Pārstāvniecība Latvijā

Eiropas Komisija nāk klajā ar pārskatu par ES ekonomikas pārvaldību un sāk diskusijas par tās nākotni

/latvia/file/success-20811681280jpg-1_lvsuccess-2081168_1280.jpg

ES ekonomikas pārvaldība un tās nākotne
ES ekonomikas pārvaldība un tās nākotne

Eiropas Komisija (EK) šodien nāk klajā ar ekonomikas uzraudzības sistēmas efektivitātes pārskatu un uzsāk publiskas diskusijas par tās nākotni.

05/02/2020

ES ekonomikas uzraudzības sistēma ir virzījusi dalībvalstis uz ekonomikas un fiskālās politikas mērķu sasniegšanu. Tā palīdzēja panākt ciešāku ekonomikas politikas koordināciju, novērst makroekonomikas nelīdzsvarotību, samazināt valsts budžeta deficītu un parāda līmeni. Tā radīja apstākļus ilgtspējīgai izaugsmei un ES izaugsmes un nodarbinātības stratēģijas īstenošanai. Tomēr dažas sistēmas vājās vietas joprojām ir saglabājušās, bet fiskālā sistēma ir kļuvusi arvien sarežģītāka, un tas ir traucējis to pieņemt.

Turklāt ES saskaras ar ekonomisko situāciju, kas kopš noteikumu pieņemšanas ir būtiski mainījusies.

Jauna politiskā cikla sākums Eiropas Savienībā ir izdevīgs un piemērots brīdis, kad novērtēt pašreizējās ekonomiskās un fiskālās uzraudzības sistēmas efektivitāti. Īpaši tas attiecas uz sešu un divu tiesību aktu kopuma reformām, par kuru piemērošanu EK ir jāsagatavo ziņojums.

EK priekšsēdētājas izpildvietnieks jautājumos par ekonomiku cilvēku labā Valdis Dombrovskis teica: “Mūsu kopīgie fiskālie noteikumi ir izšķiroši svarīgi mūsu ekonomikas un eirozonas stabilitātei. Finanšu stabilitātes nodrošināšana ir ekonomikas izaugsmes un darbvietu radīšanas priekšnoteikums. Tiem ir arī būtiska nozīme uzticēšanās veidošanā starp dalībvalstīm, kas ļaus panākt tālāku progresu ekonomiskās un monetārās savienības padziļināšanā. Kopš ieviešanas mūsu noteikumi ir ievērojami mainījušies un devuši pozitīvus rezultātus. Taču mūsdienās tie tiek uzskatīti par pārāk sarežģītiem un grūti saprotamiem. Tāpēc mēs ceram uz atklātu diskusiju par to, kas ir izdevies, kas nav un kā nonākt pie kopsaucēja par noteikumu racionalizāciju, lai padarītu tos vēl efektīvākus.

Ekonomikas komisārs Paolo Džentiloni atzīmēja: “Eiropas ekonomikas politikai ir jārisina problēmas, ar ko mēs saskaramies šodien un kas acīmredzami nav tādas pašas kā pirms desmit gadiem. Stabilitāte joprojām ir svarīgs mērķis, taču tikpat neatliekama ir vajadzība atbalstīt izaugsmi, it īpaši mobilizēt milzīgos ieguldījumus, kas nepieciešami klimata pārmaiņu problēmu risināšanai. Ņemot vērā pieaugošos ierobežojumus, ar ko saskaras ECB, mums ir arī jāveicina pretcikliskāka fiskālā politika. Visbeidzot, mūsu noteikumu sarežģītības dēļ ir grūtāk izskaidrot iedzīvotājiem, ko “Brisele” grib pateikt, un neviens no mums nedrīkstētu ar to samierināties. Es priecājos, ka tuvākajos mēnešos par šiem jautājumiem notiks atklātas diskusijas.

Mainīga ekonomiskā situācija un jauni pārbaudījumi

Ekonomikas pārvaldības sistēma laika gaitā ir attīstījusies: tajā tika ieviestas izmaiņas, lai reaģētu uz jaunām ekonomikas problēmām.

Lai novērstu ekonomikas un finanšu krīzes atklātās vājās vietas, tika ieviesta sešu tiesību aktu un divu tiesību aktu pakete. Kopš tā laika ekonomiskā situācija ir ievērojami mainījusies. Eiropas ekonomika ir piedzīvojusi septiņus nepārtrauktas izaugsmes gadus. Ja 2011. gadā Stabilitātes un izaugsmes pakta korektīvo daļu – tā dēvēto pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru – piemēroja 24 dalībvalstīm, pašlaik to nepiemēro nevienai. Tomēr daudzu dalībvalstu izaugsmes potenciāls nav atgriezies pirmskrīzes līmenī, un dažās no tām valsts parāda līmenis joprojām ir augsts. Reformu temps ir palēninājies, un gūtās sekmes dažādās valstīs un politikas jomās atšķiras.

Tajā pašā laikā Eiropa tiecas kļūt par pasaules pirmo klimatneitrālo kontinentu un izmantot digitālā laikmeta jaunās iespējas, kā izklāstīts gada ilgtspējīgas izaugsmes stratēģijā.

Eiropas ekonomikas pārvaldības sistēmas novērtēšana

Pārskatīšanas mērķis ir novērtēt, cik efektīvi ekonomikas uzraudzības sistēma ir ļāvusi sasniegt trīs galvenos mērķus:

  • nodrošināt ilgtspējīgas valsts finanses un ekonomikas izaugsmi, kā arī izvairīties no makroekonomikas nelīdzsvarotības;
  • ciešāk koordinēt ekonomikas politiku;
  • veicināt dalībvalstu ekonomikas rezultātu tuvināšanos.

Pārskatā konstatēts, ka uzraudzības sistēma ir palīdzējusi koriģēt esošo makroekonomisko nelīdzsvarotību un samazināt valsts parādu. Tas savukārt ir palīdzējis radīt apstākļus ilgtspējīgai izaugsmei, stiprināt noturību un mazināt neaizsargātību pret ekonomikas satricinājumiem.

Sistēma ir arī veicinājusi dalībvalstu ekonomikas rezultātu noturīgu tuvināšanos un fiskālās politikas ciešāku koordināciju eirozonā.

Tajā pašā laikā dažās dalībvalstīs valsts parāds joprojām ir augsts, un fiskālā nostāja dalībvalstu līmenī bieži ir bijusi procikliska. Turklāt publisko finanšu struktūra nav kļuvusi izaugsmei labvēlīgāka, jo dalībvalstis konsekventi izvēlas palielināt kārtējos izdevumus, nevis aizsargāt ieguldījumus.

Pārskatā arī konstatēts, ka fiskālā sistēma ir kļuvusi pārāk sarežģīta, jo ir jāņem vērā dažādi mainīgi apstākļi, vienlaikus cenšoties sasniegt vairākus mērķus. Šī sarežģītība nozīmē, ka sistēma ir kļuvusi mazāk pārredzama un prognozējama, un tas neveicina komunikāciju un politisko atbildību.

Iekļaujošas diskusijas

Lai ES ekonomikas uzraudzība būtu efektīva, ļoti svarīgi ir panākt augsta līmeņa vienprātību un uzticēšanos starp visām galvenajām ieinteresētajām personām. Tāpēc EK aicina ieinteresētās personas, tostarp citas Eiropas iestādes, valstu iestādes, sociālos partnerus un akadēmiskās aprindas, iesaistīties diskusijās, lai paustu savu viedokli par to, kā ekonomikas pārvaldības sistēma ir darbojusies līdz šim un par iespējām padarīt to efektīvāku.

Šī iesaiste notiks ar dažādiem līdzekļiem, ieskaitot īpašas sanāksmes, darbseminārus un tiešsaistes konsultāciju platformu.

EK ņems vērā ieinteresēto personu viedokļus un šo konsultāciju rezultātus, kad būs jāpieņem lēmumi par iespējamiem turpmākiem pasākumiem.

Šis process būtu jānoslēdz līdz 2020. gada beigām.

Konteksts

Reaģējot uz neaizsargātību, ko 2008.–2009. gadā atklāja ekonomikas un finanšu krīze, ES veica virkni pasākumu, lai nostiprinātu savu ekonomikas pārvaldības un uzraudzības sistēmu.

Sešu un divu tiesību aktu pakete tika ieviesta, lai uzlabotu ekonomikas politikas koordināciju un veicinātu ekonomikas rezultātu noturīgu tuvināšanos, stiprinot budžeta uzraudzību saskaņā ar Stabilitātes un izaugsmes paktu.

Ar šiem tiesību aktiem tika ieviestas arī prasības attiecībā uz valstu fiskālajām sistēmām un paplašināta uzraudzības darbības joma, attiecinot to uz makroekonomikas nelīdzsvarotību.

Papildinātā makroekonomikas un budžeta uzraudzība tika integrēta Eiropas pusgadā – ekonomikas politikas koordinēšanas sistēmā, kas tika izveidota šajā pašā kontekstā.

Papildinformācija

Ekonomikas pārvaldības pārskats. Jautājumi un atbildes

Paziņojums par ekonomikas pārvaldības pārskatīšanu

Tiešsaistes konsultāciju platforma

Gada ilgtspējīgas izaugsmes stratēģija

Eiropas pusgads

Stabilitātes un izaugsmes pakts

Makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršanas procedūra

Stabilitātes un izaugsmes pakta rokasgrāmata

Makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršanas procedūra

Komisijas priekšsēdētāja vietnieka Valda Dombrovska Twitter konts: @VDombrovskis

Komisāra Džentiloni Twitter konts: @PaoloGentiloni

Ekonomikas un finanšu ģenerāldirektorāta (ECFIN ĢD) Twitter konts: @ecfin