Pārstāvniecība Latvijā

Komisija rīko pirmo izglītības samitu: Eiropas izglītības telpas pamatu izveide

/latvia/file/learn-2004899340jpg_lvlearn-2004899_340.jpg

ES un izglītība
© ES un izglītība

Rīt Briselē notiks pirmais Eiropas izglītības samits, kuru rīko Eiropas Komisijas izglītības, kultūras, jaunatnes un sporta komisārs Tibors Navračičs.

24/01/2018

Šis samits seko Gēteborgas samitam 2017. gada novembrī, kad Komisija izklāstīja savu redzējumu, kā līdz 2025. gadam izveidot Eiropas izglītības telpu, un decembra Eiropadomes sanāksmei, kurā dalībvalstis pauda vēlmi darīt kaut ko vairāk izglītības jomā. Tā ir svarīga iespēja 18 ES izglītības ministriem, izglītības profesionāļiem un pārstāvjiem no visas Eiropas sanākt kopā un apspriest izglītības nākotni Eiropā. Šis Eiropas izglītības samits aizsāk samitu sēriju, un otrais notiks 2019. gada rudenī.

Gatavojoties šim pasākumam, Tibors Navračičs sacīja: “Ar izglītību gados jauniem un vecākiem iedzīvotājiem jānodrošina nepieciešamās kompetences, lai viņi varētu dzīvot piepildītu dzīvi un veidot kopienas.Lai arī par izglītību dalībvalstis atbild pašas, mums jāpastiprina sadarbība ES līmenī. Mums jāizmanto izglītības potenciāls veidot izturētspējīgas sabiedrības, radīt piederības sajūtu un palīdzēt cilvēkiem izbaudīt Eiropas identitāti visā tās daudzveidībā. Tālab vēlamies pastiprināt svešvalodu apguvi, gādāt, lai diplomi tiktu atzīti jebkurā ES dalībvalstī, lai Eiropas augstskolas varētu maksimāli uzlabot savu sadarbību un lai mācīties citā ES valstī būtu vēl vieglāk nekā līdz šim.Tieši tāds ir īstenas Eiropas izglītības telpas mērķis, un rītdienas samits ir konkrēts pasākums, kas ļaus to padarīt par īstenību.

Ar vispārējo tēmu “Eiropas izglītības telpas pamatu izveide: par inovatīvu, iekļaujošu un vērtībās balstītu izglītību” samita uzmanības centrā būs vairāki jautājumi, piemēram, kā kvalitatīva, iekļaujoša un vērtībās balstīta izglītība var palīdzēt Eiropai zelt, kādas kompetences būs vajadzīgas nākamajās desmitgadēs un kā varam stimulēt pamatprasmes, datorprasmes un uzņēmējdarbības prasmes.

Programmā ir vairāk nekā divdesmit sēžu, meistarklašu un augsta līmeņa darba grupu diskusiju, un uzstāsies vairāk nekā 40 referentu. Tiks aplūkots plašs jautājumu loks, tostarp, kā iesaistīt nelabvēlīgā situācijā esošos skolēnus, kā vislabāk sagatavot skolotājus, kā veicināt mācīšanos ar sporta palīdzību, kā arī zinātnes, tehnikas, inženierzinības un matemātikas nozīme izglītībā un tas, kā bērni var palīdzēt pārveidot sabiedrību.

Turpmākā rīcība

Izmantojot secinājumus no samita, Komisija 2018. gada pavasarī nāks klajā ar jaunām iniciatīvām. Tie būs priekšlikumi par diplomu savstarpēju atzīšanu, valodu apguvi, pirmsskolas izglītības un aprūpes kvalitātes regulējumu, Eiropas darba kārtība kultūrai un jauna ES jaunatnes stratēģija. Gēteborgā priekšsēdētājs Junkers arī aicināja ES vadītājus strādāt, lai līdz 2025. gadam divkāršotos to ES jauniešu skaits, kas piedalās Erasmus+, un tam būs nepieciešams 29,4 miljardus eiro vērts budžets laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam. Komisija arī turpinās darbu ar Eiropas augstskolu tīkla izveidi un jaunas ES studenta kartes ieviešanu. Šī karte vēl vairāk atvieglos studēšanu citā ES valstī.

Priekšvēsture

Kad ES vadītāji 2017. gada novembrī tikās Gēteborgā, Komisija iepazīstināja ar paziņojumu “Eiropas identitātes stiprināšana ar izglītību un kultūru”. Šajā paziņojumā Komisija izklāstīja savu redzējumu par to, kā līdz 2025. gadam izveidot Eiropas izglītības telpu, lai pilnībā izmantotu izglītības potenciālu radīt darbvietas, ekonomikas izaugsmi, sociālo taisnīgumu, kā arī palīdzēt iepazīt Eiropas identitāti visā tās daudzveidībā.

Tikai divus mēnešus pēc Gēteborgas samita, 17. janvārī, Komisija nāca klajā ar jaunu iniciatīvu priekšlikumiem, kuru mērķis ir samazināt sociālekonomisko nevienlīdzību, vienlaikus saglabājot konkurētspēju, lai veidotu saliedētāku, spēcīgāku un demokrātiskāku Eiropu. Tie ir:

  • Padomes ieteikums par pamatprasmēm mūžizglītībā un pielikums, lai uzlabotu visu vecumu cilvēku galveno prasmju attīstību visas dzīves laikā un lai sniegtu vadlīnijas dalībvalstīm par to, kā šo mērķi sasniegt. Īpaša uzmanība pievērsta uzņēmējdarbības garam un uz inovāciju orientētai domāšanai, lai atraisītu cilvēka potenciālu, radošumu un uzņēmību;

  • Digitālās izglītības rīcības plāns, kurā izklāstīts, kā ES var palīdzēt cilvēkiem, izglītības iestādēm un izglītības sistēmām labāk pielāgoties dzīvei un darbam strauju digitālo pārmaiņu laikmetā;

  • Padomes ieteikums par kopīgām vērtībām, iekļaujošu izglītību un mācīšanas Eiropas dimensiju, lai jauniešiem palīdzētu izprast kopīgo vērtību nozīmi un pievienoties šīm vērtībām, kuras norādītas Līguma par Eiropas Savienību 2. pantā. Tā mērķis ir stiprināt sociālo kohēziju un palīdzēt cīnīties pret populismu, ksenofobiju, šķeļošu nacionālismu un viltus ziņu izplatīšanu.

Plašāka informācija

Eiropas izglītības samita tīmekļa vietne

Samita plenārsēdes tiks straumētas tīmeklī.

Jauni pasākumi, lai uzlabotu galvenās prasmes un digitālās prasmes, kā arī Eiropas dimensiju izglītībā

Faktu lapa par Eiropas izglītības telpu

Faktu lapa par galvenajām prasmēm mūžizglītībā

Faktu lapa par Digitālās izglītības rīcības plānu

Faktu lapa par kopīgo vērtību, iekļaujošas izglītības un mācīšanas Eiropas dimensijas sekmēšanu

Paziņojums “Eiropas identitātes stiprināšana ar izglītību un kultūru”

2017. gada Izglītības un apmācības pārskats