• Current language : lv
Pārstāvniecība Latvijā

2021. gada ziemas ekonomikas prognoze – gaidāma sarežģīta ziema, bet tuneļa galā ir gaisma

/latvia/file/eiropas-ekonomikas-prognoze_lvEiropas ekonomikas prognoze

Eiropas ekonomikas prognoze
Eiropas ekonomikas prognoze

Koronavīrusa pandēmija joprojām spēcīgi ietekmē Eiropu. Slimības gadījumu atkārtots uzliesmojums, kā arī jaunu, lipīgāku koronavīrusa celmu parādīšanās ir likusi daudzām dalībvalstīm no jauna ieviest vai pastiprināt izplatības ierobežošanas pasākumus. Tajā pašā laikā vakcinācijas programmu uzsākšana visā ES ir pamats piesardzīgam optimismam.

11/02/2021

Izplatības ierobežošanas pasākumiem kļūstot vieglākiem, gaidāma ekonomikas izaugsmes atjaunošanās

2021. gada ziemas ekonomikas prognozē paredzēts, ka eirozonas ekonomika gan 2021., gan 2022. gadā pieaugs par 3,8 %. Prognozē paredzēts, ka ES ekonomika 2021. gadā pieaugs par 3,7 % un 2022. gadā – par 3,9 %.

Paredzams, ka eirozonas un ES ekonomikas ražošanas pirmskrīzes līmeni sasniegs agrāk, nekā paredzēts 2020. gada rudens ekonomikas prognozē, lielā mērā tāpēc, ka 2021. gada otrajā pusē un 2022. gadā prognozētais izaugsmes temps būs spēcīgāks, nekā tika gaidīts. 

Pēc spēcīgas izaugsmes 2020. gada trešajā ceturksnī ekonomiskā aktivitāte ceturtajā ceturksnī atkal samazinājās, jo pandēmijas otrais vilnis lika ieviest jaunus izplatības ierobežošanas pasākumus. Tā kā šie pasākumi joprojām ir spēkā, paredzams, ka 2021. gada pirmajā ceturksnī ES un eirozonas ekonomika saruks. Gaidāms, ka pavasarī atsāksies ekonomikas izaugsme, un vasarā tā kļūs stiprāka, vakcinācijas programmām virzoties uz priekšu un izplatības ierobežošanas pasākumiem pakāpeniski samazinoties. Ekonomikas atveseļošanos sekmēs arī labākas globālās ekonomikas perspektīvas.

Pandēmijas ekonomiskā ietekme dalībvalstīs joprojām ir nevienmērīga, un tiek prognozēts, ka arī atveseļošanās temps būtiski atšķirsies.

Prognozēts, ka inflācija joprojām būs neliela

Prognozē paredzēts, ka inflācija eirozonā pieaugs no 0,3 % 2020. gadā līdz 1,4 % 2021. gadā, bet 2022. gadā nedaudz samazināsies līdz 1,3 %. Eirozonai un ES 2021. gadā prognozētā inflācija salīdzinājumā ar rudeni ir nedaudz palielinājusies, bet kopumā paredzams, ka tā saglabāsies neliela. Paredzams, ka novēlotā atveseļošanās turpinās mazināt kopējo pieprasījuma spiedienu uz cenām. 2021. gadā to īslaicīgi pastiprinās pozitīvs bāzes efekts enerģijas inflācijas jomā, nodokļu pielāgojumi, jo īpaši Vācijā, un pastiprināta pieprasījuma ietekme, kas skars dažus atlikušos piedāvājuma ierobežojumus. 2022. gadā, piedāvājumam pielāgojoties un bāzes efektam samazinoties, paredzams, ka inflācija atkal kļūs mērena. 

Joprojām pastāv liela nenoteiktība un būtiski riski

Ar prognozi saistītie riski kopš rudens ir kļuvuši līdzsvarotāki, tomēr tie joprojām ir lieli. Tie ir galvenokārt saistīti ar pandēmijas attīstību un vakcinācijas kampaņu panākumiem.

Pozitīvie riski ir saistīti ar iespēju, ka vakcinācijas procesa rezultātā izplatības ierobežošanas pasākumi tiks atviegloti ātrāk, nekā paredzēts, un tādēļ notiks agrāka un spēcīgāka atveseļošanās. Arī Next Generation EU – ES atveseļošanas instruments, kura galvenais elements ir Atveseļošanas un noturības mehānisms (ANM), – varētu veicināt spēcīgāku izaugsmi nekā bija prognozēts, jo iecerētais finansējums šajā prognozē lielākoties vēl nav iekļauts. 

Kas attiecas uz negatīviem riskiem, pandēmija tuvākajā laikā varētu izrādīties noturīgāka vai smagāka, nekā ir pieņemts šajā prognozē, vai arī varētu aizkavēties vakcinācijas programmu izvēršana. Tas varētu kavēt izplatības ierobežošanas pasākumu atvieglošanu, kas savukārt ietekmētu paredzamās atveseļošanās laiku un spēku. Pastāv arī risks, ka krīze varētu atstāt dziļākas rētas ES ekonomikas un sociālajā struktūrā, jo īpaši saistībā ar plaši izplatītiem bankrotiem un darbvietu zaudēšanu. Tas arī kaitētu finanšu nozarei, palielinātu ilgstošu bezdarbu un saasinātu nevienlīdzību.

Kolēģijas locekļu izteikumi:

Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks jautājumos par ekonomiku, kas strādā cilvēku labā Valdis Dombrovskis sacīja: “Ziemas ekonomikas prognoze sniedz reālu cerību laikā, kad apkārt valda liela nenoteiktība. Gaidāmais stabilais ekonomikas izaugsmes pieaugums šā gada otrajā pusē ļoti skaidri liecina, ka esam spēruši nozīmīgu soli krīzes pārvarēšanā. Izlēmīgai Eiropas reakcijai būs izšķiroša nozīme, risinot tādus jautājumus kā bezdarbs, novājināta uzņēmdarbība un pieaugoša nevienlīdzība. Mums vēl būs daudz darāmā, lai ierobežotu plašākas pandēmijas izraisītas sociālekonomiskās sekas. Eiropas ekonomikas atveseļošanas pasākumiem kopumā būs liela ietekme uz ekonomikas atjaunošanos, ko papildinās plaša vakcinācijas pasākumu izvēršana un, visticamāk, pieaugošs pieprasījums pasaulē.”

Ekonomikas komisārs Paolo Džentiloni teica: “Eiropieši piedzīvo sarežģītus laikus. Mēs joprojām saskaramies ar sāpīgu pandēmijas ietekmi, un tās sociālās un ekonomiskās sekas ir vairāk nekā acīmredzamas. Tomēr tuneļa galā beidzot ir redzama gaisma. Tā kā turpmākajos mēnešos vakcinēsies arvien vairāk cilvēku, pavasarī un vasarā vajadzētu būt iespējamam jūtami atvieglot izplatības ierobežošanas pasākumus. ES ekonomikai 2022. gadā būtu jāatgriežas pie pirmspandēmijas IKP līmeņa, kas ir agrāk nekā iepriekš tika prognozēts, lai gan 2020. gadā zaudētais ražošanas apjoms netiks atgūts tik ātri vai tādā pašā tempā visā Savienībā. Šo prognozi var ietekmēt vairāki riski, kas saistīti, piemēram, ar jauniem Covid-19 variantiem un globālo epidemioloģisko situāciju. No otras puses, Next Generation EU ietekmei būtu turpmākajos gados jāsniedz spēcīgs impulss vissmagāk skartajām ekonomikām, kas vēl nav iekļauts šodienas prognozēs.”

Konteksts

Ar 2021. gada ziemas ekonomikas prognozi atjaunina 2020. gada rudens ekonomikas prognozi, kas tika iesniegta 2020. gada novembrī, galveno uzmanību pievēršot IKP un inflācijas tendencēm visās ES dalībvalstīs.

Šīs prognozes balstās uz vairākiem tehniskiem pieņēmumiem par valūtu kursiem, procentu likmēm un preču cenām, ņemot vērā stāvokli 2021. gada 28. janvārī. Attiecībā uz visiem pārējiem ienākošajiem datiem, tajā skaitā pieņēmumiem par valdības politiku, šajā prognozē ir ņemta vērā informācija, kas bija pieejama līdz 2. februārim, to ieskaitot. Izņemot gadījumus, kad informācija par politiku ir ticami publiskota un pietiekami konkretizēta, prognozē tiek pieņemts, ka politika netiks mainīta.

Ļoti svarīgi ir tas, ka prognozes pamatā ir divi būtiski tehniskie pieņēmumi attiecībā uz pandēmiju. Pirmkārt, tajā pieņemts, ka pēc izplatības ierobežošanas pasākumu būtiskas pastiprināšanas 2020. gada ceturtajā ceturksnī tie 2021. gada pirmajā ceturksnī joprojām būs stingri. Prognozē pieņemts, ka pēc tam izplatības ierobežošanas pasākumus sāks atvieglot otrā ceturkšņa beigās, un tad tos vēl vairāk mīkstinās gada otrajā pusē, kad visneaizsargātākajiem iedzīvotājiem un arvien lielākai pieaugušo iedzīvotāju daļai vajadzētu būt vakcinētai. Otrkārt, tiek pieņemts, ka izplatības ierobežošanas pasākumi 2021. gada beigās būs maznozīmīgi un 2022. gadā joprojām pastāvēs tikai mērķorientēti pasākumi konkrētās nozarēs.

Next Generation EU, tostarp ANM, iekļaušana prognozē joprojām atbilst parastajam nemainīgas politikas pieņēmumam, un kopš rudens prognozes tajā nav veiktas izmaiņas. Prognozē ir iekļauti tikai tie pasākumi, kas ir pieņemti vai ticami paziņoti un kas ir pietiekami detalizēti noteikti, jo īpaši valstu budžetos. Praksē tas nozīmē, ka tikai dažu dalībvalstu ekonomikas prognozēs ir ņemti vērā daži pasākumi, kurus paredzēts finansēt saskaņā ar ANM.

Šajā prognozē ir ņemts vērā, ka ES un Apvienotā Karaliste ir vienojušās par tirdzniecības un sadarbības nolīgumu, ko provizoriski piemēro no 2021. gada 1. janvāra un kas ietver brīvās tirdzniecības nolīgumu (BTN).

Eiropas Komisijas nākamā prognoze būs 2021. gada pavasara ekonomikas prognoze 2021. gada maijā.

Plašāka informācija

Dokumenta pilns teksts: 2021. gada ziemas ekonomikas prognoze

Komisijas priekšsēdētājas vietnieka Valda Dombrovska Twitter konts: @VDombrovskis

Komisāra Paolo Džentiloni Twitter konts: @PaoloGentiloni

Ekonomikas un finanšu ģenerāldirektorāta (ECFIN ĢD) Twitter konts: @ecfin