Vispārējā politiskā stratēģija

ES vispārējo politisko stratēģiju kopīgi izstrādā tās iestādes: Eiropas Parlaments, Eiropadome, Eiropas Savienības Padome un Eiropas Komisija.

Ievirzi un vispārīgās politiskās prioritātes nosaka, pirmkārt, Eiropadome (kurā pulcējas 28 ES dalībvalstu vadītāji).

Komisijas priekšsēdētājs arī nosaka politiskās prioritātes savam pilnvaru termiņam. Ik pēc pieciem gadiem katras jaunās Komisijas komisāru kolēģijas pilnvaru termiņa sākumā tās priekšsēdētājs sagatavo to prioritāro jomu sarakstu, kurām šajā periodā ir jāpievēršas pastiprināti. Šīs jomas izriet no Padomes stratēģiskās programmas un diskusijām, ko risina ar Eiropas Parlamenta politiskajām grupām. 

Prioritātes 2014.–2019. g. 

Komisijas vispārējās prioritātes 2014.–2019. gadam ir izklāstītas Komisijas priekšsēdētāja politiskajās pamatnostādnēs. 

Komisijas 10 prioritātes 2015.–2019. g. 

Runa par stāvokli Eiropas Savienībā

Ik gadu Komisijas priekšsēdētājs Eiropas Parlamentā uzstājas ar runu par stāvokli Savienībā. Šajā runā viņš iepazīstina ar Komisijas paveikto iepriekšējā gadā un ar turpmākajām prioritātēm un iniciatīvām nākamajā gadā.

Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Žana Kloda Junkera 2016. gada runa par stāvokli Savienībā 

Kā tiek īstenota stratēģija

Komisijas ikgadējais rīcības plāns

Pamatojoties uz Komisijas priekšsēdētāja deklarāciju Eiropas Parlamenta priekšā, Komisijas darba programmā tiek izklāstīts rīcības plāns nākamajiem 12 mēnešiem. Tas izskaidro, kā politiskās prioritātes izpaudīsies konkrētā rīcībā.

Citas ES iestādes un dalībvalstu parlamenti par šo programmu var iesniegt komentārus.

2017. gada darba programma

Dienestu veiktā plānošana un ziņošana

Komisijas struktūrvienības izstrādā stratēģiskos un vadības plānus, kuros ir izklāstīts, kā tās palīdzēs īstenot Komisijas prioritātes, un kuros ir noteikti skaidri mērķi un rādītāji, kas noderēs pārraudzībā un ziņošanā par paveikto.

Komisijas dienesti visām svarīgākajām likumdošanas un politikas izstrādes iniciatīvām sagatavo ietekmes novērtējumu, kurā analizē priekšlikumu iespējamo ietekmi uz ekonomiku, vidi un sociālo jomu.

Regulāri tiek atjaunināts Komisijas plānoto iniciatīvu saraksts un Komisijas pieņemto iniciatīvu saraksts, un tos nosūta citām ES iestādēm, lai palīdzētu tām organizēt savu darbību.

Budžeta gada beigās visi dienesti sagatavo gada darbības pārskatu, kurā izklāstīti to panākumi mērķu sasniegšanā.

Tad šos pārskatus apkopo kopsavilkuma ziņojumā, ko nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei. Kopš 2016. gada kopsavilkuma ziņojums ir iekļauts ikgadējā ziņojumā par ES budžeta pārvaldību un izpildi.