Eiropas digitālā desmitgade: digitālie mērķi 2030. gadam

Eiropas Komisija 2021. gada 9. martā publiskoja savu redzējumu par Eiropas digitālo pārveidi līdz 2030. gadam un iepazīstināja ar veidiem, kā to paredzēts īstenot. Komisija ierosina ES digitālās desmitgades “Digitālo kompasu”, kura četri galvenie virzieni ir šādi.

Komisija 2030. gadam izvirzīto ES digitālo mērķu sasniegšanai izmantos konkrētus līdzekļus:

• mērķus un prognozētās trajektorijas,
• stabilu kopīgu pārvaldes sistēmu progresa uzraudzībai un nepilnību novēršanai,
• daudzvalstu projektus, kuros apvienoti ES, dalībvalstu un privātā sektora ieguldījumi.

Digitālā pilsonība: tiesības un principi

2022. gada 26. janvārī Komisija ierosināja iestāžu svinīgu deklarāciju par digitālajām tiesībām un digitālās desmitgades principiem.

Deklarācijā izklāstītās digitālās vides tiesības un principi papildinās pašreizējās tiesības, piemēram, tās, kuru pamatā ir ES Pamattiesību harta un datu aizsardzības un privātuma regulējums. Šīs tiesības un principi būs atsauces sistēma iedzīvotājiem jautājumos par viņu digitālajām tiesībām, bet arī ES dalībvalstīm un uzņēmumiem — darbā ar jaunajām tehnoloģijām. Iecerēts, ka deklarācijas tiesības un principi ikvienam ES palīdzēs gūt maksimālu labumu no digitalizācijas.

Ierosinātās tiesības un principi ir šādi. 

1. Digitālās pārkārtošanās centrā izvirzīti cilvēki un viņu tiesības.
2. Solidaritātes un iekļautības veicināšana.
3. Izvēles brīvības nodrošināšana tiešsaistē.
4. Līdzdalības veicināšana digitālajā publiskajā telpā.
5. Drošāka vide un plašākas iespējas iedzīvotājiem.
6. Digitālās nākotnes ilgtspējas veicināšana.

Digitālo principu īstenošanu Komisija izvērtēs ikgadējā ziņojumā par stāvokli digitālajā desmitgadē. Komisija arī reizi gadā veiks Eirobarometra aptauju, lai novērotu turpmākos pasākumus dalībvalstīs. Eirobarometra aptaujā vāks kvalitatīvus datus par to, kāds ir iedzīvotāju viedoklis par digitālo principu praktisko īstenošanu dažādās dalībvalstīs. Eiropas Parlaments un Eiropas Savienības Padome šo priekšlikumu pirms pieņemšanas vēl apspriedīs.

Digitālās desmitgades ceļš

“Digitālās desmitgades ceļš” ir Komisijas priekšlikums izveidot pārvaldības satvaru, kura mērķis ir nodrošināt, ka Eiropa līdz 2030. gadam sasniedz izvirzītos Digitālās desmitgades mērķus. Pārvaldības satvara pamatā būs ikgadējs sadarbības mehānisms, kas ietvers Komisiju un dalībvalstis. Komisija kopā ar dalībvalstīm attiecībā uz katru mērķrādītāju vispirms izstrādās prognozētās ES trajektorijas, kuru izpildei dalībvalstis savukārt piedāvās nacionālus stratēģiskus ceļvežus.

Sadarbības mehānismu veidotu šādi elementi:
• strukturēta, pārredzama un kopīga monitoringa sistēma, kuras pamatā ir digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss (DESI) un ar kuras palīdzību varētu novērtēt, ciktāl izdevies sasniegt katru no 2030. gada mērķrādītājiem,
• ikgadējs “Ziņojums par stāvokli digitālajā desmitgadē”, kurā Komisija izvērtēs panākto un ieteiks veicamās darbības,
• vairākgadu digitālās desmitgades stratēģiskie ceļveži, kuros valstis izklāstīs pieņemtās vai plānotās rīcībpolitikas un pasākumus 2030. gada mērķrādītāju atbalstam,
• strukturēts satvars, kurā apspriest, kur virzība nav pietiekama, kā arī pieņemt Komisijas un dalībvalstu kopīgas saistības nepilnību novēršanai,
• daudzvalstu projektu īstenošanas mehānisms.

Digitālais kompass 2030. gadam — tava digitālā desmitgade

Daudzvalstu projekti

Tiecoties sasniegt digitālos mērķus, Eiropas Komisija paātrinās un atvieglos daudzvalstu projektu uzsākšanu, lai sekmētu tādu liela mēroga projektu īstenošanu, kuru izstrāde nevienai atsevišķai dalībvalsti nebūtu pa spēkam.

Ar šo projektu palīdzību varētu īstenot šādas darbības:

• apvienot investīcijas no ES budžeta, tai skaitā no Atveseļošanas un noturības mehānisma, no dalībvalstīm un privātā sektora,
• novērst ES kritisko spēju nepilnības,
• atbalstīt savstarpēji savienotu, sadarbspējīgu un drošu digitālo vienoto tirgu.

Komisija ir izveidojusi daudzvalstu projektu sākotnējo sarakstu. Tajā iekļautas tādas investīciju jomas kā datu infrastruktūra, mazstrāvas procesori, 5G sakari, augstas veiktspējas datošana, droši kvantu sakari, sabiedriskie pakalpojumi, blokķēde, digitālās inovācijas centri un digitālās prasmes.

Potenciāla daudzvalstu projekta piemērs

ES varētu izveidot ar mākslīgo intelektu vadītu drošības operāciju centru tīklu, lai valstu un ES līmenī paredzētu un atklātu kiberuzbrukumus un reaģētu uz tiem. 

Eiropas digitālās infrastruktūras konsorcijs ir jauns instruments, kura mērķis ir palīdzēt ieinteresētajām dalībvalstīm paātrināt un vienkāršot daudzvalstu projektu īstenošanu. 

• 20% — procentuālā daļa no Atveseļošanas un noturības mehānisma, kas katrai ES dalībvalstij būtu jāatvēl digitālajai pārejai.

Starptautiskās partnerības digitālajai desmitgadei

ES savu uz cilvēku orientēto digitalizācijas programmu popularizēs pasaules mērogā un veicinās saskaņošanu vai konverģenci ar ES tiesību normām un standartiem. Tā arī nodrošinās savu digitālo piegādes ķēžu drošību un noturību un sniegs globālus risinājumus. Lai to paveiktu, ES īstenos šādas darbības:

izveidos rīkkopu, kurā tiks apvienota regulatīvā sadarbība, ar spēju veidošana un prasmju uzlabošanu saistīti jautājumi, ieguldījumi starptautiskajā sadarbībā un pētniecības partnerības, izstrādās digitālās ekonomikas paketes, kuras tiks finansētas, izmantojot iniciatīvas, kas rosina sadarbību starp ES, dalībvalstīm, privātiem uzņēmumiem, līdzīgi domājošiem partneriem un starptautiskām finanšu iestādēm, kombinēs ES iekšējos ieguldījumus ar ārējās sadarbības instrumentiem, ieguldīs līdzekļus savienojamības uzlabošanā ar ES partneriem, piemēram, izveidojot Digitālās savienojamības fondu.

Iespējamās partnerības jomas

• 6G
• Kvantu datošana
• Tehnoloģiju izmantošana cīņā pret klimata pārmaiņām un ar vidi saistītām problēmām

Turpmākie pasākumi

Eiropas Parlaments un Padome ir aicinātas apspriest Komisijas priekšlikumu un to apstiprināt visaugstākajā līmenī līdz 2022. gada vasarai.