Komisija 2020. gada 10. martā lika pamatus tādai industriālai stratēģijai, kas atbalstītu divējādo pārkārtošanos uz zaļo un digitālo ekonomiku, padarītu ES rūpniecību konkurētspējīgāku pasaules mērogā un pastiprinātu Eiropas atvērto stratēģisko autonomiju. Nākamajā dienā pēc tam, kad tika iesniegta jaunā industriālā stratēģija, Pasaules Veselības organizācija paziņoja, ka Covid-19 ir pandēmija.

Šī atjaunināšana neaizstāj 2020. gada industriālo stratēģiju un nepabeidz tajā sāktos procesus – liela daļa no minētā darba jau notiek un prasa neatlaidīgus pūliņus. Šis ir speciāls atjauninājums, kas galvenokārt pievēršas uzdevumiem, kas vēl jāveic, un atziņām, kas jāpiesavinās.

Visos šīs stratēģijas pasākumos jāņem vērā, ka dažādajās ekosistēmās galvenais inovācijas virzītājspēks ir mazie un vidējie uzņēmumi (MVU). Tas tiek atspoguļots horizontāli, veltot lielāku uzmanību MVU regulatīvajam slogam. Ir paredzēti jauni pasākumi, kas MVU un jaunuzņēmumiem nodrošinās būtiskas priekšrocības, kuras izriet no stiprāka vienotā tirgus, mazākas atkarības no piegādēm vai ātrākas zaļās un digitālās pārkārtošanās. Stratēģijā ir iekļauti arī daži uz MVU orientēti pasākumi, piemēram, palielināt noturību, vērsties pret maksājumu kavējumiem un atbalstīt maksātspēju.

Covid-19 krīzē gūtās atziņas

Covid-19 krīze ir smagi skārusi ES ekonomiku. Atkarībā no dažādām ekosistēmām un dažāda apmēra uzņēmumiem tās ietekme variē. Šī krīze ir atklājusi, ka globālās vērtību veidošanas ķēdes ir savstarpēji ļoti atkarīgas, un parādījusi globāli integrēta un labi funkcionējoša vienotā tirgus izšķirīgo nozīmi.

  • ES ekonomikas kritums par 6,3 %
  • 60 %MVU, kas ziņojuši par apgrozījuma samazināšanos 2020. g.
  • 24 %ES iekšējās tirdzniecības kritums, 2020. g. 2. un 3. kv.
  • 1,7 %nodarbinātības samazinājums mazajos un vidējos uzņēmumos, 2020. g: 1,4 miljoni darbvietu
  • 45 %firmas, par kurām 2021. g. gaidāms, ka tās samazinās investīcijas

Krīzes ietekme atkarībā no dažādām ekosistēmām un dažāda apmēra uzņēmumiem variē, tomēr krīze galvenokārt atklājusi šādas problēmas: 

  • robežas ierobežo cilvēku, preču un pakalpojumu brīvu apriti;
  • pārtrauktas globālās piegādes ķēdes ietekmē pirmās nepieciešamības preču pieejamību; 
  • ir traucēts pieprasījums.

Atjauninātā industriālā stratēģija piedāvā jaunus veidus, kā ņemt vērā krīzē gūtās atziņas un saglabāt investīciju līmeni. Zemāk nosaukti tās galvenie elementi.

 

Stiprināt vienotā tirgus noturību

Vienotais tirgus ir pats svarīgākais Eiropas Savienības aktīvs, kas Eiropas uzņēmumiem piedāvā noteiktību, darbību plašā mērogā un globālu atspēriena punktu. Tomēr vienotā tirgus iespējas Covid-19 pandēmija ir iedragājusi. Slēgto robežu dēļ cieta uzņēmumi un iedzīvotāji, tika traucētas piegādes un bieži vien situācija bija neparedzama.     

Lai risinātu šos jautājumus, Komisija ir ierosinājusi: 

Single market emergency instrument ieviest vienotā tirgus ārkārtas instrumentu: strukturālu risinājumu, kurš nodrošinātu personu, preču un pakalpojumu pieejamību un brīvu apriti iespējamās nākotnes krīzēs;
Deepening the single market padziļināt vienoto tirgu: izvērtēt standartu saskaņošanu attiecībā uz svarīgajiem uzņēmējdarbības pakalpojumiem; pastiprināt tirgus uzraudzības digitalizāciju un citus MVU paredzētus speciāli orientētus pasākumus;
Monitoring the single market pārraudzīt vienoto tirgu: katru gadu analizēt vienotā tirgus stāvokli, arī pa 14 rūpnieciskām ekosistēmām.

 

Industrial ecosystems

14 rūpnieciskās ekosistēmas ir: aerokosmonautika un aizsardzība, agropārtika, būvniecība, kultūra un radošās industrijas, digitālā nozare, elektronika, energoietilpīgās nozares, veselība, mobilitāte, transports, autobūve, pakalpojumi dzīvesvietā, sociālā ekonomika un civilā drošība, mazumtirdzniecība, tekstilnozare, tūrisms.

Jānostiprina atvērta stratēģiskā ES autonomija

A factory employee transporting boxes

Brīvība tirgoties un investēt Eiropas Savienībai, lielai importētājai un eksportētājai, dod spēku, ļauj zelt un palīdz pastāvēt. Diemžēl Covid-19 dēļ globālajā piegādes ķēdē ir bijuši traucējumi, un līdz ar to Eiropa izjuta noteiktas vitāli nepieciešamas produkcijas trūkumu. Tāpēc vēl jo vairāk jāuzlabo atvērta stratēģiskā autonomija svarīgās jomās, kas jau norādītas ES 2020. gada industriālajā stratēģijā.

Komisija ierosina tālāk aprakstīto.

Diversified international partnerships Daudzveidīgas starptautiskās partnerības: nodrošināt, ka tirdzniecībai un investīcijām arī turpmāk ir liela nozīme mūsu ekonomikas noturības veidošanā.
Four new industrial alliances Industriālās alianses arī var būt piemērots veids, ja tās paātrina darbības, kas citādi neattīstītos, nozarēs, kurās tās mudina privātos investorus atklāti, pārredzami un pilnībā konkurences noteikumiem atbilstoši izpētīt jaunu partnerību un uzņēmējdarbības modeļu veidošanas iespējas un kur tām ir potenciāls radīt darbvietas ar augstu pievienoto vērtību. Alianses nodrošina platformu, kas ir plaša un principā atvērta, un īpašu uzmanību pievērsīs jaunuzņēmumu un MVU iekļautībai. Komisija gatavojas izveidot procesoru un pusvadītāju tehnoloģiju aliansi un Rūpniecības datu, perifērdatošanas un mākoņdatošanas aliansi un apsver iespēju izveidot kosmisko nesējraķešu aliansi un nulles emisijas aviācijas aliansi.
Monitoring of strategic dependencies Pārraudzīt stratēģisko atkarību: publicēt pirmo ziņojumu, kurā analizētas ES stratēģiskās atkarības. Ziņojums aptver 137 produktus paaugstināta riska ekosistēmās, attiecībā uz kuriem ES ir ļoti atkarīga no ārvalstu avotiem.

 

Stratēģiskās atkarības analīze

  • 137 produkti augsta riska ekosistēmās, attiecībā uz kuriem ES ir ļoti atkarīga no ārvalstu piegādātājiem (pavisam tika analizēti 5200 produkti)
  • Šie produkti veido 6 % no visu Eiropā importēto produktu vērtības.
  • Lielākā atkarība (vairāk nekā puse no produktiem) ir no Ķīnas, aiz tās seko Vjetnama un Brazīlija.
  • 34 produkti ir neaizsargātāki, un tos ir maz iespēju diversificēt un aizstāt ar ES produkciju. To vidū ir dažādas izejvielas un ķimikālijas, kas tiek izmantotas energoietilpīgās nozarēs un medicīnā.
  • Šie produkti veido 0,6 % no visu Eiropā importēto produktu vērtības.

Ziņojums arī piedāvā padziļinātu analīzi par 6 stratēģiskajām jomām, kurās ES ir atkarīga:

  • izejvielas;
  • baterijas;
  • aktīvās farmaceitiskās vielas;
  • ūdeņradis;
  • pusvadītāji;
  • mākoņdatošanas un perifērdatošanas tehnoloģijas.

Jāpaātrina divējādā pārkārtošanās

2020. gada industriālajā stratēģijā ir to darbību saraksts, kas atbalsta ES rūpniecības zaļo un digitālo pārkārtošanos. Daudzas no tām jau ir pieņemtas vai sāktas. Diemžēl pandēmija ir krasi samazinājusi šīs pārveides ātrumu un mērogu. Nākotnē uz augšu, visticamāk, tiks tie uzņēmumi, kas cenšas panākt ilgtspēju un digitalizāciju. 

Divējādās pārkārtošanās paātrināšanai Komisijas ierosina tālāk aprakstīto.

  • Transition pathways
    Pārkārtošanās risinājumi Nozare un ieinteresētās personas kopīgi izstrādā pārkārtošanās risinājumus, kuros norādīts, kādas darbības būs vajadzīgas, lai panāktu divējādo pārkārtošanos. Tas ļaus labāk saprast, kāds ir mērogs, ieguvumi un nepieciešamie nosacījumi.
  • Multi-country projects
    Vairākvalstu projekti Lai palīdzētu panākt atveseļošanos un attīstīt zaļās un digitālās spējas, Komisija atbalstīs dalībvalstis kopīgos projektos, lai maksimāli palielinātu ieguldījumus Atveseļošanas un noturības mehānisma ietvaros
  • Analysis of the steel sector
    Tērauda rūpniecības analīze Lai tērauda rūpniecību padarītu tīru un konkurētspējīgu, Komisija analizē un risina šīs nozares problēmas.
  • Horizon Europe partnerships
    Parnerības programmā “Apvārsnis Eiropa” Privātais un publiskais finansējums jāapvieno, lai finansētu mazoglekļa tehnoloģijas un procesu pētniecību un inovāciju. 
  • Decarbonised energy
    Fiziski un finansiāli pieejama dekarbonizēta enerģija pietiekošā daudzumā Komisija strādās ar dalībvalstīm, lai paātrinātu investēšanu atjaunojamajos energoresursos, elektrotīklos un likvidētu šķēršļus.

Dokumenti

LejupielādētPDF - 1.2 MB
LejupielādētPDF - 6.4 MB
LejupielādētPDF - 4 MB
LejupielādētPDF - 1.4 MB
LejupielādētPDF - 499.5 KB
LejupielādētPDF - 3.2 MB