Ievads

young girl jumping

NextGenerationEU — tas nav tikai atveseļošanas plāns. Tā ir vienreizēja izdevība izkļūt no pandēmijas spēcīgākiem, mainīt ekonomiku pozitīvā virzienā, radīt iespējas un darbavietas, lai izveidotu tādu Eiropu, kādā vēlamies dzīvot. Mūsu rīcībā ir viss nepieciešamais, lai to paveiktu.

 

Mums ir vīzija un plāns, un esam vienojušies kopīgi investēt 806,9 miljardus eiro*. 

 

Padarīsim Eiropu zaļāku, digitālāku un noturīgāku!

 

* Faktiskajās cenās. Tas atbilst 750 miljardiem eiro 2018. gada cenās.

Līdz šim lielākā stimulu pakete

ES ilgtermiņa budžets kopā ar iniciatīvu NextGenerationEU (NGEU), kas ir pagaidu instruments atveseļošanās veicināšanai, būs visapjomīgākais stimulu kopums, kāds jebkad finansēts Eiropā. Kopā 2,018 triljoni eiro faktiskajās cenās* palīdzēs atjaunot Eiropu pēc Covid-19. Tā būs zaļāka, digitālāka, noturīgāka Eiropa.

Jaunajā ilgtermiņa budžetā pastiprinās elastības mehānismus, lai garantētu, ka tas spēj apmierināt neparedzētas vajadzības. Tas ir budžets, kas ir piemērots ne tikai mūsdienu realitātei, bet arī nākotnes nenoteiktībai.

Pēdējais solis nākamā ES ilgtermiņa budžeta pieņemšanā tika sperts 2020. gada 17. decembrī.

1,8 triljonus eiro 2018. gada cenās.

Fakti un skaitļi: daudzgadu finanšu shēma 2021.–2027. gadam un NextGenerationEU

Vienošanās galvenie elementi

Vairāk nekā 50 % no šīs summas tiks atvēlēti modernizācijai, veicot, piemēram, šādas darbības:

microscope veicinot pētniecību un inovāciju pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” ietvaros;
investment icon veicinot taisnīgu klimata un digitālo pāreju, izmantojot Taisnīgas pārkārtošanās fondu un programmu “Digitālā Eiropa”;
vaccine atbalstot sagatavotību, atlabšanu un noturību, izmantojot Atveseļošanās un noturības mehānismu, rescEU un jaunu veselības programmu "ES – veselībai”.

Paketē uzmanība pievērsta arī šādām jomām:

farm icon tradicionālās politikas, piemēram, kohēzijas un kopējās lauksaimniecības politikas modernizācija, lai maksimāli palielinātu to ieguldījumu Savienības prioritāšu īstenošanā,
globe icon cīņa pret klimata pārmaiņām (tam paredzēti 30 % ES līdzekļu — līdz šim lielākā ES budžeta daļa),
2 womens icon bioloģiskās daudzveidības aizsardzība un dzimumu līdztiesība.

Galvenie jaunumi

 

Daudzgadu finanšu shēmas 2021.–2027. gadam un NextGenerationEU kopējie piešķīrumi katram postenim

  DFS NextGenerationEU
1. Vienotais tirgus, inovācija un digitālā ekonomika 149,5 miljardi eiro 11,5 miljardi eiro
2. Kohēzija, noturība un vērtības 426,7 miljardi eiro 776,5 miljardi eiro
3. Dabas resursi un vide 401 miljards eiro 18,9 miljardi eiro
4. Migrācija un robežu pārvaldība 25,7 miljardi eiro -
5. Drošība un aizsardzība 14,9 miljardi eiro -
6. Kaimiņvalstis un pasaule 110,6 miljardi eiro -
7. ES publiskā pārvalde 82,5 miljardi eiro -
Daudzgadu finanšu shēmas (DSF) KOPSUMMA 1210,9 miljardi eiro 806,9 miljardi eiro

Visas summas izteiktas eiro un faktiskajās cenās. Avots: Eiropas Komisija.

NextGenerationEU

next generation eu logo

NextGenerationEU ir vairāk nekā 800 miljardus eiro vērts pagaidu atveseļošanas instruments, kura mērķis ir palīdzēt novērst koronavīrusa pandēmijas izraisīto tiešo ekonomisko un sociālo kaitējumu. Pēc Covid-19 krīzes Eiropa būs zaļāka, digitālāka, noturīgāka un spēs sekmīgāk tikt galā ar pašreizējiem un gaidāmajiem pārbaudījumiem.

  • Atveseļošanas un noturības mehānisms: tā centrā ir instruments NextGenerationEU ar aizdevumiem un dotācijām, kuru kopējais apjoms ir 723,8 miljardi eiro. Šie līdzekļi pieejami ES valstu īstenoto reformu un investīciju atbalstīšanai. Mērķis ir mazināt koronavīrusa pandēmijas ekonomisko un sociālo ietekmi un padarīt Eiropas ekonomiku un sabiedrību ilgtspējīgāku, noturīgāku un labāk sagatavotu zaļās un digitālās pārkārtošanās uzdevumiem un iespējām. Lai varētu piekļūt Atveseļošanas un noturības mehānisma līdzekļiem, dalībvalstis izstrādā savus atveseļošanas un noturības plānus.
  • Atveseļošanas palīdzība kohēzijai un Eiropas teritorijām (REACT-EU iniciatīva): NextGenerationEU ietver arī 50,6 miljardus eiro, kas paredzēti REACT-EU. Tā ir jauna ir iniciatīva, ar kuru tiek turpināti un paplašināti pasākumi reaģēšanai uz krīzi un krīzes seku novēršanas pasākumi, kurus īsteno ar Investīciju iniciatīvu reaģēšanai uz koronavīrusu un Papildināto investīciju iniciatīvu reaģēšanai uz koronavīrusu. Šī iniciatīva sekmēs zaļu, digitālu un noturīgu ekonomikas atveseļošanu. Finansējumu darīs pieejamu šādām struktūrām:
    - Eiropas Reģionālās attīstības fondam (ERAF),
    - Eiropas Sociālajam fondam (ESF),
    - Eiropas atbalsta fondam vistrūcīgākajām personām (EAFVP)
    Šie papildu līdzekļi tiks piešķirti 2021.–2022. gadā.
  • NextGenerationEU nodrošinās papildu naudu arī citām ES programmām un fondiem, piemēram, programmai “Apvārsnis 2020”, programmai InvestEU, lauku attīstībai un Taisnīgas pārkārtošanās fondam (TPF).

NextGenerationEU sadalījums

Atveseļošanas un noturības mehānisms (ANM) 723,8 miljardi eiro
tai skaitā aizdevumi 385,8 miljardi eiro
tai skaitā dotācijas 338,0 miljardi eiro
React-EU 50,6 miljardi eiro
“Apvārsnis Eiropa” 5,4 miljardi eiro
Programma InvestEU 6,1 miljards eiro
Lauku attīstība 8,1 miljards eiro
Taisnīgas pārkārtošanās fonds (TPF) 10,9 miljardi eiro
RescEU 2 miljardi eiro
KOPSUMMA 806,9 miljardi eiro

Visas summas izteiktas eiro un faktiskajās cenās. Avots: Eiropas Komisija.

 

Skaitļi

NextGenerationEU skaitļi katrā ES valstī atsevišķi

DSF skaitļi katrā ES valstī atsevišķi

ES ilgtermiņa budžeta un instrumenta NextGenerationEU finansēšana

euro coin

ES ilgtermiņa budžetu arī turpmāk finansēs no labi zināmiem ES budžeta ieņēmumu avotiem:

  • muitas nodokļi,
  • dalībvalstu iemaksas, kuru pamatā ir pievienotās vērtības nodoklis (PVN),
  • iemaksas, kas pamatojas uz nacionālo kopienākumu (NKI).

Turklāt no 2021. gada 1. janvāra ES budžeta ieņēmumu avotus papildinās jauna valsts iemaksa, kas balstīta uz nereciklētiem plastmasas iepakojuma atkritumiem.

 

Aizņēmumi ekonomikas atveseļošanas finansēšanai

Lai finansētu NextGeneraionEU, Eiropas Komisija Eiropas Savienības vārdā aizņemsies līdzekļus tirgos izdevīgāk, nekā to spētu izdarīt daudzas dalībvalstis, un pārdalīs šo naudu.

Eiropas Komisija jau emitē obligācijas, lai finansētu aizdevumus ES un trešām valstīm. Šim nolūkam tiek izmantotas četras programmas, tai skaitā teju 100 miljardu eiro vērtā SURE programma, kuras mērķis ir atbalstīt nodarbinātību un palīdzēt cilvēkiem saglabāt darbvietas.

Lai instrumentam NextGenerationEU līdz 2026. gadam piesaistītu aptuveni 800 miljardus eiro faktiskajās cenās (5 % no ES IKP), Komisija izmantos diversificētu finansēšanas stratēģiju.

Skaidrs ceļvedis attiecībā uz jauniem ieņēmumu avotiem, kas palīdzēs atmaksāt aizņēmumu

Komisija līdz 2021. gada jūnijam nāks klajā ar priekšlikumiem par ieņēmumu avotiem, kas saistīti ar:

icon with trees oglekļa ievedkorekcijas mehānismu,
digital screen digitālo nodevu,
connected dots ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu.

Līdz 2024. gadam Komisija nāks klajā ar priekšlikumiem par jauniem ieņēmumu avotiem, piemēram:

piled coins finanšu darījuma nodokli,
investment icon finanšu iemaksu saistībā ar korporatīvo sektoru,
board jaunu kopējo uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi.

ES 2021.–2027. gada budžeta ieņēmumu avoti

Potenciāli jauni ieņēmumu avoti

Turpmākie pasākumi

Tā kā Eiropas Parlaments un Padome ir pieņēmusi attiecīgos nozaru tiesību aktus un 2021. gada budžetu, Eiropas Komisija no 2021. gada 1. janvāra ir sākusi piešķirt līdzekļus no nākamās daudzgadu finanšu shēmas (ES ilgtermiņa budžeta).

2021. gada 31. maijā visas dalībvalstis atbilstoši to konstitucionālajām prasībām ratificēja Lēmumu par pašu resursiem. Tagad Komisija var finansēt atveseļošanu mehānisma NextGenerationEU ietvaros. 2021. gada 15. jūnijā Komisija piesaistīja 20 miljardus eiro savā pirmajā NextGenerationEU darījumā.

Saņēmēji

Ikviens var būt ES budžeta līdzekļu saņēmējs. Atrodiet uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus finansējuma saņemšanai, skatiet informāciju par finansēšanas procedūrām un programmām, iesniedziet pieteikumu tiešsaistē.

Uzziniet vairāk par konkursu procedūru un iespējām sadarboties ar Eiropas Komisiju!

Konteksts

Komisija 2018. gada 2. maijā nāca klajā ar priekšlikumu par nākamo ES ilgtermiņa budžetu. Pamatpriekšlikumam uzreiz sekoja tiesību aktu priekšlikumi 37 nozaru programmām (piemēram, kohēzija, lauksaimniecība, “Erasmus”, “Apvārsnis Eiropa” u. c.). No 2018. gada līdz 2020. gada sākumam Komisija cieši sadarbojās ar Padomes rotējošās prezidentūras valstīm un ar Eiropas Parlamentu, lai nodrošinātu, ka sarunas virzās uz priekšu.

2020. gada 27. maijā Eiropas Komisija, reaģējot uz koronavīrusa izraisīto bezprecedenta krīzi, ierosināja pagaidu atveseļošanas instrumentu NextGenerationEU, kā arī mērķtiecīgus palielinājumus ES ilgtermiņa budžetā 2021.–2027. gadam.

2020. gada 21. jūlijā ES valstu un to valdību vadītāji panāca politisku vienošanos par šo paketi.

2020. gada 10. novembrī vienošanos par paketi panāca Eiropas Parlaments un Padome.

2020. gada 10. decembrī ES dalībvalstis Eiropadomē vienojās pabeigt DFS regulas un Lēmuma par pašu resursiem pieņemšanu Padomes līmenī.

2020. gada 17. decembrī Padome nolēma pieņemt nākamo ES ilgtermiņa budžetu 2021.–2027. gadam. Tas bija pēdējais solis pieņemšanas procesā pēc 16. decembra balsojuma Eiropas Parlamentā, kas apstiprināja DFS regulu ar ievērojamu balsu vairākumu.

2020. gada 18. decembrī Eiropas Parlaments un Padome panāca vienošanos par atveseļošanas un noturības mehānismu, kas ir NextGenerationEU galvenais instruments.

Sarunu process

Dokumenti

LejupielādētPDF - 584.7 KB