Pārstāvniecība Latvijā

Komisija aicina līdz 2050. gadam izveidot klimatneitrālu Eiropu

/latvia/file/leaves-28745901920png-0_lvleaves-2874590_1920.png

Ilgtermiņa stretēģija "Tīra planēta visiem"
Ilgtermiņa stretēģija "Tīra planēta visiem"

Eiropas Komisija šodien pieņēmusi stratēģisku ilgtermiņa redzējumu par pārtikušas, modernas, konkurētspējīgas un klimatneitrālas ekonomikas izveidi līdz 2050. gadam — “Tīra planēta visiem”.

28/11/2018

Šī stratēģija parāda, kā Eiropa var uzņemties vadošo lomu virzībā uz klimatneitralitāti, investējot reālos tehnoloģiskos risinājumos, radot iespējas iedzīvotājiem un saskaņojot rīcību tādās svarīgās jomās kā rūpniecības politika, finanses vai pētniecība, vienlaikus gādājot par to, lai šajā pārejā tiktu ievērots sociālais taisnīgums.

Par enerģētikas savienību atbildīgais Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Marošs Šefčovičs sacīja: “Mēs nevaram droši dzīvot uz planētas ar klimatu, kurš mainās nekontrolējami. Taču tas nenozīmē, ka emisiju samazināšanai mums būtu jāziedo eiropiešu iztikas līdzekļi. Pēdējos gados mēs esam parādījuši, kā samazināt emisijas, vienlaikus radot labklājību, kvalitatīvas vietējās darbvietas un uzlabojot cilvēku dzīves kvalitāti. Eiropa nenovēršami turpinās mainīties. Mūsu stratēģija tagad parāda, ka līdz 2050. gadam ir reāli panākt, ka Eiropa ir vienlaikus gan klimatneitrāla, gan pārtikusi, neatstājot novārtā nevienu Eiropas iedzīvotāju un reģionu.”

Klimata politikas un enerģētikas komisārs Migels Ariass Kanjete sacīja: “ES jau ir sākusi modernizāciju un pāreju uz klimatneitrālu ekonomiku. Šodien mēs pastiprinām savus centienus, ierosinot stratēģiju, kuras mērķis ir panākt, ka Eiropas ekonomika līdz 2050. gadam kļūst par pasaulē pirmo lielo klimatneitrālo ekonomiku. Klimatneitralitāte ir gan nepieciešama, gan iespējama, un tā ir Eiropas interesēs. Tā ir vajadzīga, lai sasniegtu Parīzes nolīguma ilgtermiņa mērķus attiecībā uz temperatūru. To ir iespējams panākt, izmantojot gan esošās tehnoloģijas, gan tās, kuras drīzumā tiks ieviestas. Un Eiropas interesēs ir apturēt tēriņus par fosilā kurināmā importu un ieguldīt jēgpilnos uzlabojumos visu Eiropas iedzīvotāju ikdienā. Neviens Eiropas iedzīvotājs un neviens reģions nedrīkst tikt atstāts novārtā. Lai ikviens būtu gatavs pielāgoties jaunajām klimatneitrālas ekonomikas prasībām, ES atbalstīs tos, kurus šī pāreja ietekmē vairāk.”

Transporta komisāre Violeta Bulca sacīja: “Visiem transporta veidiem būtu jāveicina mūsu mobilitātes sistēmas dekarbonizācija. Mērķis ir līdz 2050. gadam sasniegt nulles emisiju līmeni. Lai to sasniegtu, ir vajadzīga sistēmiska pieeja attiecībā uz mazemisijas un bezemisijas transportlīdzekļiem, ievērojams dzelzceļa tīkla jaudas pieaugums un daudz efektīvāka transporta sistēmas organizācija, kuras pamatā ir digitalizācija; stimuli mainīt uzvedību; alternatīvās degvielas un ar tām saistītā infrastruktūra; un vispārējas saistības. To visu virza inovācija un ieguldījumi.”

Ievērojot Eiropadomes 2018. gada martā izteikto aicinājumu, Komisijas redzējums par klimatneitrālu nākotni aptver gandrīz visas ES rīcībpolitikas jomas un ir saskaņā ar Parīzes nolīgumā izvirzīto mērķi temperatūras pieaugumu ierobežot krietni zem 2° C atzīmes un tiekties temperatūras kāpumu iegrožot līdz 1,5° C. Lai ES būtu pasaulē vadošā loma pārejā uz klimatneitralitāti, tai tā jāsasniedz līdz 2050. gadam.

Šīs ilgtermiņa stratēģijas nolūks ir nevis izvirzīt mērķus, bet gan izveidot redzējumu, iezīmēt rīcības virzienu, plānot rīcību un iedvesmot, kā arī nodrošināt iespēju ieinteresētajām personām, pētniekiem, uzņēmējiem un iedzīvotājiem izveidot jaunas un inovatīvas nozares, uzņēmumus un ar tiem saistītas darbvietas. Mūsu iedzīvotāji mums ir devuši spēcīgu impulsu: saskaņā ar jaunāko īpašo Eirobarometru (2018. gada novembris) 93 % Eiropas iedzīvotāju uzskata, ka klimata pārmaiņas izraisa cilvēku darbība, un 85 % piekrīt, ka cīņa pret klimata pārmaiņām un efektīvāka enerģijas izmantošana var radīt ekonomikas izaugsmi un darbvietas Eiropā. Ar mūsu šodienas redzējumu ES var parādīt citiem, kā varam kopīgi nodrošināt tīru planētu un pierādīt, ka mūsu ekonomikas pārveidošana ir iespējama un lietderīga.

Ilgtermiņa stratēģijā aplūkots dalībvalstu, uzņēmumu un iedzīvotāju rīcībā esošo iespēju klāsts un tas, kā tie var veicināt mūsu ekonomikas modernizāciju un uzlabot Eiropas iedzīvotāju dzīves kvalitāti. Tās mērķis ir nodrošināt, lai šī pāreja būtu sociāli taisnīga un stiprinātu ES ekonomikas un rūpniecības konkurētspēju pasaules tirgos, garantējot kvalitatīvas darbvietas un ilgtspējīgu izaugsmi Eiropā, un vienlaikus palīdzētu risināt arī citas vidiskas problēmas, piemēram, gaisa kvalitātes problēmas vai bioloģiskās daudzveidības mazināšanos.

Pārējai uz klimatneitrālu ekonomiku būs vajadzīga kopīga rīcība vairākās stratēģiskās jomās: energoefektivitāte; atjaunojamo energoresursu izmantošana; tīra, droša un savienota mobilitāte; konkurētspējīga rūpniecība un aprites ekonomika; infrastruktūra un starpsavienojumi; bioekonomika un dabiskie oglekļa piesaistītāji; oglekļa uztveršana un uzglabāšana, lai novērstu atlikušās emisijas. Īstenojot visas šīs stratēģiskās prioritātes, mūsu redzējums kļūtu par realitāti.

  

Turpmākie soļi

Eiropas Komisija aicina Eiropadomi, Eiropas Parlamentu, Reģionu komiteju un Ekonomikas un sociālo lietu komiteju apsvērt ES redzējumu par klimatneitrālas Eiropas izveidi līdz 2050. gadam. Lai ES valstu un valdību vadītājus sagatavotu Eiropas nākotnes veidošanai Eiropadomē 2019. gada 9. maijā Sibiu, ministriem visās attiecīgajās Padomes struktūrās jārīko plašas politiskas debates par viņu pārziņā esošo rīcībpolitikas jomu ieguldījumu kopējā redzējumā.

Ilgtermiņa stratēģija ir aicinājums visām ES iestādēm, valstu parlamentiem, uzņēmējdarbības nozarei, nevalstiskajām organizācijām, pilsētām un kopienām, kā arī iedzīvotājiem un jo īpaši jauniešiem iesaistīties, lai nodrošinātu, ka ES arī turpmāk var uzņemties vadošo lomu un iedvesmot citus starptautiskos partnerus rīkoties tāpat. Šīm ES mēroga uz informāciju balstītajām debatēm būtu jāļauj ES līdz 2020. gada sākumam pieņemt vērienīgu stratēģiju un iesniegt to UNFCCC, kā prasīts Parīzes nolīgumā.

Dalībvalstis līdz 2018. gada beigām iesniegs Eiropas Komisijai savu nacionālo klimata un enerģētikas plānu projektus, kuriem ir būtiska nozīme 2030. gada klimata un enerģētikas mērķu sasniegšanā, un tiem jābūt tālredzīgiem un jāņem vērā ES ilgtermiņa stratēģija. Turklāt arvien lielāks skaits reģionu, pašvaldību un uzņēmumu apvienību izstrādā savu redzējumu 2050. gadam, kas bagātinās debates un palīdzēs definēt Eiropas atbildi uz globālo klimata pārmaiņu problēmu.

Starptautiskā mērogā ES nākamajā gadā būtu cieši jāsadarbojas ar tās starptautiskajiem partneriem, lai visas Parīzes nolīguma Puses līdz 2020. gadam izstrādātu un iesniegtu nacionālo gadsimta vidus ilgtermiņa stratēģiju, ņemot vērā Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) īpašo ziņojumu par 1,5° C.

  

Plašāka informācija

Jautājumi un atbildes: Ilgtermiņa stratēģija “Tīra planēta visiem” 

Faktu lapa par siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas ilgtermiņa stratēģiju

Faktu lapa par ekonomikas pāreju

Faktu lapa par rūpniecisko pāreju

Faktu lapa par sociālo pāreju

Tīra planēta visiem: ilgtermiņa stratēģija pieejama tīmekļa vietnē Europa (tur atrodams arī Komisijas paziņojuma teksts)

Eirobarometra speciālaptauja 479 “Eiropas nākotne”

Eiropas dekarbonizācijas iniciatīvas augsta līmeņa darba grupas ziņojums