Jūrlietas

Jūras drošības stratēģija

Jūras drošības stratēģija

Jūras drošības stratēģija

Par stratēģiju

Cik drošas un tīras būs jūras un okeāni, tik mierīga un labklājīga būs mūsu dzīve. Nodrošinot atbilstīgu jūras drošību, mēs spēsim saglabāt tiesiskumu arī tajos reģionos, kas atrodas ārpus konkrētu valstu jurisdikcijas, un aizsargāt ES stratēģiskās jūrniecības intereses, kas ir šādas:

Eiropas Savienības Jūras drošības stratēģija kopīgi risinājumi globālajām problēmām, ceļvedis ieinteresētajām personām
  • vispārēja drošība un miers
  • tiesiskums un kuģošanas brīvība
  • ārējo robežu kontrole
  • jūras infrastruktūra: ostas un piestātnes, piekrastes aizsardzība, komercobjekti, zemūdens cauruļvadi un kabeļi, atkrastes platformas un zinātniskais aprīkojums
  • kopīgie dabas resursi un vides veselība
  • gatavība klimata pārmaiņām

Eiropas Savienības Jūras drošības stratēģija (ESJDS) par jūras vidi pasaulē, ko Eiropadome pieņēma 2014. gada jūnijā, ir kopīgs ES plāns, kura mērķis ir uzlabot ES pieeju šo problēmu novērtēšanā un risināšanā. Visaptverošajā jūras drošības stratēģijā ir ietvertas visas problēmas saistībā ar jūras vidi pasaulē, kuras var ietekmēt cilvēkus, darbības vai infrastruktūru ES.

Stratēģijas izstrādē iesaistītās puses cieši sadarbojās ES mērogā gan reģionālajā, gan valsts līmenī. Tās mērķis ir palielināt informētību un nodrošināt operāciju efektivitāti.

Otrs mērķis – aizsargāt ES jūrniecības intereses visā pasaulē. ESJDS stiprina saikni starp iekšējo un ārējo drošību, kā arī papildina vispārējo Eiropas Drošības stratēģiju ar integrēto jūrlietu politiku.

Sadarbojoties ciešāk un plānojot turpmāk veicamos pasākumus, ES un tās dalībvalstis var panākt pieejamo resursu labāku izmantojumu un iesaistīties efektīvākās un uzticamākās starptautiskās partnerībās.

Kāds ir pašreizējais stāvoklis?

Eiropas Savienības Jūras drošības stratēģiju papildina Rīcības plāns, kura mērķis ir sekmēt turpmāku ESJDS īstenošanu. Visas ieinteresētās puses jūras drošības jomā – starp nozarēm un pāri robežām – ir aicinātas tiešā veidā iesaistīties kooperatīvo mehānismu izveidē.

ESJDS Rīcības plāns, kas tika pieņemts 2014. gadā, nesen, proti, 2018. gada 26. jūnijā, tika pārskatīts. Pārskatīšana veikta, lai panāktu politisko pasākumu piemērotību pašreizējo un turpmāku problēmu risināšanai atbilstoši politikas prioritātēm strauji mainīgajā drošības vidē un ņemot vērā darbu, kas patlaban notiek drošības un aizsardzības jomā, un nesen pieņemtos ES tiesību aktus, politikas pasākumus un citas iniciatīvas.

Pārskatītajā Rīcības plānā apvienoti gan Savienības jūras drošības politikas iekšējie, gan ārējie aspekti. Plānā paredzētās darbības palīdz īstenot ES globālo stratēģiju, atjaunoto ES iekšējās drošības stratēģiju (2015–2020), Padomes secinājumus par globālo jūras drošību un kopīgo paziņojumu par starptautisko okeānu pārvaldību. Līdztekus tajā apzinātas potenciāla pilnīgas izvēršanas iespējas, ko sniedz trīs atsevišķas, tomēr savstarpēji papildinošas, ES iniciatīvas aizsardzības jomā: koordinētais ikgadējais pārskats par aizsardzību (CARD), pastāvīgā strukturētā sadarbība (PESCO) un nākamais Eiropas Aizsardzības fonds.

Jaunajā rīcības plānā ir iekļauta horizontālā daļa (A), kas iedalīta piecās galvenajās jomās, no kurām katra savukārt veltīta vienam transversālam jautājumam, un jauna reģionālā daļa (B), saistībā ar kuru ES tiecas globālo problēmu risināšanā izmantot reģionālas pieejas galvenajos jūrniecības karstajos punktos gan ES mērogā (Eiropas jūras baseinos, piemēram, Vidusjūrā un Melnajā jūrā), gan starptautiski (Gvinejas līcī, Āfrikas raga–Sarkanās jūras reģionā vai Dienvidaustrumāzijā). (Plašāka informācija)

Ja jūsu darbības jomā vai interešu lokā ietilpst jūras drošība ES vai valsts līmenī, jums ir daudz iespēju iesaistīties! Lai noskaidrotu, kādas ir vietējās un nozares prioritātes, vaicājiet vietējai kompetentajai iestādei! Profesionālo informāciju meklējiet ES Jūrniecības forumā.

Līdz šim paveiktais

Daži līdz šim īstenotie veiksmes stāsti

  • Projektā “Reaģēšana uz negadījumiem Baltijas jūrā (BSMIR)” tika analizēts astoņu Baltijas jūras reģiona valstu, Norvēģijas un Islandes sagatavotības līmenis saistībā ar liela mēroga un starpnozaru negadījumiem jūrā. Noslēdzot deviņus mēnešus ilgo projektu, tika sagatavots gala ziņojums ar ieteikumiem par starptautisko sadarbību.
  • Projekts “Eiropas Krasta apsardzes funkciju akadēmiju tīkls (ECGFA NET)” stiprina starptautisko sadarbību apmācības jomā. Tajā izveidots tādu mācību organizāciju tīkls, kuras pilda krasta apsardzes funkcijas, un kopīga kvalifikāciju ietvarstruktūra. Līdz šim šajā tīklā, ko vada 12 ES krasta apsardzes aģentūras, apvienojušās 37 mācību organizācijas.
  • ES aģentūras un dalībvalstis ziņojušas par lielu skaitu reģionālo sadarbības iniciatīvu, piemēram, Frontex operācijas Vidusjūrā, Baltijas jūras reģionālās robežkontroles sadarbības (BSRBCC) un Melnās jūras drošības iniciatīvas, kas ietver arī daudzsološu sadarbību ar trešām valstīm un starptautiskiem forumiem.

Oficiālie dokumenti

Sīkāka informācija

Jaunākā informācija (2018. gada 26. jūnijs)

Iepriekš

Jūrlietas