Pārstāvniecība Latvijā

Eiropas Solidaritātes korpusam aprit 3 gadi

/latvia/file/freedom-2768515960720jpg-0_lvfreedom-2768515_960_720.jpg

Eiropas Solidaritātes korpusam aprit 3 gadi
Eiropas Solidaritātes korpusam aprit 3 gadi

Rītdien apritēs 3. gadadiena, kopš priekšsēdētājs Junkers 2016. gada uzrunā par stāvokli Savienībā paziņoja par Eiropas Solidaritātes korpusa izveidi, kas jauniešiem dod iespēju piedalīties plaša spektra solidaritātes darbībās visā Eiropas Savienībā.

13/09/2019

Kopš tā laika dalībai korpusā pieteikušies vairāk nekā 161 000 jauniešu vecumā no 18 līdz 30 gadiem, un šī iniciatīva ir mainījusi daudzu cilvēku dzīvi. Lielākā daļa finansēto darbību sniedz iespējas iesaistīties brīvprātīgā darbā individuāli vai komandās. Taču jauniešiem tiek piedāvātas arī stažēšanās un darba iespējas. Turklāt jaunieši var paši veidot solidaritātes projektus, kuros viņi ierosina, izstrādā un veic darbības pozitīvu pārmaiņu veicināšanai savā kopienā, un vienlaikus tā ir arī iespēja padzīvot ārzemēs un apgūt vērtīgas prasmes.

Par izglītību, kultūru, jaunatni un sportu atbildīgais Komisijas loceklis Tibors Navračičs atzīmēja: “Pēdējo trīs gadu laika esam sasnieguši daudz. Esam rekordīsā laikā ieviesuši jaunu programmu, kas paver iespējas jauniešiem un organizācijām atbalstīt citus, tādējādi palīdzot mums veidot saliedētāku sabiedrību, kurā vairāk uzņemamies rūpes par līdzcilvēkiem. Esmu lepns, ka tik daudzi jaunieši vēlas iesaistīties un aktīvi darbojas projektos. Viņu entuziasms mani patiešām iedvesmo. Tāpēc esmu iesniedzis priekšlikumu pēc 2020. gada korpusa darbību izvērst plašāk un stiprināt.

Iekļautība Eiropas Solidaritātes korpusa projektos ir viens no aktuālākajiem tematiem, taču tas nav vienīgais vadmotīvs. Citi projektu temati ir jaunieši darbā, klimata pārmaiņas, kopienas attīstība, pilsonība, izglītība un kultūra. Sagaidāms, ka nākamajos mēnešos un gados šajās jomās tiks radīts desmitiem tūkstošu jaunu iespēju darboties. Turklāt katra trešā no Eiropas Solidaritātes korpusa finansētajām darbībām ir paredzēta dalībniekiem ar mazākām izredzēm, kuri saskaras ar tādiem šķēršļiem kā invaliditāte, mācīšanās grūtības vai ekonomiskie, sociālie vai ģeogrāfiskie šķēršļi.

Piemēram, Latvijā projekts ar nosaukumu “Īpaša vieta īpašiem cilvēkiem” veicina jauniešu-invalīdu integrāciju darba tirgū, tos nodarbinot sociāla uzņēmuma veidotajā kafejnīcā Rīgā un iesaistot viņus visās uzņēmuma darbībās. Grieķijā brīvprātīgie palīdz aizsargāt mežu Ksilokastrā un Derveni, rūpēdamies par koku laistīšanu un stādīšanu, kā arī meža taku uzturēšanu kārtībā. Savukārt Zviedrijā, izmantojot projektu “Izpratne par klimatu”, brīvprātīgie mācās par klimata pārmaiņām un bioloģisko daudzveidību, palīdzot bioloģiskā dārza un ekociemata darbos un piedaloties informēšanas pasākumos. Kā piemēru brīvprātīgo pašu uzsāktam projektam var minēt Lietuvas piecu jauniešu-invalīdu veidoto projektu “Solidaritātes kafija”, ar kura starpniecību viņi ieguva jaunas draudzības un izveidoja personiskas saiknes ar plašāku cilvēku loku.

Konteksts

2016. gada septembra uzrunā par stāvokli Savienībā priekšsēdētājs Junkers paziņoja par Eiropas Solidaritātes korpusa izveidi, kas Eiropas jauniešiem nodrošinātu iespējas iesaistīties solidaritātes darbībās un dot ieguldījumu sabiedrībā; korpusa izveide bija daļa no Komisijas plašākas stratēģijas investēt jauniešos Eiropā. Korpuss ir atbilde uz jauniešu patieso interesi iesaistīties sociālajos projektos. 2019. gada pavasarī publiskotajā Eirobarometra aptaujā vairāk nekā puse gados jauno respondentu atbildēja, ka ir piedalījušies brīvprātīgā darba pasākumos vai vietējās kopienas projektos. Trīs ceturtdaļas jauniešu norādīja, ka ir iesaistījušies organizētā kustībā vai brīvprātīgā darbā.

Trīs mēnešus vēlāk pēc priekšsēdētāja Junkera uztrunas, 2016. gada 7. decembrī, Eiropas Solidaritātes korpuss uzsāka darbību, un bija iecerēts, ka līdz 2020. gada beigām tajā varētu iesaistīties 100 000 jauniešu. Lai piedāvātu brīvprātīgo darbu un stažēšanās vai darba iespējas, sākotnējā posmā tika izmantotas 8 dažādas ES finansējuma programmas.

2017. gada 30. maijā Komisija nāca klajā ar priekšlikumu nodrošināt Eiropas Solidaritātes korpusam vienotu juridisko pamatu, savu atsevišķu finansēšanas mehānismu un plašāku solidaritātes darbību kopumu. Jaunā regula stājās spēkā 2018. gada 5. oktobrī, un korpusam ir pašam savs budžets — 375,6 miljoni eiro līdz 2020. gadam.

Pirmais uzaicinājums iesniegt priekšlikumus tika izsludināts 2018. gada augustā un novembrī, un ar tā palīdzību tika radīti aptuveni 20 000 jaunu iespēju darboties. Patlaban rit nākamais uzaicinājums iesniegt priekšlikumus, un pieteikumu iesniegšanas termiņš ir 2019. gada 1. oktobris. Sagaidāms, ka tā rezultātā tiks radīti vēl 7000 iespēju darboties. Šis uzaicinājums aicina organizācijas ar kvalitātes zīmi pieteikties dotācijām, lai veidotu projektus, kas dotu iespēju jauniešiem iesaistīties brīvprātīgā darbā, strādāt vai stažēties. Iesniegt pieteikumu solidaritātes projekta organizēšanai var arī jauniešu grupas. Jaunieši, kas ir ieinteresēti piedalīties kādā no finansētajiem projektiem, var pieteikties dalībai Eiropas Solidaritātes korpusā pa tiešo, izmantojot korpusa portālu.

2018. gada 11. jūnijā Komisija iesniedza priekšlikumu par Eiropas Solidaritātes korpusu ES nākamajā ilgtermiņa budžeta periodā (2021–2027), kas paredz 1,26 miljardu eiro piešķīrumu, kurš septiņu gadu laikā solidaritātes darbībās ļautu iesaistīt aptuveni 350 000 jauniešu.

Plašāka informācija

Faktu lapa 

Eiropas Solidaritātes korpusa portāls