Jūrlietas

Starptautiskā okeānu pārvaldība – programma mūsu okeānu pārvaldībai

Starptautiskā okeānu pārvaldība – programma mūsu okeānu pārvaldībai

Starptautiskā okeānu pārvaldība – programma mūsu okeānu pārvaldībai

2016. gada 10. novembrī Eiropas Komisija un ES Augstā pārstāve nāca klajā ar kopīgu programmu mūsu okeānu nākotnei. Viņi ierosināja 50 pasākumus drošiem, tīriem un ilgtspējīgi pārvaldītiem okeāniem Eiropā un citur pasaulē.

Jauna programma attiecībā uz okeāniem

Kopīgā paziņojuma par okeānu starptautisko pārvaldību pamatā ir plaši atbalstīta atziņa, ka ir jānostiprina okeānu pārvaldības ietvars, jāsamazina okeānu noslodze un jānodrošina, ka pasaules okeānu izmantojams ir ilgtspējīgs. Tajā uzsvērts, ka šo mērķu sasniegšanai ir vajadzīgas pilnīgākas zināšanas par okeāniem.

Kopīgajā paziņojumā ir ierosināti veidi, kā ES pasaules un reģionu līmenī var palielināt un pastiprināt savu ietekmi okeānu pārvaldībā un izmantojumā. Tajā izklāstīti sīki izstrādāti starptautiskās pārvaldības pasākumi trijās prioritārās jomās:

  1. starptautiskās okeānu pārvaldības satvara uzlabošana;
  2. cilvēka radītās okeānu noslodzes samazināšana un ilgtspējīgai jūras nozaru ekonomikai labvēlīgu apstākļu radīšana;
  3. starptautiskās okeānu pētniecības un datu uzlabošana.

Kopīgais paziņojums ir daļa no ES rīcības, ko tā īstenos, atsaucoties uz ANO Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam, jo īpaši 14. ilgtspējīgas attīstības mērķi “saglabāt un ilgtspējīgi izmantot okeānus, jūras un jūras resursus”. Tas balstās uz politisko mandātu, kuru komisārs Karmenu Vella saņēmis no Komisijas priekšsēdētāja Ž. K. Junkera, proti, “iesaistīties starptautiskās okeānu pārvaldības veidošanā ANO, citos daudzpusējos forumos un divpusējās attiecībās ar svarīgākajiem partneriem pasaulē”.

Kas ir starptautiskā okeānu pārvaldība?

Starptautiskā okeānu pārvaldība nozīmē pasaules okeānu un to resursu tādu pārvaldību, kas gādā par veselīgiem, produktīviem, drošiem un noturīgiem okeāniem.

Pašlaik 60 % okeānu atrodas ārpus valstu jurisdikciju robežām un tāpēc "pēc definīcijas" ir kopīgs resurss. Lai organizētu to, kā cilvēki izmanto šos ūdeņus, saskaņā ar visaptverošo Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvenciju tika iedibinātās visdažādākās jurisdikcijas tiesības, iestādes un konkrēti regulējumi.
 
ES rīcība starptautiskās okeānu pārvaldības jomā ir ar mērķi papildināt šo ietvaru un sadarboties ar citiem, lai uzlabotu šo visām valstīm pieejamo resursu veselību.

Kālab ir jārīkojas?

Veselīgi okeāni cilvēcei ir izšķirīgi svarīgi: tie regulē klimatu, gādā par pasaules nodrošinātību ar pārtiku, cilvēku veselību un stimulē ekonomikas izaugsmi. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (ESAO) lēš, ka ar okeānu saistīto nozaru ieguldījums pasaules mēroga bruto pievienotajā vērtībā sasniedz apmēram 1,3 triljonus eiro. Okeāni ir bagātas, trauslas un lielā mērā neizpētītas bioloģiskās daudzveidības mājas; tā nodrošina dažādus nozīmīgus ekosistēmu pakalpojumus. Piemēram, okeāni nodrošina pusi no Zemes atmosfērā esošā skābekļa un absorbē 25 procentus C02 emisijas.

Tomēr gaidāms, ka, pasaules iedzīvotāju skaitam sasniedzot 9–10 miljardus, okeānu noslodze pieaugs. Globālā konkurence par izejvielām, pārtiku un ūdeni kļūs intensīvāka, tajā pašā laikā nelikumīgā zveja, pirātisms, klimata pārmaiņas un jūras piesārņojums jau apdraud okeānu veselību. Turklāt jūras nozaru ekonomika lielā mērā ir atkarīga no globālās ekonomikas un globāla mēroga noteikumiem.

Apspriedusies ar valstu valdībām un dažādām citām okeānos ieinteresētajām personām, Eiropas Komisija secināja, ka pašreizējais starptautisko okeānu pārvaldības regulējums nav pietiekami efektīvs, lai risinātu šīs kopīgās problēmas. Ar 2016. gada novembrī pieņemto paziņojumu mēģināts rast šo problēmu risinājumu. Eiropas Savienība kā spēcīga globālo procesu dalībniece ir izstrādājusi darbakārtību labākai okeānu pārvaldībai, kuras pamatā ir starpnozaru un uz noteikumiem balstīta starptautiska pieeja.

Līdz šim veiktie pasākumi

Eiropas Savienība ir atbalstījusi nelokāmu rīcību par labu okeāniem arī pirms kopīgā paziņojuma pieņemšanas. Pēdējos desmit gados vien ES ir rīkojusies šādi:

- īstenojusi visaptverošu pieeju visiem jūras un jūrlietu jautājumiem, proti, integrēto ES jūrlietu politiku;

- ieviesusi stingrus vides noteikumus attiecībā uz jūras resursu ilgtspējīgu izmantošanu, kas ir obligāti visiem ES jūrlietu jomā iesaistītajiem dalībniekiem, lai kur arī tie darbotos;

- izstrādājusi ES līmeņa stratēģiju, kas veicina ilgtspējīgu un iekļaujošu jūras nozaru izaugsmi, iekļaujot atsevišķus jūras ekonomikas aspektus ārpolitikā, tādus kā dabas resursi, enerģētika, tirdzniecība, attīstība un drošība;

- ieviesusi reģionālās stratēģijas, lai risinātu kopīgas problēmas un iespējas, cieši sadarbojoties ar ārpussavienības valstīm, pilsonisko sabiedrību un privāto sektoru;

- atvēlējusi aptuveni 350 miljoni eiro gadā jūras pētniecībai, lai varētu ieviest mehānismus, kas uzlabo sadarbību un informācijas apmaiņu, kā arī publisko jūrlietu datus;

- iesaistījusies starptautiskos un starpnozaru forumos, lai kopīgiem spēkiem gādātu, ka jūras un okeāni visā pasaulē ir droši, tīri un produktīvi; 

- pieņēmusi ES jūrlietu drošības stratēģiju , kas ir visaptverošs kopīgs instruments, kurš ļauj apzināt, nepieļaut drošības problēmas un reaģēt uz tām.

Oficiāli dokumenti

  • Kopīgs paziņojums: starptautiskā okeānu pārvaldība – okeānu nākotnes veidošanas darbakārtība (JOIN(2016) 49)
  • Attiecībā uz starptautisko okeānu pārvaldību īstenotās apspriešanas rezultātu kopsavilkums (SWD(2016) 352)
  • Starptautiskās dimensijas aprises integrētajā Eiropas Savienības jūrniecības politikā (COM(2009)536)
  • Jūras stratēģijas pamatdirektīvas (2008/56/EK) ieguldījums dalībvalstu vai ES pienākumu, saistību un iniciatīvu īstenošanā ES vai starptautiskā mērogā vides aizsardzības jomā jūras ūdeņos (COM/2012/0662)

Papildinformācija

Jūrlietas