Pārstāvniecība Latvijā

Komisijas ziņojums liecina, ka mērķtiecīgas investīcijas un stabila digitālā politika veicina dalībvalstu rezultātus

/latvia/file/success-29170481920jpg-1_lvsuccess-2917048_1920.jpg

Digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss (DESI)
Digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss (DESI)

Šodien Eiropas Komisija publisko 2019. gada Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksa (DESI) rezultātus, kas uzrauga Eiropas vispārējos digitalizācijas rādītājus un seko līdzi ES valstu sasniegumiem attiecībā uz digitālo konkurētspēju. 

11/06/2019

Valstis, kuras ir izvirzījušas vērienīgus mērķus saskaņā ar ES digitālā vienotā tirgus stratēģiju un tos apvienojušas ar pielāgotiem ieguldījumiem, ir sasniegušas labākus rezultātus relatīvi īsā laikposmā. Tas ir viens no galvenajiem šā gada Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksa (DESI) secinājumiem. Tomēr tas, ka lielākās ES ekonomikas nav digitālās jomas līderes, norāda, ka digitālās pārveides ātrums ir jāpaātrina, lai ES saglabātu konkurētspēju pasaules līmenī. 

Priekšsēdētāja vietnieks digitālā vienotā tirgus jautājumos Andruss Ansips teica: “2014. gada beigās, kad sākām izstrādāt digitālā vienotā tirgus plānu, mēs vēlējāmies veidot ilgtermiņa stratēģiju, lai stimulētu Eiropas digitālo vidi, līdz minimumam samazinātu juridisko nenoteiktību un radītu taisnīgus nosacījumus ikvienam. Tagad, kad ES ir vienojusies par 28 no 30 tiesību aktu priekšlikumiem un ir izveidotas 35 jaunas digitālās tiesības un brīvības, sekmīga digitālā vienotā tirgus īstenošana var vēl vairāk uzlabot valstu rezultātus. Ir steidzami jāīsteno jauni noteikumi, lai veicinātu savienojamību, datu ekonomiku un digitālos publiskos pakalpojumus, kā arī palīdzētu dalībvalstīm nodrošināt iedzīvotājiem digitālās prasmes, kas ir pielāgotas mūsdienu darba tirgum.”

Digitālās ekonomikas un sabiedrības komisāre Marija Gabriela piebilda: “Šā gada digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss parāda, ka digitālās pārveides ātrumam ir jāpalielinās, lai ES saglabātu konkurētspēju pasaules līmenī. Lai gūtu panākumus, mums jāturpina strādāt kopā, lai izveidotu iekļaujošu digitālo ekonomiku un visiem ES iedzīvotājiem nodrošinātu netraucētu piekļuvi digitālajām prasmēm nolūkā panākt patiesu uzplaukumu un veidot digitālāku Eiropu.

DESI dati par pēdējiem 5 gadiem liecina, ka mērķtiecīgi ieguldījumi un stabila digitālā politika var būtiski ietekmēt atsevišķu valstu rezultātus. Tādi piemēri ir Spānija, kas ieviesusi īpaši ātrdarbīgus platjoslas pakalpojumus, un Kipra ar platjoslas savienojamību, Īrija attiecībā uz uzņēmējdarbības digitalizāciju, Latvija un Lietuva digitālo publisko pakalpojumu jomā.

Savienojamība ir uzlabojusies, tomēr tā aizvien neatbilst arvien augošajām vajadzībām. DESI rādītāji liecina, ka pieprasījums pēc ātrgaitas un īpaši ātrdarbīga platjoslas tīkla palielinās, un paredzams, ka, ņemot vērā aizvien sarežģītākos interneta pakalpojumus un uzņēmējdarbības vajadzības, turpmākajos gados tas pieaugs vēl vairāk. Īpaši ātrdarbīga savienojamība (vismaz 100 Mb/s) ir pieejama 60 % mājsaimniecību, un platjoslas abonentu skaits strauji pieaug. Īpaši ātrdarbīgu platjoslu izmanto 20 % mājsaimniecību, un šis skaitlis ir četras reizes lielāks nekā 2014. gadā.

Lai pielāgotos eiropiešu augošajām digitālās savienojamības vajadzībām un stimulētu investīcijas, ES ir vienojusies par ES telesakaru noteikumu reformu. Zviedrijā un Portugālē vērojams visstraujākais ātrdarbīga platjoslas interneta izmantošanas pieaugums, savukārt Somija un Itālija ir līderes 5G spektra piešķiršanā.

Vairāk nekā trešdaļai eiropiešu no aktīvā darbaspēka nav digitālo pamatprasmju, lai gan lielākajā daļā darbvietu ir vajadzīgas vismaz digitālās pamatprasmes, un tikai 31 % eiropiešu ir uzlabotas interneta lietotāja prasmes. Tajā pašā laikā visā ekonomikā ir palielinājies pieprasījums pēc padziļinātām digitālajām prasmēm, jo informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) speciālistu darbavietu skaits pēdējo 5 gadu laikā ES ir pieaudzis par 2 miljoniem. 

Šā rādītāja griezumā līderes ir Somija, Zviedrija, Luksemburga un Igaunija.

83 % eiropiešu vismaz reizi nedēļā sērfo internetā (salīdzinājumā ar 75 % 2014. gadā). No otras puses, tikai 11 % ES iedzīvotāju nekad nav bijuši tiešsaistē (samazinājums no 18 % 2014. gadā).

Visvairāk ir palielinājusies dažādās datorprogrammās un viedtālruņu lietojumprogrammās pieejamo videozvanu un pieprasījumvideo izmantošana. 2018. gada 25. maijā stājās spēkā ES noteikumi par datu aizsardzību, kuru mērķis ir palielināt lietotāju uzticēšanos tiešsaistes videi.

Uzņēmumi kļūst digitalizētāki, bet e-komercija attīstās lēni. Kopumā vadošajās pozīcijās šajā jomā ES ir Īrija, Nīderlande, Beļģija un Dānija, bet Ungārija, Rumānija, Bulgārija un Polija ir iedzinēju lomā.

Arvien vairāk uzņēmumu izmanto mākoņpakalpojumus (18 % salīdzinājumā ar 11 % 2014. gadā) un sociālos plašsaziņas līdzekļus saziņai ar klientiem un citām ieinteresētajām personām (21 % salīdzinājumā ar 15 % 2013. gadā).

Tomēr to MVU skaits, kuri pārdod preces un pakalpojumus tiešsaistē, pēdējo gadu laikā nav mainījies, proti, 17 %.

Lai stimulētu e-komerciju Eiropas Savienībā, ES ir vienojusies par virkni pasākumu, sākot ar pārredzamākām paku piegādes cenām līdz vienkāršākiem noteikumiem attiecībā uz PVN piemērošanu un digitālajiem līgumiem. Kopš 2018. gada 3. decembra patērētāji un uzņēmumi var atrast labākos tiešsaistes darījumus visā ES, nesaskaroties ar diskrimināciju savas valstspiederības vai dzīvesvietas dēļ.

Digitālo publisko pakalpojumu jomā, kur ir spēkā ES regulējums, laikposmā no 2014. līdz 2019. gadam pastāv dalībvalstu konverģences tendence.

64 % interneta lietotāju, kuri iesniedz veidlapas valsts pārvaldei, tagad izmanto tiešsaistes kanālus (pieaugums salīdzinājumā ar 57 % 2014. gadā), kas parāda, cik ērtas ir tiešsaistes procedūras salīdzinājumā ar birokrātiju.

2018. gada aprīlī Komisija pieņēma iniciatīvas par publiskā sektora informācijas atkalizmantošanu un par e-veselību, kuras būtiski uzlabos pārrobežu tiešsaistes publiskos pakalpojumus visā ES.

Attiecībā uz digitālo publisko pakalpojumu, tostarp e-veselības un e-pārvaldes, izmantošanu, Somija un Igaunija indeksā reģistrējusi augstākos rezultātus.

Arī šodien publicētais rezultātu pārskats"Women in Digital" liecina, ka ES valstis, kas ir digitāli konkurētspējīgas, arī ir līderes sieviešu līdzdalībā digitālajā ekonomikā. 

Somijā, Zviedrijā, Luksemburgā un Dānijā ir augstākie rādītāji par sieviešu līdzdalību digitālajā ekonomikā. Tomēr ES līmenī joprojām pastāv atšķirības starp dzimumiem interneta izmantošanas, digitālo prasmju, IKT speciālistu prasmju un nodarbinātības jomā, un pēdējā jomā šīs atšķirības ir vislielākās: tikai 17 % IKT speciālistu ir sievietes, un viņas joprojām pelna par 19 % mazāk nekā vīrieši. Turklāt tikai 34 % no ´STEM (zinātne, tehnoloģija, inženierzinātnes un matemātika) augstskolu absolventiem ir sievietes, un šis skaitlis mums nākamajos gados ir jāpalielina. 

Konteksts

Ikgadējais digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss mēra ES dalībvalstu progresu ceļā uz digitālo ekonomiku un sabiedrību, galvenokārt pamatojoties uz Eurostat datiem. Tas palīdz ES dalībvalstīm apzināt jomas, kurās vajadzīgi prioritāri ieguldījumi un rīcība. DESI arī ir galvenais rīks digitālo aspektu analīzei Eiropas pusgadā.

DESI ietver detalizētu analīzi par valstu digitālo politiku, sniedzot pārskatu par progresu un politikas īstenošanu dalībvalstīs. Ziņojumu pielikumā iekļauta telekomunikāciju nodaļa — detalizēts apraksts par katru dalībvalsti. Lai salīdzinājums starp ES valstīm būtu objektīvāks, DESI arī veic starpvalstu analīzi attiecībā uz digitālo savienojamību, prasmēm, interneta pakalpojumu lietošanu, digitālo tehnoloģiju integrāciju uzņēmumos, digitālajiem publiskajiem pakalpojumiem, IKT pētniecību un izstrādi, investīcijām inovācijā un pētniecības un inovācijas pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” fondu izmantošanu dalībvalstīs.

Ž.K. Junkera vadītās Komisijas pilnvaru laikā ES bija vienojusies par 28 no 30 tiesību aktu priekšlikumiem, kuru mērķis ir likvidēt šķēršļus un izveidot digitālo vienoto tirgu visu Eiropas iedzīvotāju un uzņēmumu labā. Lai pastiprinātu pašreizējos ieguldījumus būtiskajās infrastruktūrās un prasmēs, Komisija izstrādāja mērķtiecīgus budžeta priekšlikumus 2021.–2027. gadam, kuri tagad ir jāapstiprina ES dalībvalstīm un Eiropas Parlamentam.

Plašāka informācija

Jautājumi un atbildes

Digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss (DESI) 2019. gadā.

Faktu lapa par digitālo vienoto tirgu