Pārstāvniecība Latvijā

Pretmonopola politika – Komisija apspriežas ar ieinteresētajām personām par iespējamu jaunu konkurences rīku

/latvia/file/competition-10197741920jpg-0_lvcompetition-1019774_1920.jpg

Pretmonopola politika
Pretmonopola politika

Eiropas Komisija šodien publicēja sākotnējo ietekmes novērtējumu un uzsāka sabiedrisko apspriešanu, aicinot izteikt viedokļus par iespējama jauna konkurences rīka nepieciešamību, kas ļautu savlaicīgi un iedarbīgi risināt strukturālas konkurences problēmas. Ieinteresētās personas var iesniegt savu viedokli par sākotnējo ietekmes novērtējumu līdz 2020. gada 30. jūnijam un piedalīties atklātajā sabiedriskajā apspriešanā līdz 2020. gada 8. septembrim.

02/06/2020

Priekšsēdētājas izpildvietniece Margrēte Vestagere, kas atbild par konkurences politiku, sacīja: “Pasaule strauji mainās, un ir svarīgi, ka konkurences noteikumi būtu piemēroti šīm pārmaiņām. Mūsu noteikumos iestrādātais elastīgums ļauj mums risināt daudzus un dažādus pret konkurenci vērstās rīcības gadījumus tirgos. Tomēr mēs redzam, ka pastāv konkrēti strukturāli riski konkurencei, piemēram, manipulācijas tirgos, un tās pašreizējie noteikumi nerisina. Mēs vēlamies uzklausīt ieinteresēto personu viedokļus, lai izpētītu iespējama jauna konkurences rīka nepieciešamību, kas ļautu savlaicīgi un iedarbīgi risināt šādas strukturālas konkurences problēmas, nodrošinot taisnīgus un konkurētspējīgus tirgus visās ekonomikas nozarēs.”

Jauna konkurences rīka nepieciešamība

Pēdējo gadu laikā Komisija ir apdomājusi konkurences politikas nozīmi un to, kā tā iederas pasaulē, kas strauji mainās, kļūst aizvien digitālāka un globalizētāka, turklāt tai jākļūst vēl zaļākai. Šis pārdomu process ir daļa no plašākām politikas debatēm par nepieciešamību veikt izmaiņas pašreizējā tiesiskajā regulējumā konkurences jomā tā, lai tiesībaizsardzības iestādes visā pasaulē varētu arī turpmāk sargāt tirgu konkurētspēju. Dažādas ieinteresētās personas ir iesaistījušās šajās debatēs un sagatavojušas ziņojumus un pētījumus, sniegušas priekšlikumus par to, kā pielāgot vai paplašināt konkurences tiesību rīku kopumu.

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija ir secinājusi, ka tam, lai nodrošinātu tirgu konkurētspēju un taisnīgu darbību visās ekonomikas nozarēs, šķiet, ir nepieciešama holistiska un visaptveroša pieeja, kurā galvenā uzmanība pievērsta šādiem trim pīlāriem:

1) esošo konkurences noteikumu turpmāka neatlaidīga izpilde, pilnībā izmantojot Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 101. un 102. pantu, tai skaitā pagaidu pasākumus un attiecīgā gadījumā atjaunojošākus koriģējošos pasākumus;

2)  iespējams ex-ante regulējums digitālajām platformām, tai skaitā papildu prasības tām platformām, kuras ir uzņēmušās “vārtsarga” lomu, un

3) iespējams jauns konkurences rīks, ar ko risināt tirgos strukturālas konkurences problēmas, kuras nav iespējams visiedarbīgākajā veidā risināt, pamatojoties uz spēkā esošajiem konkurences noteikumiem (piemēram, nepieļaut manipulācijas tirgos).

Paralēli veiktais ietekmes novērtējums par platformām pielāgotu ex-ante regulējumu, par ko šodien tika sākta atsevišķa apspriešanās ar ieinteresētajām personām, attiecas uz otro pīlāru, savukārt šī apspriešanās ar ieinteresētajām personām attiecas uz trešo pīlāru.

Komisijas pieredze ES konkurences noteikumu izpildē digitālajā un citos tirgos, kā arī Komisijas un valstu konkurences iestāžu pārdomu process par spēkā esošo konkurences noteikumu piemērotību, ir palīdzējis Komisijai identificēt konkrētas strukturālas konkurences problēmas, kuras pašreizējie noteikumi nevar atrisināt vai nevar risināt visiedarbīgākajā veidā.

Jaunajam konkurences rīkam vajadzētu ļaut Komisijai novērst nepilnības pašreizējos konkurences noteikumos un savlaicīgi un iedarbīgi vērsties pret strukturālām konkurences problēmām tirgos.

Pēc tam, kad rūpīgā tirgus izpētē, kurā pilnībā tiek ievērotas tiesības uz aizstāvību, ir konstatēta strukturāla konkurences problēma, jaunajam rīkam vajadzētu ļaut Komisijai piemērot rīcību un attiecīgā gadījumā strukturālus koriģējošos pasākumus. Taču netiktu konstatēts izkropļojums un tirgus dalībniekiem netiktu uzlikti naudas sodi.

Nākamie soļi

Komisija apspriežas ar ieinteresētajām personām no publiskā un privātā sektora, tai skaitā konkurences iestādēm un valdības struktūrām, akadēmiskajām aprindām, kā arī praktizējošiem juristiem un ekonomistiem. Interesenti ir aicināti iesniegt savu viedokli par sākotnējo ietekmes novērtējumu līdz 2020. gada 30. jūnijam un piedalīties atklātajā sabiedriskajā apspriešanā līdz 2020. gada 8. septembrim, darot to jebkurā oficiālajā ES valodā. Atkarībā no ietekmes novērtējuma rezultātiem ir plānots iesniegt tiesību akta priekšlikumu 2020. gada 4. ceturksnī.

Konteksts

ES konkurences tiesību ietvaros var risināt situācijas, kad pastāv pret konkurenci vērsti līgumi un aizliegtas vienošanās starp uzņēmumiem saskaņā ar LESD 101. pantu un uzņēmuma dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana saskaņā ar LESD 102. pantu. Tomēr dažas strukturālas konkurences problēmas neietilpst ES konkurences noteikumu darbības jomā vai tās nevar risināt visefektīvākajā veidā.

Strukturālas konkurences problēmas var rasties ļoti daudzos dažādos gadījumos, tomēr tās var iedalīt divās kategorijās atkarībā no tā, vai kaitējums var ietekmēt tirgu vai jau ir to ietekmējis.

  • Strukturālie riski konkurencei: konkrētas tirgus iezīmes (piemēram, tīkla un mēroga efekts, daudzviesošanas trūkums un slazda efekts) apvienojumā ar minētajos tirgos darbojošos uzņēmumu rīcību var radīt draudus konkurencei. Tas jo īpaši attiecas uz tirgiem, kuros pastāv manipulācijas risks. Riski konkurencei rodas, izveidojot spēcīgus tirgus dalībniekus, kuri ir nostiprinājušies tirgū un / vai “vārtsarga” pozīcijā, ko būtu varēts novērst ar agrīnu iejaukšanos. Citi šajā kategorijā ietilpstoši scenāriji ir nedominējošā stāvoklī esošu uzņēmumu vienpusējas stratēģijas ar mērķi monopolizēt tirgu, izmantojot pret konkurenci vērstus līdzekļus.
  • Strukturāls konkurences trūkums: dažas tirgus struktūras nenodrošina konkurenci (t.i., ir strukturālas tirgus nepilnības), pat ja uzņēmumu rīcība nav vērsta pret konkurenci. Piemēram, tirgi var uzrādīt sistēmiskas nepilnības konkrētu strukturālu iezīmju dēļ, piemēram, augsts koncentrācijas līmenis un šķēršļi iekļūšanai tirgū, slazda efekts patērētājiem, nenodrošināta piekļuve datiem vai datu uzkrāšana. Līdzīgi oligopolas tirgus struktūras palielina klusējot panāktas vienošanās risku, tai skaitā tirgos, kuros ir lielāka pārredzamība uz algoritmiem balstītu tehnoloģisko risinājumu dēļ, kuri kļūst arvien izplatītāki dažādās nozarēs.

Ietekmes novērtējums attiecībā uz iespējamu jaunu konkurences rīka iniciatīvu neskar spēkā esošo nozaru regulējumu un esošos konkurences rīkus, kas pašlaik ir pieejami Komisijai un ES dalībvalstu kompetentajām iestādēm. Tas arī papildina Komisijas paralēli veikto ietekmes novērtējumu par platformām pielāgotu ex-ante regulējumu, kas ir daļa no digitālo pakalpojumu akta paketes, par kuru tika paziņots paziņojumā “Veidojot Eiropas digitālo nākotni

Sīkākai informācijai:

Saites uz mūsu sākotnējo ietekmes novērtējumu un anketu

Saites uz digitālo pakalpojumu akta sākotnējo ietekmes novērtējumu un anketu