Līdz šim lielākā stimulu pakete

ES ilgtermiņa budžets kopā ar iniciatīvu Next Generation EU, kas ir pagaidu instruments atveseļošanās veicināšanai, būs visapjomīgākais stimulu kopums, kāds jebkad finansēts no ES budžeta. Pēc Covid-19 Eiropu palīdzēs atjaunot kopumā ar 1,8 triljoniem eiro. Tā būs zaļāka, digitālāka, noturīgāka Eiropa.

Jaunajā ilgtermiņa budžetā pastiprinās elastības mehānismus, lai garantētu, ka tas spēj apmierināt neparedzētas vajadzības. Tas ir budžets, kas ir piemērots ne tikai mūsdienu realitātei, bet arī nākotnes nenoteiktībai.

Pēdējais solis nākamā ES ilgtermiņa budžeta pieņemšanā tika sperts 2020. gada 17. decembrī.

 

Vienošanās galvenie elementi

Vairāk nekā 50 % no šīs summas sniegs atbalstu modernizācijai šādi:

microscope veicinot pētniecību un inovāciju pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” ietvaros;
investment icon veicinot taisnīgu klimata un digitālo pāreju, izmantojot Taisnīgas pārkārtošanās fondu un programmu “Digitālā Eiropa”;
vaccine atbalstot sagatavotību, atlabšanu un noturību, izmantojot Atveseļošanās un noturības mehānismu, rescEU un jaunu veselības programmu "ES – veselībai”.

Paketē uzmanība pievērsta arī šādām jomām:

farm icon tradicionālās politikas, piemēram, kohēzijas un kopējās lauksaimniecības politikas modernizācija, lai maksimāli palielinātu to ieguldījumu Savienības prioritāšu īstenošanā,
globe icon cīņa pret klimata pārmaiņām (tam paredzēti 30 % ES līdzekļu — līdz šim lielākā ES budžeta daļa),
2 womens icon bioloģiskās daudzveidības aizsardzība un dzimumu līdztiesība.

 

Daudzgadu finanšu shēma (2021–2027):
kopējie piešķīrumi katram postenim*

  DFS Next Generation EU KOPĒJĀ SUMMA
1. Vienotais tirgus, inovācija un digitālā ekonomika 132,8 miljardi eiro 10,6 miljardi eiro 143,4 miljardi eiro
2. Kohēzija, noturība un vērtības 377,8 miljardi eiro 721,9 miljardi eiro 1099,7 miljardi eiro
3. Dabas resursi un vide 356,4 miljardi eiro 17,5 miljardi eiro 373,9 miljardi eiro
4. Migrācija un robežu pārvaldība 22,7 miljardi eiro - 22,7 miljardi eiro
5. Drošība un aizsardzība 13,2 miljardi eiro - 13,2 miljardi eiro
6. Kaimiņvalstis un pasaule 98,4 miljardi eiro - 98,4 miljardi eiro
7. ES publiskā pārvalde 73,1 miljards eiro - 73,1 miljards eiro
Daudzgadu finanšu shēmas (DSF) KOPSUMMA 1074.3 miljardi eiro 750 miljardi eiro 1824,3 miljardi eiro

Visas summas izteiktas miljardos eiro 2018. gada salīdzināmajās cenās. Avots: Eiropas Komisija.

* Summās ir iekļauts 10 programmu mērķtiecīgs palielinājums par kopumā 15 miljardiem eiro (salīdzinājumā ar 2020. gada 21. jūlija vienošanos). Minētās programmas ir šādas: “Apvārsnis Eiropa” , “Erasmus+”, "ES – veselībai" , Integrētās robežu pārvaldības fonds, “Tiesības un vērtības”, “Radošā Eiropa”, “InvestEU”, Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra, humānā palīdzība.

 

Next Generation EU

recovery plan

NextGenerationEU ir 750 miljardu eiro vērts pagaidu atveseļošanas instruments, kura mērķis ir palīdzēt novērst koronavīrusa pandēmijas izraisīto tūlītējo ekonomisko un sociālo kaitējumu. Pēc Covid-19 krīzes Eiropa būs zaļāka, digitālāka, noturīgāka un spēs sekmīgāk tikt galā ar pašreizējiem un gaidāmajiem pārbaudījumiem.

  • Atveseļošanas un noturības mehānisms: tā centrā ir instruments Next Generation EU ar aizdevumiem un dotācijām, kuru kopējais apjoms ir 672,5 miljardi eiro. Šie līdzekļi pieejami ES valstu īstenoto reformu un investīciju atbalstīšanai. Mērķis ir mazināt koronavīrusa pandēmijas ekonomisko un sociālo ietekmi un padarīt Eiropas ekonomiku un sabiedrību ilgtspējīgāku, noturīgāku un labāk sagatavotu zaļās un digitālās pārkārtošanās uzdevumiem un iespējām. Lai varētu piekļūt Atveseļošanas un noturības mehānisma līdzekļiem, dalībvalstis izstrādā savus atveseļošanas un noturības plānus.
  • Atveseļošanas palīdzība kohēzijai un Eiropas teritorijām (REACT-EU iniciatīva): Next Generation EU ietver arī 47,5 miljardus eiro, kas paredzēti REACT-EU. Tā ir jauna ir iniciatīva, ar kuru tiek turpināti un paplašināti pasākumi reaģēšanai uz krīzi un krīzes seku novēršanas pasākumi, kurus īsteno ar Investīciju iniciatīvu reaģēšanai uz koronavīrusu un Papildināto investīciju iniciatīvu reaģēšanai uz koronavīrusu. Šī iniciatīva sekmēs zaļu, digitālu un noturīgu ekonomikas atveseļošanu. Finansējumu darīs pieejamu šādām struktūrām:
    - Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF);
    - Eiropas Sociālais fonds (ESF);
    - Eiropas atbalsta fonds vistrūcīgākajām personām (EAFVP).
    Šie papildu līdzekļi tiks piešķirti 2021.–2022. gadā no instrumenta Next Generation EU, kā arī 2020. gadā pēc mērķorientētas pašreizējās finanšu shēmas pārskatīšanas.
  • Next Generation EU nodrošinās papildu naudu arī citām ES programmām un fondiem, piemēram, programmai “Apvārsnis 2020”, programmai InvestEU, lauku attīstībai un Taisnīgas pārkārtošanās fondam (TPF).

Next Generation EU sadalījums

Atveseļošanas un noturības mehānisms (ANM) 672, 5 miljardi eiro
tai skaitā aizdevumi 360 miljardi eiro
312,5 miljardi eiro
React-EU 47,5 miljardi eiro
“Apvārsnis Eiropa” 5 miljardi eiro
Programma InvestEU 5,6 miljardi eiro
Lauku attīstība 7,5 miljardi eiro
Taisnīgas pārkārtošanās fonds (TPF) 10 miljardi eiro
RescEU 1,9 miljardi eiro
KOPSUMMA 750 miljardi eiro

Avots: Eiropadomes 2020. gada 21. jūlija secinājumi.

 

Skaitļi

 

Next Generation EU skaitļi katrā ES valstī atsevišķi

DSF skaitļi katrā ES valstī atsevišķi

ES ilgtermiņa budžeta un instrumenta Next Generation EU finansēšana

euro coin

ES ilgtermiņa budžetu arī turpmāk finansēs no labi zināmiem ES budžeta ieņēmumu avotiem: muitas nodokļi, uz pievienotās vērtības nodokli (PVN) balstītās dalībvalstu iemaksas un uz nacionālo kopienākumu (NKI) balstītās iemaksas. Turklāt no 2021. gada 1. janvāra ES budžeta ieņēmumu avotus papildinās jauna valsts iemaksa, kas balstīta uz nereciklētiem plastmasas iepakojuma atkritumiem. Lai finansētu atveseļošanu, ES aizņemsies finanšu tirgos ar izdevīgākiem noteikumiem nekā daudzas dalībvalstis, un summas sadalīs starp valstīm. Lai Komisija varētu sākt aizņemties, visām dalībvalstīm saskaņā ar to konstitucionālajām prasībām ir jāratificē jaunais Padomes Lēmums par Eiropas Savienības pašu resursu sistēmu.

Skaidrs ceļvedis attiecībā uz jauniem ieņēmumu avotiem, kas palīdzēs atmaksāt aizņēmumu

Komisija līdz 2021. gada jūnijam nāks klajā ar priekšlikumiem par ieņēmumu avotiem, kas saistīti ar:

icon with trees oglekļa ievedkorekcijas mehānismu,
digital screen digitālo nodevu,
connected dots ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu.

Līdz 2024. gadam Komisija nāks klajā ar priekšlikumiem par jauniem ieņēmumu avotiem, piemēram:

piled coins finanšu darījuma nodokli,
investment icon finanšu iemaksu saistībā ar korporatīvo sektoru,
board jaunu kopējo uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi.

Turpmākie pasākumi

Eiropas Komisija sāks piešķirt līdzekļus saskaņā ar nākamo daudzgadu finanšu shēmu (ES ilgtermiņā budžetu) no 2021. gada 1. janvāra pēc tam, kad Eiropas Parlaments un Padome būs pieņēmuši attiecīgus nozaru tiesību aktus, kā arī 2021. gada budžetu.

Lai Komisija sāktu aizņemties instrumenta Next Generation EU ietvaros, tādējādi padarot instrumentu darbotiesspējīgu, vēl ir nepieciešams, lai visas dalībvalstis saskaņā ar savām konstitucionālajām prasībām ratificētu pašu resursu lēmumu.

Komisija paļaujas uz dalībvalstu apņemšanos pēc iespējas ātrāk rīkoties visu ES pilsoņu interesēs.

Saņēmēji

Ikviens var būt ES budžeta līdzekļu saņēmējs. Atrodiet izsludinātos un gaidāmos konkursus, kuros var pieteikties ES finansējumam, izpētiet informāciju par finansēšanas principiem un programmām un iesniedziet pieteikumu tiešsaistē.

Uzziniet par konkursu procedūru un iespējām sadarboties ar Eiropas Komisiju.

Konteksts

Komisija 2018. gada 2. maijā nāca klajā ar priekšlikumu par nākamo ES ilgtermiņa budžetu. Pamatpriekšlikumam uzreiz sekoja tiesību aktu priekšlikumi 37 nozaru programmām (piemēram, kohēzija, lauksaimniecība, Erasmus, “Apvārsnis Eiropa” u. c.). No 2018. gada līdz 2020. gada sākumam Komisija cieši sadarbojās ar Padomes rotējošās prezidentūras valstīm un ar Eiropas Parlamentu, lai nodrošinātu, ka sarunas virzās uz priekšu.

Reaģējot uz koronavīrusa izraisīto bezprecedenta krīzi, Eiropas Komisija 2020. gada 27. maijā ierosināja pagaidu atveseļošanas instrumentu Next Generation EU 750 miljardu eiro apmērā, kā arī mērķtiecīgus palielinājumus ES ilgtermiņa budžetā 2021.–2027. gadam.

ES valstu un to valdību vadītāji 2020. gada 21. jūlijā panāca vēsturisku vienošanos par šo paketi.

Eiropas Parlaments un Padome 2020. gada 10. novembrī panāca vienošanos par šo paketi.

ES dalībvalstis 2020. gada 10. decembrī Eiropadomē vienojās pabeigt DFS regulas un Lēmuma par pašu resursiem pieņemšanu Padomes līmenī.

Padome 2020. gada 17. decembrī nolēma pieņemt nākamo ES ilgtermiņa budžetu 2021.–2027. gadam. Tas bija pēdējais solis pieņemšanas procesā pēc 16. decembra balsojuma Eiropas Parlamentā, kas apstiprināja DFS regulu ar ievērojamu balsu vairākumu.

Eiropas Parlaments un Padome 2020. gada 18. decembrī panāca vienošanos par atveseļošanas un noturības mehānismu, kas ir NextGenerationEU galvenais instruments.

Dokumenti

LejupielādētPDF - 584.7 KB