Pārstāvniecība Latvijā

Vienošanās par ES budžetu 2020. gadam: cīņa pret klimata pārmaiņām un citu ES prioritāšu īstenošana

/latvia/file/designerspicsplantingtreehiresjpg-3_lvdesignerspics_planting_tree_hires.jpg

Vienošanās par ES budžetu 2020. gadam: cīņa pret klimata pārmaiņām un citu ES prioritāšu īstenošana
Vienošanās par ES budžetu 2020. gadam: cīņa pret klimata pārmaiņām un citu ES prioritāšu īstenošana

Šodien trīs ES iestādes vienojās par ES 2020. gada budžetu. Tas ļaus ES koncentrēt savus resursus iedzīvotājiem svarīgās prioritārajās jomās: klimata pārmaiņas, darbvietas, jaunatne, drošība un solidaritāte Eiropas Savienībā. Tā kā nākamā gada budžets būs septītais un pēdējais pašreizējā 2014.–2020. gada ilgtermiņa budžeta ciklā, tas sagatavos pāreju uz nākamo budžeta ciklu.

18/11/2019

Eiropas budžeta un cilvēkresursu komisārs Ginters H. Etingers norādīja: “ES 2020. gada budžeta uzdevums ir nodrošināt kontinuitāti — šā ilgtermiņa budžeta ietvarā tas ir pēdējais, kuru ierosinājusi un apspriedusi Ž. K. Junkera vadītā Komisija. Tas virzīs resursus turp, kur tie vajadzīgi; palīdzēs radīt darbvietas, risināt klimata pārmaiņu radītās problēmas un piesaistīt ieguldījumus visā Eiropā; ļaus ieguldīt jaunatnē un padarīs Eiropu drošāku. Visas šīs prioritātes ir atspoguļotas arī Komisijas priekšlikumā par ES ilgtermiņa budžetu laikposmam pēc 2020. gada. Tagad būtu jākoncentrējas uz nākamā ilgtermiņa budžeta savlaicīgu pieņemšanu, lai mēs varētu nodrošināt noteiktību un stabilitāti saņēmējiem un arī turpmāk radīt ES pievienoto vērtību visiem.”

ES budžetā 2020. gadam saistību apropriācijām ir paredzēti 168,69 miljardi eiro (līdzekļi, kuru izlietojumu konkrētajā gadā var paredzēt līgumos) un maksājumu apropriācijām — 153,57 miljardi eiro (līdzekļi, kas tiks izmaksāti). Daži no galvenajiem budžetu raksturojošajiem skaitļiem ir šādi.

  • 21 % no kopējā budžeta tiks piešķirti pasākumiem klimata pārmaiņu radīto problēmu risināšanai. Piemēram, vides un klimata pārmaiņu programma “LIFE” saņems 589,6 miljonus eiro (+5,6 % salīdzinājumā ar 2019. gadu). Programma “Apvārsnis 2020”, kas tradicionāli sniedz būtisku ieguldījumu klimata mērķu sasniegšanā, saņems 13,49 miljardus eiro (+8,8 % salīdzinājumā ar 2019. gadu). Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta enerģētikas atzars, kas iegulda atjaunīgo energoresursu liela mēroga izmantošanā, esošās enerģijas pārvades infrastruktūras modernizācijā un jaunas infrastruktūras izstrādē, saņems 1,28 miljardus eiro (+35 % salīdzinājumā ar 2019. gadu). Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta transporta atzars tiks atbalstīts ar 2,58 miljardiem eiro.
  • Gandrīz puse līdzekļu, proti, 83,93 miljardi saistību apropriācijās (+4,1 % salīdzinājumā ar 2019. gadu), palīdzēs uzlabot mūsu ekonomikas konkurētspēju. No tiem 58,65 miljardi eiro (+2,5 % salīdzinājumā ar 2019. gadu) palīdzēs mazināt ekonomiskās atšķirības dalībvalstīs un starp tām, ar Eiropas strukturālo un investīciju fondu (ESI fondu) starpniecību veicinot izaugsmi, darbvietu radīšanu un veicinot konverģenci.
  • Eiropas globālās satelītnavigācijas sistēma Galileo tiks atbalstīta ar 1,2 miljardiem eiro (+74,7 % salīdzinājumā ar 2019. gadu), lai plašākā mērogā apgūtu pasaules tirgu, līdz 2020. gadam sasniedzot 1,2 miljardus lietotāju.
  • Paredzēti 255 miljonus eiro vērti stimuli Eiropas uzņēmumiem sadarbībai aizsardzības produktu un tehnoloģiju izstrādē Eiropas aizsardzības rūpniecības attīstības programmas ietvaros.
  • Jaunieši saņems atbalstu no vairākām programmām: ar programmas Erasmus+ starpniecību 2,89 miljardi eiro tiks atvēlēti izglītībai (+3,6 % salīdzinājumā ar 2019. gadu). Eiropas Solidaritātes korpuss saņems 166,1 miljonu eiro (+15,9 % salīdzinājumā ar 2019. gadu), lai radītu iespējas veikt brīvprātīgo darbu vai iesaistīties projektos gan pašu mājās, gan ārzemēs.
  • Eiropas lauksaimnieki saņems 58,12 miljardus eiro;
  • Atbalstu arī turpmāk saņems drošības un migrācijas pārvaldība. Piemēram, 2,36 miljardi eiro tiks atvēlēti Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondam, Iekšējās drošības fondam un aģentūrām, kuras strādā šajā jomā (Eiropolam, Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūrai (Frontex), EASO, eu-LISA).

ES 2020. gada budžets (miljonos eiro)

APROPRIĀCIJAS PA IZDEVUMU KATEGORIJĀM

2020. gada budžets

(nominālās izmaiņas % salīdzinājumā ar 2019. gadu)

Saistības

Maksājumi

1. Gudra un integrējoša izaugsme

 83 931 (+4,1 %)

 72 351 (+7,1 %)

Konkurētspēja izaugsmei un nodarbinātībai

 25 285 (+7,9 %)

 22 308 (+8,7 %)

Ekonomikas, sociālā un teritoriālā kohēzija

 58 646 (+2,5 %)

 50 046 (+6,4 %)

2. Ilgtspējīga izaugsme: dabas resursi

 59 907 (+0,4 %)

 57 904 (+0,9 %)

Ar tirgu saistīti izdevumi un tiešais atbalsts

 43 410 (+0,5 %)

 43 380 (+0,6 %)

3. Drošība un pilsoniskums

 3729 (−1,5 %)

 3685 (+4,5 %)

4. Globālā Eiropa

 10 262 (−9,3 %)

 8929 (−4,6%)

5. Administrācija

 10 272 (+3,3%)

 10 275 (+3,3 %)

Citi speciālie instrumenti

 588 (−32,5 %)

 419 (−40,6%)

Apropriācijas kopā

 168 689 (+1,5 %)

 153 566 (+3,4 %)

Vienošanās pamatā ir pieņēmums, ka pēc tam, kad vēlākais 2020. gada 31. janvārī Apvienotā Karaliste atstās Eiropas Savienību, līdz 2020. gada beigām tā turpinās iemaksas ES budžetā un dalību tā īstenošanā, it kā tā būtu dalībvalsts.

Konteksts

Eiropas Komisija katru gadu pavasara beigās parasti iesniedz ES budžeta projektu nākamajam gadam. Šogad Komisija savu sākotnējo priekšlikumu iesniedza 2019. gada 5. jūnijā.

Pamatojoties uz to, Eiropas Parlaments un Padome katrs pieņem nostāju. Šogad Padome oficiāli pieņēma nostāju 2019. gada 3. septembrī, bet Eiropas Parlaments nostāju pieņēma 2019. gada 23. oktobra plenārsēdē.

Atšķirības starp Eiropas Parlamenta un Padomes nostāju tiek risinātas sarunu procesā, ko dēvē par “samierināšanas procedūru”. Šogad 21 dienu ilgā samierināšana notika no 29. oktobra līdz 18. novembrim.

Sarunas notiek īpaši sasauktā Samierināšanas komitejā, kurā gan Eiropas Parlamentam, gan Padomei ir 28 pārstāvji. No Eiropas Parlamenta puses sarunas vadīja Budžeta komitejas priekšsēdētājs Johan Van Overtveldt un 2020. gada budžeta referentes Monika Hohlmeier un Eider Gardiazabal Rubial. No Padomes puses galvenais sarunu vedējs bija Padomes pašreizējās prezidentvalsts Somijas Finanšu ministrijas valsts sekretārs Kimmo Tiankainen. Eiropas Komisijai ir nozīmīgā godprātīga starpnieka loma, un to pārstāvēja par budžetu atbildīgais komisārs Ginters H. Etingers, kuru atbalstīja Budžeta ģenerāldirektorāta eksperti.

Šogad sarunas par 2020. gada budžetu notika paralēli sarunām par ES nākamo ilgtermiņa budžetu 2021.–2027. gadam. Tās sākās pēc tam, kad Komisija 2018. gada 2. maijā iesniedza taisnīga, līdzsvarota un moderna budžetu priekšlikumu, ar ko sasniegt Eiropas prioritātes, kuras Komisijas priekšsēdētājs Junkers izvirzījis runā par stāvokli Savienībā un kuras Bratislavā 2016. gadā un Romā 2017. gadā apstiprinājuši vadītāji. Tūlīt pēc ilgtermiņa priekšlikuma iesniegšanas tika iesniegti tiesību aktu priekšlikumi 37 nozaru programmām, kas ietilpst nākotnes ilgtermiņa budžetā, ieskaitot priekšlikumu par kohēzijas politiku. Kopš tā laika Komisija ir strādājusi roku rokā ar rotējošajām Padomes prezidentvalstīm un ciešā sadarbībā ar Eiropas Parlamentu, lai virzītu uz priekšu sarunas un laikus vienotos. Komisija ir pārliecināta, ka simtiem tūkstošu studentu, lauksaimnieku un pētnieku interesēs visā Eiropā, kā arī visu pārējo dēļ, kuri izmanto ES budžeta līdzekļus, ir nepieciešama ātra vienošanās.

Turpmākie pasākumi

Lai apstiprinātu šodien panākto kompromisu, Eiropas Parlamentam un Padomei 14 dienu laikā oficiāli jāapstiprina tā teksts.

Papildinformācija

- ES budžets 2020. gadam — Eiropas Komisijas priekšlikums koncentrējas uz nodarbinātību, izaugsmi un drošību (2019. gada 5. jūnijā)

- ES 2020. gada budžeta projekts: jautājumi un atbildes (2019. gada 5. jūnijā)

- ES budžets 2021.–2027. gadam: laiks izlemt (2019. gada 9. oktobrī)

- Komisijas iesniegtais ES nākamā ilgtermiņa budžeta projekts

- Īsumā par ES budžetu