|
|
Kāpēc biodaudzveidība ir jāaizsargā?
![]() |
Biodaudzveidība ir vajadzīga, lai varētu pastāvēt dzīvība. Daba mums nodrošina pārtiku, veselību un zāles, materiālus, atpūtas iespējas un labbūtību. Veselīga ekosistēma attīra gaisu un ūdeni, palīdz noturēt līdzsvarā klimatu, atkritumus atkal pārvērš resursos, apputeksnē un mēslo kultūraugus un dara vēl daudz ko citu.
Uz dabas resursiem balstās arī uzņēmējdarbība: no dabas atkarīga puse no pasaules iekšzemes kopprodukta (IKP) (40 triljoni eiro). |
![]() |
Ilgtnespējīgu cilvēka darbību dēļ dabu zaudējam tik strauji kā vēl nekad. Savvaļas sugu populācija pasaulē pēdējo 40 gadu laikā sarukusi par 60 %. Veselam miljonam sugu draud izmiršana. |
![]() |
Biodaudzveidības zudums un klimata krīze ir savstarpēji saistīti. Ja viens no šiem abiem faktoriem pasliktinās, to pašu dara arī otrs. Lai līdz 2030. gadam sasniegtu mērķus attiecībā uz klimata pārmaiņu palēnināšanu, |
Biodaudzveidības stratēģijas galvenie elementi
- Izveidot aizsargājamas teritorijas, kas aptvertu vismaz
|
|
- Visā Eiropā atjaunot degradētās ekosistēmas uz sauszemes un jūrā šādi
|
|
- Biodaudzveidības vajadzībām katru gadu rast 20 miljardus eiro no dažādiem avotiem — ES fondiem un valstu un privātā finansējuma. Dabas kapitāla un biodaudzveidības apsvērumi tiks integrēti darījumdarbības praksē.
- Panākt, ka globālās biodaudzveidības krīzes risināšanā ES ir viena no pasaules līderēm. Komisija mobilizēs visus ārējās darbības instrumentus un starptautiskās partnerības, lai 2021. gadā Bioloģiskās daudzveidības konvencijas Pušu konferencē vienotos par jaunu un vērienīgu ANO Bioloģiskās daudzveidības globālo satvaru.
Biodaudzveidība ir ekonomiski izdevīga
![]() |
No dabas ir atkarīga vairāk nekā puse no pasaules IKP — aptuveni 40 triljoni eiro. |
Dabas atjaunošana būs centrālais elements ES atveseļošanas plānā, kura uzdevums ir koronavīrusa pandēmijas seku pārvarēšana un kurš pavērs tūlītējas uzņēmējdarbības un investīciju izdevības, kas ļaus atjaunot Eiropas ekonomiku.
Trīs nozīmīgākās tautsaimniecības nozares:
- būvniecība,
- lauksaimniecība,
- pārtikas un dzērienu industrija.
Šīs nozares ir ļoti atkarīgas no dabas, un tās ienes vairāk nekā 7 triljonus eiro.
Daži ekonomiskie ieguvumi no biodaudzveidības saglabāšanas:
- jūras krājumu saglabāšana par 49 miljardiem eiro palielina gada peļņu jūras produktu nozarei;
- piekrastes mitrāju aizsargāšana samazina plūdu radītos zaudējumus, tādējādi apdrošināšanas nozarei ietaupot aptuveni 50 miljardus eiro gadā;
- tiek saglabāta to sešu rūpniecības nozaru vērtība, kuru pamatā par vairāk nekā 50 % ir dabas resursi: ķīmiskā un materiālu rūpniecība; aviācija, ceļošana un tūrisms; nekustamais īpašums; derīgo izrakteņu ieguve un metālrūpniecība; piegādes ķēdes un transports; mazumtirdzniecības, plašā patēriņa preču un dzīvesstila nozare;
- ikgadējais ieguvums no ES Natura 2000 dabas aizsardzības tīkla: 200–300 miljardi eiro.
Bezdarbības ekonomiskā un sociālā cena
- Biodaudzveidības zudums un ekosistēmu sabrukums nākamajā desmitgadē būs divi no lielākajiem draudiem cilvēces pastāvēšanai.
- Izmaksas ekonomikai un sociālajai jomai. No 1997. līdz 2011. gadam pasaule ik gadus ir zaudējusi 3,5–18,5 triljonus eiro ekosistēmu pakalpojumu izteiksmē, savukārt zemes degradācijas radītie zaudējumi sasniedz 5,5–10,5 triljonus eiro gadā. Biodaudzveidība ir ES un pasaules pārtikas nodrošinājuma pamatā. Biodaudzveidības zudums apdraud mūsu pārtikas sistēmas un uzturu.
- Samazinās kultūraugu ražība un zivju nozveja, palielinās plūdu un citu dabas katastrofu radītie ekonomiskie zaudējumi un zūd potenciāli jauni zāļu avoti.
- Vairāk nekā 75 % pasaules pārtikas kultūraugu veidu ir atkarīgi no apputeksnēšanās ar dzīvnieku starpniecību.
- Prognozēts, ka ikreiz, kad temperatūra pakāpsies par vienu grādu virs vēsturiskajiem rādītājiem, pasaulē vidēji par 3 % līdz 10 % samazināsies rīsa, kukurūzas un kviešu ražība.
Darbvietu rašanās
![]() |
Dabas atjaunošana tieši un netieši radītu darbu uz vietas, un tas vietējās kopienās atkal ienestu dzīvību. |
![]() |
Aplēsts, ka Natura 2000 tīkls aizsargājamo teritoriju apsaimniekošanā un saglabāšanā tieši rada 104 000 darbvietu un vēl 70 000 darbvietu netieši. Šīs aplēses pamatā ir pieņēmums, ka ik gadus tīkla apsaimniekošanā un atjaunošanā tiek investēti 6 miljardi eiro. Paredzams, ka nākotnē vajadzība nodrošināt biodaudzveidību varētu radīt pat 500 000 darbvietu. |
![]() |
Lauksaimniecībā ES ar Natura 2000 tieši vai netieši saistīti 1,3 miljoni no 9,6 miljoniem šā sektora darbvietu. Tūrisma nozarē Eiropā nodarbināti 12 miljoni cilvēku. No tiem 3,1 miljons ir tādu, kuru darbs saistīts ar aizsargājamām teritorijām, piemēram, Natura 2000. |
![]() |
No klimatrīcībai atvēlētajiem 25 % ES budžeta būtiska daļa tiks investēta biodaudzveidībā un dabā balstītos risinājumos. |