Pārstāvniecība Latvijā

ES Pamattiesību harta svin 10. gadadienu

/latvia/file/right-597133960720jpg-0_lvright-597133_960_720.jpg

Es pamattiesību hartai - 10
Es pamattiesību hartai - 10

ES Pamattiesību hartai 2019. gada 1. decembrī apritēs 10. gadskārta kopš 2009. gada 1. decembra, kad stājās spēkā Lisabonas līgums un tā kļuva juridiski saistoša. Atzīmējot šo gadadienu, EK kopā ar Padomes prezidentvalsti Somiju un ES Pamattiesību aģentūru rīt rīkos konferenci, kurā pārrunās, kā uzlabot hartas izmantošanu un informētību par hartu, lai to iedzīvinātu ES iedzīvotāju ikdienā.

11/11/2019

Harta atbalsta un aizsargā Eiropas pamatvērtības, kas atspoguļotas visās ES juridiskajās un politikas iniciatīvās, piemēram, Vispārīgajā datu aizsardzības regulā un jaunajos noteikumos, kas aizstāv noziegumos cietušos un trauksmes cēlējus. Harta ir būtisks instruments, kas nodrošina cilvēku pamattiesību veicināšanu un aizsardzību.

Tieslietu, patērētāju un dzimumu līdztiesības komisāre Vera Jourova teica: “Esam daudz darījuši un turpināsim darīt, lai Eiropas Savienībā izveidotu izpratni par pamattiesībām. Ikvienam hartas tiesību aizsardzības ķēdes dalībniekam ir būtiska nozīme patiesi efektīvas hartas ietekmes nodrošināšanā cilvēku dzīvē. Konference ir lieliska iespēja dot idejas Komisijai pārdomām pirms jaunas hartas stratēģijas.”

Somijas tieslietu ministre Anna-Maja Henriksone piebilda: “Valstu iestādēm ir svarīga nozīme hartā nostiprināto tiesību iedzīvināšanā cilvēku ikdienā. Mums jādomā par valsts aparātu kopumā, kas ietver gan likumdošanas, gan administratīvās struktūras, kā arī valstu tiesas. Tieslietu un iekšlietu padomē oktobrī pieņemtie Padomes secinājumi par hartu ir svarīgs instruments hartas īstenošanas uzlabošanai gan Padomes, gan dalībvalstu līmenī.”

ES Pamattiesību aģentūras direktors Maikls O'Flaertijs piemetināja: “Harta dod impulsu pārmaiņām un palīdz uzlabot cilvēku dzīvi visā Eiropā. Tomēr Pamattiesību aģentūras konstatējumi kārtējo reizi apliecina, ka mums vēl ir tāls ceļš ejams. Mūsu pienākums ir ikdienā iedzīvināt hartā paredzētās tiesības, padarīt tās par realitāti ikvienam: gan plašai sabiedrībai, gan romu un ebreju kopienām, gan tikko ieceļojušiem migrantiem, gan arī LGBTI personām.”

Rīt konferencē piedalīsies dalībvalstu iestāžu pārstāvji, tiesneši, politikas veidotāji, tiesībaizsardzības iestāžu pārstāvji, praktizējoši juristi, kā arī valstu cilvēktiesību aizsardzības iestāžu, līdztiesības iestāžu, ombudu institūciju un pilsoniskās sabiedrības organizāciju pārstāvji, lai apmainītos ar viedokļiem.

Turklāt rītdienas konferences rezultāti tiks ņemti vērā jaunā hartas stratēģijā, kuru EK plāno publicēt 2020. gadā.

Konteksts

Šogad vasarā EK publicēja ziņojumu par to, kā ES iestādes un dalībvalstis ir piemērojušas ES Pamattiesību hartu. Ziņojumā konstatēts, ka Eiropas politikas veidotāji arvien vairāk apzinās, cik svarīgi ir nodrošināt, ka iniciatīvas atbilst hartas prasībām.

Tomēr joprojām netiek izmantots viss hartas potenciāls, un informētības līmenis vēl arvien ir zems. Reizē ar šā gada ziņojumu EK publicēja Eirobarometra aptauju, kuras rezultāti liecina, ka tikai 4 no 10 respondentiem ir dzirdējuši par hartu un tikai 1 no 10 zina, kas tā ir. 6 no 10 respondentiem vēlētos saņemt vairāk informācijas.

Pamattiesību aģentūras 2019. gada ziņojums par pamattiesībām liecina, ka dalībvalstīm joprojām trūkst nacionālās politikas informētības veicināšanai par hartu un tās īstenošanu. Pamattiesību aģentūras konstatējumi liecina, ka pilsoniskās sabiedrības organizācijām un valstu cilvēktiesību iestādēm ir liela nozīme hartas iedzīvināšanā cilvēku ikdienā. Taču tie arī rāda, ka šīs organizācijas nav pietiekami informētas par hartu un par to, kādos gadījumos to piemēro.

Kopš 2009. gada 1. decembra, kad stājās spēkā Lisabonas līgums, EK ir publicējusi gada ziņojumus par Pamattiesību hartas piemērošanu. Gada ziņojumos tiek uzraudzīts progress jomās, kurās ES ir pilnvaras rīkoties, parādot, kā harta konkrētos gadījumos ir ņemta vērā, īpaši, kad tiek ierosināti jauni ES tiesību akti. Ziņojums parāda ES iestāžu un dalībvalstu iestāžu lomu pamattiesību īstenošanā cilvēku dzīvē.

Komisija sadarbojas ar iestādēm valstu, vietējā un ES līmenī, lai labāk informētu sabiedrību par pamattiesībām un to, kur cilvēkiem vērsties pamattiesību pārkāpuma gadījumā. Praktiska informācija ir pieejama e-tiesiskuma portālā.

Plašāka informācija