Pārstāvniecība Latvijā

Eirobarometra 2019. gada pavasara standartaptaujas rezultāti: Eiropieši ir optimistiski par Eiropas Savienības stāvokli — labākie rezultāti 5 gados

/latvia/file/603372544799507258778326947474660615258112ojpg-0_lv60337254_479950725877832_6947474660615258112_o.jpg

Latvijas jaunieši. Foto: Ilmārs Znotiņš
Foto: Ilmārs Znotiņš

Jauna Eirobarometra aptauja liecina par izteiktu iedzīvotāju optimisma pieaugumu attiecībā uz Eiropas Savienību visās jomās — no ekonomikas līdz demokrātijas stāvoklim. Tie ir labākie rezultāti kopš 2014. gada jūnija Eirobarometra aptaujas, ko veica, pirms darbu sāka Ž. K. Junkera vadītā Komisija.

Šī jaunākā Eirobarometra standartaptauja tika veikta pēc Eiropas Parlamenta vēlēšanām laikā no 2019. gada 7. jūnija līdz 1. jūlijam visās 28 ES dalībvalstīs un piecās kandidātvalstīs. Viens no galvenajiem secinājumiem ir rekordliels atbalsts eiro un klimata pārmaiņu politikai, kas pēc imigrācijas ir otrais lielākais problēmjautājums ES līmenī.

14/08/2019

1. Uzticēšanās un paļāvība nākotnei ir visaugstākajā līmenī kopš 2014. gada

Uzticēšanās Eiropas Savienībai ir visaugstākajā līmenī kopš 2014. gada, un tā joprojām ir augstāka nekā uzticēšanās valstu valdībām vai parlamentiem. Uzticēšanās Eiropas Savienībai ir palielinājusies 20 dalībvalstīs, un vislielākais pieaugums ir Lietuvā (72 %), Dānijā (68 %) un Igaunijā (60 %). Turklāt vairāk nekā puse respondentu “drīzāk uzticas” ES, proti, Luksemburgā (59 %), Somijā (58 %), Portugālē (57 %), Maltā un Zviedrijā (abās 56 %), Bulgārijā un Ungārijā (abās 55 %), Īrijā, Polijā, Nīderlandē un Kiprā (visās 54 %), Rumānijā un Austrijā (abās 52 %), kā arī Latvijā un Beļģijā (abās 51 %).

Kopš pēdējās Eirobarometra standartaptaujas 2018. gada rudenī to respondentu īpatsvars, kuri ES uztver pozitīvi (45 %), ir palielinājies 23 ES dalībvalstīs, jo īpaši Kiprā (47 %, + 11), Ungārijā (52 %, + 9), Grieķijā (33 %, + 8), Rumānijā (60 %, + 8) un Portugālē (60 %, + 7). Kopš 2018. gada rudens ir reģistrēts divu procentpunktu pieaugums (+ 10 kopš 2014. gada pavasara), pēdējo 10 gadu laikā sasniedzot augstāko līmeni, kāds jebkad sasniegts. 37 % (+ 1 salīdzinājumā ar 2018. gada rudeni) respondentu ES uztver neitrāli, savukārt mazāk nekā piektajai daļai priekšstats ir negatīvs (17 %, – 3) — tas ir zemākais rezultāts 10 gadu laikā.

Lielākā daļa Eiropas iedzīvotāju ir optimistiski par ES nākotni (61 %, + 3 procentpunkti), bet tikai 34 % (– 3) ir noskaņoti pesimistiski. Vislielākais optimisms ir Īrijā (85 %), Dānijā (79 %), Lietuvā (76 %) un Polijā (74 %). Skalas otrā galā atrodas Apvienotā Karaliste (47 % salīdzinājumā ar 46 %) un Francija (50 % salīdzinājumā ar 45 %), kur optimisms ir mazāk izteikts.

55 % eiropiešu apgalvo, ka ir apmierināti ar to, kā ES darbojas demokrātija, — augstākais rezultāts kopš 2004. gada rudens (+ 5 procentpunkti kopš 2018. gada rudens, + 11 kopš 2014. gada pavasara), bet to eiropiešu skaits, kuri “nav apmierināti”, ir samazinājies par 5 procentpunktiem, sasniedzot 36 %.

Lielākā daļa eiropiešu piekrīt, ka “viņu viedoklis Eiropas Savienībā tiek ņemts vērā”. ES-28 vidējais rādītājs ir 56 % (+ 7 procentpunkti kopš 2018. gada rudens, + 11 kopš 2018. gada pavasara, + 14 kopš 2014. gada pavasara), un augstākais rezultāts ir Zviedrijā (86 %), Dānijā (81 %) un Nīderlandē (76 %).

2. Rekordaugsts atbalsts eiro 

Atbalsts ekonomiskajai un monetārajai savienībai un eiro sasniedz jaunu rekordu — vairāk nekā trīs ceturtdaļas respondentu (76 %, + 1 procentpunkts, + 9 kopš 2014. gada pavasara) eirozonā atbalsta ES vienoto valūtu. ES kopumā atbalsts eiro ir stabils, proti, 62 %.

Pozitīvi viedokļi par situāciju valstu ekonomikā iegūst pārsvaru (49 % uzskata, ka situācija ir laba, bet 47 % — ka situācija ir slikta). 17 dalībvalstīs lielākā daļa respondentu uzskata, ka valsts ekonomiskā situācija ir laba (2018. gada rudenī 16 valstis).Visaugstākais rezultāts ir Luksemburgā (94 %), Dānijā (91 %) un Nīderlandē (90 %). Viszemākais pozitīvo vērtējumu īpatsvars ir Grieķijā (7 %), Horvātijā un Bulgārijā (abās 20 %), Itālijā (22 %), Spānijā (26 %) un Francijā (29 %).

3. ES pilsonība un brīva pārvietošanās ir galvenie ES sasniegumi

Visās 28 dalībvalstīs vairāk nekā puse respondentu jūtas kā ES pilsoņi. Visā ES kopumā šādi jūtas 73 % (+ 2 procentpunkti kopš 2018. gada rudens), un valstu līmenī punktu skaits ir no 93 % Luksemburgā, 88 % Vācijā, 87 % Spānijā līdz 57 % gan Grieķijā, gan Itālijā un 52 % Bulgārijā.

Lielākais vairums ES iedzīvotāju atbalsta “to ES pilsoņu brīvu pārvietošanos, kuri var dzīvot, strādāt, studēt un veikt uzņēmējdarbību jebkurā vietā ES” (81 %, – 2 procentpunkti kopš 2018. gada rudens), un katrā ES dalībvalstī vairāk nekā divas trešdaļas respondentu piekrīt šim viedoklim, sākot no Lietuvas (94 %) un beidzot ar Itāliju un Apvienoto Karalisti (abās 68 %).

4. ES un valstu līmenī pieaug bažas par klimata pārmaiņām un vidi

34 % respondentu joprojām min imigrāciju kā galveno ES līmeņa problēmu, neraugoties uz spēcīgo samazinājumu (– 6 procentpunkti kopš 2018. gada rudens). Klimata pārmaiņas, kas 2018. gada rudenī ierindojās piektajā vietā, pēc spēcīga pieauguma (+ 6 kopš 2018. gada rudens) tagad ir otrās lielākās bažas. Trim problēmjautājumiem rezultāti ir vienādi: ekonomiskā situācija (18 %, bez izmaiņām), dalībvalstu publisko finanšu stāvoklis (18 %, – 1) un terorisms (18 %, – 2), kam seko vide, kuru par galveno problēmjautājumu uzskata 13 % respondentu (+ 4 procentpunkti).

Galvenais problēmjautājums valstu līmenī joprojām ir bezdarbs (21 %, – 2 procentpunkti), kas ES līmenī tagad ir septītajā vietā (12 %), kā arī cenu pieaugums, inflācija un dzīves dārdzība (21 %, bez izmaiņām) un veselība un sociālais nodrošinājums (21 %, + 1). Pēc strauja pieauguma (20 %, + 6) daudz neatpaliek arī vides, klimata un enerģētikas jautājumi. Imigrācija, sasniedzot 17 % (– 4 procentpunkti kopš 2018. gada rudens un – 19 kopš 2015. gada rudens), pirmo reizi kopš 2014. gada pavasara valstu līmenī vairs nav trīs aktuālāko problēmjautājumu vidū. Ekonomiskā situācija ir sestajā vietā (16 %, + 1).

Konteksts

“Eirobarometra 2019. gada pavasara standartaptauja” (EB 91) tika veikta tiešu interviju veidā laikā no 2019. gada 7. jūnija līdz 1. jūlijam visās 28 ES dalībvalstīs un arī kandidātvalstīs[1]. 28 ES dalībvalstīs laikā no 2019. gada 7. jūnija līdz 25. jūnijam notika 27 464 intervijas.

 

Plašāka informācija

Eirobarometra 91. standartaptauja