• Current language : lv
Pārstāvniecība Latvijā

Ceļā uz spēcīgāku un noturīgāku Šengenas zonu

/latvia/file/robe%C5%BEu-%C5%A1%C4%B7%C4%93rso%C5%A1ana_lvRobežu šķērsošana

Robežu šķērsošana
Robežu šķērsošana

Eiropas Komisija šodien nāk klajā ar jaunu stratēģiju, kuras mērķis ir padarīt pasaulē lielāko brīvas ceļošanas zonu – Šengenas zonu – spēcīgāku un noturīgāku.Eiropas Komisija šodien nāk klajā ar jaunu stratēģiju, kuras mērķis ir padarīt pasaulē lielāko brīvas ceļošanas zonu – Šengenas zonu – spēcīgāku un noturīgāku.

02/06/2021

Šengenas zonā dzīvo vairāk nekā 420 miljoni cilvēku, un tā ietver 26 valstis. Iekšējo robežu kontroles atcelšana starp Šengenas valstīm ir eiropeiskās dzīvesziņas neatņemama sastāvdaļa: gandrīz 1,7 miljoni cilvēku dzīvo vienā Šengenas valstī un strādā citā. Iedzīvotāji ir iekārtojuši savu dzīvi, pamatojoties uz Šengenas piedāvātajām brīvībām, un katru dienu robežas starp Šengenas valstīm šķērso 3,5 miljoni cilvēku.

Cilvēku brīva pārvietošanās un preču un pakalpojumu brīva aprite ir Eiropas Savienības pamatā, turklāt tā ir svarīga, lai atjaunotu mūsu ekonomiku pēc koronavīrusa krīzes. Ar šodienas stratēģiju Komisija apkopo problēmas, ar kurām Šengenas zona saskaras pēdējos gados, un iezīmē virzību, kas saglabā Šengenas sniegtās priekšrocības. Lai risinātu šodienas problēmas, dalībvalstīm ir vajadzīga kopīga rīcība Savienības līmenī.

Šengenas zonas efektīvas darbības pamatā ir trīs pīlāri: ES ārējo robežu efektīva pārvaldība, iekšējo pasākumu stiprināšana, lai kompensētu kontroles neesamību pie iekšējām robežām, jo īpaši attiecībā uz policijas sadarbību, drošību un migrācijas pārvaldību, un stabilas sagatavotības un pārvaldības nodrošināšana, tostarp Šengenas zonas izveides pabeigšana. Lai veicinātu savstarpēju uzticēšanos Šengenas noteikumu īstenošanā, Komisija šodien arī nāk klajā ar priekšlikumu pārskatīt Šengenas izvērtēšanas un uzraudzības mehānismu.

Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena norādīja: “Brīvība pārvietoties, dzīvot un strādāt dažādās dalībvalstīs ir eiropiešu augstu vērtēta brīvība. Tas ir viens no lielākajiem ES sasniegumiem, tomēr dažādas krīzes un problēmas ir apliecinājušas, ka mēs nevaram uzskatīt Šengenu par pašsaprotamu. Šodien mēs nākam klajā ar risinājumu, kas nodrošinās, ka Šengena var izturēt laika pārbaudi, un garantēs cilvēku brīvu pārvietošanos un preču un pakalpojumu brīvu apriti neatkarīgi no apstākļiem, lai mēs varētu atjaunot mūsu ekonomiku un no šīs krīzes kopā izkļūtu stiprāki.”

Komisijas priekšsēdētājas vietnieks jautājumos par mūsu eiropeisko dzīvesziņu Margaritis Shins teica: “Neierobežota pārvietošanās Šengenas zonā ir būtiska mūsu eiropeiskajai dzīvesziņai. Šengena ir labi “ieeļļots” mehānisms, bet, lai izturētu laika pārbaudi, tā pamati ir nepārtraukti jāstiprina – tāpat kā jebkuram mehānismam. Šodien mēs izklāstām jaunu darbības ievirzi, kas nodrošina ES iedzīvotāju drošību un mobilitāti, vienlaikus palielinot Šengenas noturību pret problēmām. Protams, Šengenas zona nav pilnīga, ja tajā nepiedalās visas mūsu dalībvalstis. Iekļaujošāka Šengenas zona būs spēcīgāka un drošāka Šengena.”

Iekšlietu komisāre Ilva Jūhansone piebilda: Šodienas Šengenas stratēģija mūs stiprina no ārpuses, lai mēs varētu būt brīvāki Šengenas iekšienē. Mūsdienīgas IT sistēmas uzlabos ārējo robežu pārvaldību, savukārt pastiprināta policijas sadarbība un kopīga migrācijas pārvaldība palīdzēs stiprināt Šengenas zonu, kurā nav robežkontroles. Šodien pieņemtā stratēģija veicinās uzticēšanos un pārvaldību, lai mēs varētu labāk paredzēt, sagatavoties un reaģēt, un esmu apņēmusies nodrošināt, ka visas dalībvalstis tajā piedalās.”

Stratēģijas mērķis ir: 

  • Nodrošināt ES ārējo robežu efektīvu pārvaldību, pateicoties pašreiz notiekošajai Eiropas Robežu un krasta apsardzes pastāvīgā korpusa izvēršanai, robežu un migrācijas pārvaldības informācijas sistēmu sadarbspējas nodrošināšanai līdz 2023. gadam un gaidāmajam priekšlikumam par vīzu pieteikumu un ceļošanas dokumentu digitalizēšanu. Komisija arī aicina likumdevējus ātri pieņemt jaunā Migrācijas un patvēruma pakta priekšlikumu par to personu pārbaudi, kuras šķērso robežu bez atļaujas.
  • Iekšēji stiprināt Šengenas zonu, jo cieša dalībvalstu sadarbība drošības apdraudējumu novēršanā un apkarošanā ir būtiska, lai saglabātu un kompensētu kontroles neesamību pie iekšējām robežām. Jaunas iniciatīvas ietvers ES Policijas sadarbības kodeksu; uzlabotu Prīmes sistēmu informācijas apmaiņai par DNS, pirkstu nospiedumiem un transportlīdzekļu reģistrāciju; iepriekšējas pasažieru informācijas izmantošanas paplašināšanu, attiecinot to arī uz lidojumiem Šengenas zonā. Turklāt ar jauno Migrācijas un patvēruma paktu, tiklīdz tas būs pieņemts, tiks izveidota kopēja pieeja migrācijas pārvaldībai, kas ir svarīgs elements Šengenas zonas efektīvai darbībai.
  • Uzlabot sagatavotību un pārvaldību. Komisija šodien ierosina pārskatīt Šengenas izvērtēšanas un uzraudzības mehānismu (turpmāk tekstā). Tā arī sasauks regulārus Šengenas forumus, lai veicinātu politisko dialogu par kopīgu problēmu risināšanu, pamatojoties uz ikgadējiem ziņojumiem par stāvokli Šengenas zonā. Vēlāk šā gada laikā Komisija ierosinās pārskatīt Šengenas Robežu kodeksu ar mērķi palielināt Šengenas zonas noturību pret nopietniem apdraudējumiem, nodrošinot ciešu koordināciju un ieviešot nepieciešamos aizsardzības pasākumus, lai robežkontroles atjaunošana pie iekšējām robežām joprojām būtu galējais līdzeklis. Komisija arī nāks klajā ar ārkārtas rīcības plānu, kas ļaus atjaunot veiksmīgo zaļo joslu sistēmu nepārtrauktai kravu satiksmei turpmāku krīžu gadījumā. Visbeidzot, Komisija sāks dialogu ar dalībvalstīm, lai risinātu jautājumu par ilgstošu kontroles atjaunošanu pie iekšējām robežām.
  • Paplašināt Šengenas zonu. Šengenas nākotne jāiezīmē ar to ES dalībvalstu iekļaušanu, kuras vēl neietilpst Šengenas zonā. Runa ir gan par tiesisku paļāvību, gan juridisku pienākumu attiecībā uz tām valstīm, kuras ir novērtētas kā gatavas pievienoties.

Pārskatīts izvērtēšanas mehānisms lielākai uzticamībai

Lai veicinātu savstarpēju uzticēšanos Šengenas noteikumu īstenošanai un nodrošinātu, ka visi trūkumi tiek ātri konstatēti un novērsti, Komisija šodien ierosina pārskatīt Šengenas izvērtēšanas un uzraudzības mehānismu. Izmaiņas ietver izvērtēšanas procesa paātrināšanu, kā arī paātrināto procedūru tādu būtisku trūkumu gadījumā, kas varētu apdraudēt visu Šengenas zonu. Lielāka politiskā uzmanība tiks pievērsta arī Šengenas izvērtējumiem, jo to rezultāti tiks iekļauti gada ziņojumā par stāvokli Šengenas zonā un apspriesti ar Eiropas Parlamentu un Padomi. Pārskatītajā mehānismā ir iekļauta arī pastiprināta uzraudzība attiecībā uz pamattiesību ievērošanu.

Konteksts

Pirms 36 gadiem piecas dalībvalstis vienojās savstarpēji atcelt robežkontroli. Pašlaik Šengenas zonā, kurā netiek veikta robežkontrole pie iekšējām robežām, dzīvo vairāk nekā 420 miljoni cilvēku un ietilpst 26 Eiropas valstis. Šengenas zonu veido visas ES valstis, izņemot Bulgāriju, Rumāniju, Horvātiju, Kipru un Īriju. Tajā ietilpst arī četras valstis, kas nav ES dalībvalstis: Islande, Norvēģija, Šveice un Lihtenšteina.

Šengenas noteikumi ir jāatjaunina, lai tos pielāgotu mainīgajām problēmām. Lai veidotu noturīgāku Šengenas zonu, priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena pagājušā gada septembra runā par stāvokli Savienībā paziņoja, ka Komisija nāks klajā ar jaunu stratēģiju par Šengenas nākotni.

Šīs stratēģijas pamatā ir plaša apspriešanās ar Eiropas Parlamenta deputātiem un iekšlietu ministriem, kas tikās Šengenas forumā 2020. gada novembrī un 2021. gada maijā.

Sīkākai informācijai

Informatīvs paziņojums Ceļā uz spēcīgāku un noturīgāku Šengenas zonu

Faktu lapa

Stratēģija pilnībā funkcionējošai un noturīgai Šengenas zonai

Priekšlikums pārskatīt Šengenas izvērtēšanas un uzraudzības mehānismu + pielikumu (sk. arī ietekmes novērtējumu un tā kopsavilkumu)