Financial Instruments in Cohesion Policy

Financial instruments help to trigger investments on the ground for revenue-generating and cost-saving activities while maximising private investment with minimum public support to deliver the Cohesion Policy objectives of economic, social and territorial cohesion. Financial instruments represent a more efficient and sustainable alternative to complement traditional grant-based support. The European Regional and Development Fund and the Cohesion Fund support projects on the ground through financial products, such as loans, guarantees and equity

 Citi rīki

 

Ziņas

    Daudzreģionu palīdzības programma (Multi-region assistance programme – MRA) ir viena no daļām programmā fi-compass, kas ir konsultāciju pakalpojumu platforma saistībā ar Eiropas strukturālo un investīciju fondu (ESI fondu) pieejamajiem finanšu instrumentiem un ko nodrošina Eiropas Komisija sadarbībā ar Eiropas Investīciju banku. MRA projektu, kuros iesaistītas vismaz divas vadošās iestādes no dažādām ES dalībvalstīm, mērķis ir novērtēt ESI fondu finanšu instrumentu iespējamo izmantošanu konkrētās kopējo interešu tematiskās jomās. To nolūks ir veicināt finanšu instrumentu plašāku izmantošanu gan no ieguldīto ESI fondu viedokļa, gan to ģeogrāfiskā vai tematiskā aspekta, kā arī iedrošināt dažādu dalībvalstu reģionus sadarboties, apmainīties ar labāko prasi un iesaistīties savstarpējā mācīšanās procesā. 

    ES politika ar uzsvaru uz pilsētām 

    Vairāk nekā 70 % Eiropas iedzīvotāju dzīvo pilsētu teritorijās, un nākotnē šī tendence tikai palielināsies. Pilsētas visā Eiropā ik dienu pielāgo savus pilsētu attīstības plānus, lai risinātu būtiskākās problēmas, piemēram, pieaugošo iedzīvotāju skaitu, klimata izmaiņas un digitālās pārmaiņas. Izstrādājot visaptverošas stratēģijas un nosakot ilgtermiņa politikas mērķus, pilsētas veic pasākumus, lai palīdzētu nodrošināt mājokļus par pieņemamu cenu, veicinātu energoefektivitātes projektus, atdzīvinātu apkārtni un uzlabotu sabiedrisko transportu. Taču stratēģiskos plānus var veiksmīgi īstenot tikai tādā gadījumā, ja pilsētām ir pieejams finansējums. Bez valsts un privātā sektora spēcīgas iesaistīšanās ir grūti pārvērst pilsētas vīziju realitātē. 

    Nīderlandes pilsēta Hāga 2013. gadā nolēma piešķirt 4 miljonus eiro pilotprojektam ar nosaukumu „JESSICA”, lai izveidotu finanšu instrumentu energoefektivitātes veicināšanai. Tobrīd projektā iesaistītas personas, visticamāk, negaidīja, ka pēc četriem gadiem tām būs līdzdalības fonds ar vairāk nekā 46 miljonu eiro vērtiem aktīviem, ko ieguldīt inovācijās, ilgtspējas veicināšanā un pilsētu attīstībā. 

    Taču pirmie soļi fonda izveidē bija ļoti grūti. 

    „Kad sākotnēji veidojām fondu, mums bija daudz jautājumu un bija jāpārvar daudz tehnisko šķēršļu, lai izveidotu stabilu un drošu pamatu nākotnes investīcijām,” atceras Hāgas Ekonomisko investīciju līdzdalības fonda (The Hague Economic Investment Holding Fund FoundationHEID) sekretārs Viljams Vandenbungelārs (William van den Bungelaar). 

    Hāgai tagad ir ekspertu grupa, kura cieši sadarbojas ar savu neatkarīgo fonda pārvaldnieku, lai uzraudzītu un atbalstītu finanšu instrumentu izmantošanu pilsētā. HEID panākumu dēļ finanšu instrumentus tagad plaši izmanto pilsētas stratēģisko prioritāšu finansēšanai. 

    Apgrozības ieguldījumi visā Eiropā

    Izmantojot esošās zināšanas par finanšu instrumentiem, Hāga apvienoja spēkus ar trīs citām Eiropas pilsētām – Mančestru, Milānu un Londonu, īstenojot MRA projektu ar nosaukumu „Apgrozības ieguldījumi Eiropas pilsētās”, jeb RICE (Revolving Investments in Cities in Europe). Šī projekta mērķis bija sekmēt jaunu finanšu instrumentu attīstību, lai palielinātu privātā sektora investīcijas pilsētu attīstībā, jo īpaši saistībā ar viedo pilsētu izveidi. Projekta laikātika apzinātas pilsētu kopējās vajadzības attiecībā uz finansējumu, līdz ar to nosakot tās nozares, kurās finanšu instrumenti var vislabāk atbalstīt projektus, kas atbilst pilsētas politikas prioritātēm. Nozares, kurās ir nepieciešams vislielākais finansējums, ietver transportu, enerģētiku, mājokļus un darbvietas, zaļo un zilo infrastruktūru, jeb ekonomisko attīstību plašākā izpratnē, kas ietver MVU un jaunuzņēmumus, kā arī jaunu komerciālo un inovāciju centru izveidi. 

    MRA-RICE partneri varēja izmantot dažādu iesaistīto pilsētu pieredzi. 

    „Finanšu instrumentu izmantošana Mančestrā ir īsts veiksmes stāsts, un to ieguvumi ir tālejoši,” saka Mančestras pilsētas domes pārstāvis Marks Dunkans (Mark Duncan). Līdzīgi arī Lielās Londonas pārvaldes pārstāvis Binals Kadū (Binal Cadieu) uzsver jaunā finanšu instrumenta, kas pazīstams kā Londonā izveidotais energoefektivitātes fonds „Mayoral Energy Efficiency Fund” (MEEF), potenciālu. „MEEF kā apgrozības fonds mums parāda, kā maksimāli izmantot miljoniem mārciņu vērtas privātās investīcijas zema oglekļa satura energoražošanas projektiem,” saka Kadū. 

    RICE izstrādātais pilsētu fonda modelis

    Projekta RICE rezultātā tika izstrādāts pilsētu fonda modelis, ko var pielāgot pilsētu konkrētām vajadzībām visās Eiropas Savienības valstīs, lai atbalstītu pilsētu attīstību. Šis fonds ir elastīgs pateicoties tam, ka modelī ir iekļautas labākās prakses, kas novērotas RICE partnerpilsētās. Pēc būtības tas ir „pilsētas vadīts un neatkarīgi pārvaldīts finanšu instruments, kura investīciju stratēģija ir pielāgota pilsētas stratēģiskajām prioritātēm, kas ļauj ievērojami labāk izmantot publiskos ieguldījumus”. 

    Projekta RICE vadītājs Vandenbungelārs uzsver partnerības sniegtos ieguvumus. 

    „Modelis piedāvā elastīgu pamatu pilsētu attīstības finanšu instrumentam, kas ļauj ievērojami labāk izmantot publiskos ieguldījumus, vienlaikus nodrošinot tehnisko atbalstu, lai palīdzētu tā ieviešanas procesā,” viņš saka un papildina: „modelis ir izstrādāts tā, lai tas būtu vienkāršs, reproducējams un pielāgojams un lai citi to varētu pārņemt kā pamatu pilsētu attīstības finanšu instrumentam.” 

    Lai gan modeļa ieviešanai ir nepieciešams piesaistīt neatkarīgu fonda pārvaldnieku, pilsētu ieguldījumu stratēģijas izstrādi vada pašas pilsētas. Pateicoties pilsētas fonda izveidei, Eiropas pilsētām ir iespēja operatīvi īstenot savu vīziju un stratēģiju. 

    Kohēzijas politikas atbalsta izmantošana

    Publiskajiem resursiem, piemēram, ESI fondiem ir būtiska loma tirgus atšķirību mazināšanā, ļaujot daudziem projektiem piesaistīt ES finansējumu, kas citādi nebūtu pieejams vai izmaksātu pārāk dārgi. Ja pilsētām ir piekļuve ESI fondu resursiem, tās var veiksmīgi ieviest finanšu instrumentus, ar kuru palīdzību risināt vietējās vajadzības, sekmīgi mobilizējot citas publiskās un privātās investīcijas projektos. To var realizēt, izmantojot aizdevumus un garantijas pilsētu ilgtermiņa attīstības projektiem, kapitāla vai kvazikapitāla instrumentus ieguldījumiem augsta riska pakāpes projektos, vai arī vienlaikus saņemot atmaksājamo un dotāciju atbalstu. 

    Daudzām pilsētām nav milzīgas pieredzes pilsētu fondu veidošanā. Līdz ar to tām ir nepieciešama profesionāla palīdzība jaunu finanšu instrumentu izveidē un ieviešanā. Eiropas Komisijas atbalstītās tehniskās palīdzības programmas, piemēram, MRA, atvieglo jauna pilsētas fonda sagatavošanas un ieviešanas procesu, palīdzot pilsētām attīstīt savas iespējas. 

    „Tām pilsētām, kurām finanšu instrumenti, piemēram, pilsētu attīstības fondi ir svešs jēdziens, projekts MRA-RICE piedāvā noderīgu līdzekli, lai sāktu attīstīt jaunu finanšu instrumentu un novērtētu tā īstenošanas iespējas vietējā kontekstā,” saka Milānas pašvaldības darbiniece Lūsija Skopeliti (Lucia Scopelliti). 

    Plašāku informāciju par MRA-RICE lasiet tīmekļa vietnē www.fi-compass.eu

    Panorama 69: Moravia-Silesia emerges from its industrial past

Vairāk ziņu

We are facing important challenges in Europe. We need to continue boosting economic growth and creating employment. We must do more with less and this can be achieved through financial instruments.

Commission services are committed to making this smarter use of EU resources through financial instruments as a more efficient and sustainable alternative to complement traditional grant-based support. It should be pointed out that financial instruments are not an end in themselves but a policy delivery mechanism.

Besides the obvious advantages of leveraging additional resources and recycling funds over the long term, the repayable nature of financial instruments offers incentives to better performance, including greater financial discipline at the level of supported projects. Last but not least, the reflows from these investments become resources at the disposal of national authorities, that can subsequently be reinvested into further projects.

ESIF and EFSI complementarities

  • European Structural and Investment Funds and European Fund for Strategic Investments complementarities: Ensuring coordination, synergies and complementarity en pdf

Documents

Data

Track the progress in financial instruments under the ESI Funds, their thematic and national allocation and how they are used with our Data Platform.

View the data

Need to know more?

The fi-compass platform maintains a library of documents, country pages, examples and events

Contact

European Commission - DG Regional Policy
Unit B3 - Financial Instruments and relations with International Financial Institutions
Avenue de Beaulieu 5
B-1160 Brussels
Tel: 32 2 29 59332
Fax: +32 2 292 0904
REGIO-B3-FINANCIAL-INSTRUMENTS@ec.europa.eu