Ko vakcīnas dara?

Vakcinācija palīdz imūnsistēmai pasargāt mūsu organismu no bieži sastopamām slimībām, ar kurām mēs varētu saskarties. Vakcinācija vairumā gadījumu novērš cilvēku saslimšanu ar konkrēto slimību.

Protams, var gadīties, ka persona saslimst arī pēc vakcinēšanas, tomēr simptomi tad ir vieglāki un atveseļošanās notiek ātrāk.

Dažas slimības, pret kurām vakcīnas mūs aizsargā:

  • B hepatīts,
  • cilvēka papilomas vīruss (CPV),
  • gripa,
  • masalas, cūciņas un masaliņas,
  • poliomielīts,
  • stingumkrampji,
  • tuberkuloze.

Labāk visiem

Ir mazāk iespēju, ka vakcinēta persona var nodot infekcijas slimību citiem, tāpēc vakcinācija var palīdzēt aizsargāt tos, kurus pašus nevar vakcinēt, proti:

  • zīdaiņus,
  • bērnus,
  • vecus cilvēkus,
  • personas ar novājinātu imūnsistēmu, piemēram, vēža pacientus;

Šīs grupas iegūst no tā, ka citi tiek vakcinēti, jo slimība tad vairs nevar tik viegli izplatīties iedzīvotāju vidū.

Lai radītu šo kolektīvo imunitāti, ir nepieciešams ļoti liels skaits vakcinēto personu. Ja ļoti liels skaits cilvēku ir vakcinēti, infekcijas pārneses ķēdes tiek apturētas. Piemēram, saskaņā ar Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra (ECDC) datiem, lai novērstu masalu tālāku izplatīšanos iedzīvotāju vidū, pret tām ir jāvakcinē 95 % iedzīvotāju.

Sloga samazināšana iedzīvotājiem

Palīdzot saglabāt veselību lielākam skaitam personu, vakcinācija ļauj samazināt slimības radīto sociālo un psiholoģisko ietekmi uz iedzīvotājiem un samazināt slogu, ko tā rada slimnīcām un veselības aprūpes sistēmām. Tas nozīmē, ka atbrīvojas resursi citu slimību, piemēram, vēža vai Alcheimera slimības, apkarošanai.

Kā darbojas Covid-19 vakcīnas?

Vakcīnu darbības princips ir sagatavot cilvēka imūnsistēmu (organisma dabīgo aizsargspēju), lai tā varētu atpazīt konkrētu slimību un aizsargāt sevi pret to.

Radīt imunitāti

Lielākā daļa Covid-19 vakcīnu pētījumu ir saistīti ar atbildes reakciju uz Covid-19 vīrusam raksturīgu olbaltumvielu vai daļu no tās. Kad persona saņem vakcīnu, tiek izraisīta imūnreakcija. Lai izveidotu imunitāti, vairumam Covid-19 vakcīnu nepieciešamas divas devas.

Ja persona vēlāk ir inficējas ar vīrusu, imūnsistēma vīrusu atpazīst. Pēc tam imūnsistēma ir gatava sniegt atbildes reakciju pret vīrusu.

Eiropas Komisijas iegādātās vakcīnas

Nukleīnskābes vakcīnas (mRNA)

  • BioNTech/Pfizer
  • Moderna
  • CureVac

Šis vakcīnas veids satur Covid-19 vīrusa “instrukcijas”. Tas ļauj attiecīgajām organisma šūnām veidot vīrusam raksturīgu unikālu proteīnu.

Vakcinētās personas imūnsistēma atpazīst, ka šim unikālajam proteīnam nav jāatrodas organismā, un reaģē, veidojot dabīgu aizsardzību pret Covid-19 vīrusa infekciju.

Īsumā par mRNA tehnoloģiju

Vakcīnas uz proteīna bāzes

  • Sanofi/GSK
  • Novavax

Šis vakcīnas veids satur vīrusam unikālas olbaltumvielas fragmentus.

Ar tiem pietiek, lai vakcinētas personas imūnsistēma atpazītu, ka šis specifiskais proteīns nedrīkst atrasties organismā, un reaģētu, veidojot dabīgu aizsardzību pret Covid-19 vīrusa infekciju.

Vakcīnas uz virusālā vektora bāzes

  • AstraZeneca
  • Johnson & Johnson

Šī veida vakcīna izmanto citu, nekaitīgu vīrusu, lai sniegtu Covid-19 vīrusa “instrukcijas”.

Tas ļauj organisma šūnām veidot Covid-19 vīrusam specifisko proteīnu.

Vakcinētas personas imūnsistēma atpazīst, ka šim specifiskajam proteīnam nav jāatrodas organismā, un reaģē, veidojot dabīgu aizsardzību pret Covid-19 vīrusa infekciju.

Inaktivēta vīrusa vakcīna

  • Valneva

“Valneva” ir Eiropas biotehnoloģijas uzņēmums, kas izstrādā inaktivēta vīrusa vakcīnu, kura ķīmiskas inaktivācijas veidā iegūta no vīrusa.

Tā ir plaši lietota vakcīnas tehnoloģija, ko izmanto jau 60–70 gadus: tai ir iedibinātas metodes un augsts drošuma līmenis.

Šī tehnoloģija ir izmantota lielākajā daļā gripas vakcīnu un daudzās bērnu vakcīnās.

Plašāka informācija par vakcināciju pret Covid-19

Lai uzzinātu vairāk par vakcinācijas programmu jūsu valstī, skatiet ECDC vakcīnu grafiku un Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas valstu oficiālās tīmekļa vietnes par vakcināciju.

Vakcinācijas veiksmes stāsti

Bakas

Pateicoties vakcinācijai, bakas ir pilnībā izskaustas. Tās kādreiz bija izplatīta slimība, kas nogalināja trešdaļu cilvēku, kuri ar tām saslima. Pēdējais dabiskas baku saslimšanas gadījums bija 1977. gadā, un slimība tika izskausta 1980. gadā.

 

Poliomielīts

Poliomielīts ir infekcijas slimība, ar ko lielākoties slimo bērni. Katrai divsimtajai personai pēc inficēšanās izveidojas neārstējama paralīze. Vakcīna tika izstrādāta 1955. gadā un plaši ieviesta. 2020. gadā vienīgie atlikušie poliomielīta gadījumi ir konstatēti Pakistānā un Afganistānā.

 

Masalas

Masalu vīruss tika identificēts 1954. gadā, un vakcīna tika ieviesta 1963. gadā. Pateicoties vakcinācijai, laikposmā no 2000. līdz 2018. gadam no masalām mirušo skaits pasaulē saruka par 73 %. Tika novērsti 23 miljoni nāves gadījumu. Ziemeļamerikā un Dienvidamerikā masalas ir izskaustas kopš 2002. gada. Tomēr masalu uzliesmojumi joprojām ir novēroti vairākās Eiropas valstīs, jo dažos apgabalos vakcinācijas līmenis nav pietiekams.

 

Dokumenti