Pārstāvniecība Latvijā

Horvātija ceļā uz pievienošanos Šengenas zonai

/latvia/file/blue-12830111920jpg-5_lvblue-1283011_1920.jpg

Pievienošanās Šengenas zonai
Pievienošanās Šengenas zonai

Komisija šodien ziņo par Horvātijas progresu nepieciešamo nosacījumu izpildē, lai pievienotos Šengenas zonai. Eiropas Komisija uzskata, ka, pamatojoties uz 2016. gadā uzsāktā Šengenas izvērtēšanas procesa rezultātiem, Horvātija ir veikusi vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka ir izpildīti nepieciešamie nosacījumi Šengenas noteikumu un standartu pilnīgai piemērošanai. Horvātijai būs jāturpina darbs, lai īstenotu visas pašreizējās darbības, jo īpaši ārējo robežu pārvaldības jomā, lai nodrošinātu šo nosacījumu turpmāku ievērošanu. Komisija arī šodien apstiprina, ka Horvātija turpina pildīt saistības, kuras ir saistītas ar Šengenas noteikumiem un kuras Horvātija uzņēmās pievienošanās sarunās.

22/10/2019

Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers teica: “Es izsaku atzinību Horvātijai par tās centieniem un neatlaidību, lai izpildītu visus nepieciešamos nosacījumus ar mērķi pievienoties Šengenas zonai. Tikai vienoti un kopīgiem spēkiem mēs varam nodrošināt spēcīgāku Šengenas zonu. Šengenas zonas priekšrocību kopīgai izmantošanai jābūt mūsu kopējam mērķim. Tāpēc es paļaujos, ka dalībvalstis veiks nepieciešamos pasākumus, lai Horvātija drīzumā kļūtu par pilntiesīgu Šengenas zonas dalībvalsti.”

Migrācijas, iekšlietu un pilsonības komisārs Dimitris Avramopuls sacīja: “Šengenas zona ir viens no lielākajiem un taustāmākajiem Eiropas integrācijas sasniegumiem. Taču tās spēks lielā mērā ir atkarīgs no iekļautības; tagad, kad Horvātija ir veikusi pasākumus, lai nodrošinātu, ka ir izpildīti nepieciešamie nosacījumi, mums tas ir jāņem vērā. Kad Horvātija būs kļuvusi par Šengenas zonas dalībvalsti, tā palīdzēs nostiprināt Šengenas zonu un nodrošinās ES ārējo robežu labāku aizsardzību.”

Komisijas priekšsēdētājs Junkers savā 2017. gada runā par stāvokli Savienībā pauda nepārprotamu atbalstu Horvātijas kļūšanai par pilntiesīgu Šengenas zonas dalībvalsti, tiklīdz būs izpildīti visi nepieciešamie nosacījumi. Šodien Komisija ziņo par pozitīvu rezultātu ilgam vērtēšanas un sadarbības procesam, kura gaitā Horvātija ir panākusi pastāvīgus uzlabojumus, lai izpildītu šos nosacījumus.

Visu Šengenas kritēriju izvērtējums

Šodienas paziņojumā ir ņemti vērā izvērtējumi, kas tika veikti no 2016. gada jūnija līdz 2019. gada maijam, aplūkojot Šengenas noteikumu un standartu piemērošanu Horvātijā vairākās jomās. Lai gan Komisija jau ir sekmīgi izvērtējusi un apstiprinājusi Šengenas noteikumu pilnīgu īstenošanu tādās jomās kā datu aizsardzība, policijas sadarbība, kopējā vīzu politika, atgriešana, Šengenas informācijas sistēma (SIS), šaujamieroči un tiesu iestāžu sadarbība krimināllietās, šodienas paziņojums arī apstiprina, ka Horvātija ir veikusi vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu Šengenas noteikumu piemērošanas nosacījumu izpildi ārējo robežu pārvaldības jomā. Horvātijai būs jāturpina darbs, lai nodrošinātu visu šajā jomā notiekošo darbību konsekventu īstenošanu.

Visbeidzot, Komisija arī ziņo par to saistību izpildi, kuras Horvātija uzņēmās pievienošanās sarunās un kuras skar Šengenas noteikumus. Saistības jo īpaši attiecas uz tiesu iestāžu darbības un pamattiesību ievērošanas jomu. Komisija šodien apstiprina, ka Horvātija turpina pildīt visas šīs saistības.

Turpmākā darbība

Komisija aicina Padomi apspriest šo paziņojumu ar mērķi iekļaut Horvātiju Šengenas zonā saskaņā ar 2011. gada Pievienošanās aktu.

Konteksts

Šengenas zona ir lielākā brīvas ceļošanas zona pasaulē, kurā pašlaik ietilpst 22 ES dalībvalstis (Austrija, Beļģija, Dānija, Francija, Somija, Vācija, Grieķija, Itālija, Luksemburga, Nīderlande, Portugāle, Spānija, Zviedrija, Čehijas Republika, Igaunija, Ungārija, Latvija, Lietuva, Malta, Polija, Slovākija un Slovēnija), kā arī 4 asociētās ārpussavienības valstis (Norvēģija, Islande, Šveice un Lihtenšteina). Tā ļauj iedzīvotājiem brīvi pārvietoties starp šīm valstīm, un tiem nav jāiziet robežkontrole, atvieglojot ceļošanu, darbu un dzīvi pāri robežām.

Valstīm, kuras vēlas pievienoties Šengenas zonai, ir jāveic virkne Šengenas izvērtējumu nolūkā apstiprināt, ka tās atbilst nepieciešamajiem nosacījumiem, lai piemērotu Šengenas noteikumus. Šajos izvērtējumos tiek novērtēts, vai valsts spēj uzņemties atbildību par ārējo robežu kontroli citu Šengenas valstu vārdā, efektīvi sadarboties ar citu Šengenas zonas dalībvalstu tiesībaizsardzības iestādēm, lai saglabātu augstu drošības līmeni pēc robežkontroles atcelšanas, piemērot Šengenas noteikumus tādās jomās kā ārējo sauszemes, jūras un gaisa telpas robežu (lidostu) kontrole, Šengenas vīzu izsniegšana, atgriešanas procedūras, policijas sadarbība un personas datu aizsardzība un, visbeidzot, nepieciešamība pieslēgties un izmantot Šengenas informācijas sistēmu.

Kad tiek uzskatīts, ka ir izpildīti visi nepieciešamie nosacījumi, lai piemērotu visas attiecīgās Šengenas noteikumu daļas, Padome pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu vienprātīgi pieņem galīgo lēmumu.

Horvātija 2015. gada martā paziņoja par savu gatavību sākt Šengenas izvērtēšanas procesu visās attiecīgajās politikas jomās. Šodienas ziņojumā ir sniegts pārskats par šajā izvērtēšanas procesā panākto progresu un atkārtoti apstiprināta to saistību pastāvīga izpilde, kuras Horvātija uzņēmās, risinot sarunas par pievienošanos Eiropas Savienībai.

Sīkāka informācija

Paziņojums par pārbaudi, vai Horvātija pilnībā piemēro Šengenas acquis

Paziņojuma pielikums