Pārstāvniecība Latvijā

Eiropas valstu solidaritāte enerģētikas jomā: Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizācija ar Eiropas sistēmu nostiprina energoapgādes drošību

/latvia/file/elektribaslinijajpg-2_lvelektribas_linija.jpg

Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizācija ar Eiropas sistēmu
© Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizācija ar Eiropas sistēmu

Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers kopā ar valstu un valdību vadītājiem no Igaunijas, Latvijas, Lietuvas un Polijas šodien vienojās par politisko ceļvedi Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizācijai ar kontinentālās Eiropas tīklu līdz 2025. gadam. Valstu un valdību vadītāji iestājās par projekta ātru pabeigšanu.

28/06/2018

Šodien Briselē notika īpaša ceremonija, kurā Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers, Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite, Igaunijas premjerministrs Jiri Ratass, Latvijas premjerministrs Māris Kučinskis un Polijas premjerministrs Mateušs Moraveckis parakstīja politisko ceļvedi Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizācijai ar kontinentālās Eiropas tīklu. Jāatgādina, ka 2018. gada 22. martā Komisijas priekšsēdētājs Ž. K. Junkers un minētie valstu un valdību vadītāji sinhronizācijas projektam deva jaunu impulsu.

Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers: “Kopš manu pilnvaru termiņa sākuma Komisija ir paudusi apņēmību Baltijas valstu tīklus pilnībā integrēt ar pārējo Eiropas valstu elektrotīkliem. Tas ir mūsu pienākums, un tas ir vajadzīgs kā Baltijas valstīm, tā visai Savienībai. Mēs esam centušies panākt konsensu, ko atspoguļo šodien parakstītais dokuments. Šajā ceļvedī esam apņēmušies līdz 2025. gadam panākt pilnīgu sinhronizāciju. Saskaņotas darbības noved pie sekmīga rezultāta. Šajā projektā esam apņēmušies kopīgi un saskaņoti sasniegt kopīgu mērķi. Ar pacietību, smagu darbu un kompromisiem mums ir izdevies Eiropas mērogā rast risinājumus, kas balstīti solidaritātē un kas palīdz stiprināt mūsu Savienību.”

Valstu vai valdību vadītāji izteica pateicību par sagatavošanās darbu raito virzību visiem iesaistītajiem, proti, attiecīgo valstu enerģētikas ministriem un Komisijas priekšsēdētāja vietniekam enerģētikas savienības jautājumos Marošam Šefčovičam un klimata politikas un enerģētikas komisāram Migelam Ariasam Kanjetem. Valstu un valdību vadītāji arī atkārtoti norādīja, ka projekta sekmīgā īstenošanā ārkārtīgi liela nozīme būs Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta finansējumam.

Šodien parakstītais politiskais ceļvedis sagatavo augsni praktiskajai īstenošanai, nosakot skaidru darbību īstenošanas grafiku. Pirmā darbība ir elektroenerģijas pārvades sistēmu operatoru Eiropas tīkla (ENTSO-E) procedūras uzsākšana šā gada septembrī, kas ir pirmais tehniskais solis Baltijas valstu iekļaušanai Eiropas kontinentālajā elektrotīklā. Šis projekts uzskatāms par vienu no svarīgākajiem un simboliskākajiem enerģētikas savienības projektiem, kā arī par taustāmu solidaritātes izpausmi enerģētiskās drošības jomā. Sinhronizācijas process ir ļoti svarīgs, lai pabeigtu Baltijas valstu integrēšanu Eiropas energosistēmā. Tas būs svarīgs ieguldījums Eiropas Savienības vienotībā un enerģētiskajā drošībā.

 

Pamatinformācija

Šodien apstiprinātajā politiskajā ceļvedī ir aprakstīta īstenošanas gaita un konkrēti izklāstīts, kādā veidā Baltijas valstu elektrosistēmas līdz 2025. gadam plānots sinhronizēt ar kontinentālās Eiropas tīklu. Ceļvedis paredz, ka pēc tam, kad 2018. gada septembrī no augsta līmeņa grupas Baltijas enerģijas tirgus integrācijas plāna jautājumos tiks saņemta zaļā gaisma, Polijas un Baltijas valstu pārvades sistēmu operatori sāks oficiālu procedūru, ko pārraudzīs elektroenerģijas pārvades sistēmu operatoru Eiropas tīkls (ENTSO-E).

Pateicoties nesen izveidotajām elektrolīnijām, Baltijas valstu reģions, kas agrāk bija enerģētiski izolēta teritorija, šobrīd ir savienots ar Poliju (LitPol Link), Zviedriju (NordBalt) un Somiju (EstLink 1 un Estlink 2). Šos projektus bija iespējams realizēt ar ES atbalstu. Vēsturisku iemeslu dēļ Baltijas valstu elektrotīkls joprojām darbojas sinhronizēti ar Krievijas un Baltkrievijas sistēmām.

Baltijas valstu elektrotīkla desinhronizācija ar šo valstu elektrosistēmām un sinhronizācija ar kontinentālās Eiropas tīklu ir ļoti nozīmīga enerģētikas savienības politiskā prioritāte. Attiecīgo tīkla elementu nostiprināšanas projekti ir iekļauti trešajā kopīgu interešu projektu (KIP) sarakstā, ko Komisija pieņēma 2017. gada 23. novembrī. KIP uzdevums ir palīdzēt ES īstenot tās klimata un enerģētikas politikas mērķus: cenas ziņā pieejama, droša un ilgtspējīga enerģija ikvienam iedzīvotājam. KIP sarakstā iekļautie projekti ir tiesīgi saņemt finansējumu arī no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta.

Eiropas Komisija ir apņēmības pilna sekmēt stingru virzību uz sinhronizāciju un atbalstīt Baltijas valstis šajā uzdevumā, un šajā nolūkā tā palīdzēs īstenot stratēģiskus energoinfrastruktūras projektus un risinās dažādus jautājumus, kas aktuāli Baltijas jūras reģiona enerģētiskās izolētības izbeigšanas sakarā. Šo mērķi Eiropas Komisija ir atkārtoti apliecinājusi savā 2017. gada 23. novembra paziņojumā par Eiropas energotīklu nostiprināšanu.

 

Papildu informācija 

Politiskais ceļvedis

MEMO/18/4285 – Jautājumi un atbildes

2018. gada 22. marta kopīgais paziņojums, ko pieņēma valstu un valdību vadītāji no Igaunijas, Latvijas, Lietuvas un Polijas un Eiropas Komisijas priekšsēdētājs par Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizāciju

ES investē Baltijas elektrotīklu sinhronizācijas projektā (18. aprīlis)

Enerģētikas savienība

Baltijas enerģijas tirgu starpsavienojumu plāns (BEMIP)

Paziņojums par Eiropas energotīklu nostiprināšanu

JRC pētījums: Baltijas valstu integrācija ES elektrosistēmā (kopsavilkums)