Ievads

young girl jumping

NextGenerationEU — tas nav tikai atveseļošanas plāns. Tā ir vienreizēja izdevība izkļūt no pandēmijas spēcīgākiem, mainīt ekonomiku pozitīvā virzienā, radīt iespējas un darbavietas, lai izveidotu tādu Eiropu, kādā vēlamies dzīvot. Mūsu rīcībā ir viss nepieciešamais, lai to paveiktu.

 

Mums ir vīzija un plāns, un esam vienojušies kopīgi investēt 806,9 miljardus eiro*. 

 

Padarīsim Eiropu zaļāku, digitālāku un noturīgāku!

 

* Faktiskajās cenās. Tas atbilst 750 miljardiem eiro 2018. gada cenās.

Līdz šim lielākā stimulu pakete

ES ilgtermiņa budžets kopā ar iniciatīvu NextGenerationEU (NGEU), kas ir pagaidu instruments atveseļošanas veicināšanai, ir visapjomīgākais stimulu kopums, kāds jebkad finansēts Eiropā. Eiropas atjaunošanai pēc Covid-19 pandēmijas kopumā atvēlēti 2,018 triljoni eiro faktiskajās cenās*. Tā būs zaļāka, digitālāka, noturīgāka Eiropa.

Līdzekļi tiek izmantoti, lai risinātu svarīgākās problēmas, ar kurām saskaras Eiropa, un atbalstītu grūtībās nonākušos. Tūlīt pēc Krievijas agresijas pret Ukrainu ES budžets tika mobilizēts, lai sniegtu ārkārtas palīdzību un atbalstu Ukrainā un ES valstīs un mazinātu kara izraisītās humanitārās sekas.

*1,8 triljoni eiro 2018. gada cenās.

Fakti un skaitļi: daudzgadu finanšu shēma 2021.–2027. gadam un NextGenerationEU

Paketes galvenie elementi

Vairāk nekā 50 % ilgtermiņa budžeta un NextGenerationEU līdzekļu atvēlēti modernizācijai, piemēram:

microscope pētniecībai un inovācijai pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” ietvaros;
investment icon taisnīgai klimata un digitālajai pārejai, izmantojot Taisnīgas pārkārtošanās fondu un programmu “Digitālā Eiropa”;
vaccine sagatavotībai, atveseļošanai un noturībai, izmantojot Atveseļošanās un noturības mehānismu, rescEU un jaunu veselības programmu “ES – veselībai”.

Paketē uzmanība pievērsta arī šādām jomām:

farm icon tradicionālās politikas, piemēram, kohēzijas un kopējās lauksaimniecības politikas modernizācija, lai maksimāli palielinātu to ieguldījumu Savienības prioritāšu īstenošanā,
globe icon cīņa pret klimata pārmaiņām (tam paredzēti 30 % ES līdzekļu — līdz šim lielākā ES budžeta daļa),
2 womens icon bioloģiskās daudzveidības aizsardzība un dzimumu līdztiesība.

Galvenie jaunumi

 

Daudzgadu finanšu shēmas 2021.–2027. gadam un NextGenerationEU kopējie piešķīrumi katram postenim

  DFS NextGenerationEU
1. Vienotais tirgus, inovācija un digitālā ekonomika 149,5 miljardi eiro 11,5 miljardi eiro
2. Kohēzija, noturība un vērtības 426,7 miljardi eiro 776,5 miljardi eiro
3. Dabas resursi un vide 401 miljards eiro 18,9 miljardi eiro
4. Migrācija un robežu pārvaldība 25,7 miljardi eiro -
5. Drošība un aizsardzība 14,9 miljardi eiro -
6. Kaimiņvalstis un pasaule 110,6 miljardi eiro -
7. ES publiskā pārvalde 82,5 miljardi eiro -
Daudzgadu finanšu shēmas (DSF) KOPSUMMA 1210,9 miljardi eiro 806,9 miljardi eiro

Visas summas izteiktas eiro un faktiskajās cenās. Avots: Eiropas Komisija

NextGenerationEU

next generation eu logo

NextGenerationEU ir vairāk nekā 800 miljardus eiro vērts pagaidu atveseļošanas instruments, kura mērķis ir palīdzēt novērst koronavīrusa pandēmijas izraisīto tiešo ekonomisko un sociālo kaitējumu. Pēc Covid-19 krīzes Eiropa būs zaļāka, digitālāka, noturīgāka un spēs sekmīgāk tikt galā ar pašreizējiem un gaidāmajiem pārbaudījumiem.

NextGenerationEU galvenais elements ir Atveseļošanas un noturības mehānisms — instruments, ar ko piedāvā dotācijas un aizdevumus reformu un investīciju atbalstam ES dalībvalstīs. Tā kopējā vērtība ir 723,8 miljardi eiro faktiskajās cenās. Lai saņemtu līdzekļus no Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM), dalībvalstīm ir jāsagatavo atveseļošanas un noturības plāni, kuros izklāstīts, kā tās plāno ieguldīt līdzekļus. Turklāt tām ir jāizpilda attiecīgie starpposma rādītāji un mērķrādītāji, un maksājumi ANM ietvaros tiek veikti pēc tam, kad Komisija ir novērtējusi katra starpposma rādītāja un mērķrādītāja apmierinošu izpildi.

Dažādu ES dalībvalstu plānus un līdz šim veiktos maksājumus varat skatīt interaktīvajā atveseļošanas un noturības rezultātu pārskatā.

Atlikušos NextGenerationEU līdzekļus ES dalībvalstīm izmaksā šādu ES programmu ietvaros: atveseļošanas palīdzība kohēzijai un Eiropas teritorijām (REACT-EU), “Apvārsnis Eiropa”, InvestEU, Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai un Taisnīgas pārkārtošanās fonds (TPF).

Reaģējot uz Krievijas agresiju pret Ukrainu, ES dalībvalstis varētu izmantot daļu no šiem līdzekļiem, lai sniegtu palīdzību bēgļiem, kuri ierodas to teritorijā.

NextGenerationEU sadalījums

Atveseļošanas un noturības mehānisms (ANM) 723,8 miljardi eiro
tai skaitā aizdevumi 385,8 miljardi eiro
tai skaitā dotācijas 338 miljardi eiro
React-EU 50,6 miljardi eiro
“Apvārsnis Eiropa” 5,4 miljardi eiro
Programma InvestEU 6,1 miljards eiro
Lauku attīstība 8,1 miljards eiro
Taisnīgas pārkārtošanās fonds (TPF) 10,9 miljardi eiro
RescEU 2 miljardi eiro
KOPSUMMA 806,9 miljardi eiro

Visas summas izteiktas eiro un faktiskajās cenās. Avots: Eiropas Komisija

 

Piešķīrumi valstīm

ES budžets nav un nekad nav bijis tikai līdzekļu iemaksa un izmaksa. Visām dalībvalstīm nāk par labu dalība vienotajā tirgū, kur kopīgās problēmas tiek risinātas kopīgi. ES līdzekļi, piemēram, kohēzijas fondu vai programmas “Apvārsnis Eiropa” ietvaros, nonāk visos ES reģionos.

Dažās politikas jomās dalībvalstis saņēma iepriekš iedalītas summas. Ar tām var iepazīties šeit.

ES ilgtermiņa budžeta un instrumenta NextGenerationEU finansēšana

euro coin

ES ilgtermiņa budžetu arī turpmāk finansēs no labi zināmiem ES budžeta ieņēmumu avotiem:

  • muitas nodokļi,
  • dalībvalstu iemaksas, kuru pamatā ir pievienotās vērtības nodoklis (PVN),
  • iemaksas, kuru pamatā ir nacionālais kopienākums (NKI).

Turklāt no 2021. gada 1. janvāra ES budžeta ieņēmumu avotus papildinās jauna valsts iemaksa, kas balstīta uz nereciklētiem plastmasas iepakojuma atkritumiem.

 

Aizņēmumi ekonomikas atveseļošanas finansēšanai

Lai finansētu NextGeneraionEU, Eiropas Komisija Eiropas Savienības vārdā aizņemas līdzekļus tirgos izdevīgāk, nekā to spētu izdarīt vairums dalībvalstu, un pārdala šo naudu.

Eiropas Komisija jau pirms NextGeneraionEU ir emitējusi obligācijas, lai finansētu aizdevumus ES un trešām valstīm, ieskaitot teju 100 miljardu eiro vērto SURE programmu, kuras mērķis ir atbalstīt nodarbinātību un palīdzēt cilvēkiem saglabāt darbvietas Covid-19 pandēmijas laikā.

Līdz 2026. gadam Eiropas Savienība, izmantojot diversificētu finansēšanas stratēģiju, NextGenerationEU vajadzībām piesaistīs līdz pat 800 miljardiem eiro pašreizējās cenās.

ES kā aizņēmēja

Skaidrs ceļvedis attiecībā uz jauniem ieņēmumu avotiem, kas palīdzēs atmaksāt aizņēmumu

Eiropas Parlaments, Padome un Komisija 2021. gada decembra iestāžu nolīgumā vienojās strādāt pie tā, lai ieviestu pietiekamus jaunus pašu resursus NextGenerationEU atmaksājumu segšanai.

Tāpēc 2021. gada decembrī Komisija ierosināja trīs jaunus ES budžeta ieņēmumu avotus, kuri palīdzētu atmaksāt NextGenerationEU dotāciju daļu. Šis priekšlikums arī palīdzētu finansēt Sociālo klimata fondu, kura uzdevums ir nodrošināt sociāli taisnīgu pārkārtošanos uz dekarbonizētu ekonomiku.

Emissions trading Pašu resursi no emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas
Carbon border adjustment mechanism Pašu resursi no oglekļa ievedkorekcijas mehānisma
reallocated profits Pašu resursi, kuru pamatā ir ļoti lielu starptautisku uzņēmumu pārdalītā peļņa (pamatojoties uz darbu ESAO un G20 līmenī)

Tagad Komisija kopā ar Eiropas Parlamentu un ES dalībvalstīm Padomē strādā pie tā, lai jaunie ieņēmumu avoti drīz tiktu apstiprināti.

Līdz 2023. gada beigām Komisija ierosinās vēl citus jaunus pašu resursu avotus.

ES 2021.–2027. gada budžeta ieņēmumu avoti

Jauni ES pašu resursi

Saņēmēji

Ikviens var būt ES budžeta līdzekļu saņēmējs. Atrodiet uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus finansējuma saņemšanai, skatiet informāciju par finansēšanas procedūrām un programmām, iesniedziet pieteikumu tiešsaistē.

Uzziniet vairāk par konkursu procedūru un iespējām sadarboties ar Eiropas Komisiju!

Konteksts

Komisija 2018. gada 2. maijā nāca klajā ar priekšlikumu par nākamo ES ilgtermiņa budžetu

2020. gada 27. maijā Eiropas Komisija, reaģējot uz koronavīrusa izraisīto bezprecedenta krīzi, ierosināja pagaidu atveseļošanas instrumentu NextGenerationEU, kā arī mērķtiecīgus palielinājumus ES ilgtermiņa budžetā 2021.–2027. gadam.

2020. gada 21. jūlijā, pēc nepilna mēneša, ES valstu un to valdību vadītāji panāca politisku vienošanos par šo paketi.

Galīgā pieņemšana Padomē notika 2020. gada 17. decembrī.

Sarunu process

Jaunumi

Dokumenti

LejupielādētPDF - 584.7 KB