Ieviešot vēl nepieredzētus pasākumus gan valstu, gan ES līmenī, Eiropas Komisija dara visu iespējamo, lai ierobežotu koronavīrusa izplatīšanos, atbalstītu valstu veselības aprūpes sistēmas, mazinātu pandēmijas sociālekonomiskās sekas.

Eiropas Komisijas koronavīrusa krīzes komanda

Piemēri tam, kā Komisija ir palīdzējusi pārvarēt krīzi.

Graphic of the commission's response

ES pasākumu hronoloģija

Drošu un iedarbīgu vakcīnu nodrošināšana Eiropai un pārējai pasaulei

Komisijas Vakcīnu stratēģijas mērķi ir šādi:

Manufacturing icon palīdzēt uzņēmumiem palielināt ražošanas jaudu apjoma un ātruma ziņā;
Contract icon nodrošināt vakcīnu pietiekamu piegādi dalībvalstīm, noslēdzot iepriekšējus pirkuma līgumus ar vakcīnu ražotājiem;
Medical suitcase icon maksimāli izmantot mūsu noteikumu elastību, lai paātrinātu vakcīnu izstrādi, apstiprināšanu un pieejamību.

 

Vakcīnu devu nodrošināšana un vakcinācijas atbalstīšana ES valstīs

Komisija ES iedzīvotājiem ir izveidojusi daudzveidīgu vakcīnu portfeli par taisnīgām cenām. Ir noslēgti līgumi ar astoņiem daudzsološiem vakcīnu izstrādātājiem, tādējādi nodrošinot līdz 4,2 miljardiem devu:

A picture of a vaccine being administered to someone's arm through a needle
  • līgums ar “BioNTech-Pfizer” par līdz pat 2,4 miljardiem devu;
  • līgums ar “AstraZeneca” par līdz pat 400 miljoniem devu;
  • līgums ar “Sanofi-GSK” par līdz pat 300 miljoniem devu;
  • līgums ar “Johnson & Johnson” par līdz pat 400 miljoniem devu;
  • līgums ar “Moderna” par līdz pat 460 miljoniem devu;
  • līgums ar “Novavax” par līdz pat 200 miljoniem devu;
  • līgums ar “Valneva” par līdz pat 60 miljoniem devu.

 

Kopš 2020. gada decembra Komisija ir piešķīrusi piecas Covid-19 vakcīnu tirdzniecības atļaujas ar nosacījumiem: “BioNTech” un “Pfizer” vakcīnai (2020. g. 21. decembrī), “Moderna” vakcīnai (2021. g. 6. janvārī), “Astra Zeneca” vakcīnai (2021. g. 29. janvārī), “Johnson & Johnson” vakcīnai (2021. g. 11. martā) un “Novavax” vakcīnai (2021. g. 20. decembrī). 

Kopš 2020. gada decembra vakcīnu devu piegādes dalībvalstīm ir nemitīgi pieaugušas. Vakcinācijas temps visā Eiropas Savienībā palielinājās, un līdz 2021. gada augusta beigām pilnībā vakcinēti bija 70 % ES pieaugušo iedzīvotāju. 

Parādoties jauniem koronavīrusa variantiem, Komisija mobilizēja finansējumu steidzamiem pētījumiem un turpināja slēgt cerību pirkuma līgumus par atkārtotajām balstvakcinācijas devām un vakcīnu pielāgošanu jauniem vīrusa variantiem.

Komisija ir arī sākusi jaunu kopīgu iepirkumu procedūru attiecībā uz vakcinācijai domātām medicīnas iekārtām. Komisija arī ierosināja atbrīvot slimnīcas un ārstus no PVN maksāšanas par vakcīnām un testēšanas komplektiem.

Paredzam jaunu vīrusa variantu draudus

Eiropas Komisija ir izveidojusi Eiropas Veselības ārkārtas situāciju gatavības un reaģēšanas iestādi (HERA), kuras uzdevums ir izvairīties no ārkārtas situācijām veselības jomā, tās atklāt un uz tām ātri reaģēt. 
 
HERA ir kopīgs resursu un uzdevumu kontroles centrs dalībvalstīm un ES iestādēm, lai labāk sagatavotu ES pārrobežu veselības apdraudējumiem. 

A doctor inspects a vaccine dose

Vācot izlūkdatus un veidojot vajadzīgās reaģēšanas spējas, HERA arī ļaus prognozēt apdraudējumus un potenciālas veselības krīzes. Savukārt ārkārtas situācijā HERA nodrošinās, ka tiek izstrādātas, ražotas un izplatītas zāles, vakcīnas un citi medicīniskie pretlīdzekļi, piemēram, cimdi un maskas, kas pirmajā reaģēšanas uz koronavīrusu posmā bieži vien bija nepietiekamā apjomā.

Tādēļ HERA ir viens no Eiropas veselības savienības svarīgākajiem balstiem un veselības jomā ir jauna gatavības un noturības misija, kas aptver visu ES (kā paziņoja priekšsēdētāja fon der Leiena savā 2021. gada runā par stāvokli Savienībā). Tā novērsīs nepilnības ES sagatavotībā un reaģēšanā uz ārkārtas situācijām veselības jomā.

Priekšsēdētāja fon der Leiena ir paziņojusi, ka Eiropas komandai būtu jāpiešķir 50 miljardi eiro šai jaunajai veselības jomas gatavības un noturības misijai, kas aptver visu ES.

 

Ražošanas paplašināšana

Komisija izveidoja darba grupu, kas strādā pie šādiem jautājumiem:

  • novērst šķēršļus pašreizējā ražošanā, tās paātrināšanā un paplašināšanā;
  • pielāgot vakcīnu ražošanu vīrusa variantiem;
  • strukturāls plāns ātrākai reaģēšanai uz bioloģiskiem apdraudējumiem ES līmenī.

 

Pētniecības finansēšana

Kopš 2020. gada janvāra Komisija pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” ietvaros ir mobilizējusi vairāk nekā 660 miljonus eiro jaunu tādu vakcīnu, ārstēšanas metožu, diagnostikas testu un medicīnisko sistēmu izstrādei, kuru mērķis ir novērst koronavīrusa izplatīšanos un glābt dzīvības.

Komisija uzņēmumam “CureVac”, kas ir ļoti inovatīvs Eiropas vakcīnu izstrādātājs, ir piedāvājusi finansiālu atbalstu, garantējot Eiropas Investīciju bankas 75 miljonu eiro aizdevumu.

Eiropas Investīciju banka arī parakstīja 100 miljonu eiro vērtu finansēšanas līgumu ar imūnterapijas uzņēmumu “BioNTech SE”, lai izstrādātu vakcinācijas programmu. EIB finansējumu atbalsta programma “Apvārsnis 2020”un Investīciju plāns Eiropai.

 

Pasaules mēroga reakcijas nodrošināšana

Pasaules mēroga pandēmijai ir nepieciešams pasaules mēroga risinājums. Tāpēc Komisija ir apņēmusies nodrošināt vispārēju piekļuvi Covid-19 vakcīnām, arī valstīs ar maziem un vidējiem ienākumiem.

2020. gadā līdzekļu devēju maratons, kas tika organizēts globālās reaģēšanas uz koronavīrusu ietvaros, ļāva piesaistīt līdzekļus, lai garantētu vispārēju piekļuvi koronavīrusa terapijām, testiem un vakcīnām. Tas sākās maijā un noslēdzās ar līdzekļu devēju pasaules samitu un koncertu 2020. gada jūnijā.


  • Ir reģistrēti 16 miljardi eiro, ko līdzekļu devēji visā pasaulē ir apsolījuši piešķirt. No tiem 1,4 miljardus eiro apņēmusies piešķirt Komisija.

Eiropas Komisija un Eiropas Investīciju banka stingri atbalsta “COVAX” – pasaules mēroga mehānismu, kura mērķis ir nodrošināt ikvienam taisnīgu piekļuvi Covid-19 vakcīnai.

Iniciatīvas “Eiropas komanda” ietvaros ES un tās dalībvalstis kopā uzņēmušās “COVAX” piešķirt vairāk nekā 3 miljardus eiro, un tādējādi Eiropas Savienība ir kļuvusi par vienu no lielākajiem “COVAX” līdzekļu devējiem.

 

Ekonomiskie pasākumi

ES vadītāji ir vienojušies par atveseļošanas paketi 2,018 triljonu eiro apmērā (faktiskajās cenās), kas apvieno ES budžetu 2021.–2027. gadam un NextGenerationEU. Saskaņā ar šo vienošanos Komisija varēs tirgos aizņemties apmēram 800 miljardus eiro (faktiskajās cenās).

Lai finansētu Eiropas atveseļošanu no koronavīrusa krīzes un tās sekām, Eiropas Komisija 2021. gada 15. jūnijā savā pirmajā NextGenerationEU darījumā piesaistīja 20 miljardus eiro, emitējot desmit gadu obligāciju, kuras termiņš ir 2031. gada 4. jūlijs. Ieskaitot citus darījumus, kas tika veikti jūnijā un jūlijā, Komisija līdz šim saskaņā ar NextGenerationEU ir piesaistījusi 45 miljardus eiro. Tagad līdzekļi tiks izmantoti pirmajiem maksājumiem saskaņā ar NextGenerationEU, Atveseļošanas un noturības mehānismu un dažādām ES budžeta programmām. Pirmais saskaņā ar NextGenerationEU veiktais maksājums notika jau jūnija beigās atbilstīgi programmai REACT-EU

Līdz augusta beigām Komisija bija novērtējusi un apstiprinājusi 19 no iesniegtajiem valstu atveseļošanas un noturības plāniem. Pirmie maksājumi, kuru kopsumma pārsniedz 49 miljardus eiro, 21. septembrī jau bija sasnieguši Dāniju, Beļģiju, Franciju, Grieķiju, Kipru, Itāliju, Latviju, Lietuvu, Luksemburgu, Portugāli, Spāniju un Vāciju.

2020. gadā Eiropas Komisija pieņēma dažādus atbalsta pasākumus, tādus kā:

paper with a list ekonomiskie pasākumi, kas papildina Eiropas Centrālās bankas Pandēmijas ārkārtas iepirkumu programmu 1,85 miljardu eiro apmērā, kura tika pieņemta papildus iepriekš noteiktajai programmai 120 miljardu eiro apmērā;
icon aid rules pagaidu valsts atbalsta noteikumi, lai valdības varētu nodrošināt likviditāti ekonomikai un līdz ar to lai atbalstītu iedzīvotājus un saglabātu darbvietas ES;
hand and building “izņēmuma klauzulas” iedarbināšana, kas ļauj maksimālu elastību mūsu budžeta noteikumiem; lai palīdzētu ES valstīm atbalstīt veselības sistēmas un uzņēmumus, kā arī saglabāt nodarbinātību krīzes laikā;
Folder with papers ārvalstu tiešo ieguldījumu skrīnings. Komisija ir publicējusi pamatnostādnes, lai palīdzētu dalībvalstīm aizsargāt kritiskas Eiropas tehnoloģijas un aktīvus pašreizējās krīzes apstākļos;

 

A clipboard with a checklist on it

Ekonomikas politikas norādes dalībvalstīm

Eiropas pusgada pavasara pakete sniedza norādes jautājumā par ekonomikas politiku visām ES dalībvalstīm pandēmijas kontekstā. Ieteikumos galvenā uzmanība pievērsta krīzes seku mazināšanai īstermiņā un ilgstošas izaugsmes veicināšanai, ievērojot pārkārtošanos uz zaļo ekonomiku un ņemot vērā arī digitalizācijas mērķus;

Image of a family

ES budžeta un Eiropas Investīciju bankas mobilizēšana nolūkā nosargāt darbvietas un atbalstīt krīzes skartos uzņēmumus.

 

Komisijas ierosinātais pagaidu atbalsts bezdarba riska mazināšanai ārkārtas situācijā (SURE) ir paredzēts tam, lai palīdzētu cilvēkiem saglabāt darbu krīzes laikā. Atbalstu saskaņā ar SURE sniedz sociālo obligāciju veidā, lai nodrošinātu, ka katram eiro ir patiesa sociālā ietekme. Deviņpadsmit valstis saskaņā ar šo instrumentu jau ir saņēmušas atbalstu kopumā vairāk nekā 94 miljardu eiro apmērā.

 

Komisija arī nāca klajā ar pamatnostādnēm, lai nodrošinātu sezonas darbinieku aizsardzību ES pandēmijas laikā. Tie ir norādījumi valstu valdībām, darba inspekcijām un sociālajiem partneriem, kas sniegti, lai garantētu sezonas darba ņēmēju tiesības un darba aizsardzību un lai sezonas darba ņēmēji zinātu savas tiesības;

Office space

papildu finansiāls atbalsts lielās grūtībās nonākušiem maziem un vidējiem uzņēmumiem.

  • EIB grupa plāno ieguldīt papildu 20 miljardus eiro mazos un vidējos uzņēmumos.
  • Komisija mobilizē 8 miljardus eiro, lai kopā ar EIB grupu palīdzētu vismaz 100 000 uzņēmumu;
masks unloading in Bucharest

investīciju iniciatīva reaģēšanai uz koronavīrusu.

Lai dalībvalstīm nodrošinātu tūlītēju likviditāti, Komisija ir izstrādājusi investīciju iniciatīvu. Tā balstās uz neizlietotajiem kohēzijas politikas līdzekļiem un paredz:

  • jaunas metodes, kā visneaizsargātākās personas atbalstīt Eiropas Vistrūcīgāko personu atbalstīšanas fonda ietvaros, tādas kā piegādes mājās un elektronisku talonu izmantošana vīrusa izplatīšanās riska mazināšanai;
  • atbalstu zvejniekiem un lauksaimniekiem;
Support to agriculture

lai atbalstītu lauksaimniekus un lauksaimniecības nozari, Komisija

  • sākusi ārkārtas pasākumus, lai atbalstītu un stabilizētu lauksaimniecības tirgus;
  • pieņēmusi ārkārtas pasākumu kopumu vīna nozares atbalstam. 2020. gada 4. maijā Komisija pieņēma jaunu pasākumu kopumu, kura mērķis ir vairāk atbalstīt koronavīrusa krīzē vissmagāk cietušās lauksaimniecības un pārtikas nozares.

Sabiedrības veselība

Solis ceļā uz Eiropas veselības savienību

Komisija 2020. gada 11. novembrī izvirzīja pirmos orientierus Eiropas veselības savienībai, kuras pamatā ir divi pīlāri:

  • spēcīgāks satvars veselības drošības jomā, kas ietvers:
    • saskaņotus sagatavotības un reaģēšanas plānus ES, valstu un reģionu līmenī. Šos plānus Komisija un ES aģentūras regulāri pārbaudītu, veicot noturības testus un auditus;

    • ES līmeņa ārkārtas situāciju sistēmu, kas iedarbinātu pastiprinātu koordināciju un ātru rīcību, lai izstrādātu, uzkrātu un iepirktu aprīkojumu, kas vajadzīgs krīzes pārvarēšanai;

  • spēcīgākas ES aģentūras:
    • Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs uzraudzīs epidemioloģisko situāciju, pamatojoties uz kopējiem datiem;

    • Eiropas Zāļu aģentūras pilnvaras aptvers zāļu un medicīnisko ierīču drošumu, zāļu trūkuma risku un zāļu klīnisko izpēti;

    • tiks izveidota jauna iestāde gatavībai un reaģēšanai ārkārtas situācijās veselības jomā.

Medicīniskie norādījumi ES valstīm 

Komisijas 7 neatkarīgu epidemiologu un virologu grupa sniedz pamatnostādnes, ko pamato zinātniski dati, un padomus attiecībā uz

  • reaģēšanas pasākumiem visām dalībvalstīm,
  • nepilnībām klīniskajā pārvaldībā,
  • prioritāšu noteikšanu veselības aprūpē, civilajā aizsardzībā un citās jomās,
  • pasākumiem attiecībā uz koronavīrusa ilgtermiņa sekām.

Par pamatu ņemot padomdevēju grupas un Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra (ECDC) padomus, Eiropas Komisija veica šādus pasākumus.

  • 19. marts

    Ieteikumi par sabiedrībā īstenojamiem pasākumiem, tādiem kā fiziska distancēšanās.

  • 8. aprīlis

    Izdeva pamatnostādnes, kuru mērķis ir optimizēt zāļu piedāvājumu un pieejamību, kā arī pretmonopola norādījumus par to, kā atļaut ierobežotu sadarbību starp uzņēmumiem, jo īpaši attiecībā uz kritiski svarīgām zālēm slimnīcās. Komisija ir arī izveidojusi Medicīniskā aprīkojuma starpniecības centru, kas palīdz apzināt pieejamos krājumus (t. sk. testēšanas komplektus) un ātrāk salāgot šos krājumus ar valstu pieprasījumu.

  • 15. aprīlis

    Pamatnostādnes par koronavīrusa diagnosticēšanas metodēm, lai tādā veidā atbalstītu testēšanas komplektu efektīvu izmantošanu dalībvalstīs, jo īpaši pēc ierobežošanas pasākumu atcelšanas.

  • 16. aprīlis

    Norādījumi par to, kā ierobežojošo pasākumu pakāpeniskas atcelšanas kontekstā izstrādāt mobilas kontaktu izsekošanas lietotnes, kas pilnībā ievēro ES datu aizsardzības noteikumus.

  • 16. jūnijs

    ES dalībvalstis ar Komisijas atbalstu vienojās par tehnisko specifikāciju kopumu, ar kuru nodrošina drošu informācijas apmaiņu starp dažādās valstīs ieviestām kontaktu izsekošanas lietotnēm un to sadarbspēju.

  • 3. jūlijs

    Izsniedza tirdzniecības atļauju ar nosacījumiem zālēm “Remdesivir”, kas ir pirmās ES līmenī atļautās zāles koronavīrusa ārstēšanai.

  • 29. jūlijs

    Parakstīja 63 miljonus eiro vērtu līgumu ar farmācijas uzņēmumu “Gilead” par “Veklury” (remdesivīra tirdzniecības nosaukums) ārstniecisko devu piegādi. “Veklury” partijas tiek piegādātas dalībvalstīm un Apvienotajai Karalistei, Komisijai koordinējot un atbalstot šo procesu.

  • 19. oktobris

    Darbu uzsāka Eiropas vārtejas pakalpojums, kura uzdevums ir savienot dažādās valstīs izstrādātās kontaktu izsekošanas un brīdināšanas lietotnes. Līdz novembra beigām plānots vārtejā savienot 19 lietotnes.

Komisija no ES budžeta ir piešķīrusi 3 miljardus eiro, kurus papildina dalībvalstu 3 miljardi eiro, kas ir atvēlēti, lai finansētu Ārkārtas atbalsta instrumentu un RescEU kopējos medicīnisko materiālu krājumus.

Individuālie aizsardzības līdzekļi (IAL)

Lai atbalstītu individuālo aizsardzības līdzekļu (IAL) ražošanu un pieejamību, Komisija:

  • cieši sadarbojas ar dalībvalstīm, lai novērtētu ES pieejamo IAL krājumus, ražošanas jaudas un paredzamās vajadzības;
  • nodrošina atbilstības novērtēšanu un tirgus uzraudzību, lai palielinātu IAL piedāvājumu, neapdraudot veselības un drošības standartus;
  • diskutē ar nozares pārstāvjiem par to, kā pārveidot ražošanas līnijas, lai piegādātu vairāk IAL, un sniedz ražotājiem norādījumus, kā palielināt IAL, roku dezinfekcijas un dezinfekcijas līdzekļu ražošanu.

Testi

A pair of gloved hands opening a testing kit

Komisija nāca klajā ar ieteikumu dalībvalstīm par testēšanas stratēģijām, tostarp par ātro antigēna testu izmantošanu.

100 miljoni eiro no Ārkārtas atbalsta instrumenta ir ieguldīti šo testu iegādē un piegādē dalībvalstīm. Vienlaikus Komisija sākusi kopīga iepirkuma procedūru, lai palīdzētu ES valstīm iegādāties šos diagnosticēšanas testus lielākos daudzumos.

Turklāt Komisija Starptautiskajai Sarkanā Krusta federācijai (IFRC) ir piešķīrusi 35,5 miljonus eiro no Ārkārtas atbalsta instrumenta, lai Eiropas Savienībā palielinātu Covid-19 testēšanas jaudu, apmācītu brīvprātīgos un aizsargātu visneaizsargātākos iedzīvotājus.

 

Robežas un mobilitāte

Pandēmijas laikā Komisija ir sniegusi ieteikumus, lai nodrošinātu, ka dalībvalstis rīkojas koordinēti, lai ierobežotu vīrusa izplatīšanos, nodrošinātu cilvēku brīvu pārvietošanos un preču brīvu apriti un to, ka mūsu ekonomikas darbojas.

Komisija ierosināja digitālos sertifikātus, lai pandēmijas laikā atvieglotu brīvu (un drošu) pārvietošanos ES teritorijā.

2021. gada 1. jūlijā stājas spēkā ES digitālā Covid sertifikāta regula. Digitālie Covid sertifikāti tagad var tikt piešķirti ES pilsoņiem un iedzīvotājiem un pārbaudīti visā ES. Šis digitālais vai uz papīra izdrukātais sertifikāts ir bezmaksas, un to var izmantot vakcinācijas, testa rezultāta vai pārslimošanas apliecināšanai.

2020. gadā Komisija ir sniegusi:

  • vadlīnijas par robežu pārvaldības pasākumiem sabiedrības veselības aizsardzībai un preču un pamatpakalpojumu pieejamības nodrošināšanai;
  • norādījumus, kā nodrošināt pārvietošanās brīvību darba ņēmējiem, jo īpaši tiem, kas strādā veselības aprūpes un pārtikas nozarē;
  • norādījumus par kruīza kuģu pasažieru un kravas kuģu apkalpju veselību, repatriāciju un pārvietošanās kārtību;
  • priekšlikumus, kuru mērķis ir nodrošināt, ka visi dalībvalstu veiktie pasākumi, kas pandēmijas dēļ ierobežo brīvu pārvietošanos, tiek koordinēti un skaidri paziņoti ES līmenī, izmantojot vienotu krāsu kodu sistēmu, ar kuru apraksta riskus, un piemērojot vienotus noteikumus. Komisija arī sadarbosies ar dalībvalstīm, lai izstrādātu vienotu pieeju karantīnas praksei;
  • norādījumus ceļotājiem, kas atbrīvojami no pagaidu ceļošanas ierobežojumiem;

  • testēšanas protokolu aviācijai un ES pasažieru atrašanās vietas noteikšanas veidlapu, lai atvieglotu drošu ceļošanu.

reopen eu visual

Portāls Re-open EU sniedz būtisku informāciju par brīvas pārvietošanās un tūrisma drošu atsākšanu visā Eiropā. Lietotne Re-open EU sāka darboties 2020. gada decembrī. Varat atrast reāllaika informāciju par

  • robežām,
  • informāciju par pieejamajiem transporta veidiem,
  • ziņas par ceļošanas ierobežojumiem,
  • ziņas par sabiedrības veselības pasākumiem un drošības pasākumiem,
  • karti, kurā izmantota skaidri saprotama krāsu kodu sistēma.

Ceļošana un transports koronavīrusa pandēmijas laikā

Cīņa pret dezinformāciju

Komisija uztur ciešus sakarus ar sociālo plašsaziņas līdzekļu platformām attiecībā uz pasākumiem, kuru mērķis ir veicināt autoritatīvu saturu, vairāk informēt lietotājus un ierobežot dezinformāciju un reklāmu saistībā ar koronavīrusu.

Līdz šim vietnē www.EUvsDisinfo.eu ir apgāzti, publicēti un atjaunināti vairāk nekā 700 dezinformējoši vēstījumi par koronavīrusu. Komisijas lapā, kas veltīta cīņai pret dezinformāciju saistībā ar koronavīrusu, ir arī materiāli mītu atspēkošanai un faktu pārbaudei.

Komisija izmanto visus pieejamos instrumentus un finansē pētniecību, lai palīdzētu cīņā pret dezinformāciju attiecībā uz koronavīrusu.

Komisija un Eiropas Ārējās darbības dienests cieši sadarbojas ar pārējām ES iestādēm un dalībvalstīm (arī izmantojot 2019. gada martā izveidoto agrīnās brīdināšanas sistēmu), kā arī ar starptautiskajiem partneriem no G7 un NATO.

A woman wearing a mask uses her phone 2020. gada 10. jūnijā Komisija nāca klajā ar darbībām, kuru mērķis ir pastiprināt cīņu pret dezinformāciju, kas saistīta ar koronavīrusa pandēmiju. Tās jo īpaši paredz nostiprināt stratēģisko komunikāciju un publisko diplomātiju ES tuvākajās kaimiņvalstīs un pasaulē, kā arī atbalstīt medijus un neatkarīgos žurnālistus.

Šīs darbības palīdz Eiropas Savienībai apkarot dezinformāciju, un Komisija 2020. gada decembrī ierosināja divus jaunus dokumentus. Pirmais ir Eiropas Demokrātijas rīcības plāns, kas pastiprina ES centienus dezinformācijas apkarošanā un pūliņus pielāgoties mainīgajiem draudiem un manipulācijām, kā arī atbalsta brīvus un neatkarīgus plašsaziņas līdzekļus. Otrais ir Digitālo pakalpojumu tiesību akts, kurā izklāstīti noteikumi, kas paredz nodrošināt lielāku pārskatatbildību attiecībā uz platformu īstenoto satura moderēšanu, reklāmu ievietošanu un algoritmu procesiem.

Ikmēneša uzraudzības programma, kas izveidota sadarbībā ar dalībniekiem, kuri parakstījuši mūsu prakses kodeksu dezinformācijas apkarošanai tiešsaistē, tagad sniedz arī informāciju par darbībām, kas vērstas uz dezinformācijas apkarošanu vakcīnu jomā. 2021. gada martā Komisija ierosināja šo kodeksu vairākās jomās nostiprināt, lai tas būtu spēcīgs, stabils un elastīgs.

 

Dokumenti

LejupielādētPDF - 3.4 MB