Pārstāvniecība Latvijā

Dalībvalstis un Komisija kopīgi strādā pie Eiropā radīta mākslīgā intelekta atbalstīšanas

/latvia/file/robot-5078111920jpg-4_lvrobot-507811_1920.jpg

Mākslīgais intelekts un ES
Mākslīgais intelekts un ES

Īstenojot 2018. gada aprīlī pieņemto stratēģiju mākslīgā intelekta (MI) jomā, Komisija šodien nāk klajā ar koordinētu plānu. Tas sagatavots kopīgi ar dalībvalstīm, un tā mērķis ir Eiropā veicināt MI izstrādi un izmantošanu.

07/12/2018

Plānā ierosināta vienota rīcība nolūkā panākt, lai dalībvalstis, Norvēģija, Šveice un Komisija ciešāk un efektīvāk sadarbotos četrās svarīgākās jomās: ieguldījumu palielināšana, datu pieejamības uzlabošana, talantu atbalstīšana un uzticēšanās vairošana. Ciešāka koordinācija Eiropai ir vajadzīga, lai tā varētu kļūt par reģionu, kas pasaulē ieņem līderpozīcijas ultramoderna, ētiska un droša MI izstrādē un izmantošanā.

Priekšsēdētāja vietnieks Andruss Ansips, kura pārziņā ir digitālais vienotais tirgus, šo svarīgo soli vērtē ļoti atzinīgi: “Esmu apmierināts, ka Eiropas valstis panākušas būtisku progresu. Mēs vienojāmies strādāt kopā, lai apkopotu datus, proti, mākslīgā intelekta izejvielu, tādās jomās kā veselības aprūpe. Nolūks ir uzlabot vēža diagnostiku un ārstēšanu. Mēs koordinēsim investīcijas, un mūsu mērķis ir panākt, ka privātā un publiskā sektora investīciju apjoms līdz 2020. gada beigām ir vismaz 20 miljardi eiro. Tas ir svarīgs izaugsmi un nodarbinātību veicinošs faktors. Mākslīgais intelekts nav vienkārši kaut kas, ko būtu jauki iegūt, bet gan mūsu nākotne.”

Digitālās ekonomikas un sabiedrības komisāre Marija Gabriela piebilda: “Līdzīgi kā pagātnē tas notika ar elektrību, mākslīgais intelekts pārveido pasauli. Kopīgi ar dalībvalstīm mēs palielināsim investīcijas, lai mākslīgo intelektu ieviestu visās ekonomikas nozarēs, atbalstītu augsta līmeņa prasmes un maksimāli uzlabotu datu pieejamību. Šāds saskaņotas rīcības plāns nodrošinās to, ka Eiropa maksimāli izmanto mākslīgā intelekta priekšrocības iedzīvotājiem un uzņēmumiem un spēj konkurēt pasaulē, tajā pašā laikā pasargājot uzticēšanos un ievērojot ētikas principus.”

ES dalībvalstu, Norvēģijas, Šveices un Komisijas pārstāvji pēdējo sešu mēnešu laikā ir tikušies, lai apzinātu iespējas nodrošināt sinerģiju un īstenot vienotu rīcību, kas nu tiks pārskatīta un atjaunināta katru gadu. Par prioritārām tika atzītas visai sabiedrībai būtiskas nozares, piemēram, veselības aprūpe, transports un mobilitāte, drošība un enerģētika. Partneri pieņēma šādus lēmumus.

1. Ar partnerību palīdzību maksimāli palielināt ieguldījumu apjomu

Eiropas Savienībā investīcijas MI ir nelielas un sadrumstalotas salīdzinājumā ar citiem pasaules reģioniem, piemēram, ASV un Ķīnu. Atbilstīgi aprīlī pieņemtajai MI stratēģijai koordinētajā plānā ir paredzēta ciešāka investīciju koordinācija, kuras rezultāts būs lielāka sinerģija un vismaz 20 miljardus eiro lielas publiskā un privātā sektora investīcijas MI pētniecībā un inovācijā (no šā brīža līdz 2020. gada beigām) un nākamajā desmitgadē vairāk nekā 20 miljardus eiro lielas publiskā un privātā sektora investīcijas katru gadu. Papildinot valstu ieguldījumus, Komisija līdz 2020. gadam ieguldīs 1,5 miljardus eiro; tas ir par 70 % vairāk nekā 2014.–2017. gadā. No nākamā ES ilgtermiņa budžeta (2021.–2027. g.) ES ir ierosinājusi MI jomā ieguldīt vismaz 7 miljardus eiro no programmas “Apvārsnis Eiropa” un programmas “Digitālā Eiropa”.

Daži no veidiem, kā izpaudīsies vienotā rīcība šo investīciju līmeņa mērķu sasniegšanai, ir šādi.

  • Valstu stratēģijas MI jomā: līdz 2019. gada vidum dalībvalstīm ir jābūt pašām savām stratēģijām, kurās norādīts investīciju līmenis un īstenošanas pasākumi. Tās tiks apspriestas ES līmeņa diskusijā.

  • Jauna Eiropas publiskā un privātā sektora partnerība MI jomā: šajā jomā tiks izveidota jauna pētniecības un inovācijas partnerība, lai Eiropā veicinātu sadarbību starp zinātniekiem un ražotājiem un definētu vienotu stratēģisku pētniecības darba kārtību MI jomā.

  • Jauns fonds MI izvēršanai: Komisija atbalstīs MI un blokķēdes tehnoloģijas jomā strādājošus jaunuzņēmumus un inovatorus gan darbības sākumā, gan izvērses posmā.

  • Pasaules līmeņa MI centru izveide un sakaru nodibināšana starp tiem: tiks izveidoti Eiropas izcilības centri MI jomā, un starp tiem tiks nodrošināta sadarbība. Tāpat arī tiks izveidoti pasaules līmeņa references centri izmēģinājumu veikšanai tādās jomās kā satīklota mobilitāte. Ar digitālās inovācijas centru palīdzību tiks veicināta MI ieviešana visās ekonomikas nozarēs. (Šodien paziņots, ka robotikas centriem tiks piešķirti 66 miljoni eiro). Tiks sākta arī Eiropas Inovācijas padomes izveide kā izmēģinājuma iniciatīva nākamās paaudzes MI tehnoloģijas atbalstīšanai.https://ec.europa.eu/programmes/horizon2020/en/h2020-section/european-in...

2. Izveidot Eiropas datu telpas

MI tehnoloģijas izstrādei ir nepieciešamas lielas, drošas un noturīgas datu kopas. Kopā ar Eiropas valstīm Komisija izveidos vienotas Eiropas datu telpas, lai datus pāri robežām kopīgot varētu bez traucējumiem, tajā pašā laikā nodrošinot, ka tas notiek pilnībā atbilstīgi Vispārīgajai datu aizsardzības regulai. No MI īpaši daudz gūt var veselības aprūpes nozare: rīcību koordinējot ar dalībvalstīm, Komisija atbalstīs kopējas veselības datubāzes izveidi, kurā būs anonimizēti skenēšanā iegūti attēli, kurus ziedojuši pacienti. Datubāzi izmantos, lai uzlabotu vēža diagnostiku un ārstēšanu ar MI tehnoloģiju. Līdz 2019. gada vidum Komisija izveidos atbalsta centru datu koplietošanai. Tas visiem Eiropas datu ekonomikas dalībniekiem dos praktiskus padomus.

  3. Atbalstīt talantus, prasmes un mūžizglītību

Talanti Eiropai ir svarīgi, lai tā spētu izstrādāt un izmantot MI, tomēr ES valstīm trūkst IKT speciālistu un uz MI orientētu augstākās izglītības programmu. Tāpēc Komisija kopā ar Eiropas valstīm atbalstīs augstāko akadēmisko grādu ieguvējus MI jomā, piemēram, ar īpašām stipendijām. Komisija arī turpinās veicināt digitālās prasmes un mūžizglītību visā sabiedrībā, jo īpaši to darba ņēmēju vidū, kurus ietekmē MI. Tas norādīts MI stratēģijā. Lai izdotos izstrādāt uz cilvēkiem orientētu MI, ir svarīgi, lai MI būtu iekļauts arī citu nozaru (piemēram, juristu) izglītības programmās. Zilo karšu sistēmas izmantošana arī palīdzēs Eiropā paturēt un piesaistīt augsti kvalificētus MI speciālistus.

4. Veidot tādu MI, kas atbilst ētikas principiem un ir uzticams

MI rada jaunus jautājumus par ētiku, piemēram, par to, ka lēmumu pieņemšana potenciāli var notikt neobojektīvi. Nolūkā radīt uzticēšanos, kas sabiedrībā nepieciešama, lai tā spētu pieņemt un izmantot MI, koordinētajā plānā ir paredzēts izstrādāt tādu tehnoloģiju, kas atbilst pamattiesībām un ētikas principiem. Eiropas ekspertu grupa, kurā pārstāvētas akadēmiskās aprindas, uzņēmēji un pilsoniskā sabiedrība, izstrādā ētikas vadlīnijas MI izstrādei un izmantošanai. Pirmā versija tiks publicēta līdz 2018. gada beigām, un 2019. gada martā eksperti Komisiju iepazīstinās ar galīgo versiju pēc plašas apspriešanas Eiropas Mākslīgā intelekta aliansē. Iecere ir pēc tam Eiropas pieeju ētiskajiem aspektiem piedāvāt pasaules mērogā. Komisija sāk sadarbību ar visām ārpussavienības valstīm, kas vēlas atbalstīt tās pašas vērtības.

Konteksts

Savā stratēģijā attiecībā uz MI Eiropai Komisija ierosināja kopīgi ar dalībvalstīm līdz 2018. gada beigām izstrādāt koordinētu plānu MI jomā. Mērķis ir maksimāli izmantot ES un valstu investīcijas, veicināt sinerģiju un kolektīvi nospraust turpmāko kursu, lai nodrošinātu ES kā vienota kopuma spēju konkurēt pasaulē. Šis koordinēta plāna priekšlikums pamatojas uz sadarbības deklarāciju MI jomā, kuru sniedza 2018. gada aprīlī Digitalizācijas dienā un kuru ir parakstījušas dalībvalstis un Norvēģija. Eiropadome stratēģiju apstiprināja 2018. gada jūnijā.

“Eiropā taisīta” mākslīgā intelekta plānā, ar kuru Komisija šodien nāk klajā, ir paredzēti pasākumi, kas sāksies 2019. un 2020. gadā. Tie sagatavo augsni darbībai tālākajos gados. Koordinācija ar dalībvalstīm turpināsies, un plāns tiks pārskatīts un atjaunināts katru gadu. Komisijas jaunais zināšanu dienests MI jomā (“AI Watch”) palīdzēs novērot MI attīstību Eiropā un koordinētā plāna īstenošanu.

Lai šis plāns izdotos, ir jāpabeidz digitālā satura vienotā tirgus un tā regulējuma izveide. Dalībvalstīm un Eiropas Parlamentam pēc iespējas ātrāk jāvienojas par tiesību aktu priekšlikumiem attiecībā uz kiberdrošību, atvērtajiem datiem un nākamo ES budžetu, kurā paredzēts finansējums pētniecībai un inovācijai, kā arī MI tehnoloģijas ieviešanai.

Kur meklēt plašāku informāciju

Coordinated plan on Artificial Intelligence (AI) Communication

Jautājumi un atbildes par koordinēto rīcības plānu

Faktu lapa par mākslīgo intelektu

Sīkāk par 66 miljoniem eiro robotikas centriem

Paziņojums presei par mākslīgo intelektu Eiropai (aprīlis)

Paziņojums presei: ekspertu grupa mākslīgā intelekta jomā (marts)

Jautājumi un atbildes par Eiropas pieeju MI

Deklarācija par sadarbību mākslīgā intelekta jomā

Plašāka informācija par MI