Iedarbīgu un drošu Covid-19 vakcīnu izstrāde un izplatīšana ir noturīgs pandēmijas risinājums. Vakcīna ir galvenais elements Eiropas Komisijas reakcijā uz koronavīrusa krīzi.

Ko ES ierosina

Komisija un dalībvalstis ir pieņēmušas vienotu ES pieeju, lai nodrošinātu vakcīnu piegādi un atvieglotu iedzīvotāju vakcinēšanu.

 

ES vakcīnu stratēģija

Plašs vakcīnu klāsts, kas balstīts uz dažādām tehnoloģiskām pieejām, palielina iespējas izstrādāt un ieviest drošas un efektīvas vakcīnas. Ar šādu domu 2020. gada 17. jūnijā Eiropas Komisija nāca klajā ar ES vakcīnu stratēģiju, kuras mērķis ir paātrināt Covid-19 vakcīnu izstrādi, ražošanu un ieviešanu.

Lēmumu atbalstīt dažādas vakcīnas Komisija pieņēmusi, balstoties uz pārdomātu zinātnisko novērtējumu, uzņēmumu izmantoto tehnoloģiju un spēju apgādāt ar vakcīnām visu ES.

Vakcīnas izstrāde ir sarežģīts un ilgstošs process, kas parasti prasa apmēram 10 gadus. Ar vakcīnu stratēģiju Komisija atbalstīja centienus un padarīja izstrādi efektīvāku, kā rezultātā jau 2020. gada beigās ES tika izplatītas drošas un iedarbīgas vakcīnas. Lai to nodrošinātu, bija vienlaikus jāveic klīniskie pētījumi un jāiegulda ražošanas jaudas palielināšanā, lai varētu ražot miljoniem iedarbīgas vakcīnas devu. Turklāt visu laiku tiek ievērotas stingras apstiprināšanas procedūras un drošības standarti.

Atbildes uz jautājumiem par ES vakcinācijas stratēģiju.

Uzziniet vairāk par vakcināciju ES

Atļautās vakcīnas

Līdz šim pēc Eiropas Zāļu aģentūras pozitīviem zinātniskiem ieteikumiem ES ir atļautas četras drošas un efektīvas vakcīnas pret Covid-19:

“BioNTech-Pfizer”

2020. gada 21. decembrī Komisija ar nosacījumiem piešķīra tirgū laišanas atļauju “BioNTech” un “Pfizer” izstrādātajai vakcīnai, padarot to par pirmo Covid-19 vakcīnu, kas atļauta ES.

Šī atļauja, kuru apstiprinājušas dalībvalstis, tiek piešķirta pēc Eiropas Zāļu aģentūras pozitīva zinātniska ieteikuma, kura pamatā ir vakcīnas drošuma, efektivitātes un kvalitātes rūpīgs novērtējums.

Pirkuma priekšlīgums visu ES dalībvalstu vārdā ar “BioNTech-Pfizer” paredz 200 miljonu devu sākotnēju iegādi ar iespēju iegādāties vēl 100 miljonus devu. 2020. gada 15. decembrī Komisija nolēma iegādāties šos 100 miljonus papildu devu.

Turklāt 2021. gada 8. janvārī Komisija ierosināja dalībvalstīm iegādāties vēl 200 miljonus “BioNTech-Pfizer” vakcīnas devu ar iespēju iegādāties vēl 100 miljonus devu.

Dalībvalstis var nolemt ziedot vakcīnu valstīm ar zemiem vai vidējiem ienākumiem vai pārvirzīt to citām Eiropas valstīm.

2021. gada 10. martā Eiropas Komisija panāca vienošanos ar “BioNTech-Pfizer” par vēl 4 miljonu Covid-19 vakcīnu devu piegādi dalībvalstīm, lai kliedētu koronavīrusa kritiskos perēkļus un atvieglotu brīvu pārvietošanos pāri robežām. Šīs devas būs papildus plānotajām piegādēm, par kurām dalībvalstis un “BioNTech-Pfizer” vienojušies patlaban.

2021. gada 20. maijā Eiropas Komisija parakstīja trešo līgumu ar “BioNTech-Pfizer”. Līgumā visu ES dalībvalstu vārdā no 2021. gada beigām līdz 2023. gadam rezervēti papildu 1,8 miljardi vakcīnu devu. Līgums paredz iegādāties vēl 900 miljonus pašreizējās vakcīnas un vīrusa variantiem pielāgotu vakcīnu (ja tādas būtu nepieciešamas un apstiprinātas) devu, kā arī iespēju vēl 900 miljonus devu iepirkt papildus.

Uzņēmums “BioNTech-Pfizer” ir piekritis rediģēta pirkuma priekšlīguma publikācijai, un tas ir pieejams šeit. Pirkuma līgums arī ir pieejams.

“Moderna”

2021. gada 6. janvārī Komisija ar nosacījumiem piešķīra tirgū laišanas atļauju “Moderna” izstrādātajai vakcīnai, padarot to par otro Covid-19 vakcīnu, kas atļauta ES.

Šī atļauja, kuru apstiprinājušas dalībvalstis, tiek piešķirta pēc Eiropas Zāļu aģentūras pozitīva zinātniska ieteikuma, kura pamatā ir vakcīnas drošuma, efektivitātes un kvalitātes rūpīgs novērtējums.

Pirkuma priekšlīgums visu ES dalībvalstu vārdā ar “Moderna” paredz 80 miljonu devu sākotnēju iegādi ar iespēju iegādāties vēl 80 miljonus devu. 2020. gada 15. decembrī Komisija nolēma iegādāties vēl 80 miljonus devu.

2021. gada 17. februārī Eiropas Komisija apstiprināja otru līgumu ar farmācijas uzņēmumu “Moderna”, un tas dod iespēju visu ES dalībvalstu vārdā papildus iegādāties 300 miljonus devu (150 milj. devu 2021. gadā ar iespēju 2022. gadā iegādāties vēl 150 milj. devu).

Līgums dod iespēju visām ES dalībvalstīm vakcīnu iegādāties, kā arī to ziedot valstīm ar zemiem vai vidēji zemiem ienākumiem vai novirzīt to Eiropas valstīm.

Rediģēts pirkuma priekšlīgums un rediģēts pirkuma līgums ar “Moderna” piekrišanu ir pieejams šeit.

“AstraZeneca”

2021. gada 29. janvārī Komisija ar nosacījumiem piešķīra tirgū laišanas atļauju “AstraZeneca” izstrādātajai vakcīnai, padarot to par trešo Covid-19 vakcīnu, kas atļauta ES.

Šī atļauja, kuru apstiprinājušas dalībvalstis, tiek piešķirta pēc Eiropas Zāļu aģentūras pozitīva zinātniska ieteikuma, kura pamatā ir vakcīnas drošuma, efektivitātes un kvalitātes rūpīgs novērtējums.

Komisija ar uzņēmuma “AstraZeneca” piekrišanu ir publicējusi rediģēto pirkuma priekšlīgumu.

2021. gada 18. jūnijā Briseles pirmās instances tiesa lika uzņēmumam “AstraZeneca” piegādāt vakcīnas devas ES.

“Johnson & Johnson”

2021. gada 11. martā Eiropas Komisija piešķīra tirdzniecības atļauju ar nosacījumiem uzņēmuma “Janssen Pharmaceutica NV” (tas ir viens no “Johnson & Johnson” farmācijas uzņēmumu ķēdes “Janssen” uzņēmumiem) izstrādātajai Covid‑19 vakcīnai. Tā ir ceturtā Covid-19 vakcīna, kuru atļauts izmantot Eiropas Savienībā. Šī atļauja, kuru apstiprinājušas dalībvalstis, tiek piešķirta pēc Eiropas Zāļu aģentūras pozitīva zinātniska ieteikuma, kura pamatā ir vakcīnas drošuma, efektivitātes un kvalitātes rūpīgs novērtējums. Pateicoties tirdzniecības atļaujai ar nosacījumiem, sākot ar 2021. gada otro ceturksni “Janssen” Eiropas Savienībai varēs piegādāt 200 miljonus savas vienreizējās devas vakcīnu pret Covid-19. 2020. gada 7. oktobrī noslēgtais līgums paredz, ka dalībvalstis var iepirkt vēl 200 miljonus devu.

Komisija ar uzņēmuma “Johnson & Johnson” piekrišanu ir publicējusi rediģēto pirkuma priekšlīgumu.

Vakcīnas izstrādes posmā

Ir noslēgti divi līgumi, kas ļauj iegādāties vakcīnu, tiklīdz tā izrādījusies droša un efektīva:

“Sanofi-GSK”

2020. gada 18. septembrī starp “Sanofi-GSK” un Eiropas Komisiju stājās spēkā pirkuma priekšlīgums, par kuru tika panākta vienošanās ES dalībvalstu vārdā.

Tiklīdz vakcīna būs izrādījusies droša un iedarbīga, visas ES dalībvalstis saskaņā ar līgumu varēs iegādāties līdz pat 300 miljonus devu.

Ievērojot regulatīvos apsvērumus, uzņēmumi centīsies nodrošināt, lai vakcīna būtu pieejama līdz 2021. gada otrajai pusei. Uzņēmumi “Sanofi” un “GSK” arī centīsies ievērojamu daļu no vakcīnām piegādāt valstīm ar zemiem un vidējiem ienākumiem, izmantojot mehānismu COVAX (“COVID-19 Vaccines Global Access”), kas ir vakcīnu pīlārs Covid-19 apkarošanas rīku pieejamības paātrināšanas iniciatīvā.

Uzņēmums “Sanofi-GSK” ir piekritis rediģēta pirkuma priekšlīguma publikācijai, un tas ir pieejams šeit.

“CureVac”

2020. gada 19. novembrī stājās spēkā līgums, par kuru ES dalībvalstu vārdā notika sarunas starp “CureVac” un Komisiju.

Tiklīdz vakcīna būs izrādījusies droša un iedarbīga, līgums visu ES dalībvalstu vārdā paredz 225 miljonu devu sākotnēju iegādi ar iespēju iegādāties vēl 180 miljonus devu.

2020. gada 6. jūlijā “CureVac”, Eiropas uzņēmums ar mītni Vācijā, parakstīja 75 miljonus eiro vērtu aizdevuma līgumu ar Eiropas Investīciju banku par vakcīnu izstrādi un plaša mēroga ražošanu. 

Komisija ar uzņēmuma “CureVac” piekrišanu ir publicējusi rediģēto pirkuma priekšlīgumu.

Ievadsarunas

Ievadsarunu rezultātā tiek plānots noslēgt pirkuma priekšlīgumu, ko finansēs no Ārkārtas atbalsta instrumenta, kurā ir līdzekļi, kas paredzēti, lai izveidotu portfeli ar potenciālām vakcīnām, kuras ražo dažādi uzņēmumi.

Uzņēmumi, kuriem ir daudzsološa kandidātvakcīna un kuri jau ir sākuši vai drīzumā sāks klīniskos pētījumus, tiek aicināti sazināties ar Komisiju, rakstot uz e-pasta adresi EC-VACCINES@ec.europa.eu.

“Novavax”

2020. gada 17. decembrī Komisija ar farmācijas uzņēmumu “Novavax” noslēdza ievadsarunas, kuru nolūks bija apzināt iespējas iegādāties uzņēmuma potenciālo Covid-19 vakcīnu.

“Novavax” vakcīna ir proteīnu apakšvienību vakcīna, kas jau ir klīnisko pārbaužu trešajā posmā. Iecerētais līgums dotu iespēju visu ES dalībvalstu vajadzībām sākotnēji iepirkt 100 miljonus devu, un pēc tam vēl 100 miljonus devu.

“Valneva”

2021. gada 12. janvārī Komisija noslēdza ievadsarunas ar farmācijas uzņēmumu “Valneva”, kuru nolūks bija uzņēmuma potenciālās Covid-19 vakcīnas iegāde.

Plānotais līgums ar “Valneva” dotu iespēju visām ES dalībvalstīm iegādāties 30 miljonus devu un pēc tam vēl 30 miljonus devu.

ES vakcīnu krājums

Pārskats par Covid-19 vakcīnu ieviešanu

Attiecībā uz vakcīnu īstenotās ES stratēģijas mērķi:

  • nodrošināt vakcīnu kvalitāti, drošumu un iedarbīgumu;
  • nodrošināt dalībvalstīm un to iedzīvotājiem laicīgu piekļuvi vakcīnām, vienlaikus vadot globālos solidaritātes centienus;
  • pēc iespējas ātrāk visiem ES nodrošināt taisnīgu piekļuvi vakcīnai par pieņemamu cenu;
  • gādāt, lai ES valstīs tiktu veikti sagatavošanās darbi drošu un iedarbīgu vakcīnu ieviešanai, atrisināti ar transportēšanu un izvēršanu saistīti jautājumi un noteikts, kuras grupas ir prioritāras un pirmās saņems vakcīnas. 

Vakcīnu stratēģija būtu jāizmanto par atsauces punktu dalībvalstīm, kad tās formulē savas nacionālās stratēģijas.

Divi pamatprincipi

Eiropas Savienībā jānodrošina vakcīnu ražošana pietiekamā daudzumā, slēdzot pirkuma priekšlīgumus ar vakcīnu ražotājiem un šim nolūkam izmantojot Ārkārtas atbalsta instrumentu. Papildus šādiem līgumiem pastāv iespēja darīt pieejamu papildu finansējumu un citus atbalsta veidus.

ES noteikumi jāpielāgo pašreizējai ārkārtas situācijai, lai paātrinātu vakcīnu izstrādi, apstiprināšanu un pieejamību, vienlaikus saglabājot vakcīnu kvalitātes, drošuma un iedarbīguma standartus.

Gatavība vakcinācijai ES dalībvalstīs

Vakcinācija glābj dzīvību. Lai ierobežotu vīrusa izplatību, galvenais instruments ir plaša mēroga vakcinācija pret Covid-19.

Eiropas Komisija 2020. gada 15. oktobrī publicēja paziņojumu par sagatavotību Covid-19 vakcinācijas stratēģijām un vakcīnu ieviešanai. Galvenie elementi, kas jāņem vērā nacionālajās vakcinācijas stratēģijās, ir šādi:

Iespējamās prioritārās grupas

Kad vakcīnas pieejamība uzlabosies, būs attiecīgi jāmaina valstu stratēģijas. Piemēram, sākotnēji stratēģijas būs orientētas uz mirušo skaita mazināšanu un sloga samazināšanu svarīgiem pakalpojumu sniedzējiem. Vēlāk vakcinācijas īstenošanas posmā varētu notikt pāreja uz plašāku sociālo un ekonomisko ierobežojumu samazināšanu.

Īpaša uzmanība jāpievērš šādām prioritārajām grupām (uzskaitījuma secībai nav nozīmes):

Centieni paātrināt vakcinācijas tempus Eiropas Savienībā

2021. gada 19. janvārī Eiropas Komisija pieņēma paziņojumu, kurā tā aicina dalībvalstis paātrināt vakcināciju Eiropas Savienībā. 2021. gada marta beigās visās dalībvalstīs vajadzētu būt vakcinētiem vismaz 80 % cilvēku, kas vecāki par 80 gadiem, un 80 % veselības un sociālās aprūpes speciālistu. Līdz 2021. gada vasarai dalībvalstīs vajadzētu būt vakcinētiem vismaz 70 % visu pieaugušo.

Risinājumi ražošanas procesa paātrināšanai

Eiropas Komisija 2021. gada 4. februārī izveidoja darba grupu, ko vada iekšējā tirgus komisārs Tjerī Bretons sadarbībā ar veselības un pārtikas nekaitīguma komisāri Stellu Kirjakidu. Šīs darba grupas mērķis ir palielināt vakcīnu ražošanas jaudu, nodrošināt vienotu kontaktpunktu ražotājiem, kuriem vajadzīgs atbalsts, kā arī konstatēt ar ražošanas un piegādes procesu saistītos kavēkļus un novērst tos.

Komisija 2021. gada 29. martā rīkoja pirmo Eiropas mēroga partneru meklēšanas pasākumu, kurā piedalījās vairāk nekā 300 uzņēmumi no 25 dalībvalstīm, lai kopīgi meklētu veidus, kā palielināt Covid-19 vakcīnu ražošanas jaudu visā Eiropā un novērst šķēršļus, kas apgrūtina ražošanas procesu. Šā pasākuma mērķis ir paātrināt sadarbības veidošanu starp vakcīnu ražotājiem un pakalpojumu sniedzējiem (uzņēmumiem, kas nodrošina līgumu izstrādi un ražošanas organizāciju, veic iepildīšanu un iepakošanu, ražo aprīkojumu u. c.), lai uzlabotu vakcīnu ražošanas procesa plānošanu gan pašreizējā situācijā, gan nākotnē.

Vakcinācijas progress Eiropā

ES digitālais Covid sertifikāts

2021. gada 17. martā Komisija pieņēma tiesību akta priekšlikumu, ar ko izveido vienotu ES digitālā Covid sertifikāta satvaru, kas aptver vakcināciju, testēšanu un pārslimošanu. Tā ir ES līmeņa pieeja sertifikātu izsniegšanai, verificēšanai un akceptēšanai, lai atvieglotu brīvu pārvietošanos ES, stingri ievērojot nediskriminācijas principu un ES pilsoņu pamattiesības.

ES digitālais Covid sertifikāts

Vakcinācijas procedūra un pārvaldība ES

EU flag

Komisija ir izveidojusi un vada koordinācijas padomi, kurā ir visu iesaistīto dalībvalstu pārstāvji. Tā Komisijai visā procesā palīdz ar norādījumiem un zinātību.

Image of a group of people

Koordinācijas padomē ir neliela dalībvalstu ekspertu komanda, kas Komisijai palīdz risināt sarunas un kopā ar Komisijas pārstāvjiem strādā kopīgajā sarunvedēju grupā.

Finansēšanas kritēriji

Svarīgākie no kritērijiem, pēc kuriem vadās, lemjot, kurus vakcīnas ražotājus atbalstīt:

Vakcīnu eksporta pārredzamības un atļauju piešķiršanas mehānisms

Lai visiem ES iedzīvotājiem nodrošinātu savlaicīgu piekļuvi Covid-19 vakcīnām un padarītu pārredzamāku vakcīnu eksportu ārpus ES, Eiropas Komisija 2021. gada 29. janvārī ieviesa pasākumu, kas paredz, ka šādam eksportam ir vajadzīga dalībvalstu atļauja.

Komisija ir ieguldījusi lielus līdzekļus vakcīnu izstrādātāju ražošanas jaudas kāpināšanā ES. Tas tiek darīts ar mērķi nodrošināt ātrāku vakcīnu piegādi Eiropas iedzīvotājiem, sekmēt plānošanu un atbalstīt vakcinācijas stratēģijas, tiecoties aizsargāt sabiedrības veselību.

Tāpēc ir pamatoti, ka ES uzrauga, kā ir izlietoti saskaņā ar pirkuma priekšlīgumiem izmaksātie līdzekļi, jo īpaši tad, ja pastāv bažas, ka Covid-19 vakcīnas, kas mums ir ļoti vajadzīgas, varētu nebūt pieejamas pietiekamā daudzumā.

Šā pasākuma galvenais mērķis ir Eiropas iedzīvotājiem nodrošināt publisku pārredzamību. Pārredzamības un atļauju piešķiršanas sistēma paredz, ka par nodomu eksportēt Eiropas Savienībā ražotas vakcīnas uzņēmumiem būs jāziņo dalībvalstu iestādēm.

Globālā sadarbība

2020. gada 18. septembrī Eiropas Komisija apstiprināja līdzdalību mehānismā COVAX, kura mērķis ir nodrošināt vienlīdzīgu piekļuvi Covid-19 vakcīnām par pieņemamu cenu. Ir pieejama pirmā izdales prognoze.

COVAX ir vakcīnu pīlārs Covid-19 apkarošanas rīku pieejamības (ACT) paātrināšanas iniciatīvā, kas ir globāla sadarbība ar mērķi paātrināt Covid-19 testu, ārstēšanas metožu un vakcīnu izstrādi un ražošanu, kā arī vienlīdzīgu piekļuvi tām. 

Eiropas Savienība 2020. gada 12. novembrī paziņoja, ka tā mehānismam COVAX piešķirs papildu 100 miljonu eiro finansējumu dotāciju veidā, lai valstīs ar zemiem un vidējiem ienākumiem nodrošinātu piekļuvi gaidāmajai Covid-19 vakcīnai.

Šie līdzekļi papildinās garantijas 400 miljonu eiro apmērā, kuras ES jau ir piešķīrusi COVAX, tādējādi padarot Savienību par vienu no vadošajiem līdzekļu devējiem. Ar šo jauno pienesumu ES palielina savus ieguldījumus globālās atveseļošanās atbalstīšanā līdz kopumā 500 miljoniem eiro.

ACT apvieno valdības, zinātniekus, uzņēmumus, pilsonisko sabiedrību, filantropus un globālas veselības aizsardzības organizācijas, tādus kā

Komisija 2021. gada 19. janvārī paziņoja, ka tā izveidos ES vakcīnu izdales mehānismu, lai organizētu dalībvalstu partnervalstīm atvēlēto vakcīnu izdalīšanu. Tā plāno izmantot Eiropas komandas pieeju, īpašu uzmanību pievēršot Rietumbalkāniem, austrumu un dienvidu kaimiņreģioniem un Āfrikai.

Ir pieejama pirmā izdales prognoze.

    • Covid-19 vakcinēšanas dienestu jauda, tostarp kvalificēti darbinieki un medicīniskais un aizsargaprīkojums;
    • vakcīnai ir jābūt viegli pieejamai mērķgrupām (gan finansiāli pieejamai, gan fiziski netālu);
    • kā ieviest vakcīnas, kurām ir atšķirīgas īpašības un vajadzības attiecībā uz glabāšanu un transportēšanu (dzesēšana, aukstuma nodrošināšanas ķēde, iespējas transportēt atdzesētā veidā, uzglabāšanas kapacitāte);
    • skaidra komunikācija par Covid-19 vakcīnu sniegtajiem ieguvumiem, riskiem un vakcinēšanās nozīmi, tā veicinot sabiedrības uzticēšanos.
    • veselības aprūpes darbinieki,
    • personas, kas vecākas par 60 gadiem,
    • personas, kas veselības stāvokļa dēļ ir īpašā riska grupā,
    • kritiski svarīgās profesijās strādājošie, kas nav veselības aprūpes nozares darbinieki,
    • tādās profesijās strādājošie, kas nevar sociāli distancēties,
    • neaizsargātās sociālekonomiskās grupas un citas augstākam riskam pakļautas grupas.
    • zinātniskās pieejas un izmantotās tehnoloģijas pamatotība;
    • ātrums un spēja piegādāt pietiekami daudz vakcīnu devu 2020. un 2021. gadā;
    • izmaksas;
    • riska dalīšana un prasītais atbildības segums;
    • dažādu tehnoloģiju aptvērums;
    • ražošanas jauda ES;
    • globāla solidaritāte: spēja uzņemties saistības nākotnē piedāvāt vakcīnas devas partnervalstīm, lai izbeigtu globālo pandēmiju;
    • agrīna sadarbība ar ES regulatoriem nolūkā kandidātvakcīnai(-ām) lūgt ES tirdzniecības atļauju.

Dokumenti

Rediģēti pirkuma priekšlīgumi

LejupielādētPDF - 13.7 MB
LejupielādētPDF - 26.9 MB
LejupielādētPDF - 4.9 MB
LejupielādētPDF - 3 MB
LejupielādētPDF - 815 KB
LejupielādētPDF - 18.6 MB
LejupielādētPDF - 5.3 MB
LejupielādētPDF - 11.3 MB
LejupielādētPDF - 6.6 MB

Leģislatīvi dokumenti

LejupielādētPDF - 244.3 KB
LejupielādētPDF - 247.4 KB
LejupielādētPDF - 326.7 KB

Faktu lapa

Public opinion on COVID-19 vaccination

LejupielādētPDF - 3.2 MB