrumenti var sniegt individuāli pielāgotu finansiālu un praktisku atbalstu atveseļošanai un izaugsmei, kuras pamatā ir divējādās zaļās un digitālās pārkārtošanās mērķi. Mērķtiecīgi uzņēmumi dos būtisku ieguldījumu ekonomikā, kas darbojas cilvēku labā un kas sniedz darbvietas, izaugsmi un ieguldījumus.

Radot jaunu pieeju uzņēmējdarbībai, mēs varam palīdzēt risināt būtiskas mūsdienu problēmas. Mums ir spēja, tehnoloģijas un resursi, lai veidotu spēcīgu un noturīgu sabiedrību un šajā procesā radītu ekonomikas izaugsmi.

Katerina Fortuna (Katerina Fortun), REGIO ĢD, politikas analītiķe

Panorama 74: Latvia building bridges to strengthen regional growth

Ziņas