Panorama 67: Kohēzijas politikas atbalsts kalnu reģioniem, salām un mazapdzīvotām teritorijām

 Citi rīki

 
29/01/2019

Kohēzijas politikā īpaša uzmanība pievērsta reģioniem, kuros ir nopietni un pastāvīgi nelabvēlīgi dabas vai demogrāfiskie apstākļi, piemēram, kalnu reģioniem, salām un mazapdzīvotām teritorijām (LESD 174. pants).

ESI fondu reglamentējošajos noteikumos 2014.–2020. gadam ir paredzēti tādi nosacījumi kā atkāpe no tematiskās koncentrācijas vai līdzfinansējuma likmes korekcijas, un piedāvātas vairākas iespējas, kā labāk risināt šo teritoriju vajadzības un atbalstīt to potenciālu.

2014.–2020. gadā 15 dalībvalstis savos plānošanas dokumentos (partnerattiecību nolīgumi) uzsvēra problēmas, ar kurām tās saskaras saistībā ar savām salām, kalnu reģioniem vai mazapdzīvotām teritorijām. Reģionālās politikas un pilsētpolitikas ģenerāldirektorāts pasūtīja ekspertu veiktu analīzi, lai iegūtu padziļinātu informāciju par to, kā šīs dalībvalstis izmanto iespējas atbalstīt un stiprināt salu, kalnu reģionu un mazapdzīvotu teritoriju attīstību, izmantojot ES kohēzijas politiku 2014.–2020. gada plānošanas periodā.

Gilda Karbona (Gilda Carbone) stāsta par galvenajiem sava pētījuma secinājumiem, kas tika prezentēti 2018. gadā Briselē, Eiropas Reģionu un pilsētu nedēļas laikā. 

  • Kāda ir dalībvalstu pieeja, risinot problēmas, kas saistītas ar teritorijām, kurās ir ģeogrāfiskas īpatnības?

Mēs veicām attiecīgo vadošo iestāžu aptauju dažādās dalībvalstīs un konstatējām, ka tām ir atšķirīgas pieejas un uztvere. Katra valsts teritoriju ar ģeogrāfiskām īpatnībām problēmas risināja atšķirīgi: tām bija veltītas īpašas darbības programmas (DP) (piemēram, Egejas jūras dienvidu reģiona salu reģionālā programma Grieķijā vai Baleāru salu DP Spānijā) vai daļa no plašākas programmas (piemēram, Lotringas un Vogēzu masīva DP Francijā).

Lai gan partnerības nolīgumu un DP īpašajā sadaļā ne vienmēr tas ir skaidri minēts, šo teritoriju īpašās vajadzības kopumā ir ņemtas vērā un aplūkotas plānošanas dokumentos, un dažos gadījumos ir izmantoti integrēti teritoriālie instrumenti.

  • Kādas ir galvenās problēmas saistībā ar kalnu reģioniem, salām un mazapdzīvotām teritorijām?

Teritorijās ar ģeogrāfiskām īpatnībām galvenā prioritāte parasti ir vides saglabāšana un aizsardzība. Viens no galvenajiem problemātiskajiem uzdevumiem ir atrast labu līdzsvaru starp vides un resursu efektivitāti no vienas puses un izaugsmei un attīstībai būtiskiem sociālekonomiskajiem faktoriem no otras puses.

Citas nozīmīgas jomas, kurās jāiesaistās, ir gan fiziskā, gan digitālā savienojamība, labāka piekļuve sabiedriskajiem pakalpojumiem un atjaunojamo energoresursu enerģija.

  • Kā dalībvalstis ir izmantojušas iespējas, ko sniedz 2014.–2020. gada kohēzijas politikas tiesiskais regulējums?

2014.–2020. gada ESI fondu regulās paredzēto iespēju (t. i., atkāpšanās no tematiskās koncentrācijas, līdzfinansējuma likmes pielāgojumi u. c.) izmantošanas apjoms bija neliels. Šie nosacījumi tika izmantoti ļoti ierobežotā apjomā, un, šķiet, tie nebija vajadzīgi (t. i., palielinātās līdzfinansējuma likmes noveda pie mazākiem kopējiem valsts publiskajiem ieguldījumiem).

Īstenošanas posmā uzmanība teritorijām ar ģeogrāfiskām īpatnībām nedaudz tika nodrošināta arī, izmantojot citus līdzekļus, piemēram, piešķirot papildu punktus projektiem, kurus atlases posmā bija paredzēts īstenot šajās teritorijās (t. i., Friuli-Venēcijas Džūlijas DP, Itālija). Mēs arī iepazināmies ar dažiem labiem piemēriem, kā izveidot specializētus finanšu instrumentus (piemēram, valsts finanšu instruments, kas izveidots Bornholmas salai Dānijā, vai finanšu instruments, kuru pārvalda uzņēmums Almi Invest Zviedrijā) un izstrādāt saskaņotas vietējās stratēģijas, kas vērstas uz konkrētu problēmu risināšanu, kuras ir saistītas arī ar salām, kalnu reģioniem vai mazapdzīvotām teritorijām (piemēram, Provere stratēģija Portugālē vai Iekšējās teritorijas stratēģija Itālijā).

  • Vai pašreizējā plānošanas periodā starp plānošanas un īstenošanas posmiem ir nodrošināta nepārtrauktība un konsekvence?

Nepārtrauktība un konsekvence, kas izriet no plānošanas partnerības nolīguma un plānošanas darbības programmu ietvaros, ir pietiekama, bet ir iespējams arī veikt uzlabojumus, jo īpaši saistībā ar konkrētiem īstenošanas pasākumiem un īpašu uzaicinājumu izsludināšanu attiecībā uz mērķtiecīgiem projektiem šajās teritorijās.

Ekspertu analīzē tika izcelti arī labas prakses projekti katrā teritoriju kategorijā (kalnu reģioni, salas un mazapdzīvotās teritorijas), kas tika atlasīti no visiem atbilstīgajiem projektiem, par kuriem ziņojušas atlasīto DP vadošās iestādes.

  • Kādi ir galvenie vēstījumi 2021.–2027. gada kohēzijas politikai attiecībā uz teritorijām ar ģeogrāfiskām īpatnībām?

Kohēzijas politikas ietvaros arī turpmāk būtu svarīgi atbalstīt kalnu reģionus, salas un mazapdzīvotas teritorijas. Teritorijas ar ģeogrāfiskām īpatnībām nav viens atsevišķs bloks, tāpēc konkrētām vietām pielāgota pieeja noteikti veicina teritoriju ar ģeogrāfiskām īpatnībām teritoriālo kohēziju, jo tā ir balstīta uz vietējām un reģionālām vajadzībām, tiek veidota, ņemot vērā šo teritoriju īpašās priekšrocības, un tās mērķis ir atklāt to potenciālu. 

Turpmāk pieņemtajiem noteikumiem būtu jānodrošina elastīga, vienkārša un veicinoša vide, lai apmierinātu teritoriju ar ģeogrāfiskām īpatnībām vajadzības un risinātu to problēmas. Ir daudzi veidi, kā apmierināt šo teritoriju vajadzības (saskaņotas investīcijas teritorijā, vietējās kopienas virzīta attīstība, finansēšanas vadības instrumenti, papildu punktu piešķiršana atlases posmā projektiem apgabalos ar ģeogrāfiskām īpatnībām u. c.). Kur ir vajadzība, tur ir iespēja!

  • Pamatojoties uz jūsu ilgo pieredzi reģionālās politikas jautājumu pētīšanā, kas, jūsuprāt, ir svarīgākais, lai palīdzētu attīstīt šo teritoriju potenciālu?

Būtiska ir saskaņota pieeja, jo īpaši teritorijās ar ģeogrāfiskām īpatnībām; iejaukšanās pasākumi var būt efektīvāki, ja tiek vērsti uz dažādām, taču savstarpēji saistītām nozarēm.

Paraugprakses un zināšanu apmaiņa starp valstīm un reģioniem, kas saskaras ar līdzīgām problēmām (t. i., salu vai kalnu reģioni u. c.), varētu veicināt un palielināt mērķtiecīgu integrētu teritoriālo stratēģiju un finanšu instrumentu izveidi. Svarīgi ir mācīties no sev līdzīgajiem.

Turklāt liela nozīme ir Eiropas teritoriālās sadarbības programmām un makroreģionālajām stratēģijām, jo daudzas no šīm teritorijām atrodas pie ES valstu robežām, un tas nozīmē, ka saskaņota pieeja noteikti varētu būt izdevīgāka. 

PLAŠĀKA INFORMĀCIJA

Ziņas