• Current language : lv
Pārstāvniecība Latvijā

“Zaļmaldināšanas” pārbaude tīmekļa vietnēs: pusei apgalvojumu par draudzīgumu videi nav pierādījumu

/latvia/file/pat%C4%93r%C4%93t%C4%81ju-ties%C4%ABbu-aizsardz%C4%ABba_lvPatērētāju tiesību aizsardzība

Patērētāju tiesību aizsardzība
Patērētāju tiesību aizsardzība

Šodien Eiropas Komisija un valstu patērētāju tiesību aizsardzības iestādes publiskoja tīmekļa vietņu pārbaudes (“kontrolreida”) rezultātus. Šādu pārbaudi veic katru gadu, lai identificētu ES patērētāju tiesību pārkāpumus tiešsaistes tirgos. Šogad pirmo reizi kontrolreids koncentrējās uz “zaļmaldināšanu” – praksi, kad uzņēmumi apgalvo, ka rūpējas par vidi vairāk nekā patiesībā to dara.

28/01/2021

“Kontrolreidā” tiešsaistē tika analizēti dažādu nozaru uzņēmumu, piemēram, apģērba, kosmētikas un sadzīves tehnikas ražotāju, “zaļie” apgalvojumi. Valstu patērētāju tiesību aizsardzības iestādēm bija pamats uzskatīt, ka 42 % gadījumu apgalvojumi bija pārspīlēti, nepatiesi vai maldinoši, un saskaņā ar ES noteikumiem tos varētu potenciāli kvalificēt kā negodīgu komercpraksi. Patērētājiem arvien vairāk cenšoties iegādāties videi nekaitīgus produktus, “zaļmaldināšanas” apjoms ir palielinājies.

Tieslietu komisārs Didjē Reinderss sacīja: “Arvien vairāk cilvēku vēlas saudzēt vidi, un es atzinīgi vērtēju uzņēmumus, kas cenšas piedāvāt videi draudzīgus produktus vai pakalpojumus. Tomēr ir arī negodīgi tirgotāji, kuri jauc patērētājiem galvu ar neskaidriem, nepatiesiem vai pārspīlētiem apgalvojumiem. Komisija ir apņēmības pilna nodrošināt, ka patērētāji gūst labumu no zaļās pārkārtošanās, un cīnīties pret zaļmaldināšanu. Tieši tāda ir viena no pagājušajā rudenī pieņemtās Jaunās patērētāju tiesību aizsardzības programmas galvenajām prioritātēm.”

Galvenie konstatējumi

Pēc plašākas pārbaudes Komisija un patērētāju tiesību aizsardzības iestādes sīkāk izpētīja 344 šķietami apšaubāmus apgalvojumus un konstatēja, lūk, ko.

  • Vairāk nekā pusē gadījumu tirgotājs nesniedza patērētājiem pietiekamu informāciju, kas ļautu novērtēt apgalvojuma patiesumu.
  • 37 % gadījumu apgalvojumi ietvēra neskaidras un vispārīgas frāzes, piemēram, “apzināts”, “videi draudzīgs”, “ilgtspējīgs”, kuru mērķis bija bez pamatojuma radīt patērētājiem iespaidu, ka produktam nav negatīvas ietekmes uz vidi.
  • Turklāt 59 % gadījumu tirgotājs nebija sniedzis viegli pieejamus pierādījumus sava apgalvojuma pamatošanai.

Vispārējos novērtējumos, ņemot vērā dažādus faktorus, 42 % gadījumu iestādēm bija pamats uzskatīt, ka apgalvojums var būt nepatiess vai maldinošs un tādēļ, iespējams, varētu tikt atzīts par negodīgu komercpraksi saskaņā ar Negodīgas komercprakses direktīvu.

Turpmākie pasākumi

Valsts iestādes sazināsies ar attiecīgajiem uzņēmumiem, lai informētu par konstatētajām problēmām un vajadzības gadījumā nodrošinātu to novēršanu. Šā kontrolreida rezultāti tiks izmantoti ietekmes novērtējumā, kas tiks sagatavots jaunajam tiesību akta priekšlikumam par patērētāju sagatavošanu pārejai uz zaļo ekonomiku, par ko tika paziņots Jaunajā patērētāju tiesību aizsardzības programmā.

Konteksts

“Kontrolreids” ir pārbaužu kopums, ko vienlaikus veic dažādās tīmekļa vietnēs, lai atklātu ES patērētāju tiesību iespējamus pārkāpumus konkrētā nozarē. Šogad šīs pārbaudes bija vērstas uz uzņēmumiem, kuri apgalvo, ka pārdod videi draudzīgus produktus.

Kontrolreidus koordinē Eiropas Komisija, un tos katru gadu Eiropas Savienībā veic valstu patērētāju tiesību aizsardzības iestādes, kuras ir apvienojušās Patērētāju tiesību aizsardzības iestāžu sadarbības tīklā. Informācija par iepriekšējiem kontrolreidiem ir pieejama šeit.

Šā gada kontrolreids tika koordinēts ne tikai ar patērētāju tiesību aizsardzības iestādēm Eiropā, bet arī visā pasaulē Starptautiskā patērētāju tiesību aizsardzības un īstenošanas tīkla (ICPEN) paspārnē. Šodien arī ICPEN publicē savus rezultātus, kas liecina par līdzīgām tendencēm.

Tīmekļa vietņu pārbaude, galvenokārt pievēršot uzmanību “zaļmaldināšanai”, ir viena no vairākām iniciatīvām, ko Komisija veic, lai dotu patērētājiem iespēju izdarīt ilgtspējīgāku izvēli. Te vēl var minēt zaļā patēriņa apņemšanos, ko komisārs Reinderss uzsāka 2021. gada 25. janvārī, kā arī tiesību akta priekšlikumu, kura mērķis ir sagatavot patērētājus pārejai uz zaļo ekonomiku, nodrošinot plašāku informāciju par produktu ilgtspēju un labāku aizsardzību pret noteiktām praksēm, piemēram, “zaļmaldināšanu” un priekšlaicīgu novecošanos. Tiks izstrādāts arī tiesību akta priekšlikums par vidi saudzējošu apgalvojumu pamatotību, balstoties uz vides pēdas nospieduma metodēm.

Stratēģijas “No lauka līdz galdam” ietvaros Komisija ierosinās saskaņotu obligātu uzturvērtības marķējumu iepakojuma priekšpusē, lai patērētāji varētu izdarīt apzinātu, veselīgu un ilgtspējīgu pārtikas izvēli. Attiecībā uz dažāda veida sadzīves tehniku ES energomarķējums jau sniedz skaidru un vienkāršu norādi par ražojumu energoefektivitāti, tādējādi atvieglojot patērētājiem iespēju ietaupīt naudu mājsaimniecību rēķinos par enerģiju, vienlaikus samazinot siltumnīcefekta gāzu emisijas visā ES.

Saskaņā ar neseno patērētāju tirgus uzraudzības apsekojumu 78 % patērētāju uzskatīja, ka, izdarot izvēli, sadzīves tehnikas iespējamā ietekme uz vidi ir ļoti svarīga vai diezgan svarīga.

Papildinformācija

Faktu lapa par patērētāju tiesību aizsardzības regulu.

Plašāka informācija par jūsu kā patērētāja tiesībām ES.