“REPowerEU”: cenas ziņā pieejama, droša un ilgtspējīga enerģija Eiropai

“REPowerEU” darbības

Jaunā ģeopolitiskā un enerģijas tirgus realitāte mums liek krasi paātrināt pārkārtošanos uz tīru enerģiju un panākt Eiropas enerģētisko neatkarību no neuzticamiem piegādātājiem un fosilajiem kurināmajiem, kuru cenas ir stipri svārstīgas.

Reaģējot uz Krievijas iebrukumu Ukrainā, Eiropas Komisija ir nākusi klajā ar plānu “REPowerEU”, kas paredz Eiropu jau krietni pirms 2030. gada padarīt neatkarīgu no Krievijas fosilajiem kurināmajiem, sākot ar gāzi.

85 % eiropiešu uzskata, ka, lai atbalstītu Ukrainu, ES pēc iespējas drīzāk būtu jāsamazina atkarība no Krievijas gāzes un naftas. Rīkojoties vienoti, kā Savienība, Eiropa to var panākt ātrāk.

Plānā ir izklāstīta virkne pasākumu, kuru mērķis ir strauji samazināt atkarību no Krievijas fosilā kurināmā un paātrināt zaļo pārkārtošanos, vienlaikus stiprinot ES mēroga energosistēmas noturību. Tā pamatā ir:

Enerģijas avotu dažādošana ES sadarbojas ar starptautiskajiem partneriem, lai atrastu alternatīvus enerģijas avotus. Īstermiņā maksimāli ātri ir jānodrošina alternatīvas gāzes, naftas un ogļu piegādes, un nākotnē būs vajadzīgs arī atjaunīgais ūdeņradis.

Enerģijas taupīšana Enerģiju var taupīt ikviens iedzīvotājs, uzņēmums un organizācija. Nedaudz pielāgojot savus ikdienas paradumus, varam panākt būtiskas izmaiņas. Jāparedz arī ārkārtas pasākumi piegādes pārtraukumu gadījumiem.

Paātrināta pāreja uz tīru enerģiju Atjaunīgā enerģija ir lētākā un tīrākā mums pieejamā enerģija, un to var ražot iekšzemē, tādējādi samazinot vajadzību enerģiju importēt. Plāns “REPowerEU” paātrinās zaļo pārkārtošanos un veicinās apjomīgas investīcijas atjaunīgajā enerģijā. Lai samazinātu emisijas un atkarību no fosilā kurināmā, jārod arī iespējas paātrināt fosilā kurināmā aizstāšanu rūpniecības un transporta nozarēs.

 

Tīra enerģija

Lai pieliktu punktu ES atkarībai no Krievijas fosilajiem kurināmajiem, būs ievērojami jākāpina atjaunīgās enerģijas ražošana, kā arī jāpanāk ātrāka elektrifikācija un rūpniecībā, ēku sektorā un transporta nozarē būs jāatsakās no apsildes ar fosilo kurināmo un fosilajām degvielām. Pāreja uz tīru enerģiju laika gaitā palīdzēs pazemināt enerģijas cenas un samazināt atkarību no importa. 

Atjaunīgā enerģija ir lētākā un tīrākā mums pieejamā enerģija, un to var ražot iekšzemē, tādējādi samazinot vajadzību enerģiju importēt. Komisija ierosina no 40 % līdz 45 % palielināt ES 2030. gadam noteikto atjaunīgo energoresursu mērķrādītāju. Ja tiks īstenots plāns “REPowerEU”, atjaunīgās enerģijas ražošanas kopējā jauda 2030. gadā sasniegs 1236 GW salīdzinājumā ar 1067 GW, kas 2030. gadā tiktu sasniegti ar paketes “Gatavi mērķrādītājam 55 %” pasākumiem.

ES saules enerģijas stratēģija veicinās fotoelementu enerģijas plašāku ieviešanu. Šī stratēģija ir plāna “REPowerEU” daļa, un tās mērķis ir līdz 2025. gadam uzstādīt jaunas saules fotoelementu sistēmas ar kopējo jaudu vairāk nekā 320 GW (kas vairāk nekā divas reizes pārsniegtu pašreizējo līmeni) un līdz 2030. gadam sasniegt teju 600 GW jaudu. Šāda agrīna papildu jaudu uzstādīšana līdz 2027. gadam katru gadu aiztaupīs 9 mljrd. m³ dabasgāzes patēriņa.

Tīra rūpniecība

Ogļu, naftas un gāzes aizstāšana rūpnieciskajos procesos palīdzēs mazināt atkarību no Krievijas fosilajiem kurināmajiem un vienlaikus ļaus pāriet uz tīrākiem enerģijas avotiem, stiprināt rūpniecības konkurētspēju un sekmēt starptautiskās līderpozīcijas tehnoloģiju jomā. 

Elektrifikācija, energoefektivitāte un atjaunīgo energoresursu izvēršana ļautu rūpniecības nozarei līdz 2030. gadam aiztaupīt 35 mljrd. m3 dabasgāzes, pārsniedzot mērķrādītājus, kas noteikti paketē “Gatavi mērķrādītājam 55 %”. Lielāko gāzes samazinājumu — gandrīz 22 mljrd. m3 — varētu nodrošināt nemetālisko minerālu, cementa, stikla un keramikas, ķīmisko produktu ražošana, kā arī pārstrādes rūpnīcas. Gaidāms, ka līdz 2030. gadam, pateicoties atjaunīgajam ūdeņradim, ES primārā tērauda ražošana būs dekarbonizēta aptuveni 30 % apjomā.

Rūpnieciskajam sektoram būs arī svarīga loma tādu iekārtu un komponentu ražošanas paplašināšanā, kas vajadzīgi, lai ātri pārveidotu mūsu energosistēmu.

Enerģijas taupīšana

Enerģijas taupīšana ir lētākais, drošākais un tīrākais veids, kā samazināt mūsu atkarību no Krievijas fosilā kurināmā importa. Mēs visi — patērētāji, uzņēmumi un rūpnieciskās ražotnes — varam viegli iesaistīties enerģijas patēriņa samazināšanā. Kopā ar energoefektivitātes pasākumiem mūsu individuālā rīcība labvēlīgi ietekmēs cenas, tiešā veidā samazinot summas, ko ikdienā maksājam par enerģiju, padarot mūsu ekonomiku noturīgāku un paātrinot visas ES pāreju uz tīru enerģiju.

Ir ne mazums veidu, kā ikdienas dzīvē varam samazināt enerģijas patēriņu. Pazemināsim apkures temperatūru un pieticīgāk izmantosim gaisa kondicionēšanu Sadzīves tehniku lietosim efektīvāk Automašīnu izmantosim ekonomiskāk Biežāk izmantosim sabiedrisko transportu un pāriesim uz aktīvo mobilitāti Izejot no telpas, izslēgsim gaismu

Visiem enerģijas lietotājiem jāapzinās vislabākās ietaupījuma iespējas un iedarbīgākie veidi, kā to panākt. Komisija iedzīvotājus atbalstīs ar mērķorientētu informāciju, kas palīdzēs izdarīt apzinātu izvēli un veikt energoefektīvus pirkumus. Lai atrastu un popularizētu visiedarbīgākos enerģijas taupīšanas veidus, mēs sadarbosimies ar dalībvalstīm un vietējām pašvaldībām, un ar tādām organizācijām kā Starptautiskā Enerģētikas aģentūra.

“REPowerEU” finansēšana

Lai izbeigtu Krievijas fosilā kurināmā importu, kas pašlaik Eiropas nodokļu maksātājiem izmaksā gandrīz 100 mljrd. EUR gadā, līdz 2027. gadam būtu jāinvestē vēl 210 mljrd. EUR. 

Plāna “REPowerEU” īstenošanas pamatā ir Atveseļošanas un noturības mehānisms (ANM), kas sniegs papildu finansējumu. Dalībvalstīm savos atveseļošanas un noturības plānos būs jāpievieno atsevišķa “REPowerEU” nodaļa, kurā būs aprakstīts investīciju sadalījums “REPowerEU” prioritātēm, un būs jāīsteno vajadzīgās reformas.

Dalībvalstis var izmantot atlikušos ANM aizdevumus (pašlaik 225 mljrd. EUR) un jaunas ANM dotācijas, ko finansē, izsolot emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas kvotas, kas pašlaik glabājas tirgus stabilitātes rezervē un sasniedz 20 mljrd. EUR.

Citi “REPowerEU” finansējuma avoti:

• Kohēzijas politikas fondi
• Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai
• Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments
• Inovāciju fonds
• Valstu un ES finansējums “REPowerEU” mērķu atbalstam
• Valstu fiskālie pasākumi
• Privātie ieguldījumi
• Eiropas Investīciju banka

Sadarbība ar starptautiskajiem partneriem

Mēs vēlamies veidot savstarpēji izdevīgas ilgtermiņa partnerības — veicināt atjaunīgās enerģijas apguvi un palielināt energoefektivitāti visā pasaulē, kā arī sadarboties zaļo tehnoloģiju un inovāciju jomā. Pieprasījuma sakopošanā, infrastruktūras izmantojuma koordinēšanā, sarunās ar starptautiskajiem partneriem un kopīgu gāzes un ūdeņraža iepirkumu sagatavošanā svarīga loma būs jaunajai ES Enerģētikas platformai.

Darbības: Palielināt sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) piegādes no ASV un Kanādas un cauruļvadu gāzes un LNG piegādes no Norvēģijas Pastiprināt sadarbību ar Azerbaidžānu, it sevišķi Dienvidu gāzes koridorā Politiski vienoties par LNG piegāžu palielināšanu ar tādiem gāzes piegādātājiem kā Ēģipti un Izraēlu Atsākt enerģētikas dialogu ar Alžīriju Turpināt sadarbību ar lielākajiem ražotājiem Persijas līcī, tai skaitā Kataru, un Austrāliju Koordinēties ar tādiem gāzes pircējiem kā Japānu, Ķīnu un Koreju Noskaidrot Subsahāras Āfrikas valstu, piemēram, Nigērijas, Senegālas un Angolas, eksporta potenciālu

ES turklāt turpinās sadarbību ar G7, G20 un citiem starptautiskiem forumiem, arī OPEC un IEA, lai nodrošinātu raitu globālo naftas tirgu darbību.